Adhikarana hikkānidānam (1-2) · Śloka 2
atha hikkā-śvāsanidānam |
vidāhiguruviṣṭambhirūkṣābhiṣyandibhōjanaiḥ |
śītapānāśanasthānarajōdhūmātapānilaiḥ ||1||
vyāyāmakarmabhārādhvavēgāghātāpatarpaṇaiḥ |
hikkā śvāsaśca kāsaśca nr̥ṇāṁ samupajāyatē ||2||
(su. u. taṁ. a. 50) |
View original
अथ हिक्का-श्वासनिदानम् |
विदाहिगुरुविष्टम्भिरूक्षाभिष्यन्दिभोजनैः |
शीतपानाशनस्थानरजोधूमातपानिलैः ||१||
व्यायामकर्मभाराध्ववेगाघातापतर्पणैः |
हिक्का श्वासश्च कासश्च नृणां समुपजायते ||२||
(सु. उ. तं. अ. ५०) |
Show commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
samānanidānatvāt kāsānantaraṁ hikkāśvāsau| nanu, ētēṣāṁ prāyastulyanidānacikitsitatvēnaikādhikārē kathamanabhidhānam? ucyatē– yadyapi kāsaśvāsahikkānāṁ nidānaṁ samānaṁ, tathāpi kāsasya dōṣabhēdādbhēdaḥ; yathā– vātikaḥ, paittikaḥ, ślaiṣmika ityādi; hikkāśvāsau tu kaphavātātmakāvēva; yadāha dr̥ḍhabalaḥ– “kaphavātātmakāvētau pittasthānasamudbhavau|” (ca. ci. a. 17) iti| suśrutō'pyāha– “vāyuḥ kaphēnānugataḥ pañca hikkāḥ karōti hi|” (su. u. taṁ. a. 51) iti| bhēdastvanayōḥ samprāptibhēdādvēgakriyādinā ca, natu kāsavaddōṣabhēdēna; śvāsakāsābhyāṁ hikkāyāḥ svanatō'pi bhēdaḥ| pittasthānasamudbhavāviti viśēṣaṇaṁ suśrutamatē kṣudrāṁ na prāpnōti, sā hi ‘jatrumūlāt pradhāvitā’ iti paṭhyatē; carakamatē tu vyapētāṁ na prāpnōti, sā'pi ‘jatrumūlādasantatā’ iti paṭhyatē; tasmāt pittasthānasamudbhavāviti viśēṣaṇaṁ chatriṇō gacchantīti nyāyēna bōdhyam| śītaśabdaḥ pānādibhistribhiḥ sambadhyatē| rajō dhūliḥ, sā ca dhūmavannāsādipravēśāt kāraṇam| vyāyāmakarma dhanurākarṣaṇādivyāpāraḥ, vēgāghātō malādivēgavidhāraṇam, apatarpaṇamanaśanādi| kāsaścōktō'pyēkanidānatvapratipādanārthaṁ punarabhihita iti||1-2||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
samānanidānatvātkāsanidānānantaraṁ hikkāśvāsāvāha– vidāhītyādi| vidāhīni yāntrikēkṣurasamadyamaricādīni vidahanaśīlāni, gurūṇi guṇataḥ pākataśca, viṣṭambhīni caṇakādīni, abhiṣyandīni ābhimukhyēna syandituṁ śīlaṁ yēṣāṁ tānyabhiṣyandanaśīlāni phāṇitamāṣamatsyakṣīrādīni| śītaśabdaḥ pānādibhistribhiḥ sambadhyatē; rajō dhūliḥ, sā ca dhūmavat nāsādipravēśāt kāraṇam| vyāyāmakarma dhanurākarṣaṇādivyāpāraḥ, vēgāghātō malādivēgadhāraṇam, apatarpaṇamanaśanādi| trayāṇāmēkakāraṇatvēna kathaṁ bhēdaḥ? ucyatē– dōṣajanyabhēdādbhēdaḥ| kāsō vātikaḥ, paittikaḥ, ślaiṣmikaśca; hikkāśvāsau tu kaphavātātmakāvēva| yaduktaṁ dr̥ḍhabalēna– “kaphavātātmakāvētau pittasthānasamudbhavau” iti| suśrutē'pi– “vāyuḥ kaphēnānugataḥ pañca hikkāḥ karōti hi” iti||1||2||
Adhikarana hikkānāṁ svarūpaṁ niruktiśca (3) · Śloka 3
muhurmuhurvāyurudēti sasvanō yakr̥tplīhāntrāṇi mukhādivākṣipan |
sa ghōṣavānāśu hinastyasūn yatastatastu hikkētyabhidhīyatē budhaiḥ ||3||
(su. u. taṁ. a. 50) |
View original
मुहुर्मुहुर्वायुरुदेति सस्वनो यकृत्प्लीहान्त्राणि मुखादिवाक्षिपन् |
स घोषवानाशु हिनस्त्यसून् यतस्ततस्तु हिक्केत्यभिधीयते बुधैः ||३||
(सु. उ. तं. अ. ५०) |
Show commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
hikkānāṁ svarūpaṁ niruktiṁ cāha– muhurmuhurityādi| vāyuratra sōdānaḥ prāṇa ityāhuḥ| udēti ūrdhvaṁ gacchati| sasvana iti ‘hik’ iti śabdavān| ūrdhvagamanamēva viśinaṣṭi– yakr̥dityādi| atra plihēti hrasvēkāraśchandōnurōdhāt| mukhāditi lyablōpē karmaṇi pañcamī, tēna yakr̥tplīhāntrāṇi mukhamānīya, ākṣipan niḥsārayannivētyarthaḥ| sa iti vāyuḥ| ‘hinastyasūn’ iti hikkēti niruktiḥ pr̥ṣōdarādinā rūpasiddhiḥ| ‘higiti kr̥tvā kāyati śabdāyatē iti hikkā’ śābdikāḥ||3||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
