49. kuṣṭhanidānam

madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)

aṣṭādaśasaṅkhyārūpēṇa tulyatvāt kuṣṭhanidānamucyatē| viśēṣēṇa kuṣṭhajanakaṁ nidānamāha– virōdhīnītyādi| virōdhīni “na matsyān payasā'bhyavaharēt” (ca. sū. a. 26) ityādinōktāni| bhajatāmiti pūrvēṇa sambadhyatē| āgatāmiti upasthitavēgām| vēgāṁścānyāniti mūtrapurīṣādivēgān| vyāyāmamatisantāpamatibhuktvēti bhuktvā vyāyāmamatiyujya santāpamatiyujya ca niṣēviṇāmiti ētayōrēva sēvanaśīlānāṁ; niṣēviṇāmityanēna saha prathamataḥ sambandhē kr̥dyōgalakṣaṇā ṣaṣṭhī syāt, tataśca vyāyāmasyātisantāpasyātiniṣēviṇāmiti prayōgaḥ prasajyēta| “śītōṣṇalaṅghanāhārān kramaṁ muktvā niṣēviṇām” iti pāṭhāntarē śītōṣṇādīnāṁ yadā yēna kramēṇa sēvyatvamuktaṁ, tadvaiparītyēna tān sēvyamānān| śītōṣṇalaṅghanāhārānityanantaraṁ pratīti draṣṭavyaṁ, tēna śītōṣṇādīn prati yaḥ kramastaṁ muktvā ētēṣāmēva niṣēviṇām| gharmaśramabhayārtānāmiti gharmādibhirārtatvē sati drutamaviśramya śītāmbusēvinām| gharma ātapaḥ| ajīrṇādhyaśināmiti ajīrṇamāmamannam, apakvamiti yāvat, tadbhuñjānānām; adhyaśināmāhārē ēvāpariṇatē bhuñjānānām| aśināmiti ajīrṇādhiśabdābhyāṁ saha sambandhyatē| pañcakarmāpacāriṇāmiti pañcakarmaṇi kriyamāṇē apacāriṇām| navānnadadhimatsyānīti atiśabdō navānnādibhiḥ sarvaiḥ sambadhyatē| vyavāyaṁ cāpyajīrṇa iti vidagdhādirūpē ajīrṇē| dharṣayatāmiti abhibhavatām| pāpaṁ karma ca kurvatāmityanēnaiva viprādidharṣaṇē labdhē punastadvacanaṁ viśēṣārtham| dōṣadūṣyasaṅgrahamāha– vātādaya ityādinā| vātādīnāṁ tritvē pratītē'pi traya iti vacanaṁ sarvakuṣṭhēṣu militānāmēva trayāṇāṁ duṣṭipradarśanārtham| dravyasaṅgraha iti dravyamārambhakaṁ kāraṇamucyatē; yathā– “rasanārthō rasastasya dravyamāpaḥ kṣitistathā|” (ca. sū. a. 1) iti| arthalabdhamapi saptakamiti padaṁ sarvatra saptakaniyamārthaṁ punaruktam| nanu, visarpāṇāṁ samutpādē ētāvatyēva sāmagrī, yaduktam– “raktaṁ lasīkā tvaṅmāṁsaṁ dūṣyaṁ dōṣāstrayō malāḥ| visarpāṇāṁ samutpattau vijñēyāḥ sapta dhātavaḥ||” (ca. ci. a. 21) iti| lasīkayā ca tatrōdakamucyatē, tat kinnibandhanaḥ kuṣṭhavisarpayōrbhēdaḥ? ucyatē– kuṣṭhaṁ cirakriyaiḥ sthirairaprabalaraktapittairdōṣairjanyatē, visarpastvaciravisarpaṇaśīlaiḥ prabalaraktapittaiḥ; kuṣṭhē gurupradharṣaṇaparadravyāpahārādayō nimittaṁ, na visarpē| anyē tvāhuḥ– visarpā vātādibhirēkaikaśō'pi bhavanti, yaduktam– “pr̥thak trayastribhiścaikō visarpā dvandvajāstrayaḥ|” (ca. ci. a. 21) iti, kuṣṭhaṁ tu tridōṣajamēvēti| kiṁ tvētatsamādhānaṁ tridōṣajatvē'pi visarpāṇāmēkadōṣajakuṣṭhavadēkadōṣajatvakīrtanaṁ saṅgatamiti na manōharam| ataḥ kuṣṭhānīti ata ityasmāt dōṣadūṣyasamudāyāt| sapta caikādaśaiva cēti vicchēdapāṭhēna saptānāṁ mahākuṣṭhatvamēkādaśānāṁ kṣudratvamiti bōdhayati||1-6||

ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)

