Adhikarana adhyāyōpakramaḥ · Śloka
🔊 Audio coming soon
Show commentary
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-dinacaryādhyāyānantaramr̥tucaryādhyāyasya upōdghātaḥ| pūrvādhyāyē sāmānyēna dinacaryōpadiṣṭā|
Adhikarana adhyāyōpakramaḥ · Śloka
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-dinacaryādhyāyānantaramr̥tucaryādhyāyasya upōdghātaḥ| pūrvādhyāyē sāmānyēna dinacaryōpadiṣṭā|
Adhikarana r̥tucaryādhyāyastr̥tīyaḥ (2) · Śloka 2
r̥tuviśēṣavaśāccāhāravihārasēvanapratipādanārthamr̥tucaryāyā ārambha ityāha athāta r̥tucaryādhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ| iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ| (gadyasūtrē|2|
ऋतुविशेषवशाच्चाहारविहारसेवनप्रतिपादनार्थमृतुचर्याया आरम्भ इत्याह अथात ऋतुचर्याध्यायं व्याख्यास्यामः| इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः| (गद्यसूत्रे|२|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0- pūrvavadvyākhyēyam|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0 -r̥tucaryādhyāyaṁ vyākhyātuṁ pratijānītē-athēti| yataḥ pūrvādhyāyē dainandinō vihāra uktaḥ| ārtavō vaktavyaḥ| sa cāsminnadhyāyē| ata ēvāyamr̥tucaryākhyaḥ|
Adhikarana ṣaḍr̥tavaḥ ,uttarāyaṇam (1-2) · Śloka 2
atha ka r̥tavaḥ ? ityāha māsairdvisaṁkhyairmāghādyaiḥ kramāt ṣaḍr̥tavaḥ smr̥tāḥ| śiśirō'tha vasantaśca grīṣmō varṣāśaraddhimāḥ||1|| śiśirādyāstribhistaistu vidyādayanamuttaram| ādānaṁ ca, tadādattē nr̥ṇāṁ pratidinaṁ balam||2||
अथ क ऋतवः ? इत्याह मासैर्द्विसंख्यैर्माघाद्यैः क्रमात् षडृतवः स्मृताः| शिशिरोऽथ वसन्तश्च ग्रीष्मो वर्षाशरद्धिमाः||१|| शिशिराद्यास्त्रिभिस्तैस्तु विद्यादयनमुत्तरम्| आदानं च, तदादत्ते नृणां प्रतिदिनं बलम्||२||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-māsairityādinā kālōpavarṇanamāha| nanu, kālōpavarṇanaṁ dinacaryāyāṁ kasmānna kr̥tam ? ucyatē| r̥tugauravōdbhāvanārtham| r̥tavō hi viśēṣēṇōpayōginaḥ, vipratipattēśca| yathā- ēkē cāturmāsikamr̥tuṁ kr̥tvā śītōṣṇavr̥ṣṭilakṣaṇān hēmantagrīṣmavarṣākhyāṁstrīnr̥tūnicchanti| aparē tu dvimāsikān śiśiravasantagrīṣmavarṣāśaraddhēmantalakṣaṇān ṣaḍr̥tūniti| dvē saṁkhyē yēṣāṁ tē dvisaṁkhyāḥ, tairdvisaṁkhyaiḥ| māgha ādyō yēṣāṁ phālgunādīnāṁ ta ēvam| tairdvisaṁkhyairmāghādyairmāsaiḥ kramāt- paripāṭhyā ṣaḍr̥tava smr̥tāḥ| kē tē ? ityāha- śiśirādyāḥ- śiśiravasantagrīṣmavarṣāśaraddhēmantāḥ| upacārādēva ṣaṭtvē labdhē ṣaḍgrahaṇaṁ paramatakṣēpārtham| tathā hi- kēcit traya ēva r̥tava iti manyantē| taistu r̥tubhistribhiḥ śiśirādibhiruttarāyaṇaṁ vidyāt- jānīyāt| ayanamuttaraṁ- savituruttaramārgapratipattiḥ, uttarāyaṇam ādānaṁ jānīyāt| ādānamiti cānvarthaṁ nāma iti pratipādayati| tadā- tasmin kālē, nr̥ṇāṁ pratidinaṁ- anvahaṁ, balamādattē- sāraṁ gr̥hṇāti| kō'sau ? prakr̥tatvādādityaḥ|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-tatra r̥tuviśēṣān lakṣayati- māsairiti| dvisaṁkhyairiti ṣaṭkr̥tvā āvartyaikaśēṣaḥ kartavyaḥ| tatra māghaphālgunau-śiśiraḥ, caitravaiśākhau-vasantaḥ, jyēṣṭhāṣāḍhau-grīṣmaḥ, śrāvaṇabhādrapadau-varṣāḥ, āśvinakārtikau-śarat, mārgaśīrṣapauṣau-hēmantaḥ| nanu suśrutēna bhādrapadādyairvarṣādaya r̥tava uktāḥ| tadyathā (su.sū.a. 6/10)- "bhādrapadāśvayujau-varṣāḥ , kārtikamārgaśīrṣau-śarat,pauṣamāghau- hēmantaḥ, phalgunacaitrau-vasantaḥ, vaiśākhajyēṣṭhau-grīṣmaḥ, āṣāḍhaśrāvaṇau-prāvr̥ṭ " iti| iha tvanyathēti virōdhaḥ| maivam| na hi phalgunacaitrau-vasantaḥ nāpi caitravaiśākhau| kintu mīnamēṣau| yadā phālgunādau mīnasaṅkrāntistadā phalgunacaitrau-vasantaḥ,yadā tu phālguṇāntē tadā caitravaiśākhau| ēvaṁ vr̥ṣamithunau- grīṣmaḥ, karkaṭasiṁhau-varṣāḥ, kanyātulē-śarat, vr̥ṣcikadhanuṣī-hēmantaḥ, makarakumbhau-śiśiraḥ, iti| uktaṁ ca jyōtiḥśāstrē- "mr̥gādirāśidvayabhānubhōgāt ṣaḍartavasyuḥ śiśirōvasantaḥ| grīṣmaśca varṣāśca śaracca tadvaddhēmantanāmā kathitō'tra ṣaṣṭhaḥ||" varṣāyanartuyugapūrvakamatra saurāditi ca| sauraśca māsastatraivōktaḥ-" darśāvadhiṁ māsamuśanti cāndraṁ, sauraṁ tathā bhāskararāśibhōgāt| triṁśaddinaṁ sāvanasaṁjñamāryā,nākṣatramindōrbhagaṇabhramācca|" iti| avaśyaṁ caivamaṅgīkartavyam, anyathā adhimāsanipātē māsatrayamr̥tuḥ syāt| saṅgrahē tu (sū.a.4)-"māsarāśisvarūpākhyamr̥tōryallakṣaṇatrayam| yathōttaraṁ bhajēccaryāṁ tatra tasya balāditi" iti| māsalakṣaṇādrāśilakṣaṇaṁ balavat, atō rāśilakṣaṇamēvāṅgīkr̥tam, svarūpalakṣaṇasya r̥tuviparyayaparyavasānāt| uktaṁ hi tatraiva (saṅgrahē sū.a.4)-r̥tuṣvēvaṁvidhēṣvēva vidhiḥ svāsthyāya dēhinām| nirdiśyatē'nyarūpēṣu viruddhajñānikō vidhiḥ| " iti| tasmācchiśiraṣaṭkaprāvr̥ṭṣaṭkayōḥ saṁjñāmātrēṇaiva bhēdaḥ| saṁjñābhēdaṁ ca dēśabhēdēnāha kāśyapaḥ-"bhūyō varṣati parjanyō gaṅgāyā dakṣiṇē taṭē| ataḥ prāvr̥ṭ ca varṣāśca r̥tū tatra prakalpitau|| tasyā ēvōttarē dēśē himavadvindhyasaṅkulē| bhūyaḥ śītamatastatra hēmantaśiśirāvubhau||" iti| dakṣiṇadēśīyairvr̥ṣṭisaṁbandhinōrdvayōḥ prāvr̥ḍvarṣākhyatvaṁ kr̥tvā, pāriśēṣyācchītasambandhinōrdvayōḥ śaraddhēmantākhyatvaṁ kr̥tam| uttaradēśīyaistu śītasambandhinōrdvayōrhēmantaśiśirākhyatvaṁ kr̥tvā, pāriśēṣyādvr̥ṣṭisambandhinōrdvayōrvarṣāśaratsaṁjñatvaṁ kr̥tamityarthaḥ| vr̥ṣṭiśītabāhulyōpanyāsastatrānvarthasaṁjñārthaḥ , na ca saṁjñāsaṅkarē lakṣaṇasaṅkaraḥ, dōṣāṇāṁ dōṣadhātumalasaṁjñāvat| anyē punarbhēdaṁ manvānāannarasān balaṁ cādhikr̥tya śiśiraṣaṭkam, cayādīn śōdhanaṁ cādhikr̥tya prāvr̥ṭṣaṭkam, iti vyavasthāpayanti| tadasat| carakakhāraṇādiprabhr̥tibhiḥ śiśiraṣaṭkamēvādhikr̥tya cayādīnāmuktatvāt| śōdhanasyatu caitraśrāvaṇakārtikēṣu vidhānnānna r̥̄tvapēkṣā| r̥̄tvapēkṣāyāmapi sādhāraṇartūnāṁ śiśiraṣaṭkēpi vidyamānatvānna prāvr̥ṭṣaṭkāpēkṣā| anyētu gaṅgāyā dakṣiṇē vr̥ṣṭibāhulyāt prāvr̥ṭṣaṭkam, uttarē śītabāhulyāt śiśiraṣaṭkam, iti vyavasthāpayanti| tadapyasat ubhayatrāpi cāturmāsikavr̥ṣṭiśītōpalaṁbhāt, āśvinē divyōdakagrahaṇasyōbhayadēśaviṣayatvācca| bhēdapakṣē hyuttaradēśē tadanārtavaṁ syāt| yattu suśrutasya (u.a.64/45)-"tāpātyayē hitā nityam" ityādi,varṣācaryāyāḥ pr̥thak prāvr̥ṭcaryābhidhānam, tadatidurdinaviṣayam| tathā ca carakaḥ (sū.a.6/36)-" vyaktāmlalavaṇasnēhaṁ vātavarṣākulē'hani| viśēṣaśītē bhōktavyaṁ varṣāsvanilaśāntayē|| " iti| ata ēva suśrutēna tāpātyayaśabdaḥ prayuktaḥ| tāpasya- arkaprakāśasya, atyayaḥ- atyantāpagamaḥ, sa cātidurdina ēva, iti sarvaṁ samañjasam| tasmādvāgbhaṭācāryābhimatamabhēdapakṣamēvāśrayadhvamiti| prathamartutrayasya saṁjñādvayamāha-tribhiriti| taiḥ-śiśirādyaistribhiḥ, uttarāyaṇamādānaṁ ca vidyāt| ādānasajñāṁ nirvakti- tadādatta iti| tat-śiśirāditrayaṁ, nr̥ṇāṁ pratidinaṁ balamādattē, iti ādānam| balavisargaṁprati saumyatvasya hētutvēnōpādānāt balādānaṁ prati āgnēyatvasya hētutvaṁ jñēyam|
Adhikarana balādānē yuktiḥ (3-4) · Śloka 4
kayā yuktyā balamādattē ? ityāha tasmin hyatyarthatīkṣṇōṣṇarūkṣā mārgasvabhāvataḥ| ādityapavanāḥ saumyān kṣapayanti guṇān bhuvaḥ||3|| tiktaḥ kaṣāyaḥ kaṭukō balinō'tra rasāḥ kramāt| tasmādādānamāgnēyam|4|
कया युक्त्या बलमादत्ते ? इत्याह तस्मिन् ह्यत्यर्थतीक्ष्णोष्णरूक्षा मार्गस्वभावतः| आदित्यपवनाः सौम्यान् क्षपयन्ति गुणान् भुवः||३|| तिक्तः कषायः कटुको बलिनोऽत्र रसाः क्रमात्| तस्मादादानमाग्नेयम्|४|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-ādityaśca pavanāścādityapavanāḥ, tē tasmin kālē yasmātsaumyānguṇān bhuvaḥ sambandhinaḥ kṣapayanti- vināśayanti| kīdr̥śāstē ? atyarthaṁ- atiśayēna tīkṣṇāścōṣṇāśca rūkṣāścātyartha- tīkṣṇōṣṇarūkṣāḥ| kasmādēvaṁvidhāstē ? ityāha- mārgasvabhāvataḥ- vartmasvābhāvyāt| na ca svabhāvaḥ paryanuyōgamarhati| mārgaḥ- uṣṇāṁśōruttaradiggamanam| yataścādityapavanā rūkṣāstatastiktādayō rasā balinō bhavanti| kramādityanēna yathāsaṁkhyamatra bōdhayati| tēna tiktaḥ śiśirē, vasantē kaṣāyō, grīṣmē kaṭukō, balītyavatiṣṭhatē, na sarvē tiktādaya ēkaikasminnr̥tāviti| tikta ityādyasamāsakaraṇaṁ jñāpanārtham| tiktādirēkaikō balī bhavati| dvau tu svapramāṇāvasthitau| naivartau pr̥thagbhūya tiktādērbalavattvamityarthaḥ| yata ēvaṁ bhūmēḥ saumyaguṇahānirvardhanaṁ ca rūkṣāṇāṁ rasānām, tasmātkāraṇādādānamāgnēyam|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0ra0-āgnēyatvē hētumāha- tasminniti| hi- yasmāt, tasminkālē, bhuvaḥ saumyān guṇanādityapavanāḥ kṣapayanti| nanvādityapavanāḥ sarvadā santō'pi tadaiva kutaḥ kṣapayanti? ityata āha-atyarthatīkṣṇōṣṇarūkṣāḥ, mandādisaumyaguṇaviparītatīkṣṇādiguṇōdrēkādityarthaḥ| tadaivaivaṁ kutaḥ? ityāha-mārgasvabhāvataḥ,- mārgasvabhāvābhyāṁ| svabhāvaḥ prakr̥tatvātkālasya| uktaṁ hi saṅgrahē(sū.a.4)-"kālasvabhāvamārgaparigr̥hītaḥ" iti| mārgō- makarādirāśiparicchinna ākāśabhāgaḥ| yataścātra-asminkālē, tiktādayō rasā balinaḥ, kramāditi yathāsaṅkhyēnōttarōttarāśca| tēna śiśirē tiktō balī, tatōpi vasantē kaṣāyaḥ, tatōpi grīṣmē kaṭuka iti| tasmāditi āgnēyaguṇairviparītānāṁ saumyaguṇānāṁ hānēstulyaguṇānāṁ tiktādīnāṁ vr̥ddhēścādānamāgnēyam|
Adhikarana dakṣiṇāyanam (4-5) · Śloka 5
| r̥tavō dakṣiṇāyanam||4|| varṣādayō visargaśca| |5|
| ऋतवो दक्षिणायनम्||४|| वर्षादयो विसर्गश्च| |५|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-trayō varṣādaya r̥tavō dakṣiṇāyanaṁ bhagavatō divākarasya dakṣiṇadiggamanam| sa ca kālō visargākhyaḥ|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-dvitīyartutrayasya saṁjñādvayamāha-r̥tava iti| varṣādayastraya r̥tavō dakṣiṇāyanaṁ visargaścōcyatē|
Adhikarana balavisargai yuktiḥ (5-6) · Śloka 6
yadbalaṁ visr̥jatyayam| saumyatvādatra sōmō hi balavān hīyatē raviḥ||5|| mēghavr̥ṣṭyanilaiḥ śītaiḥ śāntatāpē mahītalē| snigdhāścēhāmlalavaṇamadhurā balinō rasāḥ||6||