samprāptimāha– muhurmuhurityādi| vāyuriti, sōdānaḥ prāṇō vāyuḥ sasvanaḥ śabdavān, muhurvāraṁvāram, udēti ūrdhvaṁ gacchati, ūrdhvagatatvāt| yakr̥tplīhāntrāṇi mukhādivētyatra mukhaśabdēna prāṇōdakānnavāhīni srōtāṁsi bhaṇyantē; uktaṁ ca tantrāntarē– “prāṇōdakānnavāhīni srōtāṁsi vikr̥tō'nilaḥ| hikkāḥ karōti saṁrudhya tāsāṁ liṅgaṁ pr̥thakchr̥ṇu” iti| hikkāśabdō'tra dvirāvartayitavyaḥ; tēna hikkēti hikkāsvarūpakathanaṁ syāt, sa ghōṣavānityādinā hikkāniruktikathanamiti| sasvana ityanēna gatatvāt sa ghōṣavānityabhidhānaṁ niruktipradarśanārtham| sa iti vāyuḥ, hinastyasūniti hikkēti pr̥ṣōdarāditvātsādhuḥ| higiti kr̥tvā kāyati śabdāyatē iti hikkēti śābdikāḥ||3||
Adhikarana hikkāsamprāptiḥ bhēdāśca (4) · Śloka 4
annajāṁ yamalāṁ kṣudrāṁ gambhīrāṁ mahatīṁ tathā |
vāyuḥ kaphēnānugataḥ pañca hikkāḥ karōti hi ||4||
(su. u. taṁ. a. 50) |
View original
अन्नजां यमलां क्षुद्रां गम्भीरां महतीं तथा |
वायुः कफेनानुगतः पञ्च हिक्काः करोति हि ||४||
(सु. उ. तं. अ. ५०) |
Show commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
tāsāṁ bhēdaṁ samprāptiṁ cāha– annajāmityādi| yamalaiva carakē vyapētēti nāmnā paṭhitā, annapānē vyapētē pariṇatē jāyatē ityatō hētōḥ; asyāṁ cānuktamapi yamalavēgatvaṁ suśrutadarśanādvijñēyam| annajāyāḥ sādhyatvēna prāśastyāt pūrvamabhidhānam||4||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
tāsāṁ bhēdaṁ samprāptiṁ cāha– annajāmityādi| annajētyādīni tāsāṁ nāmāni||4||
Adhikarana hikkāpūrvarūpam (5) · Śloka 5
kaṇṭhōrasōrgurutvaṁ ca vadanasya kaṣāyatā |
hikkānāṁ pūrvarūpāṇi kukṣērāṭōpa ēva ca ||5||
(ca. ci. a. 21) |
View original
कण्ठोरसोर्गुरुत्वं च वदनस्य कषायता |
हिक्कानां पूर्वरूपाणि कुक्षेराटोप एव च ||५||
(च. चि. अ. २१) |
Show commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
pūrvarūpamāha– kaṇṭhōrasōrityādi| vadanasya kaṣāyatā vātāt, natu kaphānmādhuryaṁ, vyādhiprabhāvāt||5||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
pūrvarūpamāha– kaṇṭha ityādi| vadanasya kaṣāyatā vātāt, na tu kaphānmādhuryaṁ; vyādhiprabhāvāt| kukṣērudarasya, āṭōpaḥ pūrṇatvamiva||5||
Adhikarana annajāhikkālakṣaṇam (6) · Śloka 6
pānānnairatisaṁyuktaiḥ sahasā pīḍitō'nilaḥ |
hikkayatyūrdhvagō bhūtvā tāṁ vidyādannajāṁ bhiṣak ||6||
(su. u. taṁ. a. 50) |
View original
पानान्नैरतिसंयुक्तैः सहसा पीडितोऽनिलः |
हिक्कयत्यूर्ध्वगो भूत्वा तां विद्यादन्नजां भिषक् ||६||
(सु. उ. तं. अ. ५०) |
Show commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
annajāyā lakṣaṇamāha– pānānnairityādi| hikkayati hikkāṁ karōti||6||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
annajālakṣaṇamāha– pānānnairityādi| śītairiti śēṣaḥ| atisaṁyuktairiti uparyuparyatyupayuktaiḥ| sahasā pīḍitō'nilō hr̥disthaḥ prāṇō vāyurūrdhvagatatvāddhikkayati hikkāṁ karōti, sā hikkā annajēti kathyatē||6||
Adhikarana yamalāhikkālakṣaṇam (7) · Śloka 7
cirēṇa yamalairvēgairyā hikkā sampravartatē |
kampayantī śirōgrīvaṁ yamalāṁ tāṁ vinirdiśēt ||7||
(su. u. taṁ. a. 50) |
View original
चिरेण यमलैर्वेगैर्या हिक्का सम्प्रवर्तते |
कम्पयन्ती शिरोग्रीवं यमलां तां विनिर्दिशेत् ||७||
(सु. उ. तं. अ. ५०) |
Show commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
yamalāmāha– cirēṇētyādi| kampayantī śirōgrīvamityupalakṣaṇaṁ, tēna carakaktapralāpamūrchāvamitr̥ṣṇāvaicittyajr̥mbhāviplutākṣatvamukhaśōṣā bōdhyā iti gayadāsaḥ||7||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
yamalāmāha– cirēṇētyādi| yā hikkā yamalairvēgairyugmairupakramaiḥ śirōgrīvaṁ kampayati carakalēna pravartatē tāṁ nāmatō yamalāmāhuḥ||7||
Adhikarana kṣudrāhikkālakṣaṇam (8) · Śloka 8
prakr̥ṣṭakālairyā vēgairmandaiḥ samabhivartatē |
kṣudrikā nāma sā hikkā jatrumūlāt pradhāvitā ||8||
(su. u. taṁ. a. 50) |
View original
प्रकृष्टकालैर्या वेगैर्मन्दैः समभिवर्तते |
क्षुद्रिका नाम सा हिक्का जत्रुमूलात् प्रधाविता ||८||
(सु. उ. तं. अ. ५०) |
Show commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
kṣudrāmāha– prakr̥ṣṭētyādi| prakr̥ṣṭakālaiścirēṇa| jatru kaṇṭhōrasōḥ sandhiriti jējjaṭaḥ; jatru grīvāmūlaṁ, tadgrahaṇēnaiva hr̥dayaklōmakaṇṭhagrahaṇamiti gayadāsaḥ||8||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