aṣṭādaśarūpasaṅkhyātulyatvātkuṣṭhanidānamucyatē| viśēṣēṇa kuṣṭhajanakaṁ nidānamāha– virōdhīnītyādi| ētadācaratāṁ nr̥ṇāṁ kuṣṭhāni jāyantē iti sambandhaḥ| virōdhīni kṣīramatsyādīni bhajatāmiti sambadhyatē| āgatāmiti upasthitavēgāṁ chardiṁ, tathā vēgāṁścānyāniti mūtrapurīṣādivēgān, pratighnatāṁ pratighātaṁ kurvatām| vyāyāmamatisantāpamatibhuktvēti bhuktvā vyāyāmamatiyujya santāpamatiyujya niṣēviṇāmiti| ētayōrēva sēvanaśīlānāṁ, niṣēviṇāmityanēna prathamataḥ sambandhē kr̥dyōgalakṣaṇā ṣaṣṭhī syāt; tatra vyāyāmasyātisantāpasyātiniṣēviṇāmiti prayōgaḥ prayujyatē| śītētyādi śītōṣṇādīnāṁ tu yadā yēna kramēṇa sēvyatvamuktaṁ, tadvaiparītyēna tān sēvamānānām| gharma ātapaḥ| ajīrṇādhyaśināmityādi| ajīrṇamanagnipakvamannaṁ, carvaṇamiti yāvat, tadbhōjinām| adhyaśinām, āhāra ēvāpariṇatē bhuñjānānām| aśināmiti ajīrṇādhibhyāṁ saha sambadhyatē| pañcakarmāpacāriṇāmiti pañca karmāṇi vamanavirēkādīni, tēṣāmapacāriṇāṁ vyāpattvayōginām| navānnadadhimatsyātīti, atiśabdō navānnādiguḍāntaiḥ pratyēkaṁ sambadhyatē| vyavāyaṁ cāpyajīrṇē'nnē ityādi| vyavāyaṁ maithunaṁ, vidagdharūpē ajīrṇē; divā ca nidrāṁ bhajatām| dharṣayatāmiti abhibhavatām| pāpaṁ karma ca kurvatāmityanēnaiva viprādidharṣaṇē labdhē punastadvacanaṁ viśēṣārthapratipādakam| dōṣadūṣyasaṅgrahamāha– vātādaya ityādi| vātādīnāṁ tritvē pratītē'pi traya iti vacanaṁ sarvakuṣṭhēṣu militānāmēva trayāṇāṁ duṣṭipradarśanārtham| dravyasaṅgraha iti dravyamārambhakaṁ kāraṇamucyatē| yathā– “rasanārthō rasastasya dravyamāpaḥ kṣitistathā|” iti| arthalabdhamapi saptakamiti padaṁ sarvatra saptakaniyamārthaṁ punaruktam| nanu, visarpāṇāmapyutpattyādau ētāvatyēva sāmagrī| yaduktam– “raktaṁ lasīkā tvaṅmāṁsaṁ dūṣyaṁ dōṣāstrayō malāḥ| visarpāṇāṁ samutpattau vijñēyāḥ sapta dhātavaḥ||” iti| tatkuṣṭhavisarpayōḥ kō bhēdaḥ? ucyatē– kuṣṭhaṁ cirakriyaiḥ sthirairaprabalaraktapittairdōṣairjanyatē, visarpastvaciravisaraṇaśīlaiḥ prabalaraktapittaiḥ, kuṣṭhē gurupradharṣaṇaparadravyāpahārādayō nimittaṁ, na visarpē| anyē tvāhuḥ– visarpā vātādibhirēkaikaśō'pi bhavanti, yaduktam– “pr̥thaktrayastribhiścaikō visarpā dvandvajāstrayaḥ|” iti; kuṣṭhaṁ tridōṣajamēvēti| kintvayaṁ samādhiḥ tridōṣajatvē'pi visarpāṇāmēkadōṣakuṣṭhavadēkadōṣajatvakīrtanaṁ saṅgatamiti na manōharam| kuṣṭhasaṅkhyāmāha– ata ityādi| ata ityasmāddōṣadūṣyasamudāyātsapta tathā ēkādaśa kuṣṭhāni jāyantē| sapta caikādaśaivēti vicchēdapāṭhēna saptānāṁ mahākuṣṭhatvamēkadaśānāṁ kṣudratvamiti bōdhayati||1-6||

madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)

kuṣṭhānāṁ tridōṣajatvē'pi ulbaṇadōṣēṇa saptaprakāratāmāha– kuṣṭhānītyādi| dōṣaiḥ pr̥thak trayaḥ, dvandvaistrayaḥ, samāgataiḥ sannipātairēka iti saptatvam| vyapadēśō'dhikaṁ tvataḥ iti yathā– vātēna kuṣṭhaṁ kāpālamityādi||7||

ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)

kuṣṭhānāṁ tridōṣajatvē'pyudrēkadōṣēṇa saptaprakāratvamāha– kuṣṭhānītyādi| kuṣṭhāni saptadhā saptaprakārāṇi, kathamityāha pr̥thagdōṣaiḥ vātēna, pittēna, ślēṣmaṇā, trīṇi; tathā tairēva dōṣairdvandvairvātapittābhyāṁ, vātakaphābhyāṁ, kaphapittābhyāṁ trīṇi, tathā tairēva dōṣaiḥ samāgataiḥ sannipatitairēkam, iti saptatvam| nanvēvaṁ satyēkadōṣajaṁ dvidōṣajaṁ kuṣṭhaṁ tatsarvaṁ tridōṣajaṁ syādityāha– sarvēṣvityādi| sarvēṣvapi kuṣṭhēṣu tridōṣajēṣu satsvadhikatvataḥ adhikatvādvyapadēśō nirdēśaḥ kāryaḥ, sannipātasya samaviṣamatvāt; yathā– vātēna kuṣṭhaṁ kāpālamityādi||7||

madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)

pūrvarūpamāha– atiślakṣṇētyādinā| atiślakṣṇaḥ atimasr̥ṇaḥ| kharō rūkṣaḥ (kharaḥ karkaśaḥ), atiślakṣṇō vā kharō vā sparśaḥ| svēdāsvēdau svēdavahasrōtō'varōdhānavarōdhakr̥tau| svāpaḥ sparśājñānam| kōṭhōnnatiḥ varaṭīdaṣṭasaṅkāśaḥ śōthaḥ kōṭhaḥ, tasyōnnatiḥ| śīghrōtpattiścirasthitiśca vraṇānāmēva| nimittē'lpē'tikōpanamiti anyathā'pi duṣṭaśōṇitatvādvraṇānāṁ dēhagatānāmalpē'pi hētau kōpaḥ| kuṣṭhalakṣaṇamagrajamiti kuṣṭhānāṁ pūrvarūpamityarthaḥ||8-9||–

ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)

pūrvarūpamāha– atītyādi| atiślakṣṇādikaṁ kuṣṭhalakṣaṇamaprajamiti kuṣṭhānāṁ pūrvarūpamityarthaḥ| atiślakṣṇa iti atimasr̥ṇaḥ, kharō rūkṣaḥ, atiślakṣṇō vā kharaḥ sparśaḥ| svēdā'svēdāviti svēdavahasrōtōvarōdhānavarōdhakr̥tau| vivarṇatā vaivarṇyaṁ, dāhaḥ sarvāṅgīṇaḥ, kaṇḍūḥ tvaci, svāpaḥ sparśājñatvaṁ, kōṭhōnnatiḥ varaṭīdaṁśasaṅkāśaḥ śōphaḥ kōṭhaḥ tasyōnnatiḥ, śramō'nāyāsajaḥ| śīghrōtpattiścirasthitiḥ vraṇānāmēva| alpē'pi nimittē kōpō vraṇānām||8-9||–

madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)

