Adhikarana 3 (3) · Śloka 3
atha khalu bhagavantamamaravaramr̥ṣigaṇaparivr̥tamāśramasthaṁ kāśirājaṁ divōdāsaṁ dhanvantarimaupadhēnavavaitaraṇaurabhrapauṣkalāvatakaravīrya(ra)gōpurarakṣitasuśrutaprabhr̥taya ūcuḥ ||3||
View original
अथ खलु भगवन्तममरवरमृषिगणपरिवृतमाश्रमस्थं काशिराजं दिवोदासं धन्वन्तरिमौपधेनववैतरणौरभ्रपौष्कलावतकरवीर्य(र)गोपुररक्षितसुश्रुतप्रभृतय ऊचुः ||३||
Hide commentary
atha khalvityādi| athēti maṅgalārthaḥ, tattu śrōtr̥vyākhyātrōḥ kriyāphalasiddhiṁ kathayati| khalu vākyaśōbhārthaḥ, anyē tu niścayārthaḥ| amaravaraṁ dēvaśrēṣṭhaṁ, pūrvajanmanyamr̥tōddharaṇāt; anyē tu brahmaṇō'vatāratvāt| r̥ṣigaṇaparivr̥taṁ dēvarṣibrahmarṣirājarṣisamūhairvēṣṭitaṁ, tapōjñānabāhulyādupādēyavākyatvācca| āśramasthaṁ vānaprasthāśramastham, ētēna rājyacintāparityāgādanākulacittatvaṁ rājarṣitvaṁ ca sūcitam| kāśirājaṁ vārāṇasījanapadanr̥patiṁ, kāśirājasya nirvāṇapadābhilāṣitvāttatputratvamāpannamiti kāśirājam| kāśirājānāmanēkatvādviśēṣaṇamāha- divōdāsam|- divitiśabdēnātra tatsthānadēvāḥ kathyantē, taiḥ pūjākāmyayā sampradīyatē yasmai sa divōdāsastam; anyē tu dāsa(śa)ti karmāṇi yatnēna karōtīti dāsaḥ(śaḥ), divaḥ svargasya dāsō divōdāsa(śa)stam| sarvajanaprasiddhaṁ viśēṣaṇamāha- dhanvantarimiti|- dhanuḥ śalyaśāstraṁ, tasya antaṁ pāram iyarti gacchatīti dhanvantariḥ , tam; aparā vyutpattirvistarabhayānna likhitā| aupadhēnavādayaḥ suśrutāntāḥ sapta śiṣyā ūcuḥ uktavantaḥ| prabhr̥tiśabdēna bhōjādayaḥ| anyē tu ‘gōpurarakṣitau’ iti nāmadvayaṁ manyantē, ityaupadhēnavādayō'ṣṭau; prabhr̥tigrahaṇānnimikāṅkāyanagārgyagālavāḥ; ēvamētān dvādaśa śiṣyānāhuḥ| nanu, praśnakartr̥tayā suśrutasya mukhyatvādādāvasya nāmagrahaṇamucitaṁ syāt, kathamaupadhēnavādināmānyādāvuktāni? satyaṁ, dēvarṣayastē rājarṣīṇāṁ pūjyā iti na dōṣaḥ||3||
Adhikarana 4 (4) · Śloka 4
bhagavan! śārīramānasāgantubhirvyādhibhirvividhavēdanābhighātōpadrutān sanāthānapyanāthavadvicēṣṭamānān vikrōśataśca mānavānabhisamīkṣya manasi naḥ pīḍā bhavati, tēṣāṁ sukhaiṣiṇāṁ rōgōpaśamārthamātmanaśca prāṇayātrārthaṁ prajāhitahētōrāyurvēdaṁ śrōtumicchāma ihōpadiśyamānam, atrāyattamaihikamāmuṣmikaṁ ca śrēyaḥ; tadbhagavantamupapannāḥ smaḥ śiṣyatvēnēti ||4||
View original
भगवन्! शारीरमानसागन्तुभिर्व्याधिभिर्विविधवेदनाभिघातोपद्रुतान् सनाथानप्यनाथवद्विचेष्टमानान् विक्रोशतश्च मानवानभिसमीक्ष्य मनसि नः पीडा भवति, तेषां सुखैषिणां रोगोपशमार्थमात्मनश्च प्राणयात्रार्थं प्रजाहितहेतोरायुर्वेदं श्रोतुमिच्छाम इहोपदिश्यमानम्, अत्रायत्तमैहिकमामुष्मिकं च श्रेयः; तद्भगवन्तमुपपन्नाः स्मः शिष्यत्वेनेति ||४||
Hide commentary