kṣudrāmāha– vikr̥ṣṭakālairityādi| vikr̥ṣṭakālairacarakalaiḥ mandavēgaiḥ| jatruḥ kakṣōrasōḥ sandhiriti jējjaṭaḥ, jatrumūlagrahaṇēna hr̥dayaklōmakaṇṭhasya grahaṇamiti gayadāsaḥ| iyaṁ nāmataḥ kṣudrikā||8||
Adhikarana gambhīrāhikkālakṣaṇam (9) · Śloka 9
nābhipravr̥ttā yā hikkā ghōrā gambhīranādinī |
anēkōpadravavatī gambhīrā nāma sā smr̥tā ||9||
(su. u. taṁ. a. 50) |
View original
नाभिप्रवृत्ता या हिक्का घोरा गम्भीरनादिनी |
अनेकोपद्रववती गम्भीरा नाम सा स्मृता ||९||
(सु. उ. तं. अ. ५०) |
Show commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
gambhīrāmāha– nābhītyādi| nābhipravr̥ttēti nābhitaḥ prabhr̥ti sañjātā, ata ēvāsyā gambhīratvam| anēkōpadravavatī tr̥ṣṇājvarādiyuktā||9||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
gambhīrāmāha– nābhītyādi| ya hikkā nābhipravr̥ttēti nābhitaḥ pravr̥ttā sañjātā, ata ēvāsyā gambhīratvam| anēkōpadravavatī tr̥ṣṇājvarādiyuktā| sēyaṁ nāmatō gambhīrā||9||
Adhikarana mahatīhikkālakṣaṇam (10) · Śloka 10
marmāṇyutpīḍayantīva satataṁ yā pravartatē |
mahāhikkēti sā jñēyā sarvagātravikampinī ||10||
(su. u. taṁ. a. 50) |
View original
मर्माण्युत्पीडयन्तीव सततं या प्रवर्तते |
महाहिक्केति सा ज्ञेया सर्वगात्रविकम्पिनी ||१०||
(सु. उ. तं. अ. ५०) |
Show commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
mahatīmāha– marmāṇītyādi| marmāṇīti pradhānāni bastihr̥dayaśirāṁsi, iyaṁ nāmatō mahāhikkā||10||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
mahatīmāha– marmāṇītyādi| marmāṇīti pradhānāni bastihr̥dayaśirāṁsi, ||10||
Adhikarana hikkāyā asādhyalakṣaṇam (11-14) · Śloka 14
āyamyatē hikkatō yasya dēhō dr̥ṣṭiścōrdhvaṁ nāmyatē yasya nityam |
kṣīṇō'nnadviṭ kṣauti yaścātimātraṁ tau dvau cāntyau varjayēddhikkamānau ||11||
atisañcitadōṣasya bhaktacchēdakr̥śasya ca |
vyādhibhiḥ kṣīṇadēhasya vr̥ddhasyātivyavāyinaḥ ||12||
āsāṁ yā sā samutpannā hikkā hantyāśu jīvitam |
yamikā ca pralāpārtimōhatr̥ṣṇāsamanvitā ||13||
akṣīṇaścāpyadīnaśca sthiradhātvindriyaśca yaḥ |
tasya sādhayituṁ śakyā yamikā hantyatō'nyathā ||14||
(ca. ci. a. 21) |
View original
आयम्यते हिक्कतो यस्य देहो दृष्टिश्चोर्ध्वं नाम्यते यस्य नित्यम् |
क्षीणोऽन्नद्विट् क्षौति यश्चातिमात्रं तौ द्वौ चान्त्यौ वर्जयेद्धिक्कमानौ ||११||
अतिसञ्चितदोषस्य भक्तच्छेदकृशस्य च |
व्याधिभिः क्षीणदेहस्य वृद्धस्यातिव्यवायिनः ||१२||
आसां या सा समुत्पन्ना हिक्का हन्त्याशु जीवितम् |
यमिका च प्रलापार्तिमोहतृष्णासमन्विता ||१३||
अक्षीणश्चाप्यदीनश्च स्थिरधात्विन्द्रियश्च यः |
तस्य साधयितुं शक्या यमिका हन्त्यतोऽन्यथा ||१४||
(च. चि. अ. २१) |
Show commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
avasthāyāmasādhyatvamāha– āyamyata ityādi| āyamyatē vistāryata iva| dr̥ṣṭiścōrdhvaṁ ‘bhavati’ iti śēṣaḥ| nāmyatē ākuñcyatē dēha iti sambandha iti jējjaṭagayadāsau| ‘tāmyati’ iti pāṭhāntarē muhyati hikkī| kṣauti chikkati| tau dvāviti āyamyata ityādinā nityamityantēnaikāvasthō hikkī, kṣīṇētyādinā'timātrāntēnāparaḥ; sādhyānāmapi madhyē ēvaṁvidhau varjayēdityarthaḥ| gambhīrāmahatyōḥ svabhāvādēvāsādhyatvamiti tadyuktau hikkamānāvantyau śēṣapaṭhitāvasādhyau; pāṭhāntarāṇi vyākhyāviśēṣāśca vistarabhayānna likhitāḥ| āsāṁ yā sēti āsāṁ sādhyahikkānāṁ madhyē yā'tisañcitadōṣādērbhavati sā hantīti yōjyam; athavā āsāmiti pañcavidhānāmēva| tēna mahatīprabhr̥tīnāṁ svarūpēṇa yadasādhyatvamuktaṁ tat prāyikam| yadāha jatūkarṇaḥ– “ ādyā duḥsādhyā yamikā mōhatr̥ṣṇāvataḥ sadyaḥprāṇahr̥t|” iti| yamikētyādi| yamikā cētyanēna cakārāt kṣudrā annajā vā yā sādhyatvēnōktā sā yamalairvēgairjāyamānā hantīti yōjyam| saivākṣīṇādēḥ sādhyā bhavatītyāha– akṣīṇa ityādi| akṣīṇō balavān| adīnaḥ prasannamanāḥ| anyē tu annajāṁ yamalāmityādisuśrutagranthapaṭhitāṁ yamalāṁ yamikāśabdēna vyācakṣatē| tanna, yamikā ca pralāpārtītyādiślōkaścarakē paṭhitaḥ, atra yamalā yamikānāmnā na paṭhitaiva hikkēti| yamikāśabdēnaivārthagatyā vyapētōcyatēti cēt, na, tarhi vyapētā ca pralāpārtītyēvamabhidadhyāt||11-14||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