यद्बलं विसृजत्ययम्| सौम्यत्वादत्र सोमो हि बलवान् हीयते रविः||५|| मेघवृष्ट्यनिलैः शीतैः शान्ततापे महीतले| स्निग्धाश्चेहाम्ललवणमधुरा बलिनो रसाः||६||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-yat- yasmāt, balamayaṁ kālō visr̥jati- dadāti dakṣiṇāyanākhyaḥ, tasmādvisargō'nvarthasaṁjñaḥ kālaḥ| hi- yasmāt, atra- visargākhyē kālē, saumyatvāt- sōmabhūyiṣṭhatvāt, sōmō balavān, tadāśritarātrivr̥ddhidarśanāt| hīyatē raviḥ- tadāśritadinahānyupalabdhērhīnaśaktiḥ sampadyatē| kadā ? mahītalē- bhūpr̥ṣṭhē, śāntatāpē sati| kaiḥ ? mēghavr̥ṣṭyanilaiḥ śītaiḥ| śītairityupalakṣaṇārtham, visargakālatvānmr̥dubhiḥ snigdhairapīti| ata ēva snigdhā rasā amlalavaṇamadhurā balinō bhavanti| atrāpi kramādityanuvartatē| pūrvavacca vyākhyēyam|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-visargasaṁjñāṁ nirvakti-yadbalamiti| yat-yasmāt, ayaṁ kālaḥ saumyatvāddhētōrbalaṁ visr̥jati-dadāti, atō visargākhyaḥ| saumyatvē hētumāha-atra sōma iti| hi-yasmāt, atra-asmin kālē mārgē ca, tadvaśātsōmō balavān bhavati| taviśca hīyatē-tyajyatē, prakr̥tatvādbalēna| na kēvalaṁ kālamārgavaśāt, kintu śītairmēghavr̥ṣṭyanilaiśca| vr̥ṣṭyā vinā'pi chāyāyā ēva kāraṇatvānmēghānāṁ pr̥thaggrahaṇam| tathā, iha-asmin kālē, amlādyāḥ snigdhā rasā balinō bhavanti| kasminsati ? tairēva mēghādyaiḥ śāntatāpē mahītalē sati| ādānē hyādityapavanatāpitāyāṁ bhuvi saumyaguṇakṣayādrūkṣā rasā balina āsan| visargē punaḥ śāntatāpāyāṁ bhuvi saumyaguṇalābhāt snigdhā rasā balina ityarthaḥ| cakārēṇa kramādityanukr̥ṣyatē| tēna varṣāsvamlō balī, tatō'pi śaradi lavaṇaḥ, tatō'pi hēmantē madhura iti siddham| sōmavr̥ddhyā, sūryahānyā, snigdharasabalitvēna ca visargasya saumyatvamitivākyārthaḥ| kālamārgayōḥ kāraṇatvaṁ saṅgrahē'pyuktam (sū. a. 4)- "kālamārgamēghavātavarṣābhihatapratāpē dakṣiṇāyanagē'rkē śaśini cāvyāhatabalē" iti| mārgō'tra karkaṭādirāśiṣaṭkaparicchinna ākāśabhāgaḥ|
Adhikarana śītādau balavicāraḥ (7) · Śloka 7
śītē'gryaṁ vr̥ṣṭidharmē'lpaṁ balaṁ madhyaṁ tu śēṣayōḥ| |7|
शीतेऽग्र्यं वृष्टिधर्मेऽल्पं बलं मध्यं तु शेषयोः| |७|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-śītasvabhāvē kālē hēmantaśiśirākhyē nr̥ṇāmagryaṁ balaṁ bhavati| vr̥ṣṭiśca gharmaśca tasminvr̥ṣṭigharmē- varṣāgrēēṣmākhyē kālē'lpam| turavadhāraṇē| śēṣayōḥ- śaradvasantayōṟutvōrmadhyamēva balam| nanu, vasantē ādānakālatvādatyarthatīkṣṇōṣṇarūkṣairādityapavanaiḥ śōṣyamāṇēṣu balavr̥ddhihētuṣu bhuvaḥ saumyēṣu guṇēṣu, kathaṁ madhyabalatvamiti ? atra brūmaḥ| varṣādiṣu triṣvr̥tuṣu balamupacitaṁ kramēṇaivāpacīyatē| yathā- kr̥̄ṣṇapakṣē candraḥ| tasmāddīrghakālānuvr̥ttaṁ balamupacitaṁ vasantē kramēṇaivāpacīyatē, iti madhyabalatvaṁ yuktam| anēnaiva hētunā śiśirē'gryabalatvam| yataḥ sakalēna visargiṇā kālēna yadupacitamatiśayēna balaṁ tat śiśirē prārambhamātrādānakālē'pacīyamānamapi balaṁ na hīnaṁ lakṣyatē| yathā- kr̥ṣṇapakṣādau candraḥ kṣīyamāṇaḥ, iti yuktamuktaṁ śītē'gryaṁ balaṁ vasantē ca madhyaṁ balamiti|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-yēnaiva kramēṇa balamupacīyatē, tēnaiva cāpacīyata ityāha-śītē'gryamiti| śītē-hēmantaśiśirayōḥ, agryaṁbhāgatrayapūrṇaṁ balam| vr̥ṣṭigharmē-prāvr̥ḍgrīṣmayōḥ, alpaṁbhāgadvayōnam| śēṣayōḥ-śaradvasantayōḥ, madhyaṁ-ēkabhāgōnam| (yē tu śiśirē caturbhāgapūrṇasya balasya vasantē bhāgadvayōnatvaṁ vidhāya madhyaṁ balaṁ kalpayanti| tadasat| kramēṇāpacitau vasantē bhāgadvayōnatānupapattēḥ| utkr̥ṣṭamadhyālpatayā atra madhyatvaṁ vēdyam| ēkabhāgōnaṁ madhyaṁ, dvibhāgōnamalpamiti|) yāvadbalaṁ visargasyāntyē dinē tāvadādānasyādyē, yāvadvisargasyōpāntyē tāvadādānasya dvitīyē| ēvaṁ yāvadvisargasyādyē tāvadādānasyāntyē, iti hēmantaparyantaṁ vācyam| iti r̥tunirṇayaḥ|
Adhikarana hēmantē'nalasya prabalyam hēmantacaryā svādvamlādisēvanam (7-8) · Śloka 8
ata ēvāha śāstrakr̥t | balinaḥ śītasaṁrōdhāddhēmantē prabalō'nalaḥ||7|| bhavatyalpēndhanō dhātūn sa pacēdvāyunēritaḥ| atō himē'sminsēvēta svādvamlalavaṇātrasān||8||
अत एवाह शास्त्रकृत् | बलिनः शीतसंरोधाद्धेमन्ते प्रबलोऽनलः||७|| भवत्यल्पेन्धनो धातून् स पचेद्वायुनेरितः| अतो हिमेऽस्मिन्सेवेत स्वाद्वम्ललवणात्रसान्||८||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-kila visargābhivarddhitabalatvātpumān balī bhavati| tasya balinaḥ puṁsō hēmantē kālē śītasaṁrōdhāddhētōranalō'gnirbalī bhavati| yataḥ sarvataḥ srōtōrōdhājjāṭharō'gnirāntarairēva svērarcirbhirabhivardhatē| vardhitaścāsau yuktamāhāraṁ samyakpacati| pakvāccāhārādbalamabhyādhikaṁ jāyatē| hēmantē ityanēna ētat dyōtayati, asminnēva kālē śītasaṁrōdhāt prabalō'gnirbhavati, na tu r̥tvantarōpajanitaśītasaṁrōdhāt| tathā hi- anyartujēna śītēnāgnisādō bhavati, yathā- varṣāsu| tatra hi vr̥ṣṭivātābhyāṁ bhavati śītam, na cāgnidīptiḥ| tathā cāṣṭāṅgasaṅgrahē (sū.a.4)- "vr̥ṣṭivātākulē tvahni bhōjanaṁ klēdavātajit| pariśuṣkaṁ laghusnigdhamuṣṇāmlalavaṇaṁ bhajēt" iti| iha punaranēkarūpaṁ gauravayuktaṁ bhōjanaṁ śasyatē| vakṣyati hi- "atō himē'smin" ityārabhya yāvat "rasān snigdhānpalaṁ puṣṭam" ityādi| tathōktam- "ūṣmā bahiḥ pratihatō himaśītavātairantaḥ śarīravivaraṁ pratipadyamānaḥ| svasthānapiṇḍitavapurbhavati pracaṇḍaḥ śītē'nilānalaharō vidhiriṣyatē'taḥ" iti| tathā, yadyapi "tatra sattvaśarīrōtthaṁ" ityārabhya yāvat "tathōrjaskarayōgajam" ityādinā (hr̥.śā.a.3/78) granthēnāhārō yuktajasyaikasyaiva balasya hēturityuktō granthakr̥tā| tathā'pi yuktyā nirūpyamāṇaḥ sahajakālajayōrapi balayōrāhāra ēva hētuḥ, anuvr̥ttihētutvāt| tathā hyāhāraṁ vinā śarīramēva na syāt| tadanayā yuktyā trividhamapi balamāhārajamiti bōddhavyam| nanu, yadi prabalō'nalō bhavati, tataḥ kim ? ityāha- alpēndhana ityādi| alpamindhanamāhārākhyaṁ yasya sō'lpēndhanaḥ san, sō'nalō, dhātūn- rasādīn pacēt| kīdr̥śaḥ ? vāyunēritaḥ- vātōddīpitaḥ| ataḥ- asmādanantarōktāddhētōralpēndhanatvē sati dhātupākākhyāt| asmin himē śītē svādvamlalavaṇākhyān rasān sēvēta| nānyartusambhavē hima ityasyārthasya dyōtanāya (asmin) hima ityuktam|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-atha r̥tucaryāmāha| tāṁ ca śiśirādyuddēśē'pi hēmāntādikramēṇa, śiśiracāryāyā hēmantacaryāmūlatvāt| tatra sōpapattikāṁ madhurādisēvāṁ vidhattē-balina iti| yatō hēmantē analaḥ prabalō bhavati| sa cālpēndhanaḥ san dhātūn pacēt| atō madhurādīn sēvēta| prābalyē hētumāha-śītasaṁrōdhāt, rōmakūpānāvr̥ṇvatā śītēnārciṣāṁ bahiḥ pracārē vāritē piṇḍitōṣmatvāt prabalaḥ| nanvēvaṁ varṣāsvapyāpadyēta ityata āha-balinaḥ, balitvē sati śītasaṁrōdhāt| varṣāsu punarbalahāniḥ| nanu, prabalaścēttatkiṁ snigdhōṣṇavīryāmlalavaṇān sēvēta ? ityata āha-vāyunēritaḥ,-śītajanitavāyunā sandhukṣitaḥ, sa dhātūn pacēt| amlalavaṇau ca snigdhōṣṇavīryatvācchītasya tajjanitavāyōśca viparītau| ayaṁ vidhiḥ kiṁ hēmantamātrē ? nētyāha-himē,-śītayuktē| hēmantē viśēṣyē satyapyasminniti padaṁ hēmanta ēva himē ēva, ayam vidhirnānyadēti niyamārtham| idaṁ cōpalakṣaṇam| tēna yasyartōryallakṣaṇaṁ, tadyukta ēva tasminnēva tadvidhiriti| suśrutastu (u. a. 64/22) tiktakaṭukasēvāmapyāha-"hēmantē lavaṇakṣāratiktāmlakaṭukōtkaṭam| sasarpistailamahimamaśanaṁ hitamucyatē||" iti| sāpyucitā, cīyamānakaphapratyanīkatvāt| hēmantē hi vātakaphau cīyatē| yadāha khāraṇādiḥ-"pittaṁ śāmyatē, tacchaityādvāyuḥ ślēṣmā ca cīyatē" iti|
Adhikarana bubhukṣitasya prātarēva bhōjanam vātaghnatailābhyaṅgādi (9-10) · Śloka 10
dairghyānniśānāmētarhi prātarēva bubhukṣitaḥ| avaśyakāryaṁ sambhāvya yathōktaṁ śēēlayēdanu||9|| vātaghnatailairabhyaṅgaṁ mūrdhni tailaṁ vimardanam| niyuddhaṁ kuśalaiḥ sārdhaṁ pādāghātaṁ ca yuktitaḥ||10||
दैर्घ्यान्निशानामेतर्हि प्रातरेव बुभुक्षितः| अवश्यकार्यं सम्भाव्य यथोक्तं शेएलयेदनु||९|| वातघ्नतैलैरभ्यङ्गं मूर्ध्नि तैलं विमर्दनम्| नियुद्धं कुशलैः सार्धं पादाघातं च युक्तितः||१०||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-ētarhi- ētasminkālē, bubhukṣitaḥ prātarēva- pratyuṣasi, nānyakālē yatkiñciddinātikrāntau satyām, avaśyakāryaṁ- mūtrōtsargādikaṁ dinacaryōktaṁ, sambhāvya- sampādya, yathōktaṁ- yathānirdiṣṭam, anu- paścat, vātaghnatailābhyaṅgādikaṁ śīlayēt| yadyapi "bubhukṣitaḥ, avaśyakaryaṁ sambhāvya yathōktaṁ śīlayēdanu" ityuktam, tathāpi bubhukṣitēna na tathānyatkāryaṁ kāryam, yathā bhōjanam| tathā cōktam- "āhārakālē samprāptē yō na bhuṅktē bubhukṣitaḥ| tasya sīdati kāyāgnirnirindhana ivānalaḥ||" iti| tasmādaucityādbubhukṣitēnāhāraḥ kārya iti vēdyam| nanvanyasminnapi kālē bubhukṣitasyaivāhārānujñānādiha bubhukṣitagrahaṇaṁ na kāryam| yuktamāha bhavān| kintvasminkālē jāṭharāgniratyagnicchāyānukārī bhavati| tatō'sya jāṭharāgnēratyagnērivōpacārō yuktaḥ| yathā (carakē ci.a.15/219, hr̥dayē ci.a.10/84)- "muhurmuhurajīrṇē'pi bhōjyānyasyōpahārayēt| nirindhanō'ntaraṁ labdhvā yathainaṁ na vipādayēt||" iti| abubhukṣitasyaiva bhōjanādhikāritvamiti bhrāntinirāsāyēha bubhukṣitagrahaṇam| niśānāṁ dairghyāditi viśiṣṭakālōpalakṣaṇārthaṁ kr̥tam| yadā'tra hēmantē śarvaryō dīrghā jāyantē, tadaiṣa vidhiḥ sarvōnuṣṭhēyō na prārabdhamātra ēvāsminniti| nanvatra sēvēta śīlayēdbhajēdityēkārthābhidhāyīni bahūni kriyāpadāni kiṁ nirdiṣṭāni ? ēkēnaivārthādhigatēḥ| atra brūmaḥ| kāryāntarasūcanārthamētatpadatrayaṁ kr̥tam| tathā hi- "atō himē'sminsēvēta" ityatra yaḥ sēvētaśabdaḥ sa idaṁ dyōtayati- svādvamlalavaṇarasāḥ pavanavijayārthamasmin kālē nitarāmupayōktavyāḥ| na kādācitka ēṣāmasminnr̥tāvupayōgō vidhēya iti| ata ēva vātaghnatailābhyaṅgādēḥ pr̥thagēṣāṁ rasānāmupanyāsaḥ| tathā, "yathōktaṁ śīlayēt" ityatra yaḥ śīlayēdityēṣa śabdaḥ sa vātaghnatailādēḥ sarvasya tulyakakṣatāṁ dyōtayati| tathā, "prāvārājina" ityādau yō bhajēcchabdaḥ sa sakalasyāhāravihāraśīlanasya śayanavidhēśca tulyatāṁ prathayati| tathā ca vakṣyati (sū.a.7/51)- "āhāraśayanābrahmacaryairyuktyā prayōjitaiḥ| śarīraṁ dhāryatē nityamāgāramiva dhāraṇaiḥ||" iti| vātaghnatailairabhyaṅgaṁ śīlayēt| tailasya sarvasyaiva vātaghnatvādvātaghnēti viśēṣaṇamatiśayapratipādanārtham, tēna balātailādibhiriti bōdhyam| mūrdhni tailaṁ-śirōbhyaṅgādi| vimardanaṁ- śarīrasaṁvāhanam, ētadaucityādabhyaktaḥ san śīlayēt| kuśalaiḥ- tadvidbhiḥ sārdhaṁ, niyuddhaṁ- bāhuyuddhaṁ, śīlayēt| pādāghātaṁ- pādēna vimardanam, yuktita ityanēnārdhaśaktyaiva śīlanaṁ dyōtayati| bāhuyuddhapādāghātayōścānabhyaktasyaiva śīlanaṁ yuktam|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-dinacaryāvihitasyābhyaṅgādēvirśēṣamāha-dairghyāditi| ētarhi-ētasminkālē, abhyaṅgādīn śīlayēt| kadā ? prātaḥ| kimavaśyakāryaṁ bādhitvā ? nētyāha-yathōktamavaśyakāryaṁ-śaucādikaṁ, sambhāvya-samyak kr̥tvā| kimajātānnapānēccha ēva ? nētyāha-bubhukṣita ēva| nanu prātaḥ kathaṁ bubhukṣitaḥ ? ityata āha-niśānāṁ dairghyāt| sambhāvyētyanēna paścādarthē siddhē nairantaryārthamanugrahaṇam| abhyaṅgasēkapicavō vastiścēti caturvidhaṁ mūrdhatailam| abhyaṅgasya pr̥thagupādānamitarāvayavārtham| vimardanaṁ-karābhyāṁ pīḍanam| abhyaṅgamūrdhatailavimardanāni vātaghnatailairbalātailādibhiḥ śīlayēt| niyuddhaṁ-bāhuyuddham| kuśalaiḥ-mallaiḥ| pādāghātaṁ-pādābhyāṁ mardanam| yuktitaḥ-mātrādyanatikramēṇa|