r̥ṣayastē taṁ kāśirājaṁ prati kimūcurityāha- bhagavannityādi|- bhagavanniti sambōdhanē| tatra śārīrā vātādivaiṣamyanimittāḥ, mānasā rajastamaḥsambhūtāḥ kāmādayaḥ, āgantavō vyāghrādikr̥tāḥ śastrādikr̥tāśca| svābhāvikānāmatrāgrahaṇamasmiñchāstrē tatpratīkārasyāprādhānyasūcanārtham; athavā ‘ātmanaśca prāṇayātrārthaṁ’ ityatraivāvarōdhācca, r̥ṣīṇāṁ hi śārīramānasāgantuvyādhyasambhavāt kēvalaṁ svābhāvikavyādhiniṣēdhēnaiva prāṇayātrā'bhiprētā| upadrutān upasr̥ṣṭān| sanāthānapi samitrādikānapi| anāthavat ēkākijanavat| vicēṣṭamānān viruddhāṁ kriyāṁ kurvāṇān| ētēnāyurvēdaṁ vinā mitrādayō'pyanarthakā iti| vikrōśataśca viśēṣādārtasvarai rudataśca| naḥ asmākam| ātmanaśca prāṇayātrārthaṁ prāṇānāmagnīṣōmādīnāṁ yātrārthaṁ vyavahārārthaṁ svasthavr̥ttānuvartanārtham| atra kēcit ‘ātmaprajāhitahētōḥ’ iti paṭhanti| upadiśyamānaṁ saṅkṣēpataḥ kathyamānam| atrāyattamiti atrāyurvēdōpadēśē, āyattaṁ adhīnam| aihikam ihalōkabhavam, āmuṣmikaṁ paralōkabhavaṁ, śrēyaḥ kalyāṇalābhaḥ| arthakāmau mitrādilābhō yaśaśca aihikaṁ śrēyaḥ; svargādi viśiṣṭaṁ janmāntarajñānādayaśca āmuṣmikaṁ śrēyaḥ, amaratvaṁ ca| taditi hētau, yasmādāyurvēdōpadēśādvividhaṁ śrēya āyattaṁ, tasmāt; upapannāḥ smaḥ samīpamāgatāḥ smaḥ; śiṣyatvēna chātrabhāvēnēti||4||
Adhikarana 16 (8(8)) · Śloka 8
vājīkaraṇatantraṁ nāmālpaduṣṭakṣīṇaviśuṣkarētasāmāpyāyanaprasādōpacayajanananimittaṁ praharṣajananārthaṁ ca (8) ||8||
View original
वाजीकरणतन्त्रं नामाल्पदुष्टक्षीणविशुष्करेतसामाप्यायनप्रसादोपचयजनननिमित्तं प्रहर्षजननार्थं च (८) ||८||
Hide commentary
vājīkaraṇatantramityādi| alparētasaḥ prakr̥tyaiva stōkarētasaḥ, tēṣāmāpyāyananimittaṁ; duṣṭarētasō vātādiduṣṭarētasaḥ, tēṣāṁ prasādanimittaṁ; kṣīṇarētasaḥ kāraṇaiḥ svamānādalpībhūtarētasaḥ, tēṣāmupacayanimittaṁ; viśuṣkarētasaḥ svamānādatyarthaṁ kṣīṇarētasaḥ, tēṣāṁ janananimittam| athavā'lparētasaḥ pañcaviṁśatimaprāptāḥ, kṣīṇarētasastu madhyavayasaḥ kāraṇādalpībhūtarētasaḥ, śuṣkarētasō vr̥ddhāḥ| praharṣajananārthaṁ cēti svasthasya śukravr̥ddhisrutikaraṇārthaṁ cētyarthaḥ||8(8)||
Adhikarana 20 (14) · Śloka 14
vatsa suśruta! iha khalvāyurvēdaprayōjanaṁ- vyādhyupasr̥ṣṭānāṁ vyādhiparimōkṣaḥ, svasthasya rakṣaṇaṁ ca ||14||
View original
वत्स सुश्रुत! इह खल्वायुर्वेदप्रयोजनं- व्याध्युपसृष्टानां व्याधिपरिमोक्षः, स्वस्थस्य रक्षणं च ||१४||
Hide commentary
‘vatsa suśruta’ iti sambōdhanē| asyāgrē ‘athāta’ ityādikā pratijñā jñātavyēti pūrvamēvōktam| iha khalvityadhikārē, iha khalu āyurvēdōtpattyadhikārē ityarthaḥ| vyādhiśabdō'yaṁ duṣṭēṣu vātādiṣu, tatkāryēṣu jvarādiṣu klēśēṣu, rāgādiṣu duḥkhēṣu saṁsārānuvr̥ttijanakēṣu ca, vartatē; parimōkṣō nivr̥ttiḥ| nanu, vyādhiparimōkṣasvastharakṣaṇābhyāmanyadapi prayōjanamasti, kiṁ tat? yāpyavyādhitarakṣā rasāyanādāyurutkarṣaśca, tadidaṁ vaktavyam; ucyatē- svasthasya rakṣaṇaṁ cēti cakārō'nuktasamuccayārthaḥ, tēna yāpyavyādhitarakṣaṇaṁ rasāyanādāyurutkarṣaśca; athavā sādhyavyādhau kriyaikatvād yāpyāvarōdhaḥ, rasāyanādāyurutkarṣastu svastharakṣayaiva gr̥hyatē||14||