avasthāyāmasādhyalakṣaṇamāha– āyamyata ityādi| āyamyatē vistāryata iva dēhaḥ| dr̥ṣṭiścōrdhvaṁ ‘bhavati’ iti śēṣaḥ| nāmyatē ākuñcatē dēha iti sambandha iti jējjaṭagayadāsau| ‘tāmyatē’ iti pāṭhāntaraṁ, tatra muhyatītyarthaḥ| yaśca kṣīṇō'nnadvēṣī, atikṣauti chikkati tāṁ hikkāṁ varjayēt, dvau cāntyau varjayēt| antyāviti gambhīrā mahatī cēti| sādhyānāmapyavasthāviśēṣēṇāsādhyatvamāha– atisañcitadōṣasyētyādi| āsāṁ sādhyānāṁ madhyē yā hikkā atisañcitadōṣādērbhavati sā naraṁ hantīti bōddhavyam| mahatīprabhr̥tīnāṁ tu svarūpēṇaivāsādhyatvamuktaṁ tatprāyikamiti| punaravasthāviśēṣēṇāsādhyatvamāha– yamikētyādi| atrānnajā kṣudrā ca sādhyaiva, yamalavēgavatō'sādhyētyucyatē; na tu yamalā, carakōktatvāt| akṣīṇō balavān, adīnaḥ prasannamanāḥ, sthirāṇi dhātvindriyāṇi yasya sa tathā; anyathā ētadviparīta iti||11-14||
Adhikarana śvāsabhēdāḥ (15) · Śloka 15
mahōrdhvacchinnatamakakṣudrabhēdaistu pañcadhā |
bhidyatē sa mahāvyādhiḥ śvāsa ēkō viśēṣataḥ ||15||
(su. u. taṁ. a. 51) |
(vātādhikō bhavēt kṣudrastamakastu kaphōdbhavaḥ |
kaphavātādhikaścaiva saṁsr̥ṣṭaśchinnasañjñakaḥ |
śvāsō mārutasaṁsr̥ṣṭō mahānūrdhvastathā(tō) mataḥ) |
(su. u. taṁ. a. 51) |
View original
महोर्ध्वच्छिन्नतमकक्षुद्रभेदैस्तु पञ्चधा |
भिद्यते स महाव्याधिः श्वास एको विशेषतः ||१५||
(सु. उ. तं. अ. ५१) |
(वाताधिको भवेत् क्षुद्रस्तमकस्तु कफोद्भवः |
कफवाताधिकश्चैव संसृष्टश्छिन्नसञ्ज्ञकः |
श्वासो मारुतसंसृष्टो महानूर्ध्वस्तथा(तो) मतः) |
(सु. उ. तं. अ. ५१) |
Show commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
śvāsānāha– mahōrdhvētyādi| ēkō viśēṣata iti śvāsatvēnaika ēva san viśēṣaṁ hētuliṅgabhēdaṁ prāpya pañcadhā bhidyatē, pañcasu śvāsatvaṁ vēgavadūrdhvavātatvaṁ; yaduktamanyaiḥ– “śvāsastu bhastrikādhmānasamavātōrdhvagāmitā|” iti| saṅkhyēyanirdēśādēva pañcaprakāratvē siddhē pañcavacanaṁ tamakabhēdasya pratamakasya pr̥thaktvasaṅkhyānirāsārtham||15||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
hikkāśvāsayōrēkahētutvāddhikkānantaraṁ śvāsamāha– mahētyādi| sa mahāvyādhiḥ śvāsatvēna ēka ēva san viśēṣahētuliṅgabhēdaṁ prāpya mahōrdhvādibhēdaiḥ pañcadhā bhidyatē| pañcasvapi śvāsatvaṁ vēgavadūrdhvavātatvam| uktaṁ ca tantrāntarē– “śvāsastu bhastrikādhmānasamavātōrdhvagāmitā” iti| saṅkhyēyanirdēśādēva pañcaprakārakē siddhē pañcavacanaṁ tamakabhēdasya pratamakasyādhika saṅkhyāniṣēdhārtham| tantrāntarē pañcānāmapi dōṣōtkaṭatvamuktam– “vātēna kṣudrakaḥ, ślēṣmabhūyiṣṭhastamakaḥ smr̥taḥ| chinnaḥ pittapradhānaḥ syādanyau mārutakōpajau” iti||15||
Adhikarana śvāsapūrvarūpaṁ, śvāsasamprāptiśca (16-17) · Śloka 17
prāgrūpaṁ tasya hr̥tpīḍā śūlamādhmānamēva ca |
ānāhō vaktravairasyaṁ śaṅkhanistōda ēva ca ||16||
yadā srōtāṁsi saṁrudhya mārutaḥ kaphapūrvakaḥ |
viṣvagvrajati saṁruddhastadā śvāsān karōti saḥ ||17||
(su. u. taṁ. a. 51) |
View original
प्राग्रूपं तस्य हृत्पीडा शूलमाध्मानमेव च |
आनाहो वक्त्रवैरस्यं शङ्खनिस्तोद एव च ||१६||
यदा स्रोतांसि संरुध्य मारुतः कफपूर्वकः |
विष्वग्व्रजति संरुद्धस्तदा श्वासान् करोति सः ||१७||
(सु. उ. तं. अ. ५१) |
Show commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
samprāptimāha– yadētyādi| srōtāṁsīti hikkānirdiṣṭaprāṇōdānavahāni | kaphaḥ pūrvaṁ pradhānaṁ yasya sa tathā| tēnaiva kaphēna ruddhaḥ vimārgagatirvimārgagatvēna viṣvagvrajati viṣvagañcatīti viṣvak sarvata ityarthaḥ||16-17||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
tasya pūrvarūpamāha– prāgrūpamityādi| śūlamudarē, ādhmānamāṭōpaḥ, ānāhaḥ āmaṁ śakr̥dvā viguṇānilēna vibaddham (ayathāvatpravr̥ttam)| śaṅkhanistōdaḥ śaṅkhayōrvyathā|| tasya samprāptimāha– yadētyādi| yadā kaphapūrvakaḥ kaphapradhānō vāyuḥ, tēnaiva kaphēna saṁruddhagatiḥ vimārgagaḥ, prāṇōdakānnavāhīni srōtāṁsi saṁrudhya, viṣvagvrajati sarvatra prasarati, tadā śvāsān karōti||16-17||