Adhikarana snānādi, māṁsādisēvanam (11-14) · Śloka 14
kaṣāyāpahr̥tasnēhastataḥ snātō yathāvidhi| kuṅkumēna sadarpēṇa pradigdhō'gurudhūpitaḥ||11|| rasān snigdhān palaṁ pr̥ṣṭaṁ gauḍamacchasurāṁ surām| gōdhūmapiṣṭamāṣēkṣukṣīrōtthavikr̥tīḥ śubhāḥ||12|| navamannaṁ vasāṁ tailaṁ, śaucakāryē sukhōdakam| prāvārājinakauśēyapravēṇīkaucavāstr̥tam||13|| uṣṇasvabhāvairlaghubhiḥ prāvr̥taḥ śayanaṁ bhajēt| yuktyā'rkakiraṇān svēdaṁ pādatrāṇaṁ ca sarvadā||14||
कषायापहृतस्नेहस्ततः स्नातो यथाविधि| कुङ्कुमेन सदर्पेण प्रदिग्धोऽगुरुधूपितः||११|| रसान् स्निग्धान् पलं पृष्टं गौडमच्छसुरां सुराम्| गोधूमपिष्टमाषेक्षुक्षीरोत्थविकृतीः शुभाः||१२|| नवमन्नं वसां तैलं, शौचकार्ये सुखोदकम्| प्रावाराजिनकौशेयप्रवेणीकौचवास्तृतम्||१३|| उष्णस्वभावैर्लघुभिः प्रावृतः शयनं भजेत्| युक्त्याऽर्ककिरणान् स्वेदं पादत्राणं च सर्वदा||१४||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-kaṣāyēṇa- rōdhrādinā, apahr̥taḥ- apanītaḥ, snēhō yasya sa ēvam| tataḥ- anantaraṁ, yathāvidhi- śāstrōditēna vidhānēna, snātaḥ| kuṅkumēna- kāśmīrēṇa, pradigdhaḥ- anuliptaḥ| darpaḥ- kastūrikā, tēna saha vartatē yatkuṅkumaṁ tadēvam| tathā, aguruṇā- jōṅgakēna dhūpitaḥ| rasān- māṁsarasān, snigdhān bhajēt| māṁsarasānāṁ snigdhatvē'pi snigdhāniti viśēṣaṇamatiśayadyōtanārtham| snigdhatamān rasānityarthaḥ| palaṁ- māṁsaṁ, puṣṭaṁ- mēduraṁ, bhajēt| tathā, guḍasyēdaṁ gauḍaṁ tanmadhyam| tathā, acchasurāṁ- surāmaṇḍaṁ, surāṁ- madirāṁ, ca bhajēt| amlēnānnēna kaṣāyadravyaiśca yā kriyatē sā surā bhaṇyatē| nanu, dvidhaiva surā sēvyatvēnēhābhīṣṭā, tatsurāśabda ēva nirdēṣṭuṁ nyāyyaḥ| tasminhi sāmānyapadē nirdiṣṭē dvidhaiva surā nirdiṣṭā bhavati| satyamētat| kintvacchasurāṁ nitarāṁ bhajēt, na tathā surāmiti jñāpanārthaṁ dvayōrupādānam| ata ēvācchasurāmiti pūrvaṁ nirdiṣṭam| gōdhūmētyādi| gōdhūmaśca piṣṭaṁ ca māṣaśca ikṣuśca kṣēēraṁ ca tānyēvam| gōdhūmapiṣṭamāṣēkṣukṣīrēbhya utthānaṁ yāsāṁ vikr̥tīnāṁ tā ēvam| utpūrvāttiṣṭhatēḥ supēēti yōgavibhāgādbhāvē kaḥ| "udaḥ sthāstambhōḥ pūrvasya" iti sasya takāraḥ| gōdhūmapiṣṭamāṣēkṣukṣīrōtthāśca tā vikr̥tayaśca, tāḥ śubhāḥ- ramyāḥ, bhajēt| tathā, navaṁ- apurāṇamannaṁ, tathā vasāṁbhajēt| "śuddhamāṁsasya yaḥ snēhaḥ sā vasā parikīrtitā"| tathā, tailaṁ bhajēt- bhakṣayēt| abhyaṅgastu prāganujñāta ēva| śaucakāryē- śaucakriyāyāṁ, sukhōdakaṁ- uṣṇōdakaṁ, bhajēt| prāvāraḥ- kārpāsō rōmavān ghanaḥ paṭaḥ, sthūlapaṭakādiḥ| ajinaṁ- sukhasparśarōmacarma| kauśēyaṁ- paṭṭavasanam| pravēṇī- sūcībāṇākhyō vastraviśēṣaḥ| kaucavaṁ- rāṅkavavastrabhēdaḥ, tavaraka ityanyē| ētairāstr̥taṁ- dattapracchadapaṭaṁ, śayanaṁ bhajēt| kīdr̥k śayanaṁ bhajēt ? uṣṇasvabhāvaiḥ- rōmaśikārallikāprāyaiḥ, prāvr̥taḥ- prakarṣēṇācchāditaḥ| tathā, arkakiraṇānbhajēt| katham ? yuktyā- samyagyōgalakṣaṇayā| atisēvitā hi glānyādīn kuryuḥ| tathā, svēdaṁ bhajēt| yuktyaivētyatrāpi yōjyam| atisēvitō hi svēdō glānyādīn janayēt| pādatrāṇaṁ ca- pādukādikaṁ, sarvadā bhajēt|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-udvartanādērviśēṣamāha-kaṣāyēti| kaṣāyāpahr̥tasnēhādikō bhūtvā rasādīn bhajēt| kaṣāyēṇāpahr̥taḥ snēhaḥsnēhāpaharaṇamātramudvartitaḥ, na tvanyakālavadutpāditaraukṣyaḥ| yathāvidhi snātaḥ, vidhiścātra śītakālōcitatvāt sarvāṅgānāmuṣṇōdakēna snānam| uktaṁ ca carakēṇa (sū. a. 6/14)- "abhyaṅgōtsādanē murdhatailaṁ jēntākamātapam" iti| jēntākaṁsarvāṅgōṣṇōdakasrānamiti bāṣpacandraḥ| sadarpēṇa-sakstūrikēṇa| pradigdhō-anuliptaḥ| rasān-māṁsarasān| snigdhān ghr̥tādisaṁskr̥tān| palaṁ-māṁsam| puṣṭaṁ-mēduram| gauḍaṁ-guḍakr̥taṁ madyam| acchasurāṁ-surāmaṇḍam| surāṁ-ghanasurām| acchasurāyāḥ pr̥thaggrahaṇamatiśayabhajanārtham| gōdhūmādyutthāḥ-gōdhūmādikr̥tā mōdakādyāḥ| piṣṭaṁ-śālipiṣṭam| śubhāḥhr̥dyāḥ| navaṁ-anatikrāntavatsaram| annaṁ-dhānyam| vasāṁ-māṁsasnēham| rasāditailāntaṁ bhōjanōpayōgi| sukhōdakaṁ-kavōṣṇamudakam, tacca śaucakāryē| pānē tu śītamēva| pravāraḥ-kārpāsarōmavān ghanaḥ paṭaḥ| ajinaṁ-carma| kauśēyaṁ-kr̥mikōśōttham| pravēṇī-sūcībāṇākhyaṁ vasram| kuthakaḥ-kambalaḥ| uṣṇasvabhāvairlaghubhirvasraiḥ prāvr̥taḥ| arkakiraṇān svēdaṁ ca yuktyā-samyagyōgēna bhajēt| pādatrāṇaṁ sarvadā-bahiścaraṇaṁ vināpi, bahiścaraṇē tu dinacaryāyāmuktamēva|
Adhikarana vilāsinīnāṁ śītaharatvam (15) · Śloka 15
pīvarōrustanaśrōṇyaḥ samadāḥ pramadāḥ priyāḥ| haranti śītamuṣṇāṅgyō dhūpakuṅkumayauvanaiḥ||15||
पीवरोरुस्तनश्रोण्यः समदाः प्रमदाः प्रियाः| हरन्ति शीतमुष्णाङ्ग्यो धूपकुङ्कुमयौवनैः||१५||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-ūrū ca stanau ca śrōṇiśca ūrustanaśrōṇi| pīvaraṁ- pīnaṁ, ūrustanaśrōṇi yāsāṁ tā ēvambhūtāḥ, pramadāḥ- vilāsinyaḥ, śītaṁ haranti- nudanti| pīnatvēnātikārśyamatra niṣidhyatē| tathā cāha grāmyadharmādhikārē (hr̥.sū.a.7/69)- "tyajēdatikr̥śām" iti| kimbhūtāḥ ? saha madēna- yauvanōdbhūtēna surādipānajēna kāmōdrēkakāriṇā vā, vartantē tāḥ samadāḥ| tathā, priyāḥ- vallabhāḥ, śītaṁ haranti| kimbhūtāḥ ? uṣṇāṅgyō dhūpakuṅkumayauvanaiḥ- agurvādidhūpēnōṣṇāṅgyaḥ, tathā kuṅkumānulēpanēnōṣṇāṅgyaḥ, tathā yauvanōṣmaṇā, sahajēnōṣṇāṅgya iti yōjyam|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-śītāpahantr̥tvakathanadvārā strīsēvāṁ pidhattē pīvarēti| pramadāḥ-striyaḥ| samadāḥ-yauvanōtthaṁ madyajaṁ ca madaṁ bibhrāṇāḥ|
Adhikarana nivātōṣṇagr̥hasēvanam (16) · Śloka 16
aṅgāratāpasantaptagarbhabhūvēśmacāriṇaḥ| śītapāruṣyajanitō na dōṣō jātu jāyatē||16||
अङ्गारतापसन्तप्तगर्भभूवेश्मचारिणः| शीतपारुष्यजनितो न दोषो जातु जायते||१६||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-aṅgārāṇāṁ tāpō'ṅgāratāpaḥ, tēna santaptaṁ ca tadgarbhē'bhyantarē bhūvēśma ca tattasmiṁścarati- tiṣṭhati nityaṁ yastasyāṅgāratāpasantaptagarbhabhūvēśmacāriṇaḥ puṁsō yataḥ śītapāruṣyajanitō dōṣō- duḥkhaṁ, na jātu- kadācijjāyatē, tatō'ṅgāratāpasantaptagarbhabhūvēśmacārī syāditi bhāvaḥ|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-śītāpahantr̥̄tvakathanadvārā nivātōṣṇagr̥hasēvāṁ vidhattē-aṅgārēti| aṅgārāṇāṁ tāpēna santaptaṁ yadvēśma, yacca garbhavēśma-gr̥hāntarvartigr̥haṁ, yacca bhūvēśma-bhūmyantarvartigr̥haṁ, tēṣu yaścarati sa tathā| śītēna yatpāruṣyaṁ tajjanitō dōṣō jātu kadācit, tasya na jāyatē| tasmāttāni bhajēdityarthasiddham|
Adhikarana śiśiracaryā śiśirē'pi pūvōktavidhiḥ (17) · Śloka 17
ayamēva vidhiḥ kāryaḥ śiśirē'pi viśēṣataḥ| tadā hi śēētamadhikaṁ raukṣyaṁ cādānakālajam||17||
अयमेव विधिः कार्यः शिशिरेऽपि विशेषतः| तदा हि शेएतमधिकं रौक्ष्यं चादानकालजम्||१७||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-ayamēva- haimantaḥ, vidhiḥ- pūrvōktaḥ, śiśirē ca viśēṣataḥ- atiśayēna kāryaḥ| kutaḥ ? ityāha- yasmāttasmin kālē śītamadhikaṁ bhavati, kālasvābhāvyāt| tathā, ādānakālājjātamādānakālajaṁ ca raukṣyaṁ bhavati| tatō hētudvayādviśēṣēṇa haimantikō vidhiḥ sēvyaḥ| hēmantē "rasān snigdhān śīlayēt" ityuktam| śiśirē tānatiśayēna śīlayēt| ēvaṁ sarvō'pi haimantikau vidhiryōjanīyaḥ| ādānakālajamityanēnaitaddyōtayati| ādānakāla ēva raukṣyasya kāraṇam, nānyat| ata ēva hēmantē śītē'pi raukṣyaṁ nāstyēvēti| ādānasya ca prārambhamātratvē ēva śiśirasya sambhava iti śiśirē kiñcidēva raukṣyaṁ vēdyam| nanu, yathā raukṣyamādānakālajaṁ tathauṣṇyamapi| tathā cōktam- "tasmin hyatyarthatīkṣṇōṣṇarūkṣāḥ" iti| ēvaṁ cauṣṇyasadbhāvācchītasya hēmantatō hāniḥ prāptā, na tvādhikyam| tatkathamuktaṁ "tadā hi śītamadhikam" iti ? brūmaḥ| raukṣyasya dvau hētū| ēkastāvadbhagavaddivākarakarairjagatsnēhādānam| dvitīyastvāgnēyaḥ kālaḥ| tadēvaṁ raukṣyēṇōbhayahētujēna śiśirē kālē vātāḥ śītasvabhāvā āhitādhikaśaktayō jāyantē haimantēbhyō mārutēbhyaḥ| tathāvidhāścauṣṇyēnādānakālajēnādānakālaprāthamyādaprāptabalēna śiśirē nābhibhūyantē| anabhibhūtāśca śītasvabhāvatvācca śītamēva vardhayanti| atō yuktaṁ śītādhikyaṁ śiśira iti|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
a0 ra0-śiśiracaryāmāha-ayamēvēti| ayaṁ-hēmantōktaḥ| svayuktyā nyūnādhikaprayōganiṣēdhārthamēvaśabdaḥ| viśēṣataḥ-atyabhyāsēna| hi-yasmāt, tadā-tasminkālē, adhikaṁ śītam, ādānakālajaṁ raukṣyaṁ ca| cakārādvātakōpabalakṣayau ca| yathōktaṁ khāraṇādina-"svabhāvaśaityādraukṣyācca vātakōpādbalakṣayāt| vidhirviśēṣātsnigdhōṣṇaḥ śiśirē haimanōmataḥ||" iti| vātakōpaśca tēnaivōktaḥ-"sa vāyuḥ śiśirē kōpaṁ yātyēvōpacayaṁ kaphaḥ|" iti|
Adhikarana vasantacaryā ślēṣmajayaprakārādi śuṇṭhīkvathitajalapānādi (18-23) · Śloka 23
samprati vasantacaryāṁ vivakṣuridamāha kaphaścitō hi śiśirē vasantē'rkāṁśutāpitaḥ| hatvā'gniṁ kurutē rōgānatastaṁ tvarayā jayēt||18|| tīkṣṇairvamananasyādyairlaghurūkṣaiśca bhōjanaiḥ| vyāyāmōdvartanāghātairjitvā ślēṣmāṇamulbaṇam||19|| snātō'nuliptaḥ karpūracandanāgurukuṅkumaiḥ| purāṇayavagōdhūmakṣaudrajāṅgalaśūlyabhuk||20|| sahakārarasōnmiśrānāsvādya priyayā'rpitān| priyāsyasaṅgasurabhīn priyānētrōtpalāṅkitān||21|| saumanasyakr̥tō hr̥dyānvayasyaiḥ sahitaḥ pibēt| nirgadānāsavāriṣṭasīdhumārdvīkamādhavān||22|| śr̥ṅgabērāmbu sārāmbu madhvambu jaladāmbu ca| |23|