saptamahākuṣṭhānāṁ lakṣaṇamāha– kr̥ṣṇāruṇakapālābhamityādi| kr̥ṣṇāruṇakapālābhaṁ kr̥ṣṇāruṇakapālavarṇaṁ, kapālaṁ kharparaśakalam| paruṣaṁ kharasparśam| tanu tanutvak, viṣamaṁ duścikitsyam| audumbaramāha– rugityādi| rōmapiñjaramiti rōmabhiḥ piñjaraṁ kapilarōmamityarthaḥ| maṇḍalakuṣṭhamāha– śvētētyādi| sthiraṁ kaṭhinaṁ, styānamārdraṁ sajalaṁ vā| utsannamaṇḍalamudgatamaṇḍalam| kr̥cchraṁ kr̥cchrasādhyam| anyōnyasaṁyuktamiti aparāparairmilitam| r̥ṣyajihvamāha– karkaśamityādi| r̥ṣyajihvasaṁsthānamiti r̥ṣyō nīlāṇḍō hariṇaḥ, ‘rōbhu’ iti prasiddhaḥ, tasya jihvākāram| puṇḍarīkamāha– saśvētamityādi| puṇḍarīkadalōpamamiti puṇḍarīkaṁ raktapadmaṁ tatpatrōpamaṁ, tēna saśvētaṁ raktaparyantam| sarāgamiti salōhitaṁ, madhyē śvētalōhitamityarthaḥ| sidhmalakṣaṇamāha– śvētamityādi| śvētaṁ tāmramiti śvētalōhitātmakam| prāyaścōrasītyurasi tadbāhulyēna bhavati, kaphapradhānatvāt| prāyōgrahaṇādanyatrāpi bhavati| kākaṇamāha– yadityādi| yat kākaṇantikāvarṇamiti kākaṇantikā guñjā| guñjāsavarṇatvēna ca madhyē kr̥ṣṇamantē raktam, athavā madhyē raktamantē kr̥ṣṇam| kuṣṭhatvēnaiva tridōṣalakṣaṇatvē siddhē tridōṣaliṅgamiti punaruktaṁ prabaladōṣatrayaliṅgatvōpadarśanārtham| iti saptamahākuṣṭhāni| mahattvaṁ caiṣāṁ śīghramuttarōttaradhātvavagāhanabahudōṣajatvakriyābhūyastvayōgāt||10-16||–

ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)

saptamahākuṣṭhānāṁ lakṣaṇamāha– kr̥ṣṇētyādi| kr̥ṣṇāruṇā yē sphuṭitaghaṭyāḥ khaṇḍāstadvarṇam, anyē kr̥ṣṇāruṇakapālaśarkarāvarṇamāhuḥ| rūkṣaṁ rūkṣasparśaṁ, paruṣaṁ kharasparśam| tanu tanutvak, tōdabahulaṁ tōdāḍhyaṁ, viṣamaṁ duścikitsyam| audumbaraṁ kuṣṭhamāha– rugityādi| rugdāharāgakaṇḍūbhiryuktaṁ, rōmapiñjaramiti rōmabhiḥ piñjaraṁ kapilarōma ityarthaḥ| udumbaraphalābhāsaṁ pakvōdumbaravarṇam| maṇḍalakuṣṭhamāha– śvētamityādi| ēvaṁvidhaṁ kuṣṭhaṁ maṇḍalaṁ maṇḍalasañjñayōcyatē, śvētaṁ raktaṁ tadābhāsaṁ, sthiraṁ kaṭhinaṁ, styānaṁ sāndraṁ sadalaṁ vā, utsannamaṇḍalaṁ unnatamaṇḍalaṁ, kr̥cchraṁ kr̥cchrasādhyaṁ, anyōnyasaṁsaktamiti, parasparairmilitam| r̥kṣajihvamāha– karkaśamityādi| karkaśaṁ kharasparśam| r̥kṣō nīlāṇḍō hariṇa iti, anyē r̥kṣaḥ ‘rīcha’ ityāhuḥ, tajjihvākāram| puṇḍarīkamāha– saśvētamiti| puṇḍarīkaṁ śvētakamalaṁ, tasyōpamaṁ, tēna saśvētaṁ raktaparyantaṁ madhyē śvētaṁ prāntēṣu raktam| sōtsēdhamunnatam| sarāgamiti prāntē'dhikarāgapratipādakaṁ, sarāgamityatra ‘sadāham’ iti kvacitpāṭhaḥ| sidhmalakṣaṇamāha– śvētamityādi| śvētaṁ tāmramiti śvētalōhitātmakaṁ, tanu aghanaṁ, yat ghr̥ṣṭaṁ sadrajaścūrṇaṁ muñcatīti| prāyaścōrasītyādi| urasi bāhulyēna bhavati, kaphapradhānatvāt| prāyōgrahaṇādanyatrāpi bōddhavyam| kākaṇamāha– yadityādi| kākaṇantikā guñjā, tatsamavarṇatvēna madhyē kr̥ṣṇamantē'tiraktam, athavā raktamantē kr̥ṣṇaṁ, tathā sapākaṁ, tathā tīvravēdanaṁ, tathā tridōṣaliṅgaṁ, tat kākaṇākhyaṁ kuṣṭhaṁ naiva sidhyati| kuṣṭhatvēnaiva tridōṣaliṅgatvē siddhē tridōṣaliṅgamiti punaruktaṁ tat prabaladōṣatrayaliṅgōpadarśanārtham| iti sapta mahākuṣṭhāni| mahattvaṁ caiṣāṁ śīghramuttarōttaradhātvavagāhanabahuladōṣajanyatvakriyābhūyastvayōgāt||10-16||–

madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)