Adhikarana mahāśvāsalakṣaṇam (18-20) · Śloka 20
uddhūyamānavatō yaḥ śabdavadduḥkhitō naraḥ |
uccaiḥ śvasiti saṁrudvō mattarṣabha ivāniśam ||18||
pranaṣṭajñānavijñānastathā vibhrāntalōcanaḥ |
vivr̥tākṣyānanō baddhamūtravarcā viśīrṇavāk ||19||
dīnaḥ praśvasitaṁ cāsya dūrādvijñāyatē bhr̥śam |
mahāśvāsōpasr̥ṣṭastu kṣipramēva vipadyatē ||20||
(ca. ci. a. 21) |
View original
उद्धूयमानवतो यः शब्दवद्दुःखितो नरः |
उच्चैः श्वसिति संरुद्वो मत्तर्षभ इवानिशम् ||१८||
प्रनष्टज्ञानविज्ञानस्तथा विभ्रान्तलोचनः |
विवृताक्ष्याननो बद्धमूत्रवर्चा विशीर्णवाक् ||१९||
दीनः प्रश्वसितं चास्य दूराद्विज्ञायते भृशम् |
महाश्वासोपसृष्टस्तु क्षिप्रमेव विपद्यते ||२०||
(च. चि. अ. २१) |
Show commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
mahāśvāsalakṣaṇamāha– uddhūyamānētyādi| uddhūyamānavāta iti ut ūrdhvaṁ dhūyamānō nīyamānō vātō yasya sa tathā| śabdavat saśabdaṁ yathā bhavati| uccairdīrgham| saṁruddhō mattarṣabha ivēti svaraviśēṣajñāpanārthamayaṁ dr̥ṣṭāntaḥ| jñānaṁ śāstraṁ, vijñānaṁ tadarthaniścayaḥ| vibhrāntalōcanaḥ cañcalanētraḥ| vivr̥tē stabdhē akṣyānanē yasya sa tathā; nētrasya vibhrāntastabdhatvē kālabhēdāditi jējjaṭaḥ| viśīrṇavāk vaktumakṣamaḥ, mandavacanō vā| dīnaḥ klāntamanāḥ; hīnamiti pāṭhāntaramayuktaṁ, dūrādvijñāyatē bhr̥śamityanupapattērityāhuḥ||18-20||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
mahāśvāsalakṣaṇamāha– uddhūyamānētyādi| ut ūrdhvaṁ dhūyamānō vātō yasya sa tathā, śabdavat saśabdō yathā bhavati tathā, ēvamuccaiḥ śvasiti, duḥkhitō duḥkhayuktaḥ, aniśamanavaratam, ka iva? saṁruddhō mattarṣabha iva mattamahōkṣa iva, svaraviśēṣajñāpanārthamayaṁ dr̥ṣṭāntaḥ| jñānaṁ śāstraṁ, vijñānaṁ tadarthaniścayaḥ| vibhrāntalōcanaścañcalākṣaḥ| vivr̥tē stabdhē akṣiṇī nayanē ānanaṁ ca yasya sa tathā| nētrasya vibhrāntastabdhatvē kālabhēdāditi jējjaṭaḥ| viśīrṇavāk vaktumakṣamō mandavacanō vā| dīnaḥ klāntamanāḥ| asya ca śvāsavataḥ śvasitamatyarthaṁ dūrādēva śrūyatē| anēna mahāśvāsēnōpasr̥ṣṭō yuktaḥ śīghramēva vinaśyati||18-20||
Adhikarana ūrdhvaśvāsalakṣaṇam (21-23) · Śloka 23
ūrdhvaṁ śvasiti yō dīrghaṁ na ca pratyāharatyadhaḥ |
ślēṣmāvr̥tamukhasrōtāḥ kruddhagandhavahārditaḥ ||21||
ūrdhvadr̥ṣṭirvipaśyaṁstu vibhrāntākṣa itastataḥ |
pramuhyan vēdanārtaśca śuklāsyō'ratipīḍitaḥ ||22||
ūrdhvaśvāsē prakupitē hyadhaḥśvāsō nirudhyatē |
muhyatastāmyataścōrdhvaṁ śvāsastasyaiva hantyasūn ||23||
(ca. ci. a. 21) |
View original
ऊर्ध्वं श्वसिति यो दीर्घं न च प्रत्याहरत्यधः |
श्लेष्मावृतमुखस्रोताः क्रुद्धगन्धवहार्दितः ||२१||
ऊर्ध्वदृष्टिर्विपश्यंस्तु विभ्रान्ताक्ष इतस्ततः |
प्रमुह्यन् वेदनार्तश्च शुक्लास्योऽरतिपीडितः ||२२||
ऊर्ध्वश्वासे प्रकुपिते ह्यधःश्वासो निरुध्यते |
मुह्यतस्ताम्यतश्चोर्ध्वं श्वासस्तस्यैव हन्त्यसून् ||२३||
(च. चि. अ. २१) |
Show commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
ūrdhvaśvāsalakṣaṇamāha– ūrdhvamityādinā| ūrdhvamiti viśēṣaparaṁ, sarvaśvāsānāṁ tathāvidhatvāt| dīrghamiti dīrghakālam| naca pratyāharatyadha iti na śvāsamadhaḥ karōti dīrghakālamityarthaḥ| ślēṣmāvr̥tamukhasrōtā iti ślēṣmaṇā āvr̥tāni mukhaṁ srōtāṁsi ca yasya sa tathā| kruddhagandhavahārditaḥ kupitavātapīḍitaḥ; samastapāṭhē tu ślēṣmāvr̥tamukhasrōtastvēna kruddhō yō gandhavahastēnārditaḥ| vipaśyaṁstu itastata iti itastatō vikr̥tiṁ paśyan| ‘ūrdhvaṁ śvasiti yō dīrghaṁ na ca pratyāharatyadhaḥ’ iti yaduktaṁ tatra hētumāha– ūrdhvaśvāsa ityādi| nirudhyata iti hr̥daya ēvātistambhitaḥ| athavā śvāsō vātaḥ sō'dhō na vartatē| ūrdhvaṁ śvāsa ūrdhvaśvāsaḥ| tāmyatō glāyatō muhyataścāsūn prāṇān hanti, nānyathēti||21-23||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