Adhikarana 24 (18) · Śloka 18
aṣṭāsvapi cāyurvēdatantrēṣvētadēvādhikamabhimatam, āśukriyākaraṇādyantraśastrakṣārāgnipraṇidhānāt sarvatantrasāmānyācca ||18||
View original
अष्टास्वपि चायुर्वेदतन्त्रेष्वेतदेवाधिकमभिमतम्, आशुक्रियाकरणाद्यन्त्रशस्त्रक्षाराग्निप्रणिधानात् सर्वतन्त्रसामान्याच्च ||१८||
Hide commentary
idānīṁ varatvē pratijñātaṁ hētuṁ pratipādayannāha- aṣṭāsvityādi| ētadēvādhikamiti ētadēvādhikaṁ nānyacchālākyādi| kasmāt? āśukriyākaraṇāt| kutō'sya punarāśukriyākaraṇatvaṁ? yantrādipraṇidhānāt, na hi yantrādiṣu praṇidhānē mandā kriyā kartuṁ yuktā, mandakāritvē hyāturasya vyāpattiḥ syāt| varatvē dvitīyaṁ hētumāha- sarvatantrasāmānyācca; śālākyāditantratulyatvācca| ‘adhikakriyākaraṇāt’ iti kēcit paṭhanti| adhikakriyākaraṇamapyasya yantrādipraṇidhānāt sarvatantrasāmānyācca hētubhyām| anyē tu varatvē āśukriyākaraṇāditi hētutrayamāhuḥ; āśukriyākaraṇāt śīghraṁ chēdādikriyākaraṇāditi vyākhyānayanti||18||
Adhikarana 25 (19) · Śloka 19
tadidaṁ śāśvataṁ puṇyaṁ svargyaṁ yaśasyamāyuṣyaṁ vr̥ttikaraṁ cēti ||19||
View original
तदिदं शाश्वतं पुण्यं स्वर्ग्यं यशस्यमायुष्यं वृत्तिकरं चेति ||१९||
Hide commentary
ataḥ śiṣyōtsāhanāya yathābhūtāṁ praśaṁsāmāha- tadidamityādi|- tadidaṁ śalyatantraṁ; śāśvatam avināśi, athavā śāśvataśabdēna mōkṣō'bhidhīyatē, tatsampādanācchāśvataṁ; puṇyaṁ puṇyahētutvāt; svargasya nimittaṁ svargāya hitaṁ vā svargyaṁ; yaśasō nimittaṁ yaśasē hitaṁ vā yaśasyam; āyuṣō nimittamāyuṣē hitaṁ vā āyuṣyaṁ; vr̥ttikaraṁ cēti nirvāhakaram||19||
Adhikarana 27 (21) · Śloka 21
bhavati cātra- ahaṁ hi dhanvantarirādidēvō jarārujāmr̥tyuharō'marāṇām |
śalyāṅgamaṅgairaparairupētaṁ prāptō'smi gāṁ bhūya ihōpadēṣṭum ||21||
View original
भवति चात्र- अहं हि धन्वन्तरिरादिदेवो जरारुजामृत्युहरोऽमराणाम् |
शल्याङ्गमङ्गैरपरैरुपेतं प्राप्तोऽस्मि गां भूय इहोपदेष्टुम् ||२१||
Hide commentary
atha kāśirājaḥ śiṣyapratītyarthaṁ ślōkamāha- bhavati cātrētyādi| ādidēvaḥ śaṅkaraḥ; anyē tu, ādidēvā brahmādayaḥ, karmadēvāḥ śatakratuprabhr̥tayaḥ, prajananadēvāstu prayōjanajanitāḥ skandādayaḥ, tēṣāmahamādidēvaḥ; ādidēvatvē'pi kāśirājatvamupapannamavatārāntaramāpannatvāt| jarārujāmr̥tyuharō'marāṇāmiti ētēnaitaduktaṁ- dēvānāmapi purā jarādayastasthuḥ, tē ca mayā ādidēvēna hr̥tāḥ| prāptō'smi gāṁ bhūya ihōpadēṣṭumiti pūrvamahaṁ dēvakāryārthaṁ svargaṁ prāptaḥ, idānīṁ gāṁ pr̥thivīṁ, bhūyaḥ punaḥ, prāptō'smi āgatō'smi; iha martyalōkē, manuṣyakāryārthamupadēṣṭum| anyē ‘śalyaṁ mahacchāstravaraṁ gr̥hītvā’ iti paṭhanti| svamāhātmyaprakāśanamapi parārthatvādyathābhūtatvācca na dōṣāya||21||