ataḥ paramēkādaśakṣudrakuṣṭhānyucyantē– asvēdanamityādi| mahāvāstu mahāsthānam| matsyaśakalōpamamiti matsyasya tvaksadr̥śam| carmākhyaṁ carmakuṣṭham| bahalamapattalam| kiṭibhamāha– śyāvamityādi| kiṇakharasparśamiti kiṇō vraṇasthānam| paruṣaṁ rūkṣam| vaipādikamiti vipādikāyāḥ svārthē'ṇ| alasakamāha– kaṇḍūmadbhirityādi| gaṇḍairiti sphōṭaiḥ| dadrumaṇḍalamāha– kaṇḍvityādi| dadrumaṇḍalamiti maṇḍalarūpatayōtpādāt dadrumaṇḍalamiti kīrtanam| nanu, kathamasya carakē kṣudratvēnābhidhānaṁ, suśrutē mahākuṣṭhē dadrōruktatvāt; tathā sidhma carakē mahākuṣṭhē, suśrutē kṣudrakuṣṭhē darśitam| ucyatē– asitā dadruravagāḍhamūlā suśrutē mahākuṣṭham, asitētaradadruścarakē'navagāḍhamūlā kṣudrakuṣṭhaṁ, suśrutē asitētaradadrvā visarpakuṣṭhē'ntarbhāvaḥ, visarpaṇayōgāt; tathā'vagāḍhaṁ sidhma carakē mahākuṣṭhaṁ, sidhmapuṣpikā tu tvaṅmātragatā suśrutē kṣudrakuṣṭham; asitadadrau asitasidhmanō'varōdha iti gadādharaḥ| jējjaṭastvāha– carakōktaṁ sidhmaiva suśrutē dadruśabdābhihitaṁ, nāmabhēdaḥ kēvalaṁ paraṁ na vastubhēdaḥ, santi hyarthāntarāṇi samānaśabdābhihitānītyavirōdhaḥ| kintviyamasādhvī vyākhyā, lakṣaṇavailakṣaṇyāt; kiñca carakasuśrutayōḥ kuṣṭhaṁ prati bahuprakārō virōdhaḥ, tathāhi suśrutōktamaruṇaṁ na carakē paṭhyatē, maṇḍalaṁ carakōktaṁ na suśrutē, kṣudrakuṣṭhē carakōktacarmākhyālasakaśatāruprabhr̥tīni na suśrutē, suśrutōktakṣudrakuṣṭhālasakādayaśca na carakē; tasmādayaṁ samādhirucitaḥ– kuṣṭhānāmasaṅkhyēyatvamiti kēcit carakē, kēcit suśrutē kuṣṭhaprakārā ucyantē| uktaṁ hi carakē– “kuṣṭhaṁ saptavidham, aṣṭādaśavidham, asaṅkhyēyaṁ vā|” (ca. ni. a. 5) iti| carmadalamāha– raktamityādi| yadgalatyapīti galati vidīryatē| śatārumāha– raktētyādi| śatāruriti bahuvraṇayōgānvitaṁ nāma| vicarcikāmāha– sakaṇḍvityādi| sakaṇḍūḥ piḍakā śyāvā bahusrāvā vicarcikēti atra kaphakāryaṁ kaṇḍūḥ, bahusrāvatvaṁ pittāt, śyāvatvaṁ vātāt; ēvaṁ sarvatra dōṣatrayaliṅgamūhyam| nanu, ēkakuṣṭhamārabhya vicarcikāparyantēna dvādaśakṣudrakuṣṭhāni bhavanti, tat kathamēkādaśēti? ucyatē– vicarcikaiva pādayōrbhavantī vidāraṇayōgādvipādikā bhavati, tēna na saṅkhyātirēkaḥ| tathā ca bhōjaḥ– “dōṣāḥ pradūṣya tvaṅmāṁsaṁ pāṇipādasamāśritāḥ| piḍakāṁ janayantyāśu dāhakaṇḍūsamanvitām|| dālyatē tvak kharā rūkṣā pāṇyōrjñēyā vicarcikā| pādē vipādikā jñēyā sthānānyatvādvicarcikā||” iti gadādharaḥ| anyē tvāhuḥ– saiva sphōṭaistīvradāhairityabhidhānēna pāmaiva tīvradāhabr̥hatsphōṭayuktā kacchūḥ, na tatō bhinnēti||17-22||–

ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)

ataḥ prabhr̥tyēkādaśa kṣudrakuṣṭhānyāha– tatra carmakuṣṭhamāha– asvēdanamityādi| tadēkakuṣṭhaṁ nāma, asvēdanaṁ svēdarahitaṁ, mahāvāstu mahādhiṣṭhānam| matsyaśakalōpamamiti matsyatvakkhaṇḍasadr̥śam| carmakuṣṭhamāha– hasticarmavat, bahulamapattalam| kiṭṭibhamāha– śyāvamitvādi| tat kiṭṭibhanāma kuṣṭhaṁ smr̥tam| śyāvaṁ śyāvavarṇaṁ, kiṇakharasparśamiti kiṇō vraṇasthānaṁ, tadvat kharasparśaṁ karkaśaṁ, paruṣaṁ rūkṣaṁ, kiṭṭibhākhyaṁ kuṣṭham| vaipādikamāha– pāṇipādayōḥ sphuṭanaṁ vidāraṇaṁ, vaipādikaṁ kuṣṭham| alasakuṣṭhamāha– kaṇḍūmadbhiriti| gaṇḍaiḥ sphōṭaiḥ, citaṁ yuktam, alasakākhyaṁ kuṣṭham| dadrumaṇḍalamāha– sakaṇḍūrāgāḥ kaṇḍūrāgasaṁyuktāḥ piḍakā yatra tat sakaṇḍūrāgapiḍikaṁ, tathā udgatamutsannam, ēvaṁvidhaṁ maṇḍalaṁ yat, tad dadrunāma kuṣṭham| nanu, kathamasyāścarakē kṣudratvēnābhidhānaṁ, suśrutē mahākuṣṭhatvēnēti, tathā sidhma carakē mahākuṣṭhē, suśrutē kṣudrakuṣṭhē darśitaṁ? ucyatē– asitā dadruravagāḍhamūlā suśrutē mahākuṣṭham, asitētaradadvrā visarpakuṣṭhē'ntarbhāvaḥ, visarpaṇayōgāt| tathā sidhma carakē mahākuṣṭhē, sidhmapuṣpikā tu tvaṅmātragatā suśrutē kṣudrakuṣṭhamityādi| carmadalamāha– raktamiti| dalayati vidārayati, asparśasahaṁ ca vastrādisparśanākṣamaṁ, taccarmadalanāma| pāmāmāha– sūkṣmā iti| ēvaṁvidhāḥ piḍakāḥ pāmā ityuktā vaidyairityarthaḥ| bahvyaḥ prabhūtāḥ, srāvavatyaḥ srāvayuktāḥ, kaṇḍūmatyaḥ kaṇḍūyuktāḥ| kacchumāha– saivēti| saiva pāmā pāṇyōḥ hastayōḥ| sphicōḥ kaṭiprōthayōśca kacchuḥ kathyatē| tīvradāhaiḥ tīvrasantāpaiḥ, sphōṭairityarthaḥ| sphōṭamāha– sphōṭā iti| sugamam| śatārumāha– raktamiti| śatāruriti bahuvraṇayōgādanvitaṁ nāma| vicarcikāmāha– sakaṇḍūriti| sakaṇḍūḥ piḍakā bhavēt| śyāvā varṇataḥ, bahusrāvā bhūriprasrāvā| atra kaphakāryaṁ kaṇḍūḥ, bahusrāvatvaṁ pittāt, śyāvatvaṁ vātāt, ēvaṁ sarvatra dōṣatrayaliṅgamūhyam| nanvēkakuṣṭhamārabhya vicarcikāparyantēna dvādvaśa kuṣṭhāni bhavanti, tat kathamēkādaśētyucyatē– vicarcikaiva pādayōrbhavantī vidāraṇayōgād vipādikā kathyatē, tēna na saṅkhyātirēkaḥ| tathā ca bhōjaḥ– “dōṣāḥ pradūṣya tvaṅmāṁsaṁ pāṇipādasamāśritāḥ| piḍakā janayantyāśu dāhakaṇḍūsamanvitām|| dahyatē tvak kharā rūkṣā pāṇyōrjñēyā vicarcikā| pādē vipādikā jñēyā sthānānyatvādvicarcikā||” iti||17-22||

madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)

dōṣatrayaniyataṁ kuṣṭhaliṅgamāha– kharaṁ śyāvāruṇamityādi| śyāvāruṇamiti śyāvaṁ vā aruṇaṁ vā bhavati| carakē kuṣṭhamadhikr̥tya dōṣaviśēṣakuṣṭhajanakahētūnāṁ parasparaṁ jñāpyajñāpakatvamuktaṁ; yathā– “kuṣṭhaviśēṣairdōṣāḥ dōṣaviśēṣaiḥ punaḥ kuṣṭhāni| jñāyantē tē hētuṁ hētustāṁśca prakāśayati||” (ca. ci. a. 7) iti||23-24||–

ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)

dōṣatrayaniyataṁ kuṣṭhaliṅgamāha– kharamityādi| śyāvaṁ aruṇaṁ vā bhavati, savēdanaṁ vēdanāyuktam, ētadvātakuṣṭhaṁ jānīyāt| pittācca prakvathitaṁ śaṭitamiva| yuktaṁ ca kaphāt klēdi klinnatāyuktaṁ, ghanaṁ nibiḍam| dvandvajē kuṣṭhē dvidōṣaliṅgaṁ, sānnipātikē tridōṣaliṅgam||23-24||–

madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)

idānīmuttarōttarasaptadhātugatakuṣṭhasya lakṣaṇaṁ kramēṇāha– tvaksthē vaivarṇyamityādi| tvakśabdēnātra rasō'bhidhīyatē, dhātuprastāvāt; tvakśabdēna rasasyābhidhānaṁ tātsthyāt; jējjaṭastu tvacamēvāha| bāhyāyāstvacaścarakē udakadharatvēnōktē rasagrahaṇasyānarhatvāddvitīyā'sr̥gdharā'trōktā, udakācca rasō bhinnaḥ; tathāhyuktam– “udakaṁ daśāñjalimitaṁ, rasō navāñjalimitaḥ|” (ca. śā. a. 7) iti| rasaṁ vihāya raktādyuktiśca prāgēva rasaṁ krōḍīkr̥tya tiryaksirāgatairdōṣaiḥ kuṣṭhajananāt, sirāsu raktavyavasthitēścēti tasyāśayaḥ| sākṣādrasa ityanabhidhānādbr̥hatkuṣṭhaṁ rasagataṁ na bhavatīti nāśaṅkanīyam| yataḥ suśrutēnaivōktam– “tēṣāṁ tu mahattvaṁ sarvadhātvanusāritvāt|” (su. ni. a. 5) iti, sarvaśabdēna ca rasasyāpi grahaṇam| bhōjē'pyuktam– “praduṣṭāḥ pracyutā dōṣā rasāsr̥ṅmāṁsasaṁśritāḥ| kuṣṭhāni janayantyāśu śarīrēṣu śarīriṇām||” iti| “tvaksrāvō rōmaharṣaśca svēdasyātipravartanam|” iti| ētat kēcit śōṇitagatasyaiva liṅgaṁ manyantē, anyē rasagatasyēti| iha raukṣyaṁ svēdātipravr̥ttirlōmaharṣaśca kuṣṭhārambhakadōṣaiḥ svēdavahasrōtōduṣṭyā bhavati| yaduktam– “svēdavāhiṣu duṣṭēṣu pāruṣyaṁ rōmaharṣaṇam| atisvēdanamasvēdaḥ paridāhaśca jāyatē||” iti| vipūyaka iti viśēṣēṇa pūyayōgitvam| kauṇyaṁ karabhaṅgaḥ| aṅgānāṁ sambhēda iti aṅgānāṁ bhaṅgaḥ| prāguktāni tathaiva cēti rasaraktamāṁsadhātugatakuṣṭhaliṅgānītyarthaḥ; ētaccaikatrābhihitamapi kramēṇa parāparadhātuduṣṭau pūrvapūrvadhātuduṣṭiliṅgakhyāpanaparaṁ, nyāyasya samānatvāt| yaducyatē– “samānēṣvarthēṣvēkatrābhihitō vidhiranyatrāpyāsañjanīyaḥ|” iti śukragatakuṣṭhaliṅgamāha– dampatyōrityādi| kuṣṭhaṁ śukragatamapatyēna vyajyata ityarthaḥ| atra śukraduṣṭilakṣaṇaprastāvēna tattulyakāryā strīgatā''rtavaduṣṭirapyuktā| tadapītyapiśabdāt pūrvōktānyapi rasādimajjāntargatakuṣṭhaliṅgāni bhavanti| kuṣṭhitamiti sañjātaṁ kuṣṭhamasyēti tārakāditvāditac| atra duṣṭaṁ śukramārtavaṁ vā sarvathā bījatvānupaghātādapatyajanakaṁ, parantu vikr̥taṁ janayatīti draṣṭavyam||25-30||

ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)

idānīmuttarōttarasaptadhātugatakuṣṭhalakṣaṇaṁ kramēṇōcyatē– tvagityādi| tvakśabdēnātra rasō vācyaḥ, dhātuprastāvāt; tvakśabdēna rasasyābhidhānaṁ, tātsthyāt| br̥hatkuṣṭhaṁ rasagataṁ na bhavatīti na śaṅkanīyaṁ, yataḥ suśrutēnōktam– “tēṣāṁ tu mahattvaṁ sarvadhātvanusāritvāt|” iti| ataḥ sarvaśabdēna rasasyāpi grahaṇam| bhōjē'pyuktam– “praduṣṭāḥ pracyutā dōṣā rasāsr̥ṅmāṁsasaṁśritāḥ| kuṣṭhāni janayantyāśu śarīrēṣu śarīriṇām||” iti| vaivarṇyamaṅgānāṁ vivarṇatā| raukṣyaṁ ca svēdātipravr̥ttirlōmaharṣaśca kuṣṭhārambhakairdōṣaiḥ svēdavahasrōtōduṣṭyā bhavati| yaduktam– “svēdavāhiṣu duṣṭēṣu pāruṣyaṁ rōmaharṣaṇam| atisvēdanamasvēdaḥ paridāhaśca jāyatē||” iti| raktagatamāha– kaṇḍūrityādi| vipūyaka iti viśēṣēṇa pūyayōgitvam| māṁsagatamāha– bāhulyamityādi| bāhulyaṁ sthūlamaṇḍalatā, sphōṭaḥ tvacaḥ sphuṭanaṁ, sthiratvamacalatvam| mēdōgatamāha– kauṇyamityādi| kauṇyaṁ karabhaṅgaḥ, gatikṣayō gamanāśaktiḥ, aṅgānāṁ sambhēdaḥ aṅgabhaṅgaḥ, kṣataprasaraṇaṁ, prāguktāni rasaraktamāṁsagataliṅgāni, ētaccaikatrābhihitamapi kramēṇa parāparadhātuduṣṭau pūrvadhātuduṣṭiliṅgakhyāpanaparaṁ, nyāyasya samānatvāt| yaducyatē– “samānēṣvarthēṣvēkatrābhihitō vidhiranyatrāpyāsañjanīyaḥ” iti| asthimajjagatamāha– nāsētyādi| nāsāyā bhaṅgō'vadaraṇam, akṣirāgō nētralauhityaṁ, kṣatēṣu kr̥misambhūtiḥ, svarahāniśca| śukragatakuṣṭhaliṅgamāha– dampatyōrityādi| dampatyōḥ strīpuruṣayōḥ, kuṣṭhabāhulyāt śukrārtavayōrduṣṭiḥ, śukragatakuṣṭhamapatyēna vyajyata ityarthaḥ| atra śukraduṣṭilakṣaṇaprastāvēna ca tattulyakāryā strīgatārtavaduṣṭirapyuktā| tadapītyapiśabdāt pūrvōktānyapi rasādimajjāntargatakuṣṭhaliṅgāni bhavanti, anyē kuṣṭhilamiti paṭhanti; tatrāpi sa ēvārthaḥ| tatra duṣṭaṁ śukramārtavaṁ vā sarvathā bījatvānupaghātādapatyajanakaṁ, paraṁ tu vikr̥taṁ janayatīti draṣṭavyam||25-30||

madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)

sādhyādibhēdamāha– sādhyaṁ tvagraktamāṁsasthamityādi| vātaślēṣmādhikaṁ ca yaditi ēkakuṣṭhakiṭibhādivarjyam| majjāsthisaṁśritamiti atra majjāsthipratyāsattyā śukragatasyāpyasādhyatvaṁ bōddhavyam| prabhinnamiti vidīrṇam| pañcakarmaguṇātītamiti pūrvarūpakriyayā saha rasādidhātūnāṁ caturṇāṁ kriyākalāpāḥ pañcakarmāṇi, tēṣāṁ guṇā vīryāṇi, tānyatītō yaḥ sa tathā, asthimajjāgata ityarthaḥ; tāśca kriyāḥ pūrvarūpē śōdhanamubhayataḥ; tvakprāptē śōdhanālēpanādi, raktaprāptē śōdhanālēpanakaṣāyapānaśōṇitāvasēkādi, ēvaṁ māṁsamēdasōrapi draṣṭavyamiti| athavā pañcakarmāṇi vamanādīni, tēṣāṁ guṇāḥ phalāni, tānyatītam||31-32||–

ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)

idānīṁ dhātvanukramē'pi sādhyādibhēdamāha– sādhyamityādi| tvagraktamāṁsasthaṁ vātaślēṣmādhikaṁ ca yattat sādhyaṁ, vātaślēṣmādhikaṁ ca yaditi carmaikakuṣṭhakiṭibhasidhmālasavipādikā vātaślēṣmajāḥ sādhyāḥ, mēdōgataṁ dvandvajaṁ yāpyam, asthimajjāsaṁśrayaṁ varjyam| atra majjāsthipratyāsattyā śukrasya tadgatasyāpyasādhyatvaṁ bōddhavyam| punaścāsādhyalakṣaṇamāha– kr̥mītyādi| prabhinnaṁ vidīrṇaṁ, prasrutāṅgaṁ prasrāvayuktaśarīraṁ, hatasvaraṁ ghargharasvaraṁ, pañcakarmaguṇātītaṁ pañcakarmāṇi vamanādīni tēṣāṁ guṇāḥ phalāni, tāni niṣphalīkr̥tya jātam||31-32||–

madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)

kuṣṭhēṣu cikitsārthaṁ pradhānaṁ dōṣamāha– vātēna kuṣṭhaṁ kāpālamityādi| vicarcyapi kaphāttathēti ślēṣmapittāt, tēna dadruprabhr̥ti carmadalāntaṁ ślēṣmapittajamityarthaḥ| pūrvatrikamiti kāpālōdumbaramaṇḍalākhyam| ataḥ saptamahākuṣṭhādanyat kṣudrakuṣṭham||33-36||

ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)

kuṣṭhēṣu cikitsārthaṁ dōṣaprādhānyamāha– vātēnētyādi| sugamam| anyadapi dōṣaprādhānyamāha– carmēti| dadruśatāruṣī dvē kuṣṭhē na kēvalaṁ ślēṣmapittāt, yāvatpuṇḍarīkaṁ tathā visphōṭaṁ tathā pāmā tathā carmadalaṁ jāyatē, tathēti ślēṣmapittāt; tēna dadruprabhr̥ti carmadalāntaṁ ślēṣmapittādhikasannipātajamityarthaḥ| sarvairiti sarvaistribhirēva samairdōṣaiḥ kākaṇaṁ nāma kuṣṭhamutpadyatē| ētāni aṣṭādaśa kuṣṭhāni bhavanti tēṣāṁ madhyē pūrvaṁ trikamiti kāpālōdumbaramaṇḍalākhyaṁ dadru kākaṇaṁ puṇḍarīkamr̥kṣajihvaṁ cēti mahākuṣṭhāni syuḥ| ataḥ saptamahākuṣṭhādanyat kṣudrakuṣṭhaṁ bōddhavyam||33-36||–

madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)