ūrdhvaśvāsamāha– ūrdhvamityādi| ūrdhvaśvāsē pumān dīrghakālamūrdhvaṁ śvāsiti, na ca pratyāharatyadha iti na śvāsamadhaḥ karōti dīrghakālamityarthaḥ; sarvaśvāsānāmūrdhvagatvādatrōrdhvamiti viśēṣaparam| ślēṣmaṇā āvr̥taṁ mukhaṁ srōtāṁsi ca yasya sa tathā; athavā ślēṣmāvr̥tāni mukhasambandhīni srōtāṁsi yasya sa tathā| kruddhagandhavahārditaḥ kupitavātapīḍitaḥ, athavā ślēṣmāvr̥tamukhasrōtastvēna kruddhō yō gandhavahastēnārditaḥ| ūrdhvaṁ dr̥ṣṭirdarśanaṁ yasya sa ūrdhvadr̥ṣṭiḥ| vipaśyannitastatō vikr̥taṁ paśyan, vibhrāntākṣaḥ parikṣiptanētraḥ, pramuhyan mōhamupagacchan, śuṣkāsyaḥ śuṣkamukhaḥ, aratiḥ kasminnapi viṣayē na cirāvasthitiḥ| ūrdhvaṁ śvasiti na cādhaḥ pratyāharatīti yaduktaṁ tatra hētumāha– ūrdhvētyādi| nirudhyata iti hr̥daya ēva stambhitaḥ syāt, athavā śvāsō vātaḥ sō'dhō na pravartatē ūrdhvaśvāsē| tāmyatō glāyataḥ; muhyatastamasi majjata iva, athavā niścēṣṭāvataḥ, tasyaivaṁvidhapuruṣasya asūn prāṇān hanti nānyathēti||21-23||
Adhikarana chinnaśvāsalakṣaṇam (24-26) · Śloka 26
yastu śvasiti vicchinnaṁ sarvaprāṇēna pīḍitaḥ |
na vā śvasiti duḥkhārtō marmacchēdarugarditaḥ ||24||
ānāhasvēdamūrchārtō dahyamānēna bastinā |
viplutākṣaḥ parikṣīṇaḥ śvasan raktaikalōcanaḥ ||25||
vicētāḥ pariśuṣkāsyō vivarṇaḥ pralapannaraḥ |
chinnaśvāsēna vicchinnaḥ sa śīghraṁ vijahātyasūn ||26||
(ca. ci. a. 29) |
View original
यस्तु श्वसिति विच्छिन्नं सर्वप्राणेन पीडितः |
न वा श्वसिति दुःखार्तो मर्मच्छेदरुगर्दितः ||२४||
आनाहस्वेदमूर्छार्तो दह्यमानेन बस्तिना |
विप्लुताक्षः परिक्षीणः श्वसन् रक्तैकलोचनः ||२५||
विचेताः परिशुष्कास्यो विवर्णः प्रलपन्नरः |
छिन्नश्वासेन विच्छिन्नः स शीघ्रं विजहात्यसून् ||२६||
(च. चि. अ. २९) |
Show commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
chinnaśvāsalakṣaṇamāha– yastvityādi| vicchinnaṁ savicchēdam| sarvaprāṇēna na vā śvasiti śvāsaṁ na labhatē| marmacchēdarugardita iti hr̥dayacchēdavēdanayā pīḍitaḥ| dahyamānēna bastinōpalakṣitaḥ, ētēna vātasya pittānubandhō darśitaḥ| viplutākṣaḥ cañcalanētrō'śrupūrṇacakṣurvā| raktaikalōcanatvaṁ vyādhiprabhāvāt, dōṣāttu dvayōrapi syāt| vicētā udvignacittaḥ| vicchinnō vimōkṣitasandhiḥ, ‘pīḍita’ ityanyē; ‘vihataḥ’ iti pāṭhāntaram||24-26||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
atha chinnaṁ lakṣayati– ya ityādi| vicchinnamiva vicchinnamantarā'ntarā vicchidyamānamanuvartatē sāntarāyamityarthaḥ| sarvaprāṇēna samastayā śaktyā, duḥkhārtaḥ san, na vā śvasiti| marmacchēdarugardita iti marmāṇi hr̥dayabastiśirāṁsi tēṣāṁ chēdanēnēva pīḍitaḥ| dahyamānēna bastinōpalakṣitaḥ| ētēna vātasya pittānubandhō darśitaḥ| viplutākṣaḥ calaccakṣuḥ aśrupūrṇacakṣurvā| raktaikalōcanatvaṁ vyādhidōṣāt, anyathā dvayōrapi syāt||24-26||
Adhikarana tamakaśvāsalakṣaṇam (27-34) · Śloka 34
pratilōmaṁ yadā vāyuḥ srōtāṁsi pratipadyatē |
grīvāṁ śiraśca saṅgr̥hya ślēṣmāṇaṁ samudīrya ca ||27||
karōti pīnasaṁ tēna ruddhō ghurghurakaṁ tathā |
atīva tīvravēgaṁ ca śvāsaṁ prāṇaprapīḍakam ||28||
pratāmyati sa vēgēna tr̥ṣyatē sannirudhyatē |
pramōhaṁ kāsamānaśca sa gacchati muhurmuhuḥ ||29||
ślēṣmaṇyamucyamānē tu bhr̥śaṁ bhavati duḥkhitaḥ |
tasyaiva ca vimōkṣāntē muhūrtaṁ labhatē sukham ||30||
tathā'syōddhvaṁsatē kaṇṭhaḥ kr̥cchrācchaknōti bhāṣitum |
na cāpi labhatē nidrāṁ śayānaḥ śvāsapīḍitaḥ ||31||
pārśvē tasyāvagr̥hṇāti śayānasya samīraṇaḥ |
āsīnō labhatē saukhyamuṣṇaṁ caivābhinandati ||32||
ucchritākṣō lalāṭēna svidyatā bhr̥śamārtimān |
viśuṣkāsyō muhuḥ śvāsō muhuścaivāvadhamyatē ||33||
mēghāmbuśītaprāgvātaiḥ ślēṣmalaiśca vivardhatē |
sa yāpyastamakaḥ śvāsaḥ sādhyō vā syānnavōtthitaḥ ||34||
(ca. ci. a. 21) |
View original
प्रतिलोमं यदा वायुः स्रोतांसि प्रतिपद्यते |
ग्रीवां शिरश्च सङ्गृह्य श्लेष्माणं समुदीर्य च ||२७||
करोति पीनसं तेन रुद्धो घुर्घुरकं तथा |
अतीव तीव्रवेगं च श्वासं प्राणप्रपीडकम् ||२८||
प्रताम्यति स वेगेन तृष्यते सन्निरुध्यते |