Adhikarana 28 (22) · Śloka 22
asmiñchāstrē pañcamahābhūtaśarīrisamavāyaḥ puruṣa ityucyatē |
tasmin kriyā, sō'dhiṣṭhānaṁ; kasmāt? lōkasya dvaividhyāta ; lōkō hi dvividhaḥ sthāvarō jaṅgamaśca; dvividhātmaka ēvāgnēyaḥ, saumyaśca, tadbhūyastvāt; pañcātmakō vā; tatra caturvidhō bhūtagrāmaḥ saṁsvēdajajarāyujāṇḍajōdbhijjasañjñaḥ ; tatra puruṣaḥ pradhānaṁ, tasyōpakaraṇamanyat; tasmāt puruṣō'dhiṣṭhānam ||22||
View original
अस्मिञ्छास्त्रे पञ्चमहाभूतशरीरिसमवायः पुरुष इत्युच्यते |
तस्मिन् क्रिया, सोऽधिष्ठानं; कस्मात्? लोकस्य द्वैविध्यात ; लोको हि द्विविधः स्थावरो जङ्गमश्च; द्विविधात्मक एवाग्नेयः, सौम्यश्च, तद्भूयस्त्वात्; पञ्चात्मको वा; तत्र चतुर्विधो भूतग्रामः संस्वेदजजरायुजाण्डजोद्भिज्जसञ्ज्ञः ; तत्र पुरुषः प्रधानं, तस्योपकरणमन्यत्; तस्मात् पुरुषोऽधिष्ठानम् ||२२||
Hide commentary
asmiñchāstrē pañcamahābhūtētyādi| pañcamahābhūtāni pr̥thivyādīni, śarīrī ātmā, samavāyaḥ saṁyōgaḥ| anyē tu ‘tatrāsmiñchāstrē’ iti paṭhanti; tatrētyanēna śalyatantramadhikriyatē, tasmin śalyaśāstrē, asminniti asminnadhikārē; kiṁ viśēṣavati? ucyatē- kriyādhikārē vyādhyadhiṣṭhānaprastāvē ca| tasmin kriyēti tasminniti pūrvanirdiṣṭē puruṣē, kriyā śāstrōditaṁ karma, kiṁ tat? bhēṣajaśastrakṣārāgninirvartyaṁ svāsthyavr̥ttikaraṁ ca| kasmāt tasminnēva kriyētyāha- sō'dhiṣṭhānamiti|- yasmāt saḥ puruṣaḥ, adhiṣṭhānaṁ āśrayaḥ; kasya? vyādhēḥ svāsthyasya ca| adhiṣṭhānatvē hētumāha- kasmāditi| lōkasya jagataḥ, dvaividhyād dviprakāratvāt| lōkō hītyādi hi yasmādarthē| sthāvarō vr̥kṣādiḥ, jaṅgamō manuṣyādiḥ| cikitsōpayōgidharmadvayaṁ pratipādayitumāha- dvividhātmaka ēvētyādi| agnibhūtādhidaivatasvabhāvamāgnēyaṁ, sōmabhūtādhidaivatasvabhāvaṁ saumyam| anyē dvividhātmakō dvividhahētuka iti vyākhyānayanti; tanna, pañjikayā dūṣitatvāt| nanu, sarvabhūtānāṁ sarvatra sānnidhyamasti tat kathaṁ dvividhātmaka ityāha- tadbhūyastvāditi| tadbāhulyādityarthaḥ| prāyēṇa hi sarvaṁ dravyaṁ śītamuṣṇaṁ na tr̥tīyō rāśirasti, atō dvāvēva agnīṣōmau bhūyāṁsau | adhunā'viśēṣēṇa dvitīyaṁ pakṣamāha- pañcātmakō vēti|- vāśabdaḥ pakṣāntarē; tēna sa dvividhō'pi lōkaḥ pañcātmakaḥ pañcasvabhāva ityayaṁ vā pakṣaḥ| idānīṁ jaṅgamān pr̥thakkartumāha- tatrētyādi|- tatra tayōḥ sthāvarajaṅgamayōrmadhyē, caturvidhaḥ catuṣprakāraḥ, bhūtagrāmaḥ prāṇisamūhaḥ| atha kē tē catvāraḥ prakārā ityāha- saṁsvēdajētyādi|- bhuvaḥ śarīrasya ca saṁsvēdādūṣmaṇō jātāḥ saṁsvēdajāḥ; jarāyōrjātā jarāyujāḥ, jarāyurgarbhāśayaḥ; aṇḍājjātāḥ aṇḍajāḥ, aṇḍaṁ prāṇyādhārō vartulaṁ; bhuvamudbhidya jātā udbhijjāḥ; sañjñāśabdaḥ pratyēkaṁ sambadhyatē| caturdhā nipatitānāmūṣmāṇaṁ vinā kasyacit siddhirnāstīti saṁsvēdajasya prāṅnirdēśaḥ; kēcidanyathākramaṁ paṭhanti; tanna, pañjikayā dūṣitatvāt| lōkadvaividhyāditi prāguddiṣṭahētvarthaṁ sphuṭīkurvannāha- tatra puruṣa iti|- tatra tayōḥ sthāvarajaṅgamayōrmadhyē puruṣaḥ prādhānyēna guṇēna pr̥thak kriyatē| yadyapyatra pañcamahābhūtaśarīrisamavāyaḥ puruṣa iti sāmānyēna puruṣaśabdēna paśvādirapi vācyaḥ, tathā'pi manuṣyajātirēvātra puruṣaśabdēnōcyatē, tasyōpakāryatvāt; itarasya cāprādhānyam, upakaraṇatvāt| ata ēvāha- tasyōpakaraṇamanyaditi|- tasya manuṣyajātēḥ puruṣasya, anyat sthāvarasaṁsvēdajādi, upakaraṇam| upakaraṇatvādapradhānatvamityata āha- tasmāt puruṣō'dhiṣṭhānam| tatra puruṣaḥ pradhānamityatra ‘tēṣu caturṣu saṁsvēdajādiṣu madhyē’ ityanyē vyākhyānayanti||22||
Adhikarana 29 (23) · Śloka 23
tadduḥkhasaṁyōgā vyādhaya ucyantē ||23||
View original
तद्दुःखसंयोगा व्याधय उच्यन्ते ||२३||
Hide commentary
nanu, kē tē vyādhayō yēṣāṁ puruṣō'dhiṣṭhānamityāha- tadduḥkhētyādi|- tacchabdēnānantaranirdiṣṭaḥ puruṣō'dhikriyatē, duḥkhaṁ kāyavāṅmānasī pīḍā| vividhaṁ duḥkhamādadhatīti vyādhayaḥ, tasya puruṣasya duḥkhāya saṁyōgō yēṣāmāgantuprabhr̥tīnāṁ tē vyādhayaḥ; athavā tasya puruṣasya yēṣu satsu, yairvā karaṇabhūtaiḥ, yēbhyō vā duḥkhaṁ jāyatē, tē vyādhayaḥ| ētau vākyārthau nyāyyau| anyē tu tasya puruṣasya duḥkhānāṁ vēdanānāṁ yē saṁyōgāstē vyādhayaḥ; aparē tu durduṣṭāni khāni srōtāṁsi duḥkhāni, tasya puruṣasya duḥkhānāṁ duṣṭasrōtasāṁ nimittaṁ saṁyōgō yēṣāṁ tē tathōktāḥ| ētāvanyāyyau, pañjikayā dūṣitatvāt||23||
Adhikarana 32 (25(2)) · Śloka 25
śārīrāstvannapānamūlā vātapittakaphaśōṇitasannipātavaiṣamyanimittāḥ |25|
View original
शारीरास्त्वन्नपानमूला वातपित्तकफशोणितसन्निपातवैषम्यनिमित्ताः |२५|
Hide commentary
annapānamūlā iti sāmarthyādviṣamānnahētavaḥ, na hyannasāmyaṁ vyādhihētuḥ| taccānnavaiṣamyaṁ svasthavr̥ttavaiṣamyamupalakṣayati, tēna kālavaiṣamyaṁ kāyavāṅmanōvihāravaiṣamyamindriyārthavaiṣamyaṁ ca lakṣayati| ‘śārīrāṇāṁ vikārāṇāmēṣa vargaścaturvidhaḥ| prakōpē praśamē caiva hēturuktaścikitsakaiḥ’- ityēṣāṁ grahaṇamakr̥tvā, annagrahaṇēnaitānupalakṣayannētallakṣayati- yathā'nnamēvaiṣāṁ sambhavē pradhānahētustathā nānyē| vātapittakaphaśōṇitasannipātavaiṣamyanimittā iti vātādīnāṁ sannipātāntānāṁ vaiṣamyaṁ viṣamatā tadēva nimittaṁ yēṣāṁ tē tathōktāḥ; tē punarvātādīnāṁ sañcayādijñāpakā vātapūrṇakōṣṭhatādayō vyādhayaḥ| tacca vaiṣamyaṁ kṣayēṇa vr̥ddhyā vā| dōṣaprastāvē dūṣyaśōṇitagrahaṇē hēturvaktavyaḥ? ucyatē- ētaddhi śalyatantraṁ, śalyatantrē