tvagduṣṭitulyatvādatraiva kilāsamāha– kuṣṭhaikasambhavamityādi| kuṣṭhēna saha ēkaṁ samānaṁ viruddhāśanapāpakarmādi sambhavō nidānaṁ yasya tattathā, kuṣṭhēna saha samānacikitsitatvaṁ ca bōddhavyaṁ, “kuryāccāsmai kuṣṭhōktaṁ vidhānam” iti vacanāt| carakē tvasya hētuviśēṣō'pi paṭhyatē, yathā– “vacāṁsyatathyāni kr̥taghnabhāvō nindā gurūṇāṁ gurudharṣaṇaṁ ca| pāpakriyā pūrvakr̥taṁ ca karma hētuḥ kilāsasya virōdhi cānnam||” (ca. ci. a. 7) iti| kilāsamēva māṁsamēdaḥsamāśrayaṇayōgatvādaruṇaṁ śvitraṁ ca bhaṇyatē| tvaggatamēva kilāsaṁ, tasya lakṣaṇaṁ nirdiṣṭamaparisrāvīti| srāvō hi raktādiduṣṭyā bhavati, tēnāsya tvaggatatvēna srāvābhāvaḥ| uktaṁ ca– “tvaggataṁ ca yadasrāvi tat kilāsaṁ prakīrtitam|” iti| tridhātūdbhavasaṁśrayamiti tridhātustrayō dōṣāstathā raktamāṁsamēdāṁsi saṁśrayō'dhiṣṭhānaṁ yasya tattathā; athavā tridhātuḥ raktamāṁsamēdāṁsi udbhavāya saṁśrayō yasya tattathā, dōṣāstu sarvasādhāraṇatvāt labhyanta ēva| nanu, yadi dhātutrayāśritaṁ kilāsaṁ, tat kathaṁ “yadā tvacamatikramya taddhātūnavagāhatē| hitvā kilāsasañjñāṁ ca kuṣṭhasañjñāṁ labhēttadā||” iti viśvāmitravacanaṁ kilāsasañjñāpratikṣēpakaṁ na virudhyatē? tathā “tvaggatamēva kilāsaṁ” (su. ni. a. 5) iti suśrutē'vadhāraṇaṁ viruddham? ucyatē– viśvāmitravacanasya tāvadayamarthaḥ pratyētavyaḥ– yadōktaraktādigatasamastakuṣṭhalakṣaṇajanakatayā dhātūnavagāhatē tadā na tat kilāsaṁ, kiṁ tarhi kuṣṭhajanakahētvantarabr̥ṁhitadōṣōpaplavāt dhātūn dūṣayēt, tathā hētulakṣyalakṣaṇamaruṇādikuṣṭhaṁ tat; anyaditararaktādigatakuṣṭhaliṅgavyatiriktamutpādasamakālabhāviraktatāmrādi-varṇatāmātrakārakaṁ raktādigatadōṣajanyaṁ kilāsamēva, anyathā raktādigatakilāsalakṣaṇēna carakōktēna virōdhaḥ syāt| sa yadāha– “dōṣē raktāśritē raktaṁ, tāmraṁ māṁsasamāśritē| śvētaṁ mēdaḥsthitē śvitraṁ, guru taccōttarōttaram||” (ca. ci. a. 7) iti| carakē hi kilāsasyaiva dhātutrayasambandhakr̥tavarṇēna dāruṇādisañjñāntaramātraṁ kr̥taṁ, suśrutē'pi tvaggatamēvētyanēna raktādiduṣṭyā viśiṣṭaraktādigatamahākuṣṭhaliṅgarahitatvaṁ, tathā kṣudrakuṣṭhavadyugapadraktalasīkātvaṅmāṁsasandūṣakatvavirahaḥ khyāpyatē; athavā ēvakārō'yōgavyavacchēdē, yathā– nīlaṁ sarōjaṁ bhavatyēvēti| uktaprakārēṇa dhātutrayamātragatatvēnaikadōṣajatvēna cāsya kuṣṭhādbhēdaḥ; “śvitrasañjñāṁ labhēttadā” iti jējjaṭapāṭhē tu śvitrasañjñāmātravyavahāraḥ kilāsasya, na punararthabhēdaḥ kaściditi| bhālukinā tu dhātubhēdēna kilāsasya sañjñāntaraṁ darśitam– “vāruṇaṁ tattu vijñēyaṁ māṁsadhātusamāśrayam| mēdaḥśritaṁ bhavēcchvitraṁ, dāruṇaṁ raktasaṁśrayam||” iti| tathā carakē'pi– “dāruṇaṁ vāruṇaṁ śvitraṁ kilāsaṁ nāmabhistribhiḥ|” (ca. ci. a. 7) iti| tēnēhāpi tathā bōddhavyam| kramādraktamāṁsamēdaḥsu cādiśēdvarṇēnaivēdr̥gubhayamiti īdr̥śamēva varṇēnāruṇaṁ tāmraṁ śvētaṁ ca kilāsaṁ raktamāṁsamēdaḥsu yathākramēṇādiśēt| ubhayamiti vraṇajaṁ dōṣajaṁ ca tacchvitraṁ bhavati, tathāca bhōjaḥ– “śvitraṁ tu dvividhaṁ vidyāddōṣajaṁ vraṇajaṁ tathā| tatra mithyōpacārāddhi vraṇasya vraṇajaṁ smr̥tam|| dōṣajaṁ ca dvidhā prōktamātmajaṁ parajaṁ tathā| parasaṁskārasaṁsparśādyattat parajamucyatē| tadātmajaṁ vijānīyādyaddēhēṣvanilādijam||” iti| raktādidhātutrayagatasya ca kilāsasya dūṣyaprabhāvādyasya kasyāpi dōṣasya sambandhaniyatā ēvāruṇādayō varṇā bōddhavyāḥ, yadi tu tatra dōṣaniyatō varṇaḥ kalpyatē tadā varṇātidēśō vyarthaḥ syāt, vātādrūkṣāruṇamityādinaiva siddhatvāt| yadyēvaṁ dōṣēṇātra varṇābhidhānaṁ viphalaṁ, nirviṣayatvāt; naivaṁ, tvaṅmātragatē kilāsē dōṣavarṇasya caritārthatvāt| hanta tarhi kathaṁ raktādigatatvamasya niścētavyaṁ? tvaggatē svabhāvēnāruṇādivarṇasya sadbhāvēna sandigdhatvāt| ucyatē– kramēṇāruṇādivarṇōtpādādraktādigatatvaṁ niścētavyam, utpattimātrē tvaruṇādiyōgāttvaggatatvamiti||37-39||

ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)

tvagduṣṭitulyatvādatraiva kilāsamāha– kuṣṭhaikasambhavamiti| kuṣṭhēna saha ēkaḥ samānaḥ viruddhāśanapāpakarmādi sambhavō nidānaṁ yasya tattathā, kuṣṭhatulyanidānamityarthaḥ| kuṣṭhēna saha samānacikitsitatvaṁ ca bōddhavyam| “kuryāccāsmai kuṣṭhaduṣṭaṁ vidhānam|” iti vacanāt| carakē tvasya hētuviśēṣō'pi paṭhyatē| yathā– “vacāṁsyatathyāni kr̥taghnabhāvō nindā gurūṇāṁ gurudharṣaṇaṁ ca| pāpakriyā pūrvakr̥taṁ ca karma hētuḥ kilāsasya virōdhi cānnam||” iti| kilāsamēva māṁsamēdaḥsamāśrayēṇa yōgitvāddāruṇaṁ śvitramiti bhaṇyatē| tvaggatamēva kilāsaṁ, tasya lakṣaṇaṁ nirdiṣṭam– aparisrāvīti| srāvō hi raktādiduṣṭyā bhavati, tēnāsya tvaggatatvēna srāvābhāvaḥ| uktañca– “tvaggataṁ tu yadasrāvi tatkilāsaṁ prakīrtitam|” iti| tridhātūdbhavasaṁśrayamiti tridhātuśabdēna pr̥thagdōṣāḥ, tridhātuḥ saṁśrayō yasya tattathā, athavā tridhātuḥ raktamāṁsamēdāṁsi, tēna vātādinā pr̥thagudbhava utpādastathā raktamāṁsamēdāṁsi saṁśrayō'dhiṣṭhānaṁ yasya tattathā| vātādinā dhātusaṁśrayabhēdēna varṇabhēdamāha– vātādityādi| vātāt śvitraṁ rūkṣaṁ sparśataḥ, aruṇaṁ raktaṁ varṇataḥ| pittādityādi| pittāt śvitraṁ kamalapatravat padmadalamiva tāmraṁ varṇēna bhavēt| tathā sadāhaṁ dāhayuktam| rōmavidhvaṁsi rōmaghāti| kaphāditi kaphāt śvitraṁ śvētaṁ śuklaṁ, ghanaṁ sāndraṁ, tathā guru aṅgēnānubhūyatē, tathā saha kaṇḍvā vartatē iti sakaṇḍu kaṇḍuyuktam| kramādraktamāṁsamēdassu cādiśēt varṇēnaivēdr̥gubhayamiti īdr̥śamēva varṇēnāruṇatāmraśvētēna kilāsaṁ raktamāṁsamēdassu yathākramēṇādiśēt| ubhayamiti vraṇajaṁ dōṣajamiti tat śvitraṁ bhavati| tathā ca bhōjaḥ– “śvitraṁ taddvividhaṁ vidyāddōṣajaṁ vraṇajaṁ tathā| tatra mithyōpacārāddhi vraṇasya vraṇajaṁ smr̥tam|| dōṣajaṁ dvividhaṁ prōktamātmajaṁ parajaṁ tathā| parasaṁskārasaṁsparśādyattatparajamucyatē|| tadātmajaṁ vijānīyādyaddēhēṣvanilādijam|” iti||37-39||

madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)

tasya sādhyatvamasādhyatvaṁ cāha– aśuklētyādi| aśuklarōma kr̥ṣṇarōma, abahulaṁ tanu, asaṁśliṣṭaṁ parasparamasaṁyuktam, anagnidagdhajaṁ agnidagdhajaṁ yanna bhavati, ētat sādhyam| atō'nyathā atō'nyathōktasarvaprakāramasādhyaṁ, carakē'pyēvaṁvidhasyāsādhyatvamuktam| yathā– “yacchuklarōma bahulaṁ yat saṁlagnaṁ parasparam| yacca varṣagaṇōpētaṁ tacchvitraṁ naiva sidhyati||” (ca. ci. a. 7) iti| guhyapāṇitalauṣṭhēṣviti talamatra pādatalaṁ suśrutē ‘antē jātam’ iti sāmānyēna nirdēśāt||40-41||

ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)

tasya sādhyā'sādhyatvamāha– aśuklētyādi| aśuklarōma yāvanna rōmāṇi śuklāni bhavanti, abahulaṁ tanu, asaṁśliṣṭaṁ mithaḥ parasparamasaṁyuktam, agnidagdhajaṁ yanna bhavati; ētatsādhyam| atō'nyathā uktaprakāraviparītamasādhyam| yaduktaṁ carakē– “yat śuklarōma bahulaṁ yatsaṁlagnaṁ parasparam| yacca varṣagaṇōpētaṁ tacchvitraṁ naiva siddhyati||” iti| asādhyamāha– guhyētyādi| ēṣu sthānēṣvanavamapi tyājyam| guhyaṁ liṅgaṁ, talamatra pādatalam||40-41||

madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)

kuṣṭhasya saṁsargajaprasaṅgēna sarvānēva saṁsargajān rōgānāha– prasaṅgādityādi| prasaṅgō maithunam, athavā prasaṅgaḥ sātatyaṁ; tēna kr̥tāt gātrasaṁsparśādēḥ| aupasargikarōgā iti aupasargikāḥ pāparōgādayō bhūtōpasargajāśca| saṅkrāmanti āviśanti| rōgasaṅkrāntiśca kuṣṭhiprabhr̥tipāpijanasaṁsargēṇa pāpasaṅkrāntērvikāraprabhāvādvā bōddhavyā||42-43||

ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)

kuṣṭhasya saṁsargajatvaprasaṅgēnaiva saṁsargajān rōgānāha– prasaṅgādityādi| prasaṅgō maithunam, athavā prasaṅgō nairantaryaṁ, tēna kr̥tāt gātrasparśādēḥ| aupasargikarōgādayō bhūtōpasargajā rōgāḥ| saṅkrāmanti āviśanti| rōgasaṅkrāntiśca kuṣṭhiprabhr̥tipāpijanasaṁsargēṇa pāpasaṅkrāntērvikāraprabhāvādvā bōddhavyā||42-43||

madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)

iti śrīkaṇṭhadattakr̥tāyāṁ madhukōśavyākhyāyāṁ kuṣṭhanidānaṁ samāptam||49||

ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)

iti śrīvācaspativaidyapraṇītāyāṁ mādhavanidānavyākhyāyāmātaṅkadarpaṇākhyāyāṁ kuṣṭhanidānam||49||