प्रमोहं कासमानश्च स गच्छति मुहुर्मुहुः ||२९||
श्लेष्मण्यमुच्यमाने तु भृशं भवति दुःखितः |
तस्यैव च विमोक्षान्ते मुहूर्तं लभते सुखम् ||३०||
तथाऽस्योद्ध्वंसते कण्ठः कृच्छ्राच्छक्नोति भाषितुम् |
न चापि लभते निद्रां शयानः श्वासपीडितः ||३१||
पार्श्वे तस्यावगृह्णाति शयानस्य समीरणः |
आसीनो लभते सौख्यमुष्णं चैवाभिनन्दति ||३२||
उच्छ्रिताक्षो ललाटेन स्विद्यता भृशमार्तिमान् |
विशुष्कास्यो मुहुः श्वासो मुहुश्चैवावधम्यते ||३३||
मेघाम्बुशीतप्राग्वातैः श्लेष्मलैश्च विवर्धते |
स याप्यस्तमकः श्वासः साध्यो वा स्यान्नवोत्थितः ||३४||
(च. चि. अ. २१) |
Show commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
tamakaśvāsalakṣaṇamāha– pratilōmamityādi| ślēṣmāṇaṁ samudīrya cētyanēna sāmānyasamprāptilabdhasyāpi ślēṣmaṇaḥ punarabhidhānādiha viśēṣēṇa kāraṇatvaṁ bōdhayati| tēna ruddhaḥ kaphēnāvr̥taḥ| ghurghurakaṁ kaṇṭhē ghurghuraśabdam| prāṇaprapīḍakaṁ prāṇādhiṣṭhānahr̥dayasya pīḍakam| pratāmyati tamasi praviśatīva| sannirudhyatē ‘niścēṣṭō bhavati’ iti cakraḥ, jējjaṭastu sannirudhyatē ‘śvāsaḥ’ iti | tasyaivēti ślēṣmaṇaḥ| sukhaṁ sukhamiva| uddhvaṁsatē kaṇḍūyatē| pārśvē iti karmapadam, avagr̥hṇāti pīḍayati| uṣṇamabhinandati vātakaphārabdhatvāt| ucchritākṣa ucchūnanētraḥ| lalāṭēnētyupalakṣaṇē tr̥tīyā| avadhamyatē gajārūḍhasyēva sarvagātraṁ cālyatē||27– 34||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
tamakalakṣaṇamāha– pratītyādi| yadi vāyuḥ pratilōmaṁ vaiparītyēna srōtāṁsi pratipadyatē prāpnōti, tadā sa vāyuḥ ślēṣmāṇaṁ samudīryaṁ ūrdhvaprēraṇayā grīvāṁ śiraśca saṅgr̥hya samantāt gr̥hītvā pīnasaṁ karōti, paścāttēnaivāvr̥taḥ kaṇṭhē ghuraghuraśabdaṁ karōti, prāṇaprapīḍakaṁ prāṇādhiṣṭhānahr̥dayaprapīḍakaṁ śvāsaṁ karōti, tēna śvāsavēgēna pratāmyati tamasi praviśatīvēti, sannirudhyatē niścēṣṭō bhavatīti carakaḥ, jējjaṭastu saṁrudhyatē ‘śvāsaḥ’ iti śēṣaḥ| mucyamānēna kaphēnātīva duḥkhitō bhavati| tasyaiva ślēṣmaṇō vimōkṣāntē muhūrtaṁ sukhaṁ prāpnōti | uddhvaṁsatē kaṇḍūyatē| pārśvē'vagr̥hṇāti pīḍayati paraṁ śayānasya, āsīnaḥ san sukhaṁ labhatē| uṣṇamabhinandati vātakaphārabdhatvāt| ucchritākṣaḥ ucchūnākṣaḥ, svidyatā lalāṭēnōpalakṣitaḥ| avadhamyatē gajārūḍhasyēvākhilagātraṁ cālyatē||27-34||
Adhikarana pratamakaśvāsalakṣaṇaṁ, tasyaivāparakāraṇaṁ lakṣaṇaṁ ca (35-36) · Śloka 36
jvaramūrchāparītasya vidyāt pratamakaṁ tu tam |
udāvartarajō'jīrṇaklinnakāyanirōdhajaḥ ||35||
tamasā vardhatē'tyarthaṁ śītaiścāśu praśāmyati |
majjatastamasīvāsya vidyāt santamakaṁ tu tam ||36||
(ca. ci. a. 21) |
View original
ज्वरमूर्छापरीतस्य विद्यात् प्रतमकं तु तम् |
उदावर्तरजोऽजीर्णक्लिन्नकायनिरोधजः ||३५||
तमसा वर्धतेऽत्यर्थं शीतैश्चाशु प्रशाम्यति |
मज्जतस्तमसीवास्य विद्यात् सन्तमकं तु तम् ||३६||
(च. चि. अ. २१) |
Show commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
tamakasyaiva pittānubandhatvājjvarādiyōgēna pratamakasañjñāmāha– jvarētyādi| jvaramūrchābhyāṁ parītō jvaramūrchāparītaḥ; jvarēṇa mūrchā jvaramūrchēti jējjaṭaḥ| ētasyaivāparakāraṇaṁ lakṣaṇaṁ cāha– udāvartētyādi| udāvartō rōgaḥ, rajō dhūliḥ, ajīrṇamāmādi, klinnaṁ vidagdhaṁ, kāyē vēgānāṁ nirōdhaḥ kāyanirōdhaḥ; athavā klinnakāyō vr̥ddhanara ityāhuḥ, nirōdhaḥ vēganirōdhaḥ, athavā kuyōgināṁ kumbhakādirūpavātanirōdha iti jējjaṭaḥ| tamasā andhakārēṇa, mānasadōṣēṇa vā; atyarthamiti itarakāraṇāpēkṣayā viśēṣēṇa; vātakaphārabdhō'pi pittasambandhāt śītairupaśāmyatītyāhuḥ| santamakaḥ pratamaka ēvēti| anyē tu udāvartētyādinā pratamakasyōpasargamāhuriti jējjaṭaḥ||35-36||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