ca vraṇaḥ pradhānabhūtaḥ, vraṇē ca dūṣyēṣu madhyē raktasya prādhānyamiti śōṇitōpādānam; anyē tu dōṣadūṣitatvādraktamapi vyādhyutpattinimittaṁ bhavati, vakṣyati caivaṁ- “dōṣadūṣitēṣvatyarthaṁ dhātuṣu sañjñā kriyatē- rasajō'yaṁ, śōṇitajō'yam” (sū. a. 24) ityādi; śōṇitajō'yamityādivyapadēśō ghr̥tādidagdhavat| anyanibandhakārairbahūktaṁ, tacca śiṣyabuddhivyākulatvahētutvādasmābhirupēkṣitam||25(2)||
Adhikarana 34 (25(4)) · Śloka 25
svābhāvikāstu kṣutpipāsājarāmr̥tyunidrāprakr̥(bhr̥)tayaḥ ||25||
View original
स्वाभाविकास्तु क्षुत्पिपासाजरामृत्युनिद्राप्रकृ(भृ)तयः ||२५||
Hide commentary
svābhāvikān vyākhyātumāha- svābhāvikāstvityādi| kṣud bhōktumicchā, pipāsā pātumicchā, jarā vārdhakyaṁ, mr̥tyuḥ śarīrēndriyātmamanasāṁ viyōgaḥ, nidrā mēdhyānāḍīmanaḥsaṁyōgāddēhēndriyāṇāṁ sukhabhōgaḥ; prakr̥tigrahaṇāt prakr̥tibhavā rōgā gr̥hyantē, tē ca kadācit svābhāvikāḥ kadāciddōṣajāḥ| tatra, yadā pravr̥ddhapittasya kṣīṇaślēṣmaṇō bhasmakānalēna bubhukṣā bhavati sā pratīkāryā dōṣajatvāt, pipāsā'pi yadā dōṣaiḥ kriyatē tasyā api dōṣataḥ prasādhanaṁ kartavyaṁ, jarā'pi yadā'kālē bhavati sā pratikāryā, mr̥tyurapyakālajaḥ pratikāryaḥ, nidrā'pi dōṣajā pratīkārādupaśamaṁ yāti; tatra yadaitē sarvē dōṣēbhyō jāyantē tadā śārīrāḥ pratīkāryāśca; yadā tu svabhāvatastadā niṣpratīkārā rasāyanatō'pi na pratīkāryāḥ| ta ētē svabhāvasambhūtatvāt svābhāvikāḥ kathyantē| yadyapi kṣutpipāsājarāsu svabhāvasambhūtāsvapi pittajatvaṁ nidrāyāṁ ślēṣmatamōbhavatvamasti; tathā'pyalpadōṣārabdhatvādadōṣajatvamucyatē, ēkataṇḍulāhāriṇāmanaśanavyapadēśavat| mr̥tyustu mahadbhirapi svabhāvānuvartibhirdōṣairārabdhō'pi na dōṣajavyapadēśaṁ labhatē; yathā rājānuvartibhirmahadbhirapi puruṣaiḥ sampāditaṁ jayādikaṁ rājavyapadēśaṁ labhatē- rājñā jitamiti, tadvadatrāpi; āgantumr̥tyōḥ sambhavatvācca nāvaśyaṁ dōṣajavyapadēśaṁ labhatē| anyē ‘nidrāprakr̥taya’ ityatra ‘nidrāprabhr̥taya’ iti paṭhanti; prabhr̥tigrahaṇādrātrijāgaraṇādaya iti vyākhyānayanti||25(4)||
Adhikarana 42 (33) · Śloka 33
kālakr̥tāḥpravātanivātātapacchāyājyōtsnātamaḥśītōṣṇavarṣāhōrātrapakṣamāsartvayanādayaḥ saṁvatsaraviśēṣāḥ ||33||
View original
कालकृताःप्रवातनिवातातपच्छायाज्योत्स्नातमःशीतोष्णवर्षाहोरात्रपक्षमासर्त्वयनादयः संवत्सरविशेषाः ||३३||
Hide commentary
kālakr̥tā ityādi| ādigrahaṇānnimēṣakāṣṭhākalāmuhūrtādayaḥ| anyē tvētadgadyamanyathā paṭhanti vyākhyānayanti ca; tacca vartamānapratiṣvaprasiddhamityasmābhirupēkṣitam||33||
Adhikarana 43 (34) · Śloka 34
ta ētē svabhāvata ēva dōṣāṇāṁ sañcayaprakōpapraśamapratīkārahētavaḥ prayōjanavantaśca ||34||
View original
त एते स्वभावत एव दोषाणां सञ्चयप्रकोपप्रशमप्रतीकारहेतवः प्रयोजनवन्तश्च ||३४||