सम्प्रति वसन्तचर्यां विवक्षुरिदमाह कफश्चितो हि शिशिरे वसन्तेऽर्कांशुतापितः| हत्वाऽग्निं कुरुते रोगानतस्तं त्वरया जयेत्||१८|| तीक्ष्णैर्वमननस्याद्यैर्लघुरूक्षैश्च भोजनैः| व्यायामोद्वर्तनाघातैर्जित्वा श्लेष्माणमुल्बणम्||१९|| स्नातोऽनुलिप्तः कर्पूरचन्दनागुरुकुङ्कुमैः| पुराणयवगोधूमक्षौद्रजाङ्गलशूल्यभुक्||२०|| सहकाररसोन्मिश्रानास्वाद्य प्रिययाऽर्पितान्| प्रियास्यसङ्गसुरभीन् प्रियानेत्रोत्पलाङ्कितान्||२१|| सौमनस्यकृतो हृद्यान्वयस्यैः सहितः पिबेत्| निर्गदानासवारिष्टसीधुमार्द्वीकमाधवान्||२२|| शृङ्गबेराम्बु साराम्बु मध्वम्बु जलदाम्बु च| |२३|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-śiśirē madhurasnigdhādinā āhārēṇa kālasvābhāvyācca ślēṣmā sañcitō'tiśayēna styānatvādatikupitō vasantē r̥tāvarkāṁśutāpitaḥ- sūryaprabhābhirvilāyitō, dravasvarūpatvājjalamiva viparītaṁ jāṭharāgniṁ hatvā, hi- yasmāt, rōgān- vikārān, kurutē- janayati| ataḥ- asmātkāraṇāt, taṁ- kaphaṁ, tvarayā- śīghramēva, jayēt| dōṣāniti kēcitpaṭhanti| arkatāpita ityanēnaiva siddhē aṁśuśabdō'tra raśmīnāṁ paṭimānaṁ sūcayati, na tathā śītē| tatra hi (saṁ.sū.a.4)- "dhūmadhūmrarajōmandāstuṣārāvilamaṇḍalāḥ| digādityāḥ" ityadhijagē| kairjayēt? tīkṣṇairvamananasyavirēkādibhirupakramēt| tathā, laghūni rūkṣāṇi ca yāni bhōjanāni, taiśca| tathā, vyāyāmaścōdvartanaṁ ca āghātaśca taiśca kaphaṁ jayēditi| caśabdō luptanirdiṣṭaḥ| tataḥ kaphamulbaṇaṁ- uddhataṁ, jitvā'nantaraṁ snātō'nuliptaḥ- samāliptaḥ karpūracandanāgurukuṅkumaiḥ| tathā, purāṇaṁ ca tadyavagōdhūmaṁ ca, tathā, kṣaudraṁ- mākṣikaṁ, tathā jāṅgalaṁ ca tacchūlyaṁ ca- "śūlēna saṁskr̥taṁ māṁsaṁ śūlyam" bhaṭitraṁ ca, tattāni bhuṅktē purāṇayavagōdhūmakṣaudrajāṅgalaśūlyabhuk| śūlya iti "śūlōkhādyat" iti yat| ēvaṁvidhaḥ san vayasyaiḥ- mitraiḥ sahita āsavādīn pibēt| kimbhūtān? nirgadān- nivr̥ttagadānnirdōṣān, pibēditi vakṣyamāṇēna sambandhō'tra dīpakatvāt| āsavō- yō dravyāṇyāsutya kriyatē| uktaṁ ca- "madyākarādhikadravyamadirādyaiḥ kr̥tastu yaḥ| sō'riṣṭaḥ syādāsavastu dravyāṇyāsutya yaḥ kr̥taḥ||" iti| sīdhuḥ- ikṣurasōdbhavaḥ| mārdvīkaṁ- mr̥dīkārasōdbhavam| mādhavō- madhunā saṁskr̥taḥ| kimbhūtānāsavādīn? sahakārarasōnmiśrān- adhivāsitān| tathā, priyayā- dayitayā, āsvādya- kiñcitpītvā, arpitān- ḍhaukitān| tathā, priyāsyasaṅgēna surabhīn,-sugandhīn| tathā, priyānētrāṇyēvōtpalāni tairaṅkitān-sañjātaśōbhān| tathā, saumanasyakr̥taḥ- cittaprasādakr̥taḥ| tathā, hr̥dyān- hr̥dayāya hitān| tathā, śr̥ṅgabērāmbu- śuṇṭhīkvathitajalaṁ pibēt| tathā, sāraḥ-asanacandanādijaḥ, tēna kvathitamambu pibēt| tathā, madhunā yuktamambu madhvambu| jaladēna- mustayā ca kvathitamambu pibēt| cēti samuccayē|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-atha vasantacaryā| sā ca dvividhā, śōdhanī śamanī ca| tatra cayapūrvakē prakōpē śōdhanī, acayapurvakē śamanī| tatrākr̥tāyāṁ pūrvartucaryāyāṁ pūrvartunā citasya dōṣasyōttarēṇa yaḥ prakōpaḥ sa cayapurvakaḥ| sa ēvāpathyajaḥ, pūrvartusēvitā pathyajātatvāt| yastu kr̥tāyāṁ tasyāṁ pūrvēṇācitasyōttarēṇa yaḥ prakōpaḥ sō'cayapūrvakaḥ| sa ēva pathyajaḥ, pūrvartusēvitapathyajātatvāt| uktaṁ ca-"dōṣaprakōpō dvividhaḥ pathyāpathyanimittajaḥ| tatrāpathyanimittō yaḥ sa saṁśōdhanamarhati|| pathyajaḥ śamanīyaśca prāya āganutjaśca yaḥ|" iti| tatra saṁśōdhanīṁ vidhattē-kaphaścita iti| yasmācchiśirē citaḥ kaphō, vasantē sūryaraśmibhirdravīkr̥taḥ san, jalamiva pratyanīkatvāt vahniṁ hatvā, rōgān karōti| atastaṁ-citaṁ akupitaṁ kaphaṁ, vasantārambha ēva tīkṣṇadravyakr̥tairvamananasyadhūmagaṇḍūṣādyaiḥ śōdhanairjayēt| tathā, laghurūkṣaistiktakaṭukaprāyaiḥ saṁsarjanakramēṇa bhōjanaiśca| śiśiraśabdēna śītaparyāyēṇa śiśirahēmantayōrgrahaṇam, dvayōrapi kaphacayāt| yadāha khāraṇādiḥ-"hēmantē nicitaḥ ślēṣmā śiśirē'pi na kupyati| āhāraiśca gurusnigdhai gurustrigdhairbhr̥śamēvōpacīyatē||" iti| śamanīṁ vidhattē-vyāyāmōdvartanāghātairiti| ulbaṇaṁ ślēṣmāṇaṁ vyāyāmādyairjitvā snātastataḥ karpūrādyairanuliptaḥ, purāṇayavādīn bhuñjānaḥ, āsavādīn pibēt| prakōpē prakr̥tē'pyulbaṇagrahaṇamacaryapūrvakaprakōpārtham| āghātaḥ-padbhyāṁ mardanam| kaphagrastasyābhyaṅganiṣēdhādrūkṣā ēva vyāyāmādayaḥ| snānaśīla iti ca vacanātprāptē'pi snānē, snāta iti ślēṣmakālīnaprātaḥsnānaniṣēdhārtham| vyāyāmādīnkr̥tvaiva snāyānna pūrvamityarthaḥ| purāṇatvaṁ yavagōdhūmakṣaudrāṇām| jāṅgalaṁ-mr̥gādimāṁsam, tasya śūlyaṁ-bhaṭitram| sahakāraḥ-atisurabhirāmraḥ, tasya rasaḥ-tatphalavr̥ntaniryāsaḥ, tēna unmiśrān-adhivāsitān| priyayā rasaviśēṣajñānārthaṁ svayamāsvādyārpitān| gandhaviśēṣajñānārthaṁ saṅgatēna sahajasurabhiṇā priyāmukhēna surabhīkr̥tān| vaimalyādijñānārthamavalōkayantyāḥ priyāyāḥ pratibimbitābhyāṁ nētrābhyāmutpalaiśca sākṣannikṣiptairaṅkitān| saumanasyakr̥taḥ-pariṇāmēna manaḥpraśāntikarān| hr̥dyānāsvādē| nirgadān-nirdōṣān| akvathitairōṣadhaiḥ kr̥taṁ madyamāsavaḥ| kvathitairariṣṭaḥ| ikṣurasēna sīdhuḥ| drākṣārasēna mārdvīkam, madhunā mādhavaḥ| śr̥ṅgabērāmbu-śuṇṭhyā kvathitaṁ jalam| asanādisāraiḥ sārāmbu| mustārbhirjaladāmbu| madhumiśraṁ jalaṁ madhvambu| anēkadravavidhānaṁ yasya yatsātmyaṁ tattēna sēvanārthamityarthaḥ|
Adhikarana madhyāhnē udyānasēvanam (23-25) · Śloka 25
| dakṣiṇānilaśītēṣu paritō jalavāhiṣu||23|| adr̥ṣṭanaṣṭasūryēṣu maṇikuṭṭimakāntiṣu| parapuṣṭavighuṣṭēṣu kāmakarmāntabhūmiṣu||24|| vicitrapuṣpavr̥kṣēṣu kānanēṣu sugandhiṣu| gōṣṭhīkathābhiścitrābhirmadhyāhnaṁ gamayētsukhī||25||
| दक्षिणानिलशीतेषु परितो जलवाहिषु||२३|| अदृष्टनष्टसूर्येषु मणिकुट्टिमकान्तिषु| परपुष्टविघुष्टेषु कामकर्मान्तभूमिषु||२४|| विचित्रपुष्पवृक्षेषु काननेषु सुगन्धिषु| गोष्ठीकथाभिश्चित्राभिर्मध्याह्नं गमयेत्सुखी||२५||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-kānanēṣu- upavanēṣu, sthitō madhyāhnaṁ gamayēt- ativāhayēt| ahnō madhyō madhyāhnaḥ| "saṁkhyāvisā" ityādijñāpakātpūrvāparētyādinā ēkadēśisamāsaḥ| "ahnō'hna ētēbhyaḥ" ityahnādēśaḥ| katham ? gōṣṭhyāṁ- krīḍāyāṁ kathā gōṣṭīkathāstābhiḥ, citrābhiḥ- kamanīyābhiḥ, na tvarthavyavahārasambandhinībhiḥ| kīdr̥śaḥ san ? sukhī- rāgadvēṣādirahitaḥ| kimbhūtēṣu kānanēṣu ? dakṣiṇadikpravr̥ttairanilaiḥ śītāni, tēṣu dakṣiṇānilaśītēṣu| tathā, paritaḥ- samantājjalaṁ nityaṁ vahanti yāni tēṣu| ābhīkṣṇyē ṇiniḥ| tathā, kvacitpradēśē adr̥ṣṭaḥ- īṣaddr̥ṣṭaḥ, kvacidatighanatvāt naṣṭaḥ- na dr̥śyatē, sūryō yēṣūpavanēṣu tānyēvaṁ tēṣu| tathā, maṇīnāṁ- vajramarakatādīnāṁ, kuṭṭimāni- viśiṣṭā bhuvaḥ, tābhiḥ kāntiḥ- śōbha, yēṣāṁ tānyēvaṁ tēṣu| tathā, parapuṣṭaiḥ- kōkilaiḥ vighuṣṭēṣu- kr̥taśabdēṣu| tathā, kāmasya karmāntāḥ kāmakarmāntāḥ- madanavyāpārāḥ| antaśabdō'tra praśaṁsāvacanē| yathōdbhaṭasya (kāvyālaṅkārasaṅgrahē prathamasargē) vacanam- "vanāntadēvatāvēṇyaḥ" iti) kāmakarmāntanimittaṁ bhūmayō yēṣāṁ vanānāṁ tānyēvaṁ tēṣu| vicitrāṇi- nānārūpāṇi, puṣpāṇi yēṣāṁ tē tathāvidhā vr̥kṣā yēṣāṁ tānyēvaṁ tēṣu| suṣṭhu gandhō yēṣāṁ tēṣu| "gandhasyēt" itītsamāsāntaḥ|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-bhōjanāntaramudyānasēvaṁ vidhattē-dakṣiṇānilaśītēṣviti| kānanēṣu madhyāhnaṁ gamayēt-ativāhayēt| sukhī-avyākulaḥ san| gōṣṭhyō-lōkavārtāḥ| athāḥ-śāstravārtāḥ| jalavāhiṣu-jalāśayayuktēṣu| adr̥ṣṭasūryēṣu-ghanacchāyēṣu| anaṣṭasūryēṣu-prakāśabatsu| maṇimayaiḥ-baddhabhūmikaiḥ kāntimatsu| parapuṣṭaiḥ-kōkilairnāditēṣu| kāmakarma-madanavyāpāraṁ, antanti-badhnanti svasaundaryēṇōttarōttaraṁ vardhayantīti kāmakrarmāntāḥ| "ati bandhanē" ityasmātkarmaṇyaṇ|
Adhikarana guruśītādityāgaḥ (26) · Śloka 26
guruśītadivāsvapnasnigdhāmlamadhurāṁstyajēt| |26|
गुरुशीतदिवास्वप्नस्निग्धाम्लमधुरांस्त्यजेत्| |२६|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-asminkālē kaphōpacayadōṣabhayāt guruśītādīṁstyajēt| nanu, lavaṇamapi ślēṣmāṇaṁ karōti, tatkasmādiha na niṣiddham ? atō brūmaḥ| lavaṇaḥ pūrvaṁ kaphamamlamadhurāviva na karōti| kiṁ tarhi ? nidhanē cirantanasañcitaṁ srutirūpaṁ ślēṣmāṇaṁ vidhattē, viṣyanditvāt| na ca lavaṇasya madhurādēriva bahutarasya prayōgaḥ prasiddhaḥ, kiṁ tarhi ? alpasyaiva| tasmāllavaṇasyātrāniṣēdha ēva nyāyyaḥ|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-gurvādīnniṣēdhati-guruśītēti|
Adhikarana grīṣmacaryā paṭvādityāgaḥ (26-27) · Śloka 27
adhunā grīṣmacaryāmupadidikṣurāha | tīkṣṇāṁśuratitīkṣṇāṁśurgrīṣmē saṁkṣipatīva yat||26|| pratyahaṁ kṣīyatē ślēṣmā tēna vāyuśca vardhatē| atō'sminpaṭukaṭvamlavyāyāmārkakarāṁstyajēt||27||
अधुना ग्रीष्मचर्यामुपदिदिक्षुराह | तीक्ष्णांशुरतितीक्ष्णांशुर्ग्रीष्मे संक्षिपतीव यत्||२६|| प्रत्यहं क्षीयते श्लेष्मा तेन वायुश्च वर्धते| अतोऽस्मिन्पटुकट्वम्लव्यायामार्ककरांस्त्यजेत्||२७||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-yat- yasmāt, tīkṣṇāṁśuḥ- bhāskaraḥ, atitīkṣṇā aṁśavaḥ- karāḥ, yasya sa ēvaṁbhūtaḥ san, grīṣmē saṁkṣipatīva jagatsnēhamityatrānuktamapyarthāllabhyatē| kēcittu "snēhamarkō'titīkṣṇāṁśuḥ" iti paṭhanti| snēhastējō balaṁ sāramityēkō'rthaḥ| taṁ snēhamarkaḥ saṁkṣipatīva- yatsambandhāt saṁharatīva pibatīva| ivaśabdēnaitatsūcayati- hētupratyayaparatantrēṣu sarvabhāvēṣu na kaścitkvacit tadbuddhipūrvakaṁ saṁharati| ataḥ- asmātkāraṇāt, asmin- grīṣmakālē, paṭvādīstyajēt| paramārthatō balahānikr̥ttvādēṣām|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-atha grīṣmacaryā| tatra sōpapattikaṁ paṭvādīn niṣēdhati-tīkṣṇāṁśuriti| yat-yasmāt, tīkṣṇāṁśuḥ-sūryaḥ, grīṣmē'titīkṣṇāṁśuḥ san, saṁkṣipatīva-saṁhārapravr̥tta ivā''bhāti| ataḥ paṭvādīṁstyajēt| asmin-atiklamavihvalalōkē grīṣmē, paṭvādīnāṁ klamahētutvāt|
Adhikarana madhurānnādisēvanam (28) · Śloka 28
kimatra sēvyam ? ityāha bhajēnmadhuramēvānnaṁ laghu snigdhaṁ himaṁ dravam| |28|
किमत्र सेव्यम् ? इत्याह भजेन्मधुरमेवान्नं लघु स्निग्धं हिमं द्रवम्| |२८|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-madhuramēvānnaṁ bhajēt- bāhulyēna madhuramannaṁ sēvyam, na tathā'nyarasāghrātam, ityēvakārāllabhyatē| tathā, laghu snigdhaṁ himaṁ dravaṁ cēti| caśbdō luptanirdiṣṭō draṣṭavyaḥ|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-madhurādisēvāṁ vidhattē-bhajēditi| annaṁ madhuramēva-madhuraikarasam| pānaṁ tu madhurāmlādirasamapi, "nityaṁ sarvarasābhyāsaḥ" iti vacanādrasālādividhānācca|
Adhikarana saktuśarkarādilēhaḥ (28) · Śloka 28
sāmānyēna bhōjanamuktvā viśēṣēṇāha | suśītatōyasiktāṅgō lihyātsaktūn saśarkarān||28||
सामान्येन भोजनमुक्त्वा विशेषेणाह | सुशीततोयसिक्ताङ्गो लिह्यात्सक्तून् सशर्करान्||२८||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-saktūn saśarkarān lihyāt| suṣṭhu śītaṁ suśītaṁ ca tattōyaṁ ca, tēna siktaṁ- āplutaṁ, aṅgaṁ- kāyō, yasya sa ēvaṁbhūtaḥ san|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-lōkasya tīvratāpaśrāntatvācchrāntasya ca bhōjananiṣēdhātpūrvaṁ śramaharaṁ vidhattē-suśītēti| snānaṁ saktavaśca śramaharāḥ|
Adhikarana madyapānaniṣēdhaḥ (29) · Śloka 29
madyaṁ na pēyaṁ, pēyaṁ vā svalpaṁ, subahuvāri vā| |29|