tamakasyaiva pittānubandhakatvājjvarādiyōgēna pratamakasañjñāmāha– jvarētyādi| jvaramūrchābhyāṁ parītō jvaramūrchāparītaḥ, jvarēṇa vā mūrchā, iti jējjaṭaḥ| ētasyaivāparalakṣaṇaṁ kāraṇaṁ cāha– udāvartētyādi| udāvartō rōgaviśēṣaḥ, rajō dhūliḥ, ajīrṇamāmādi, klinnaṁ vidagdhaṁ, kāyavēgānāṁ nirōdhaḥ, ētairhētubhiḥ janitaḥ; anyē “klinnakāyō vr̥ddhanaraḥ” ityāhuḥ, nirōdhō vēganirōdhaḥ| jējjaṭastu kuyōgināṁ kumbhakādivātanirōdhajaḥ| tamasā andhakārēṇa, mānasatamōguṇādidōṣēṇa vā| atyarthamiti itarakāraṇāpēkṣayā viśēṣēṇa vātakaphārabdhapittasambandhāt| śītairupaśāmyatīti tamasyandhakārē majjata ivāsya puruṣasya taṁ pratamakamāhuḥ||35-36||
Adhikarana kṣudraśvāsalakṣaṇaṁ, śvāsānāṁ sādhyāsādhyavicāraśca (37-40) · Śloka 40
rūkṣāyāsōdbhavaḥ kōṣṭhē kṣudrō vāta udīrayan |
kṣudraśvāsō na sō'tyarthaṁ duḥkhēnāṅgaprabādhakaḥ ||37||
hinasti na sa gātrāṇi na ca duḥkhō yathētarē |
na ca bhōjanapānānāṁ niruṇaddhyucitāṁ gatim ||38||
nēndriyāṇāṁ vyathāṁ nāpi kāñcidāpādayēdrujam |
sa sādhya uktō, balinaḥ sarvē cāvyaktalakṣaṇāḥ ||39||
(ca. ci. a. 21) |
kṣudraḥ sādhyō matastēṣāṁ tamakaḥ kr̥cchra ucyatē |
trayaḥ śvāsā na sidhyanti tamakō durbalasya ca ||40||
(su. u. taṁ. a. 51) |
View original
रूक्षायासोद्भवः कोष्ठे क्षुद्रो वात उदीरयन् |
क्षुद्रश्वासो न सोऽत्यर्थं दुःखेनाङ्गप्रबाधकः ||३७||
हिनस्ति न स गात्राणि न च दुःखो यथेतरे |
न च भोजनपानानां निरुणद्ध्युचितां गतिम् ||३८||
नेन्द्रियाणां व्यथां नापि काञ्चिदापादयेद्रुजम् |
स साध्य उक्तो, बलिनः सर्वे चाव्यक्तलक्षणाः ||३९||
(च. चि. अ. २१) |
क्षुद्रः साध्यो मतस्तेषां तमकः कृच्छ्र उच्यते |
त्रयः श्वासा न सिध्यन्ति तमको दुर्बलस्य च ||४०||
(सु. उ. तं. अ. ५१) |
Show commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
kṣudraśvāsamāha– rūkṣētyādi| rūkṣamannapānam| kṣudrō'lpanidānaliṅgaḥ| udīrayan ūrdhvaṁ gacchan| itarē urdhvaśvāsādayaḥ| sa sādhya ukta iti chēdaḥ| sarvē mahāśvāsādayō'vyaktalakṣaṇāḥ santaḥ sādhyā iti yōjyam| trayaḥ śvāsā na sidhyanti mahōrdhvacchinnāḥ sampūrṇalakṣaṇāḥ ||37-40||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
kṣudramāha– rūkṣētyādi| rūkṣamannapānam, āyāsō vyāyāmaḥ, tajjanitaḥ| kṣudra iti kṣudraśvāsaḥ, alpanidānaliṅgatvāt kṣudraḥ| kōṣṭhē vātaṁ prakōpayat kṣudraśvāsaṁ karōti| sa duḥkhēna kṣudraśvāsaḥ nāṅgaprabādhakō bhavati| kintu sa gātrāṇi na hinasti māraṇātmakō na bhavati| na ca duḥkhakārī yathā itarē catvāraḥ| indriyāṇāṁ vyathāṁ nāpādayēt| kāñcidapi rujaṁ rōgaṁ nāpādayēt| sarvēṣāṁ sādhyatvamāha– sa ityādi| sa kṣudraśvāsō balinaḥ puruṣasya sādhyaḥ, sarvē mahāśvāsādayō'vyaktalakṣaṇāḥ santaḥ sādhyā iti yōjyam| sādhyāsādhyānāha– kṣudra ityādi| tēṣāṁ śvāsānāṁ kṣudraḥ sādhyatamaḥ, tamakō yāpyaḥ, mahōrdhvacchinnāstrayaḥ sampūrṇalakṣaṇā asādhyāḥ, durbalasya tamakō'sādhyaḥ||37-40||
Adhikarana upēkṣaṇāsamyagupakramābhyāṁ hikkāśvāsayōḥ śīghrāvaśyamārakatvam (41) · Śloka 41
kāmaṁ prāṇaharā rōgā bahavō na tu tē tathā |
yathā śvāsaśca hikkā ca harataḥ prāṇamāśu ca ||41||
(ca. ci. a. 21) |
View original
कामं प्राणहरा रोगा बहवो न तु ते तथा |
यथा श्वासश्च हिक्का च हरतः प्राणमाशु च ||४१||
(च. चि. अ. २१) |
Show commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
upēkṣaṇāsamyagupakramābhyāṁ hikkāśvāsayōḥ śīghrāvaśyamārakatvamāha– kāmamityādi| kāmamanumatau, prāṇaharāḥ sannipātajvarādayaḥ| śēṣaṁ subōdhamiti||41||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
hikkāśvāsayōḥ śīghrāvaśyamārakatvamāha– kāmamityādi| kāmamityanumatau, prāṇaharāḥ sannipātādayō rōgāḥ bahavaḥ santi, tē tathā prāṇaharā na bhavanti, yathā śvāsaśca hikkā ca ētau rōgāvāśu śīghraṁ prāṇān harataḥ||41||
Adhikarana puṣpikā · Śloka 12
iti śrīmādhavakaraviracitē mādhavanidānē hikkāśvāsanidānaṁ samāptam ||12||
View original
इति श्रीमाधवकरविरचिते माधवनिदाने हिक्काश्वासनिदानं समाप्तम् ||१२||
Show commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
iti śrīvijayarakṣitakr̥tāyāṁ madhukōśavyākhyāyāṁ hikkāśvāsanidānaṁ samāptam||12||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
iti śrīvācaspativaidyaviracitāyāṁ mādhavanidānaṭīkāyāmātaṅkadarpaṇābhidhāyāṁ śvāsanidānaṁ samāptam||12||