Hide commentary
ēṣāṁ prayōjanaṁ darśayitumāha- ta ēta ityādi| svabhāvata ēvēti svalakṣaṇata ēva| dūṣayanti kāyavākcittānīti dōṣā vātādayaḥ; tadārabdhāśca jvarādayaḥ| sañcayaḥ sthānavr̥ddhiḥ; prakōpaṇaṁ prakōpaḥ, prakōpaśabdēna prakōpaprasarasthānasaṁśrayavyaktibhēdāḥ pañcōcyantē; prakōpaḥ sthānādunmārgagamanaṁ; prasaraḥ pañcadaśaprakārō vraṇapraśnē vakṣyatē; jvarātīsārādīnāṁ sāmānyalakṣaṇaṁ vyaktiḥ, yathā- santāpalakṣaṇō jvaraḥ, saraṇalakṣaṇō'tisāra ityādi; viśēṣaṇaṁ bhēdaḥ, yathā- aṣṭau jvarā ityādi; praśamanaṁ praśamaḥ svayamupaśamaḥ; hētuvyādhiviparītaṁ karma pratīkāraḥ; anyē tu praśamapratīkārayōrēkārthatāṁ manyamānāḥ pratīkāraṁ na paṭhanti; tanna, yasmājjvarādīnāmapyasti svabhāvōpaśamaḥ; tadyathā- kaphajvarapratīkārō vasantē pūrvāhṇē ca, svabhāvēna praśamastu grīṣmē madhyāhnē cētyādi; tasmāt praśamanapratīkārayōrarthabhēdō'styēva| prayōjanavantaścēti cikitsōpakāriṇa ityarthaḥ| tadyathā ‘lājōtpalōśīrakucandanāni dattvā pravātē niśi vāsayēcca’ (u. ta. a. 48); tathā ‘nivātē dēśē nicitaṁ kr̥tvā’ (sū. a. 11), tathā ‘madanaphalānāmātapapariśuṣkāṇāṁ’- (sū. a. 43) ityādi prayōjanaṁ jñātavyam||34||
Adhikarana 46 (38) · Śloka 38
ēvamētat puruṣō vyādhirauṣadhaṁ kriyākāla iti catuṣṭayaṁ samāsēna vyākhyātam |
tatra puruṣagrahaṇāt tatsambhavadravyasamūhō bhūtādiruktastadaṅgapratyaṅgavikalpāśca tvaṅmāṁsāsthisirāsnāyuprabhr̥tayaḥ, vyādhigrahaṇādvātapittakaphaśōṇitasannipātavaiṣamyanimittāḥ sarva ēva vyādhayō vyākhyātāḥ, auṣadhagrahaṇāddravyarasaguṇavīryavipākānāmādēśaḥ, kriyāgrahaṇāt snēhādīni cchēdyādīni ca karmāṇi vyākhyātāni, kālagrahaṇāt sarvakriyākālānāmādēśaḥ ||38||
View original
एवमेतत् पुरुषो व्याधिरौषधं क्रियाकाल इति चतुष्टयं समासेन व्याख्यातम् |
तत्र पुरुषग्रहणात् तत्सम्भवद्रव्यसमूहो भूतादिरुक्तस्तदङ्गप्रत्यङ्गविकल्पाश्च त्वङ्मांसास्थिसिरास्नायुप्रभृतयः, व्याधिग्रहणाद्वातपित्तकफशोणितसन्निपातवैषम्यनिमित्ताः सर्व एव व्याधयो व्याख्याताः, औषधग्रहणाद्द्रव्यरसगुणवीर्यविपाकानामादेशः, क्रियाग्रहणात् स्नेहादीनि च्छेद्यादीनि च कर्माणि व्याख्यातानि, कालग्रहणात् सर्वक्रियाकालानामादेशः ||३८||
Hide commentary
idānīṁ vyākhyātamarthamupasaṁharannāha- ēvamityādi| ēvamiti anēna prakārēṇa| ētaditi pūrvanirdiṣṭaṁ, catuṣṭayamiti caturavayavaṁ; yadyapyatra puruṣādayaḥ pañca, tathā'pi catuṣṭayaṁ jñēyaṁ; tathāhi- ‘‘nānyaḥ kālaḥ kriyātō'sti kriyā nānyā'thavauṣadhāt| prādhānyāt puruṣasyātra(tha) tatō vyādhicatuṣṭayam|| kriyāviśiṣṭaḥ kālō vā kālō vā taccatuṣṭayam’’- iti; atō na saṅkhyātirēkaḥ| tatra yēna yadupagr̥hītaṁ tatra tadupadarśayitumāha- tatrētyādi| tatrēti tasmin catuṣṭayamadhyē| tatsambhavadravyasamūha iti tasya