मद्यं न पेयं, पेयं वा स्वल्पं, सुबहुवारि वा| |२९|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-asminkālē madyaṁ na pēyam| pēyaṁ vā svalpamiti vātaślēṣmaprakr̥tinā ślēṣmavātakṣayārthamanyartuvadbahu na pēyam, kiṁtarhi ? svalpamēva pātavyam| subahuvāri vēti pittaślēṣmaprakr̥tinā madyōcitēna ślēṣmakṣayārthaṁ pittapratīkāramapīcchatā subahuvāri tanmadyaṁ pēyam| ityatrānuktō'pyēvamarthādviṣayavibhāgō bōdhyaḥ| anyathā niṣēdhavidhyōrvirōdhaḥ syāt|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-madyasya śramaharēṣvagryatvātkāmataḥ prasaktaṁ pānaṁ niṣēdhati-madyamiti| anyataḥ śramāpanuttau satyāṁ madyaṁ na pēyam, tīkṣṇādiguṇatvāt| asatyāṁ pēyaṁ vā , kintu svalpam| svalpēnāpyasatyāṁ pūrṇamātraṁ na pēyam, kintu subahuvāri-bahutarōdakakr̥taṁ vā| pānānugrahaśca madyasātmyānāmēva|
Adhikarana uktavidhyatikramē dōṣaḥ (29) · Śloka 29
uktavidhyatikramē dōṣamāha | anyathāśōṣaśaithilyadāhamōhān karōti tat||29||
उक्तविध्यतिक्रमे दोषमाह | अन्यथाशोषशैथिल्यदाहमोहान् करोति तत्||२९||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-tat- madyam, anyēna prakārēṇa pītaṁ sat śōphādīn karōti| śōphaḥ- śvayathuḥ| śaithilyaṁ- aṅgānāmanaiṣṭhuryam| dāhaḥ- sarvāṅgīṇastāpaḥ| mōhaḥ- ajñānaṁ jantōḥ|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-uktavidhyatikramē dōṣamāha-anyathēti| śōṣōmukhāśēṣaḥ| tat-madyam|
Adhikarana māṁsaiḥ saha śuklaśālibhakṣaṇam (30) · Śloka 30
kundēndudhavalaṁ śālimaśnīyājjāṅgalaiḥ palaiḥ| |30|
कुन्देन्दुधवलं शालिमश्नीयाज्जाङ्गलैः पलैः| |३०|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-kundaḥ- puṣpaviśēṣaḥ, induḥ- candraḥ, tayōrdvandvaḥ| kundēnduvaddhavalaṁ- śuklaṁ śāliṁ jāṅgalaiḥ palaiḥ- māṁsaiḥ sahāśnīyāt- adyāt| "kṣuṇṇaḥ sitaḥ smr̥taḥ śālī raktō vrīhirudāhr̥taḥ"|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-annaṁ vidhattē-kundēndviti| kundaṁ-puṣpaviśēṣaḥ| kundēndugrahaṇaṁ laghusnigdhaśītaguṇaviśiṣṭadhavalatvārtham| palaiḥ-māṁsaiḥ saha|
Adhikarana nātighanarasādēḥ pānam, surabhīkr̥tajalapānam (30-32) · Śloka 32
| pibēdrasaṁ nātighanaṁ rasālāṁ rāgakhāṇḍavau||30|| pānakaṁ pañcasāraṁ vā navamr̥dbhājanē sthitam| mōcacōcadalairyuktaṁ sāmlaṁ mr̥nmayaśuktibhiḥ||31|| pāṭalāvāsitaṁ cāmbhaḥ sakarpūraṁ suśītalam|32|
| पिबेद्रसं नातिघनं रसालां रागखाण्डवौ||३०|| पानकं पञ्चसारं वा नवमृद्भाजने स्थितम्| मोचचोचदलैर्युक्तं साम्लं मृन्मयशुक्तिभिः||३१|| पाटलावासितं चाम्भः सकर्पूरं सुशीतलम्|३२|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-rasaṁ nātighanaṁ pibēt| rasaśabdēnādilōpākhyayā tantrayuktyā māṁsarasa ucyatē| tathā, rasālaṁ- mārjikākhyāṁ pibēt| tathā, rāgakhāṇḍavau pānakaṁ ca pañcasārākhyam| ētēṣāṁ ca lakṣaṇaṁ tantrāntarē uktam| yathā- "sitāmadhvādimadhurā rāgāstatrācchakāntayaḥ| tē sāmlāḥ khāṇḍavā lēhyāḥ pēyāścāṁśukagālitāḥ|| svādvamlapaṭukaṭvādyāḥ pralēhāstatra khāṇḍavāḥ| guḍadāḍimamāṁsādyā rāgā aṁśukagālitāḥ|| hr̥dyā vr̥ṣyā rucikarā grāhiṇō rāgakhāṇḍavāḥ" iti| tathā- "drākṣāmadhūkakharjūrakāśmaryaiḥ saparūṣakaiḥ| tulyāṁśaiḥ kalpitaṁ pūtaṁ śītaṁ karpūravāsitam|| pānakaṁ pañcasārākhyaṁ dāhatr̥ṣṇānivartakam|" anyatra cōktam| yathā- "guḍadāḍimādiyuktā vijñēyā rāgakhāṇḍavāḥ| trijātamaricādyaistu saṁskr̥tāḥ pānakāstathā " iti| kīdr̥śaṁ pānakaṁ pibēt ? ityāha- navaṁ yanmr̥dbhājanaṁ tatra sthitam| tathā, mōcaṁ- kadalīphalaṁ, cōcaṁ- panasaphalaṁ, tayōrdalāni, tairyuktam| tathā, sāmlam, tittiḍīkādiyōgāt khāṇḍavarasānugatam| kēcittu kṣīraṁ ghr̥tapippalīśaśimākṣikaśarkarōpētaṁ pañcasāraṁ pānakamityāhuḥ| kēna pibēt ? ityāha- mr̥nmayaśuktibhiḥ| pāṭalayā vāsitaṁ- surabhīkr̥taṁ, tathā sakarpūraṁ suśītalaṁ cāmbhaḥ pibēt| mr̥nmayaśuktibhirityatrāpi yōjyam| suśrutē cōktam- "paripēlavayā tulyā guḍaguggulumustakāḥ| cūrṇitāḥ śaśinōpētā navabhājanadhūpanam|| kuṣṭhamustakasaṁyuktaiḥ pēlavōśīravālakaiḥ| mr̥ditā mr̥tsupiṣṭaistaiḥ khadirāṅgārapācitāḥ|| sahakārarasābhyaktāścampakōtpalavālakaiḥ| padmakubjakakundaiśca yathālābhādhivāsitāḥ|| śrēṣṭhaḥ salilavāsō'yaṁ smr̥taḥ sarvartukō budhaiḥ"| iti|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-pānaṁ vidhattē-pibēditi| rasaṁ-māṁsarasam| nātighanaṁ-īṣatsāndram| rasālā-karamathitaṁ maricaśarkarādiyuktaṁ dadhi| madhurāmlalavaṇakr̥taṁ pānakaṁ-rāgaḥ| madhurāmlalavaṇakaṭukaṣāyajaṁ-khāṇḍavaḥ| pañcasāraṁ pānakaṁ-madhvādibhiḥ pañcabhiḥ kr̥tam| vakṣyati hi (hr̥. ci. a. 2/13)- "madhukharjūramr̥dvīkāparūṣakasitāmbhasā| manthō vā pañcasārēṇa saghr̥tairlājasaktubhiḥ|| iti| tacca navē mr̥nmayē pātrē sthitam| mōcaṁ-kadalīphalaṁ, cōcaṁ-nārikēlaṁ, tayōrdalaiḥ-śakalairyuktam| sāmlaṁ-dāḍimādyairamlīkr̥tam| mr̥nmayībhiḥ śuktibhiḥ pibēt| tathā, ambhaḥ pibēt| tacca pāṭalāpuṣpairadhivāsitaṁ sakarpūraṁ suśītalaṁ ca|
Adhikarana rātrau māhiṣakṣīrapānam (32-33) · Śloka 33
| śaśāṅkakiraṇān bhakṣyān rajanyāṁ bhakṣayan pibēt||32|| sasitaṁ māhiṣaṁ kṣīraṁ candranakṣatraśītalam| |33|
| शशाङ्ककिरणान् भक्ष्यान् रजन्यां भक्षयन् पिबेत्||३२|| ससितं माहिषं क्षीरं चन्द्रनक्षत्रशीतलम्| |३३|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-māhiṣaṁ kṣīraṁ sasitaṁ- saśarkaraṁ, rajanyāṁ- rātrau, pibēt| kimbhūtam ? candrēṇa nakṣatraiśca śītalam| rātrāvākāśē śaityārthaṁ sthāpitamityarthaḥ| kiṁkurvan pibēt ? bhakṣyān bhakṣayan- bhuñjan| kīdr̥śān ? śaśāṅkakiraṇān- karpūranāḍikākhyān| [ (hr̥.ci.a.5/49)- "tālīsacūrṇavaṭakāḥ sakarpūrasitōpalāḥ| śaśāṅkakiraṇākhyāstu bhakṣyā rucikarāḥ param||"]
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-rātribhōjanaṁ vidhattē-śaśāṅkakiraṇāniti| rajanyāṁ punaḥ śaśāṅkakiraṇān bhakṣyān bhakṣayan candranakṣatraśītalaṁ saśarkaraṁ māhiṣaṁ kṣīraṁ pibēt| śaśāṅkaḥ-karpūraḥ, kīryatē-vikṣipyatē, yēṣu tē śaśāṅkakiraṇāḥ,- karpūranālikādayaḥ| candrēṇa tasyābhāvē nakṣatrairvā śītalīkr̥taṁ candranakṣatraśītalam|
Adhikarana svāpaprakāraḥ (33-34) · Śloka 34
| abhraṅkaṣamahāśālatālaruddhōṣṇaraśmiṣu||33|| vanēṣu mādhavīśliṣṭadrākṣāstabakaśāliṣu| |34|
| अभ्रङ्कषमहाशालतालरुद्धोष्णरश्मिषु||३३|| वनेषु माधवीश्लिष्टद्राक्षास्तबकशालिषु| |३४|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-abhraṁ- ākāśaṁ, kaṣanti- ullikhanti, atyuccatayā'bhraṅkaṣāḥ| mahāntaśca tē śālāśca tālāśca mahāśālatālāḥ| abhraṅkaṣāśca tē mahāśālatālāśca, tai ruddhaḥ- sthagitaḥ, uṣṇaraśmiḥ- dinakarō yēṣu vanēṣu tēṣu, madhyandinē- madhyāhnē, arkatāpārtaḥ san svapyāt- śayīta| mādhavyō- latāviśēṣā atimuktakākhyāḥ, tāsu śliṣṭā mādhavīśliṣṭāḥ drākṣāyāstabakāḥ- gucchakā drākṣāstabakāḥ| mādhavīśliṣṭāśca tē drākṣāstabakāśca, taiḥ śālituṁ- ślāghituṁ śīlaṁ yēṣāṁ vanānāṁ tāni mādhavīśliṣṭadrākṣāstabakaśālīni, tēṣu vanēṣu|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-sthānaviśēṣē nidrāṁ vidhattē-abhraṅkaṣēti| abhraṅkaṣāḥ-atyuccāḥ| mahāntaḥ-sthūlāḥ| mādhavīṣu-vāsantīṣu, śliṣṭāḥ-lagnāḥ, drākṣāstabakā yāsu śālāsu-latāgr̥hēṣu, tadvanti yāni vanāni|
Adhikarana vēṇvādinirmitagr̥hē svāpaḥ (34-35) · Śloka 35
kasmin svapyāt ? ityāha | sugandhihimapānīyasicyamānapaṭālikē||34|| kāyamānē citē cūtapravālaphalalumbibhiḥ| |35|
कस्मिन् स्वप्यात् ? इत्याह | सुगन्धिहिमपानीयसिच्यमानपटालिके||३४|| कायमाने चिते चूतप्रवालफललुम्बिभिः| |३५|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-kāyamānē- vēṇvādiniṣpāditē gr̥haviśēṣē| kīdr̥śē ? sugandhi ca taddhimaṁ ca tatpānīyaṁ ca tatsugandhihimapānīyam| paṭānāṁ- vastrāṇāṁ, āliḥ- paṅktiḥ, paṭāliḥ| sugandhihimapānīyēna sicyamānā paṭāliryasminnasau sugandhihimapānīyasicyamānapaṭālikaḥ, tasmin tathāvidhē kāyamānē| tathā, pravālāḥ- kisalayāni| phalānāṁ lumbayaḥ- stabakāḥ| pravālāśca phalalumbayaśca pravālaphalalumbayaḥ| cūtānāṁ pravālaphalalumbayastābhiḥ, citē- paritō vyāptē|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-paṭālikāḥ-paṅktimatyō navāstr̥ṇādiracitā bhittayaḥ| kāyamānē-śibirē| pravālāḥ-pallavāḥ| phalalumbayaḥ-phalastabakāḥ|
Adhikarana śayanīyaprakāraḥ (35-37) · Śloka 37
īdr̥śē kāyamānē sthitō yādr̥śē śayanē śayīta tannirūpayannāha | kadalīdalakahlāramr̥ṇālakamalōtpalaiḥ||35|| kōmalaiḥ kalpitē talpē hasatkusumapallavē| madhyaṁdinē'rkatāpārtaḥ svapyāddhārāgr̥hē'thavā||36|| pustastrīstanahastāsyapravr̥ttōśīravāriṇi| |37|
ईदृशे कायमाने स्थितो यादृशे शयने शयीत तन्निरूपयन्नाह | कदलीदलकह्लारमृणालकमलोत्पलैः||३५|| कोमलैः कल्पिते तल्पे हसत्कुसुमपल्लवे| मध्यंदिनेऽर्कतापार्तः स्वप्याद्धारागृहेऽथवा||३६|| पुस्तस्त्रीस्तनहस्तास्यप्रवृत्तोशीरवारिणि| |३७|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-kadalītyādi| talpē- śayanē, kalpitē| kaiḥ ? kadalīdalādibhiḥ| kadalyāḥ- rambhāyāḥ, dalāni- patrāṇi, kahlāraṁ- saugandhikam, mr̥ṇālaṁ- bisam, kamalaṁ- padmam, utpalaṁ- kumudam, ētēṣāṁ dvandvaḥ| taiḥ kadalīdalādibhiḥ, kōmalaiḥ- sukumārasparśaiḥ, kalpitē- racitē| kimbhūtē ? kusumāni ca pallavāśca kusumapallavāḥ| hasanta iva kusumapallavā yatra tasmin| dhārāgr̥hē'thavā svapyāditi vartatē| dhārāgr̥haṁ- avirataṁ yatō jaladhārāḥ patanti| kimbhūtē ? pustastrīstanahastāsyaiḥ pravr̥ttamuśīravāri yatra tasmin| pustō- dārvādimayyāḥ stryādyākr̥tērupādānakāraṇaṁ yadvastu taducyatē|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-kalhāraṁ-sandhyāvikāśi padminīpuṣpam| kamalaṁ-dinavikāśi| utpalaṁ-rātrivikāśi| mr̥ṇālāni-bisāni| talpē-śayanē| hasatkusumāḥ-vikasanmallikādipuṣpāḥ, pallavāḥ-paryantāḥ, yasya tattathā| athavā dhārāgr̥hē svapyāt| yatra yantraracanāviśēṣēṇa racitā jalasīkarāḥ prasaranti, taddhārāgr̥ham| pustastriyō-dārvādimayyaḥ putrikāḥ, tāsāṁ stanādibhyaḥ pravr̥ttamuśīravāri-sēvyōdakaṁ yatra tattathā|
Adhikarana niśāsu saudhapr̥ṣṭhē sthitiḥ (37-38) · Śloka 38
| niśākarakarākīrṇē saudhapr̥ṣṭhē niśāsu ca||37|| āsanā| |38|
| निशाकरकराकीर्णे सौधपृष्ठे निशासु च||३७|| आसना| |३८|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-niśāsu- rātriṣu, saudhapr̥ṣṭhē- harmyatalē, āsanā- sthitiḥ| kāryētyadhyāhāryam| tatrāsītētyarthaḥ| kimbhūtē saudhapr̥ṣṭhē ? niśākaraḥ- śītāṁśuḥ, tasya karāḥ- gabhastayaḥ, tairākīrṇē- vyāptē|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-niśāsu punaścandraraśmavyāptē harmyamastakē svapyāt|
Adhikarana tālavr̥ntasēvanaprakāraḥ (38-41) · Śloka 41
svasthacittasya candanārdrasya mālinaḥ| nivr̥ttakāmatantrasya susūkṣmatanuvāsasaḥ||38|| jalārdrāstālavr̥ntāni vistr̥tāḥ padminīpuṭāḥ| utkṣēpāśca mr̥dūtkṣēpā jalavarṣihimānilāḥ||39|| karpūramallikāmālā hārāḥ saharicandanāḥ| manōharakalālāpāḥ śiśavaḥ sārikāḥ śukāḥ||40|| mr̥ṇālavalayāḥ kāntāḥ prōtphullakamalōjjvalāḥ| jaṅgamā iva padminyō haranti dayitāḥ klamam||41||
स्वस्थचित्तस्य चन्दनार्द्रस्य मालिनः| निवृत्तकामतन्त्रस्य सुसूक्ष्मतनुवाससः||३८|| जलार्द्रास्तालवृन्तानि विस्तृताः पद्मिनीपुटाः| उत्क्षेपाश्च मृदूत्क्षेपा जलवर्षिहिमानिलाः||३९|| कर्पूरमल्लिकामाला हाराः सहरिचन्दनाः| मनोहरकलालापाः शिशवः सारिकाः शुकाः||४०|| मृणालवलयाः कान्ताः प्रोत्फुल्लकमलोज्ज्वलाः| जङ्गमा इव पद्मिन्यो हरन्ति दयिताः क्लमम्||४१||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-svasthacittasya- rāgādyanupahatamanasaḥ, jalārdrāḥ klamaṁ haranti| ēvaṁ tālavr̥ntādayō yōjyāḥ| antardīpakatvādasya| tathā ca kīdr̥śasya ? candanārdrasya- candanēnānuliptasya| tathā, mālinaḥ- sragviṇaḥ| tathā, nivr̥ttaṁ kāmatantraṁ- puṣpadhanvaparicchadō yasya| tathā, suṣṭhu sūkṣmē tanunī svacchē vāsasī yasya sa ēvam| jalārdrāḥ- pānīyaplutāḥ śāṭikāḥ| tālavr̥ntāni- mayūrapicchādikr̥tāni tālavr̥ntākr̥tīni vyajanāni| tathā, vistr̥tāḥ- mahāntaḥ, padminīpuṭāḥ- nalinīpatrāṇi, vījanārtham| tathā, utkṣēpāḥ- mayūrapicchādikr̥tā vyajanaviśēṣāḥ| tē ca kimbhūtāḥ ? mr̥durutkṣēpō yēṣu tē mr̥dūtkṣēpāḥ| jalavarṣī himō'nilō yēṣu utkṣēpēṣu tē jalavarṣihimānilāḥ| śītajalābhyukṣitairētairvātaḥ kārya ityarthaḥ| karpūrētyādi| mālāśabdaḥ pratyēkaṁ yujyatē| sphaṭikakarpūragrathitā mālā mallikāmālāścētyarthaḥ| tathā, hārāḥ- muktāphaladāmāni| kimbhūtāḥ ? saha haricandanēna vartanta iti saharicandanāḥ| yat chēdē lōhitamatisugandhi suṣṭhu śītavīryaṁ ca, taddharicandanamucyatē| manōharētyādi| manōharō- ramyaḥ, kalō- madhuraḥ, ālāpō yēṣāṁ tē manōharakalālāpāḥ| śiśavō- bālakāḥ| tathā, sārikāḥ- śarārayaḥ| śukāḥ- kīrāḥ| mr̥ṇālētyādi| mr̥ṇālāni- atikōmalāni bisāni, valayāḥ- kaṭakāni, yāsāṁ tāḥ| dayitāḥ- yōṣitaḥ| kimbhūtāḥ ? kāntāḥ- ramyāḥ| tathā, prōtphullaiḥ vikasitaiḥ, kamalairujjvalāḥ- śōbhitāḥ| ēvambhūtāścōtprēkṣyantē, jaṅgamāḥ- sañcāriṇya iva padminyaḥ| klamaṁ harantīti yōjyam| svasthacittasyēti prādhānyakhyāpanārthaṁ prāgupāttam| svasthacittasyaivaitē jalārdrādayaḥ klamaṁ haranti, na tathōpataptamanasaḥ| [tathā hi- candanārdrādisakalaviśēṣēṇa viśēṣitasyāpyupataptamanasō na tathā klamaṁ haranti|] cittāyattā hi sarvabhāvānāṁ śubhāśubhapravr̥ttayaḥ| tathā ca snigdhamadhurō'pyāhāra upayuktaḥ, sukhaśayyādirapi vihāraḥ sēvitaḥ, śōkāviṣṭacētasō na tathā śarīrasya puṣṭimādadhāti| ata ēva "śōkaḥ śōṣaṇānām" ityagryasaṅgrahē (carakē sū.a.25/39, saṅgrahē sū.a.13) prōktam| tathā, rūkṣō'pyāhārastathāvidhō vihāraśca sēvitō nirvr̥ttamanasaḥ puṣṭimēvādadhāti, na kārśyam| tathā cōktam (ca.sū.a.25/39, saṁ.sū.a.13)- "nirvr̥tiḥ puṣṭihētūnām" iti| suśrutē ca klamasya lakṣaṇamuktam (śā.a.4/51)- "yōnāyāsaḥ śramō dēhē pravr̥ddhaḥ śvāsavarjitaḥ| klamaḥ sa iti vijñēya indriyārthaprabādhakaḥ" iti|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-klamaharatvakathanadvārēṇāsanādīni vidhattē-āsanēti| svasthacittatvādiviśiṣṭasya yā āsanā-āsyā, sā klamaṁ harati| svasthacittasya-nirvr̥ttamanasaḥ| candanārdrasyakarpūrayuktacandanārdrasya| taduktam-"karpūracandanārdrāṅgō mr̥dugharmōttaracchadaḥ" iti| mālinaḥ-mālābhūṣitasya| nivr̥ttakāmatantrasya-suratavimukhasya| tanu-viralaṁ, vāsō yasya| jālārdrādayō vyajanaviśēṣāḥ klamaṁ haranti| jālārdrāḥ-vastramayāni vyajanāni| tālavr̥ntāni-tālavr̥ntajayāni| vistr̥tāḥ-yē vyajanakālē vistīryantē| padminīpuṭāḥ-padminīpuṭamayāni| utkṣēpāḥ-nalikāpraviṣṭadaṇḍatvādardhvamadhaścāmbhaḥ kṣipanti| tē ca sarvē jalārdrādayō mr̥dūtkṣēpāḥ-mandāndōlanāḥ| jalavarṣī himānilō yēṣāṁ tē tathā| karpūramālādayaḥ klamaṁ haranti| karpūragrathitā mallikāgrathitāśca mālāḥ| saharicandanāḥ-pītacandanamaṇimiśritāḥ, hārāḥ-muktāvalayaḥ| manōharāḥ-sundarākāraḥ, kalālāpaḥ-madhurālāpāśca, śiśavaḥ śukāḥ sārikāśca| mr̥ṇālādidhāraṇājjaṅgamāḥ padminya iva yāśca striyaḥ, tāśca klamaṁ haranti|
Adhikarana varṣācaryā,varṣāsu dōṣaṇāṁ duṣṭatvam anyōnyadūṣiṣu vātādiṣu sādhāraṇanasēvanam (42-44) · Śloka 44
idānīṁ varṣācaryāṁ nirdidikṣuridamāha ādānaglānavapuṣāmagniḥ sannō'pi sīdati| varṣāsu dōṣairduṣyanti tē'mbulambāmbudē'mbarē||42|| satuṣārēṇa marutā sahasā śītalēna ca| bhūbāṣpēṇāmlapākēna malinēna ca vāriṇā||43|| vahninaiva ca mandēna, tēṣvityanyōnyadūṣiṣu| bhajētsādhāraṇaṁ sarvamūṣmaṇastējanaṁ ca yat||44||
इदानीं वर्षाचर्यां निर्दिदिक्षुरिदमाह आदानग्लानवपुषामग्निः सन्नोऽपि सीदति| वर्षासु दोषैर्दुष्यन्ति तेऽम्बुलम्बाम्बुदेऽम्बरे||४२|| सतुषारेण मरुता सहसा शीतलेन च| भूबाष्पेणाम्लपाकेन मलिनेन च वारिणा||४३|| वह्निनैव च मन्देन, तेष्वित्यन्योन्यदूषिषु| भजेत्साधारणं सर्वमूष्मणस्तेजनं च यत्||४४||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
saṁ-ādānamuktam, tēnādānākhyēna kālēna glānaṁ-saklamaṁ, vapuḥ-śarīraṁ, yēṣāṁ puruṣāṇāṁ tē ādānaglānavapuṣaḥ, tēṣāmapacitadhātūnāmagnirapyapacitaḥ sannō-mandaḥ san, punarvarṣāsu sīdati-hāniṁ yāti| apiśabdaḥ punararthē, anēkārthatvānnipātānām| varṣāsviti nityabahutvādbahuvacanam| kēna sīdati ? ityāha-kālasvabhāvāddōṣaiḥ,-vātapittaślēṣmabhiḥ, duṣṭairityanuktamapyarthādgamyatē| yatō'gnisādahētutvamaduṣṭānāṁ tēṣāṁ na sambhavati| tasmādduṣṭairdōṣairagniḥ sīdatītyarthāllabhyatē| nanu, kathaṁ varṣāsu dōṣāṇāṁ duṣṭatvaṁ syāt ? ityāha-duṣyantītyādi| tē dōṣā duṣyanti| kadā ? ambarē-viyati, ambulambāmbudē-ambunā lambā atinirbharatvādambulambā īdr̥śā ambudāḥ-mēghāḥ, yasminnēvaṁvidhē sati| anēna ca viśēṣaṇēnāsya kālasya svarūpamupalakṣayantyācāryāḥ| yadaivaṁvidhō varṣākālaḥ sampadyatē, tadaivaitē dōṣā duṣyanti-svakarmaṇyayōgyāḥ sampadyantē, na varṣākālamātrē'nāsāditasvarūpē| tathā, satuṣārēṇa marutā-sajalakaṇēna pavanēna, tathā, sahasā-grīṣmatāpasantāpādanantaramēva, śītalēnābhyantarō vāyurduṣyati| tathā, bhuvō bāṣpaḥ-ūṣmā bhūbāṣpastēna| tathā, kālasvābhāvyāccāmlapākēna vāriṇā pittaṁ duṣyati| tathā, malinēna vāriṇā-lūtāditantuviṇmūtrētyādikaluṣēṇa varṣājalēna, kālasvābhāvyāccātiśayēna mandatvaṁ gatēnāgninā ślēṣmā duṣyati| tadēvamasminkālē vātapittaślēṣmāṇō yugapatkālasvābhāvyādduṣyanti| nanviha trayāṇāmapi dōṣāṇāṁ kōpō'nujñāyatē| vakṣyati tu (hr̥.sū.a. 12|24)-"cayaprakōpapraśamā vāyōrgrīṣmādiṣu triṣu" iti| tadimē vacasī parasparaṁ vyāghnātē| atrōcyatē| nānayōrvākyayōrmithō virōdhaḥ sambhāvyatē| yasmādiha duṣyantītyuktyā svasthānasthā ēva duṣṭiṁ prāptā viṣādispr̥ṣṭadravyavatkāryakaraṇē'samarthā jāyanta ityuktam| cayaprakōpapraśamā ityatra prakarṣēṇa kōpaḥ sthānāntaragatilakṣaṇō gaditaḥ| tadēvamasmin kālē vāyōḥ kadācidduṣṭatvaṁ syāt kadācitkōpaśca, iti vacanābhyāmētābhyāṁ pratyapādi| pittaślēṣmaṇōstu duṣṭatvamātramēva| iti na kiñcidatrāsamañjasam| tēṣvityādi| iti-prakārē| anyōnyaṁ dūṣayituṁ śīlaṁ yēṣāṁ vātādīnāṁ ta ēvam, tēṣu-anēna prakārēṇa parasparaṁ dūṣaṇasvabhāvēṣu satsu, bhajētsādhāraṇaṁ sarvaṁ-yatkiñcidvātādīnāṁ yugapat praśamanaṁ praśamanaṁ tatsarvaṁ sēvēta| yaccōṣmaṇō jāṭharāgnēḥ, tējanaṁ-uddīpanaṁ, tadbhajēt| ūṣmaṇastējanasyātra caśabdaprayuktasyōpādānaṁ prādhānyakhyāpanārtham| agnirhi sarvabhāvānāṁ pradhānam| tathā ca vakṣyati (saṅgrahē śā.a.6)- "śāntē'gnau mriyatē, yuktē ciraṁ jīvatyanāmayaḥ| rōgī syādvikr̥tē, mūlamagnistasmānnirucyatē" iti| tasmādagnyuttējanārthaṁ yatnaḥ kārya iti bhāvaḥ| bhajēditi kriyāpadaṁ ādidīpakatvāt "bhōjanaṁ tvatidurdinē" iti yāvatsarvēṣu yōjyam|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-atha varṣācaryā| sā ca cayapūrvakē prakōpē śōdhanī, acayapūrvakē śamanī| tatra sōpapattikamubhayacaryā sādhāraṇaṁ vidhattē-ādānamlanavapuṣāmiti| yatsādhāraṇaṁsarvadōṣaharaṁ, yaccōṣmaṇastējanaṁ-agnidīptikaraṁ, tatsarvaṁ varṣāsu bhajēt| kēṣu satsu ? tēṣu-agnidōṣēṣu, anyōnyadūṣiṣu-kr̥taparasparadūṣaṇēṣu satsu| sarvēṣāṁ duṣṭatvārsarvasādhāraṇaṁ bhajēdityarthaḥ| kathamanyōnyadūṣaṇam ? iti,-anēna prakārēṇa| ādānēnāvasannadēhānāmagnirapi dēhāvayavatvādavasannō'pi punardōṣaiḥ sīdati-mandatvalakṣaṇāṁ duṣṭiṁ yāti| tē ca dōṣā ādānamandēna vahninā duṣyanti-duṣṭiṁ yānti| vahnēḥ sahakārīṇyāha-ambulambāmbudē'mbarē,- jalabharalambamānamēghē nabhasi sati, satuṣārēṇa-sajalakaṇēn, sahasā pravr̥ttēna śītalēna ca vāyunā duṣyanti, bhūvāṣpēṇa ca duṣyanti, amlapākēna malinēna ca vāriṇā duṣyanti| duṣṭiścātra vāyōścayapūrvakaḥ prakōpaḥ, "cayaprakōpraśamā vāyōrgrīṣmādiṣu triṣu" iti (hr̥. sū. a. 12/24) vacanāt| pittasya cayalakṣaṇā duṣṭiḥ, varṣādiṣu tu pittasya" iti (hr̥. sū. a. 12/24) vacanāt| kaphasya tvacayapūrvakaḥ prakōpaḥ| uktaṁ hi carakēṇa (sū. a. 6/33) _"bhūvāṣpānmēghaniṣyandātpākādamlājjalasya ca| varṣāsvagnibalē hīnē kupyanti pavanādayaḥ||" iti| carakavacanē'pi pittaprakōpaśabdēna cayamātraṁ lakṣyam, "cayaprakōpapraśamāḥ pittādīnāṁ yathākramam| bhavantyēkaikaśaḥ ṣaṭsu kālēṣvabhrāgamādiṣu||" iti (ca. sū. a. 17/112) svavacanavirōdhabhāyāt|
Adhikarana sādhāraṇamāsthāpanādi,varṣāviśēṣēbhōjanaviśēṣaḥ (45-47) · Śloka 47
kiṁ tatsādhāraṇamiti? tadudāharaṇārthamāha āsthāpanaṁ śuddhatanurjīrṇaṁ dhānyaṁ rasān kr̥tān| jāṅgalaṁ piśitaṁ yūṣān madhvariṣṭaṁ cirantanam||45|| mastu sauvarcalāḍhyaṁ vā pañcakōlāvacūrṇitam| divyaṁ kaupaṁ śr̥taṁ cāmbhō bhōjanaṁ tvatidurdinē||46|| vyaktāmlalavaṇasnēhaṁ saṁśuṣkaṁ kṣaudravallaghu| |47|
किं तत्साधारणमिति? तदुदाहरणार्थमाह आस्थापनं शुद्धतनुर्जीर्णं धान्यं रसान् कृतान्| जाङ्गलं पिशितं यूषान् मध्वरिष्टं चिरन्तनम्||४५|| मस्तु सौवर्चलाढ्यं वा पञ्चकोलावचूर्णितम्| दिव्यं कौपं शृतं चाम्भो भोजनं त्वतिदुर्दिने||४६|| व्यक्ताम्ललवणस्नेहं संशुष्कं क्षौद्रवल्लघु| |४७|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0--śuddhā tanuryasya sa ēvambhūtaḥ-kr̥tavirēkādiḥ san, āsthāpanaṁ-nirūhaṁ, bhajēt| tathā, jīrṇaṁ dhānyaṁ-purāṇayavagōdhūmādikam| tathā, rasān-māṁsarasān| kimbhūtān ? kr̥tān,- snēhaśuṇṭhyādiyutān| tathā, jāṅgalaṁ piśitaṁ-hariṇaiṇādikaṁ māṁsam| tathā, yūṣān-mudgadāḍimādikr̥tān| tathā, madhu-mārdvīkam, ariṣṭam, dvayamapyētat cirantanaṁ-purāṇam, na tu navam, āgnimāndyabhayāt| mastu sauvarcalāḍhyaṁ-akṣalavaṇasaṁyuktam| vēti samuccayē| kimbhutaṁ mastu ? pippalīpippalīmūlacavyacitrakanāgarāḥ pañcakōlam, tēnāvacūrṇitam| tathā, divyaṁ ākāśajaṁ, tathā kaupaṁ, tathā śr̥taṁ-kvathitaṁ, cāmbhaḥ pibēt| caḥ samuccayē| divi bhavaṁ divyam, digāditvādyat| kūpē bhavaṁ kaupam, prāgdīvyatō'ṇ| atidurdinē-vātavarṣākulē'hani, vyaktāḥ-pradhānāḥ, amlalavaṇasnēhā yatra tadbhōjanaṁ bhajēt| tathā, saṁśuṣkaṁ-śuṣkaprāyam| tathā, kṣaudravat-samākṣikam| tathā, laghu| nanu, "vātalaṁ madhu" iti (hr̥.sū.a. 5|52) vakṣyati| pavanaścātra kupyatītyuktam| atō mākṣikasyātrōpayōgō na yuktaḥ| atrōcyatē| dēhadhātavō'smin kālē klēdamupayānti| tataśca klēdasaṁrakṣaṇē ēvōpakṣīṇaprabhavatvāt madhu marutkōpaṁ vidhātumasamartham| tasmānmadhūpayōgō nyāyya ēva|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-śōdhanīṁ vidhattē-āsthāpanamiti| śuddhatanuḥ-kr̥tavirēcanaḥ san, āsthāpanaṁ-bastikarma, bhajēt| śamanīṁ vidhattē-jīrṇaṁ dhānyamiti| jīrṇaṁ-purāṇam| rasān-māṁsarasān| kr̥tān-paṭukaṭvamlasnēhayutān| piśitaṁ-māṁsam| yūṣān-dhānyakvāthān, tānapi kr̥tān| madhu-mārdvīkam, ariṣṭaṁ-kvathitauṣadhamadyam, dvayamapi cirantanam| pañcakōlāvacurṇitaṁ sauvarcalalavaṇāḍhyaṁ ca mastu-dadhimaṇḍam| divyaṁ-āntarikṣam| taccātītāśvinagr̥hītaṁ kācādipātrastham, varṣāsu grahaṇaniṣēdhāt| tadabhāvē kaupam, tacca śr̥tam| uktaṁ hi saṅgrahē (sū. a. 4)- "divyaṁ kvathitakūpōtthaṁ cauṇḍyaṁ sārasamēva ca|" iti| varṣāviśēṣē bhōjanaviśēṣamāha-bhōjanaṁ tviti| atidurrdinē-vātavarṣākulē'hani| saṁśuṣkaṁ-kulmāṣādi| kṣaudravatsamākṣikam| vātalamapi madhu klēdaghnatvātkālasāmarthyēna vā avātalatvādvihitam| uktaṁ hi saṅgrahē (sū. a. 7)- "vātalaṁ vātakōpē'pi varṣāsu madhu śasyatē" iti|
Adhikarana puruṣavartanaprakāraḥ (47-48) · Śloka 48
athā'tra kālē yādr̥śaḥ puruṣaḥ syāttaṁ darśayati | apādacārī surabhiḥ satataṁ dhūpitāmbaraḥ||47|| harmyapr̥ṣṭhē vasēdbāṣpaśītaśīkaravarjitē| |48|
अथाऽत्र काले यादृशः पुरुषः स्यात्तं दर्शयति | अपादचारी सुरभिः सततं धूपिताम्बरः||४७|| हर्म्यपृष्ठे वसेद्बाष्पशीतशीकरवर्जिते| |४८|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-pādābhyāṁ carati nityaṁ pādācārī, naiva yaḥ sō'pādacārī,-yānayāyī syāt| tathā, surabhiḥ-śōbhanagandhayōgāt| "snānaśīlaḥ susurabhiḥ" (hr̥.sū.a. 2|31) ityanēnaivāsyārthasyōktatvāt surabhigrahaṇamatiśayārtham| tathā, satataṁ avirataṁ, dhūpitē'mbarē yasya sa ēvam| tathā, harmyapr̥ṣṭhē-dhavalagr̥hatalē, vasēt-tiṣṭhēt| kīdr̥śē ? bāṣpaśca śītaṁ ca śīkaraśca tairvarjitē|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-apādacāritvādi vidhattē-apādacārīti| apādacārī-satataṁ hastyādivāhanagāmī| dhūpitāmbaraḥ-agurvādidhūpitavastraḥ| satatamiti triṣvapi sambandhanīyam| ataēva "snānaśīlaḥ susurabhiḥ" ityasyāpaunaruktyam| sthānaviśēṣē vāsaṁ vidhattē-harmyapr̥ṣṭha iti| harmyapr̥ṣṭhē-harmyamastakē|
Adhikarana nadījalādipañcatyāgaḥ (48) · Śloka 48
| nadījalōdamanthāhaḥsvapnāyāsātapāṁstyajēt||48||
| नदीजलोदमन्थाहःस्वप्नायासातपांस्त्यजेत्||४८||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-tathā, nadījalādīn pañca tyajēt| udakālōḍitāḥ saktavaḥ sasarpiṣkā udamanthavācyā jalāvakṣīrīsaṁjñāḥ| tadatra kālē sāmyatvātsaktavastakrādisaṁyōgānnātyantamaniṣṭāḥ| pānīya saṁyōgāttu vātalāḥ, prakr̥ṣṭavātalē kālē nābhīṣṭā ēva| muninā tvēvamuktam (ca. sū.a. 6|34)- "udamanthaṁ divāsvapnamavaśyāyaṁ nadījalam| vyāyāmamātapaṁ caiva vyavāyaṁ cātra varjayēt" iti| adhunā śaraccaryāṁ vivakṣuridamāha-
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-nadījalādīn niṣēdhati-nadījalēti| dravālōhitāḥ saktavō manthaḥ, sa ēvōdakē dravē udamanthaḥ| āyāsō-vyāyāmaḥ|
Adhikarana śaraccaryā (49-50) · Śloka 50
varṣāśītōcitāṅgānāṁ sahasaivārkaraśmibhiḥ| taptānāṁ sañcitaṁ vr̥ṣṭau pittaṁ śaradi kupyati||49|| tajjayāya ghr̥taṁ tiktaṁ virēkō raktamōkṣaṇam| |50|
वर्षाशीतोचिताङ्गानां सहसैवार्करश्मिभिः| तप्तानां सञ्चितं वृष्टौ पित्तं शरदि कुप्यति||४९|| तज्जयाय घृतं तिक्तं विरेको रक्तमोक्षणम्| |५०|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-varṣāsu śītaṁ varṣāśītaṁ, taducitaṁ-sātmyaṁ yasya, tadēvaṁvidhamaṅgaṁ-vapuryēṣāṁ tē varṣāśītōcitāṅgā narāḥ, tēṣāṁ sahasaiva-jhaṭityēva, śaradi jātāyāṁ, arkaraśmibhiḥ-bhānubhābhistaptānāṁ satāṁ pittaṁ kupyati| kimbhūtam ? vr̥ṣṭau sañcitaṁ,-varṣāsu vr̥ddhiṁ gatam| yataścaivaṁ tataśca tajjayāya tiktaṁ ghr̥taṁ-kuṣṭhacikitsitōktaṁ, yōjyamiti vākyaśēṣaḥ| yadi vā, tiktairdravyaiḥ sādhitam| tathā, virēkō yōjyaḥ| tathā, raktamōkṣaṇaṁ ca| sarvōpakramēbhyaḥ pittē virēkasya jyāyastvādiha pūrvamupanyāsaḥ| tathā hyāha (carakē sū.a. 25|39)- "virēcanaṁ pittaharāṇām" iti| tatō raktamōkṣaṇaṁ, pittādhāratvādraktasya| virēcanāṅgatvācca tajjayāya ghr̥taṁ tiktamiti ghr̥tasya pūrvamupanyāsaḥ| na hyasnigdhasya virēcanaprāptirasti| tathā ca vakṣyati (hr̥. sū. a. 18|59)- "snēhasvēdāvanabhyasya kuryātsaṁśōdhanaṁ tu yaḥ| dāru śuṣkamivānāmē śarīraṁ tasya dīryatē" iti| tathā, viriktasya srutaraktasya ca pavanaprakōpabhayam| kālasvābhāvyācca pittakōpabhayam| tadētatparihartuṁ tathā dēhapuṣṭyarthamagnisandhukṣaṇārthaṁ ca tiktaghr̥tōpayōgaḥ kāryaḥ| ityanēkakāryakaraṇatvēna prādhānyācca tiktaghr̥tasya pūrvamupanyāsaḥ| asamāsakaraṇaṁ ca jñāpanārtham| naitāni sarvāṇyavaśyaṁ tiktaghr̥tādīni tadā kāryāṇi| kiṁ tarhi ? dēśādyanurōdhāt kadācitpittavijayāya tiktaṁ ghr̥taṁ, kadācidvirēkaḥ, kadācidraktamōkṣaḥ, kadāciddvayaṁ, kadācitsakalānyēvēti| virēkastu pittavijayārthamavaśyaṁ śaradi kāryaḥ| yathā-vasantē ślēṣmavijayāya vamanam, varṣāsu ca pavanavijayāya bastiḥ| ata ēva prāṅnirdiṣṭaṁ vasantē vamanaṁ, varṣāsu cāsthāpanaṁ, śaradi virēka iti|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-atha śaraccaryā| sā ca cayapūrvakē śōdhanī, acayapūrvakē śamanī| tatra sōpapattikāṁ śōdhanīṁ vidhattēvarṣāśītōcitāṅgānāmiti| varṣāsu sañcitaṁ pittaṁ vārṣikaśītasātmyaśarīrāṇāṁ nr̥ṇāṁ śaradyarkaraśmibhiḥ sahasaiva taptānāmasātmyatāpasambandhātkupyati| atasyasya-pittasya, jayāya tiktaṁ-tiktasaṁjñaṁ kuṣṭhacikitsitōktaṁ, ghr̥taṁ snēhanārthaṁ yōjyam| tatō virēkastatō raktamōkṣaṇam|
Adhikarana kṣudhitasya tiktādiguṇayutabhōjanādi (50-51) · Śloka 51
| tiktaṁ svādu kaṣāyaṁ ca kṣudhitō'nnaṁ bhajēllaghu||50|| śālimudgasitādhātrīpaṭōlamadhujāṅgalam| |51|
| तिक्तं स्वादु कषायं च क्षुधितोऽन्नं भजेल्लघु||५०|| शालिमुद्गसिताधात्रीपटोलमधुजाङ्गलम्| |५१|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-kṣudhitō'nnaṁ-bhōjanaṁ, tiktādiguṇayuktaṁ bhajēt| kṣudhitagrahaṇamatibubhukṣitapratipādanārtham, akṣudhitasya bhōjanādhikārābhāvāt| kiṁ tattiktādiguṇayuktam ? ityāha-śālītyādi| śālyādīn sapta bhajēt|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-śamanīṁ vidhattē-tiktamiti| kṣudhitaḥ san tiktādirasaṁ laghu śālyādikamannaṁ bhajēt| kṣudhitagrahaṇamatikṣudhitasya bhōjanārtham| tadā hi pittādhikyādasamyakkṣudhyapi kṣudhitatvabuddhiḥ| uktaṁ ca carakēṇa (sū. a. 6/41)- "pittapaśamanaṁ sēvyaṁ mātrayā suprakāṅkṣitaiḥ|" iti| śālyādigrahaṇaṁ tattulyānāmēva tiktādīnāṁ prāptyartham| sitāśarkarā| dhātrī-āmalakī|
Adhikarana haṁsōdakam (51-53) · Śloka 53
| taptaṁ taptāṁśukiraṇaiḥ śītaṁ śītāṁśuraśmibhiḥ||51|| samantādapyahōrātramagastyōdayanirviṣam| śuci haṁsōdakaṁ nāma nirmalaṁ malajijjalam||52|| nābhiṣyanti na vā rūkṣaṁ pānādiṣvamr̥tōpamam| |53|
| तप्तं तप्तांशुकिरणैः शीतं शीतांशुरश्मिभिः||५१|| समन्तादप्यहोरात्रमगस्त्योदयनिर्विषम्| शुचि हंसोदकं नाम निर्मलं मलजिज्जलम्||५२|| नाभिष्यन्ति न वा रूक्षं पानादिष्वमृतोपमम्| |५३|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-samantāt-sarvataḥ, sūryaprabhābhirahani taptaṁ-kvathitam, candrakiraṇairniśi śītīkr̥tam| tathā, agastyōdayēna nirviṣīkr̥tam| tathā, śuci-pavitram| varṣāsu hyaśucītyuktam| tacca haṁsōpabhōgyatayā haṁsavadatinairmalyāddhaṁsōdakaṁ nāma tantrakārairāyurvēdaśāstrē saṁjñitam| tathā, nirmalaṁ-akaluṣam| tathā, malānvātapittaślēṣmaṇō, jayatīti malajit| agastyōdayanirviṣaśabdēna viśēṣaṇēnaitat pratipādayati, yathā-yadantarikṣaprabhavaṁ sarastaḍāgādisthaṁ jalaṁ, tadēva prāyēṇa śaradyēvaṁguṇaṁ vēdyam| na kūpādiprabhavam, tasya sadā nirviṣatvāt| tathā cāntarikṣaprabhavamēvaṁ paṭhyatē (hr̥. sū. a. 5|8)- "lūtāditantuviṇmūtraviṣasaṁślēṣadūṣitam" iti| tacca nābhiṣyandi-na srutirūpaślēṣmakāri, na vā rūkṣaṁ-na vātaprakōpakāri| vāśabdaśca śabdasyārthē'tra| yatastaptāṁśukiraṇaistaptam, yataśca śītāṁśukaraiḥ śītaṁ-prāhlāditam, itthaṁ snēharaukṣyayōrantarē vartamānaṁ pānādiṣvamr̥tōpamam| ādiśabdēna snānāvagāhayōrgrahaḥ| kupitadōṣaśamanādakupitadōṣasāmyānuvr̥ttihētutvāccāmr̥tatulyamētajjalaṁ bhajēditi yōjyam| atrōṣṇāṁśugrahaṇamagnitāpanivr̥ttyai| kiraṇagrahaṇaṁ sākṣāttatsparśasambhāvanārtham| tr̥ṇadavapalāśādibhirāstr̥tamapi ravistāpayati na tu tattathā guṇavat| ataḥ kiraṇagrahaṇēna tadvyavadhānavyudāsaṁ karōti| nanu ca, sarvaṁ dinaṁ sūryakiraṇaistāpaḥ sambhavati| candrakaraistu sarvāṁ rātriṁ kathamiva syāt ? yataḥ sakalasya candramasaḥ paurṇamāsyāmēva sarvasyāṁ rātryāṁ sambhavō nānyatra| tasmācchītaṁ candrakiraṇai rātryāmiti naitadyuktam| atrōcyatē| vimalē vyōmani yathaiva ravicandrau yathākālamavyāhatasvarūpaṁ prāptau pathyatāṁ jalasyāpādayatastadvannakṣatrāṇyapi| tasmānnakṣatrairapi śītaṁ candrēṇēva śrēṣṭhamēva bhavatyudakam| ēvaṁ caitadavagacchēt, anyathaitadvākyamayuktamiva syāt| carakamunināpyanēnaivā'bhiprāyēṇa nakṣatragrahaṇaṁ nākāri| yathā (ca. sū. a. 6|45)- "divā sūryāṁśusantaptaṁ niśi candrāṁśuśītalam|" iti| aṣṭāṅgasaṅgrahē'pyuktam (sū.a. 4.)- "divā divākarakarairniśākarakarairniśi" iti| atra hi sakalasyāhōrātrasya raviśaśiyōgāya divāniśāgrahaṇam, anyathaitadanarthakaṁ syāt, vyabhicārābhāvāt|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-haṁsōdakaṁ vidhattē-taptamiti| kiraṇaraśmigrahaṇaṁ sākṣātsambandhārtham| samantādapi-sarvēṣvapi pradēśēṣu| ahōrātragrahaṇaṁ sarvadā sambandhārtham| sarvaṁ dinaṁ sūryēṇa tāpitaṁ, sarvāṁ ca rātriṁ śītāṁśunā śītalīkr̥tam| śītāṁśuśabdēna rātridr̥śyaṁ jyōtiścakramupalakṣyatē, yaugikatvāducyatē vā| agastyō-jyōtirviśēṣaḥ| śuci-svata ēva nirmalam, tacca śaradi| yadāha suśrutaḥ (sū. a. 45/8)- "śaradi sarvaṁ prasannatvāt" iti| tasmācchāradamēva haṁsōdakam| tathā''ha carakaḥ (sū. a. 6/46)- "haṁsōdakamiti khyātaṁ śāradaṁ vimalaṁ śuci" iti| nirmalaṁ-sūryatāpādinā apagatadōṣam| malajit-dōṣatrayaharam| nābhiṣyandi-na srōtaḥsrāvi| na vā rūkṣaṁ-na srōtaḥśōṣi| pānādiṣu-pānasnānāvagāhēṣu| amr̥tōpamaṁ-yathā dēvānāmamr̥taṁ tathēdaṁ manuṣyāṇām| saṅgrahē tu (sū. a. 4)- "haṁsaughāpakṣavikṣēpabhramadbhrmarapaṅktiṣu| susarōruhasēvyāsu sarasīṣu plavēta ca|| iti|
Adhikarana pradōṣē kaumudībhajanam (53-54) · Śloka 54
| candanōśīrakarpūramuktāsragvasanōjjvalaḥ||53|| saudhēṣu saudhadhavalāṁ candikāṁ rajanīmukhē| |54|
| चन्दनोशीरकर्पूरमुक्तास्रग्वसनोज्ज्वलः||५३|| सौधेषु सौधधवलां चन्दिकां रजनीमुखे| |५४|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-candanaṁ cōśīraṁ ca karpūraśca muktāśca srajaśca vasanāni ca, tairujjvalaḥ-śōbhanaḥ san, saudhēṣu-dhavalagr̥hapr̥ṣṭhēṣu, candrikāṁ jyōtsnāṁ, bhajēt| kadā ? rajanīmukhē,-pradōṣē| paratastu nidāgha iva na sēvyā, avaśyāyabhayāt| avaśyāyō hyatra parihāryaḥ| tathā cāha-
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-pradōṣē kaumudībhajanaṁ vidhattē-candranōśīrēti| candanādibhirujjavalaḥsan, saudhēṣvavasthitaḥ saudhadhavalāṁ candrikāṁ rajanīmukhē bhajēt| uśīraṁ-sugandhivālakam| srajaḥ-kumudādimālāḥ| saudhēṣu-sudhādhavalagr̥hēṣu|
Adhikarana tuṣārādidaśaparityāgaḥ (54-55) · Śloka 55
| tuṣārakṣārasauhityadadhitailavasātapān||54|| tīkṣṇamadyadivāsvapnapurōvātān parityajēt| ||55||
| तुषारक्षारसौहित्यदधितैलवसातपान्||५४|| तीक्ष्णमद्यदिवास्वप्नपुरोवातान् परित्यजेत्| ||५५||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-tuṣārādīn daśa parityajēt| tuṣārō-avaśyāyaḥ| kṣārō-yavakṣārādiḥ| sauhityaṁ-tr̥ptiḥ| tīkṣṇaṁ ca tanmadyaṁ ca tīkṣṇamadyam| purōvātaḥ-pūrvadigāgatō vātaḥ|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 raṁ0-tuṣārādīnniṣēdhati-tuṣārakṣārēti| tuṣārōabadhyāyaḥ| kṣārō-yavakṣārādiḥ| sauhityaṁ-tr̥ptibhōjanam| tīkṣṇamadyaṁ-tīvramadamadyam| purōvātaḥ-pūrvadigvāyuḥ|
Adhikarana samāsēna r̥̄tucaryā r̥tuviśēṣē'nnapānādi (56-57) · Śloka 57
vyāsēna r̥tucaryāmuktvā samāsēnāha- | śītē varṣāsu cādyāṁstrīn vasantē'ntyān rasānbhajēt svāduṁ nidāghē, śaradi svādutiktakaṣāyakān| śaradvasantayō rūkṣaṁ śītaṁ gharmaghanāntayōḥ||56|| annapānaṁ samāsēna viparītamatō'nyadā| |57|
व्यासेन ऋतुचर्यामुक्त्वा समासेनाह- | शीते वर्षासु चाद्यांस्त्रीन् वसन्तेऽन्त्यान् रसान्भजेत् स्वादुं निदाघे, शरदि स्वादुतिक्तकषायकान्| शरद्वसन्तयो रूक्षं शीतं घर्मघनान्तयोः||५६|| अन्नपानं समासेन विपरीतमतोऽन्यदा| |५७|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-śītē-hēmantaśiśirayōḥ, varṣāsu cādyāṁstrīn-svādvamlalavaṇākhyān, rasān bhajēt| vasantē cāntyāṁstrīn-tiktakaṭukaṣāyān bhajēt| svāduṁ nidāghē-grīṣmē madhuraṁ, bhajēt| śaradi svādutiktakaṣāyān bhajēt| śaradvasantayō rūkṣamannapānaṁ samāsēna bhajēt| atō viparītaṁ-snigdham, anyadā-hēmantaśiśiragrīṣmavarṣāsu| śītamannapānaṁ gharmaghanāntayōrbhajēt| atō viparītaṁ-uṣṇamannapānam, anyadā-hēmantaśiśiravasantavarṣākhyē kālē, bhajēt|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-vyāsēnōktamr̥tucaryāṁ sukhagrahaṇārthaṁ samāsēnāha-śītē varṣāsu cēti| hēmantaśiśiravarṣāsu svādvamlalavaṇasnigdhōṣṇamannapānaṁ bhajēt| vasantē tiktakaṭukaṣāyarūkṣōṣṇam| grīṣmē svāduśītasnigdham| śaradi svādutiktakaṣāyarūkṣaśītam| iti mathitārthaḥ|
Adhikarana upadiṣṭāhārasyāpavādaḥ (57) · Śloka 57
samprati sēvyatvēnōpadiṣṭasyāhārasyāpavādamāha | nityaṁ sarvarasābhyāsaḥ svasvādhikyamr̥tāvr̥tau||57||
सम्प्रति सेव्यत्वेनोपदिष्टस्याहारस्यापवादमाह | नित्यं सर्वरसाभ्यासः स्वस्वाधिक्यमृतावृतौ||५७||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-nityaṁ-sarvadā, sarvēṣāṁ-ṣaṇṇāmapi rasānāṁ, abhyāsaḥ-śīlanaṁ, kāryamiti vākyaśēṣaḥ| "sarvarasābhyāsō balakarāṇām" iti (saṁ. sū. a. 13) vacanāt| nanvēvaṁ sati yathartusēvyatvēna rasaniyamō yaḥ pūrvaṁ kr̥taḥ sa viruddhaḥ ? nētyāha-svasvētyādi| r̥tāvr̥tāviti vīpsāyāṁ dvitvam| svaṁ ca svaṁ ca svasvaṁ, tasyādhikya-bhūyastvaṁ, kāryamiti śēṣaḥ| yathā-śītē varṣāsu cādyāṁstrīnityuktam| tadētēṣu r̥tuṣvētē rasā bhūyasōpayōktavyāḥ, na tvēta ēvētyarthaḥ| tathā, samadhātuṁ prati samē dēśē caiṣa niyamō vēdyaḥ| anyatra tu jāṅgalē'nūpē vā dēśē viṣamadhātōśca dhātusāmyōtpādanārthaṁ dēśadēhānuguṇamanyartuvihitavidhānamanyasminnapyr̥tāvanuṣṭhēyamēva|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-svādvādiniyamānnivāritasya rasāntarasya pratiprasavaṁ karōti-nityamaiti| nityaṁ-sarvēṣu r̥tuṣum sarvēṣāṁ rasānāmabhyāsaḥ kartavyaḥ| nanvēvaṁ cēttarhi svādvādividhirvyathaḥ syādityata āha-svasvādhikyamiti| yathāsvaṁ vihitānāṁ asvādvādīnāmitarēbhyō'dhikō'bhyāsaḥ kartavyaḥ|
Adhikarana r̥tusandhiḥ r̥tusandhau sēvanīyaprakāraḥ sahasā tyāgaśīlanādrōgāḥ (3) · Śloka 3
kimanyasminnr̥tau prāptē, pūrvartucaryā sahasaiva tyājyā'nyā ca sēvyā ? nētyāha r̥tvōrantyādisaptāhāvr̥tusandhiriti smr̥taḥ| tatra pūrvō vidhistyājyaḥ sēvanīyō'paraḥ kramāt||58|| asātmyajā hi rōgāḥ syuḥ sahasā tyāgaśīlanāt| 58 1/2| iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasūnuśrīmadvāgbhaṭaviracitāyāmaṣṭāṅgahr̥dayasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē r̥tucaryā nāma tr̥tīyō'dhyāyaḥ||3||
किमन्यस्मिन्नृतौ प्राप्ते, पूर्वर्तुचर्या सहसैव त्याज्याऽन्या च सेव्या ? नेत्याह ऋत्वोरन्त्यादिसप्ताहावृतुसन्धिरिति स्मृतः| तत्र पूर्वो विधिस्त्याज्यः सेवनीयोऽपरः क्रमात्||५८|| असात्म्यजा हि रोगाः स्युः सहसा त्यागशीलनात्| ५८ १/२| इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तसूनुश्रीमद्वाग्भटविरचितायामष्टाङ्गहृदयसंहितायां सूत्रस्थाने ऋतुचर्या नाम तृतीयोऽध्यायः||३||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-r̥tvōḥ-śiśiravasantayōrgrīṣmaprāvr̥ṣōrityādikayōḥ, antyaścādiśca yau saptāhau tāvr̥tusandhiriti smr̥taḥ-ityucyatē| tatra-saptāhadvayalakṣaṇa r̥tusandhau, pūrvaḥ-pūrvartusambandhī, vidhistyājyaḥ| aparaḥ-ēṣyaddatusambandhī, sēvanīyaḥ| katham ? kramāt,-kramēṇa, "pādēnāpathyamabhyastam" (hr̥. sū. a. 7|47) ityādinā| saptānāmahnāṁ samāhāraḥ saptāhaḥ| saptāhaśca saptāhaśca saptāhau| "rājāhaḥsakhibhyaṣṭac" iti ṭac samāsāntaḥ| "na saṁkhyādēḥ samāhārē" ityahnādēśaniṣēdhaḥ| nanu, kimēvaṁ tyāgaḥ sēvanaṁ ca kriyatē ? ityāha-asātmyajā ityādi| yasmāt sahasā tyāgaśīlanāt asātmyāt-anucitājjātā asātmyajā rōgāḥ syuḥ| tataḥ sahasā tyāgaśīlanaṁ na kāryamiti bhāvaḥ| iti śrīmr̥gāṅkadattaputraśrīmadaruṇadattaviracitāyāmaṣṭāṅgahr̥dayaṭīkāyāṁ sarvāṅgasundarākhyāyāṁ sūtrasthānē tr̥tīyō'dhyāyaḥ samāptaḥ|| 3||
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-pūrvōttarayōr̥tucaryayōḥ kramēṇa tyajanabhajanē vidhattē-r̥tvōriti| pūrvasyartōrantyaḥ saptāhaḥ, uttarasya ca ādyaḥ saptāhaḥ, ēvaṁ caturdaśāhāt r̥tusandhiḥ smr̥taḥ| tasmin r̥tusandhau purvartusambandhī vidhiḥ kramāt tyājyaḥ, uttarartusambandhī kramātsēvyaḥ| sahasā hi tyāgaśīlanē ca kriyamāṇē asātmyajā rōgāḥsyuḥ| kramō yathā-r̥tusandhēḥ prathamē dinē purvasyāhārasya trayaḥ pādāḥ, uttarasyaikaḥ| dvitīyē pūrva ēvāhāraḥ| tr̥tīyē prathamavat| caturthē purvasya dvau pādau, uttarasya dvau| pañccamaṣaṣṭhayōḥ prathamavat| saptamē caturthavat| aṣṭamē pūrvasyaikaḥ, uttarasya trayaḥ| navamadaśamaikādaśēṣu caturthavat| dvādaśē'ṣṭamavat| trayōdaśē uttara ēva āhāraḥ| caturdaśē'ṣṭamavat| ataḥparaṁtūttara ēvāhāraḥ| amu ca kramaṁ "pādēnāpathyam" (hr̥. sū. a. 7/47) ityatrōpapādayiṣyamaḥ| suśrutastvahōrātrē'pi ṣaḍr̥tūnāha (sū. a. 6/15)- "tatra pūrvāhṇē vasantasya liṅgam, madhyāhnē grīṣmasya, aparāhṇē prāvr̥ṣaḥ, pradōṣē vārṣikam, śāradamardharātrē, pratyuṣasi haimantamupalakṣayēt| ēvamahōrātramapi varṣamiva śītōṣṇavarṣadōṣōpacayaprakōpōpaśamairjānīyāt" iti| nanu, tataścaikasya dōṣasyaikasmin kālē cayaprakōpōpaśamairviruddhatvaṁ cāpadyatē, vārṣikāṇāmāhōrātrikāṇāṁ ca cayādīnāṁ tathā samāvēśāt| yathā-vasantasya pūrvāhṇē kaphasya liṅgam, madhyāhnē grīṣmasya| maivam| āhōrātrikaiścayādibhiranavakāśaiḥ sāvakāśā vārṣikāścayādayō bādhyantē| āhōrātrikaḥ kaphasya hi praśamō mādhyāhnikaḥ, tasyāvakāśō madhyāhna ēva| prakōpastu vāsāntika, tasyāvakāśāḥ sāyāhnādayō'pi, tēṣāmapi vasantatvāt| na grīṣmādimadhyāhnō mādhyāhnikasya praśamasyāvakāśa iti vācyam, grīṣmē tāvadgrīṣmatvādēva praśamē siddhē vaiyarthyāt| varṣāsu dōṣatrayaduṣṭiḥ, śaradyapi kiñcitkaphapakōpa iṣṭaḥ| "kuryātpittaṁ ca śaradi tasya cānubalaḥ (laṁ) kaphaḥ" iti (hr̥.ni.a. 2/51) vacanāt| hēmantaśiśirayōḥ sañcayaḥ spaṣṭa ēva| ēvaṁ cayapraśamayōrapi vācyam| cayaprakōpayōstvavirōdhaḥ, dvayōrvr̥ddhirūpatvāt| yacca pracalitatvaṁ prakōpē viśēṣaḥ, taṁ praticayahētōrudāsīnatvam| ēvaṁ vātapittayōrapi vācyam| nanu, "vayōhōrātribhuktānāṁ tē'ntamadhyādigāḥ kramāt|" iti (hr̥.sū.a. 1/8) vākyē pittakaphavātānāṁ madhyāhnapurvarātrāpararātrēṣu prakōpa uktaḥ| suśrutavākyē tu vātacayavātaprakōpakaphacayā uktāḥ, iti virōdhaḥ| maivam| dōṣabhēdanāvirōdhāt| athartulakṣaṇaṁ saṅgrahē (sū.a.4)-"dhūmadhūmrā rajōmandāstuṣārāvilamaṇḍalāḥ| digādityā marucchaityāduttarō rōmaharṣaṇaḥ|| rōdhrapriyaṅgupunnāgalavalyaḥ kusumōjjvalaḥ| dr̥ptā gajājamahiṣavājivāyasaśūkarāḥ|| himānīpaṭalacchannā līnamīnavihaṅgamāḥ| nadyaḥ sabāṣpāḥ sōṣmāṇaḥ kūpāpaśca himāgamē|| dēhōṣmāṇō viśantō'ntaḥ śītē śītānilāhatāḥ| jaṭharē piṇḍitōṣmāṇaṁ prabalaṁ kurvatē'nalam|| visargē balināṁ prāyaḥ svabhāvādiguru kṣamam| br̥ṁhaṇānyannapānāni yōjayēttasya yuktayē|| vasantē dakṣiṇō vāyurātāmrakiraṇō raviḥ| navapravālatvakpatrāḥ pādapāḥ kakubhō'malāḥ|| kiṁśukāśōkacūtādivanarājivirājitāḥ| kōkilālikulālāpakalakōlāhalākulāḥ|| grīṣmē'tasīpuṣpanibhastīkṣṇāṁśurdavadīpitāḥ| diśō jvalanti bhūmiśca mārutōnair̥tō'sukhaḥ|| pavanātapasaṁsvēdarjantavō jvaritā iva| tāpārtatuṅgamātaṅgamahiṣaiḥ kaluṣīkr̥tāḥ|| divākarakarāṅgāranikaraiḥ kṣapitāmbhasaḥ| pravr̥ddharōdhasō nadyaśchāyāhīnā mahīruhāḥ|| viśīrṇajīrṇaparṇāśca śuṣkavalkalatāṅkitāḥ| varṣāsu vāruṇō vāyuḥ sarvasasyasamudbhavaḥ|| bhinnēndranīlanīlābhravr̥ndamandāvilaṁ nabhaḥ| dīrghikā navavāryōghamagnasōpānapaṅktayaḥ|| vāridhārābhr̥śāghātavikāsitasarōruhāḥ| saritaḥ sāgarākārā bhūravyaktajalasthalā|| mandrastanitajīmūtaśikhidarduranāditā| indragōpadhanuḥkhaṇḍavidyududyōtadīpitā|| paritaḥ śyāmalatr̥̄ṇā śilīndhrakuṭajōjjvalā| śaradi vyōmaśubhrābhraṁ kiñcitpaṅkāṅkitā mahī|| prakāśakāśasaptāhvakumudā śāliśālinī| vikṣiptatīkṣṇakiraṇō mēghaughavigamādraviḥ|| babhruvarṇō'tivimalāḥ krauñcamālākulā diśaḥ| kamalāntarasaṁlīnamīnahaṁsāṁsaghaṭṭanaiḥ|| taraṅgabhaṅgatuṅgāni sarāṁsi vimalāni ca|" iti| iti hēmādriṭīkāyāmāyurvēdarasāyanē| r̥tucaryāprakaraṇaṁ sāmastyēna nirūpitam|| 3||