puruṣasya sambhava utpattistadarthō dravyasamūhaḥ sa tathā| kaḥ punarasāvityāha- bhūtādiriti|- bhūtāni ādīni prathamāni pradhānāni vā yasya sa bhūtādiriti vākyārthaḥ; tēna śukrārtavapañcamahābhūtānīha gr̥hyantē| anyē tvanyathā vyākhyānayanti- tasya puruṣasya sambhavadravyāṇi śukraśōṇitādīni, tēṣāṁ samūhaḥ saṁyōgaviśēṣaḥ, kathambhūtaḥ saḥ? bhūtādiḥ; bhūtaṁ mahābhūtaṁ pr̥thivyādikam, ādirmūlakāraṇaṁ yasya sa tathā; athavā tatsambhavadravyasamūhaḥ śukraśōṇitādisaṁyōgaḥ sa bhūtānāṁ prāṇināmādiḥ mūlakāraṇaṁ, tatra vyaktībhāvāt| bhūtādirityatraikē bhūtānāmādirbhūtādiḥ, avyaktādārabhya yāvat ‘sa ēṣa karmapuruṣaścikitsādhikr̥taḥ’ (śā 1) iti vadanti; tanna, pañjikayā nirastatvāt| tadaṅgapratyaṅgavikalpāścēti aṅgāni mastakādīni, pratyaṅgāni cibukādīni| tvaṅmāṁsasirāsnāyuprabhr̥taya iti tvacaḥ sapta, māṁsaṁ pēśīśatāni pañca, sirāśatāni sapta, snāyuśatāni nava; prabhr̥tigrahaṇāt srōtōdhamanyādayaḥ| sarva ēvēti sarvagrahaṇādāgantumānasasvābhāvikānāṁ grahaṇam| dravyaṁ sthāvarādi, rasā madhurādayaḥ, guṇā gurvādayaḥ, vīryāṇi śītōṣṇādīni, dvau vipākau gurulaghū; auṣadhagrahaṇaṁ kriyāviśēṣaṇam, atō na saṅkhyātirēkaḥ| ayamarthaḥ puruṣādicatuṣṭayaprastāvē vyākhyātaḥ| kriyāgrahaṇāditi kriyākālaśabdōpāttādityarthaḥ | snēhādīnītyādiśabdāt svēdanavamanavirēcanāsthāpanānuvāsanadhūmanasyakavalagrahagaṇḍūṣapācanasaṁśamanādīnāṁ grahaṇaṁ; chēdyādīnītyādiśabdādbhēdyalēkhyaiṣyāhāryavisrāvyasīvyādīnāṁ grahaṇam| kālagrahaṇāditi snēhanasvēdanavamanavirēcanādīnāṁ karmaṇāṁ tathā śastrādikarmaṇāṁ ca vakṣyamāṇasamayanirdēśaḥ| tatra snēhasya ‘prataptacāmīkarapītalōhitē savitari’ (ci. a. 31) iti vacanāt kālanirdēśaḥ, sarvasvēdānāṁ jīrṇānnakālaḥ, vamanasya pūrvāhṇakālaḥ, virēcanasya prātaḥ, prātariti dinasyāditrayō muhūrtāḥ, āsthāpanaṁ tu madhyāhnē tr̥tīyē praharē, anuvāsanaṁ sāyāhnē kvacitpradōṣē'pi, tathā bhuktavantamāturamupavēśyētyādyanusartavyam||38||
Adhikarana 47 (39) · Śloka 39
bhavati cātra- bījaṁ cikitsitasyaitatsamāsēna prakīrtitam |
saviṁśamadhyāyaśatamasya vyākhyā bhaviṣyati ||39||
View original
भवति चात्र- बीजं चिकित्सितस्यैतत्समासेन प्रकीर्तितम् |
सविंशमध्यायशतमस्य व्याख्या भविष्यति ||३९||
Hide commentary
anēna catuṣṭayēna sakalamēva śāstraṁ vyāptamiti nidarśayitumāha- bhavati cātrētyādi| bījamiva bījaṁ, yathaikaṁ bījaṁ bhūmau nikṣiptaṁ mūlakāṇḍaśākhāpatrairdūrataravisāritamupajāyatē, tathēdamapi cikitsitabījaṁ sūtranidānaśārīracikitsākalpasthānādyairvistr̥tamārōgyaphalaṁ bhavatīti| samāsēna saṅkṣēpēṇa| saviṁśamadhyāyaśatamiti viṁśatyadhikamadhyāyaśatamityarthaḥ| saviṁśamiti sahaśabdēna kiṁ prayōjanam? ucyatē, sahaśabdēnātrōttaratantrēṇa saha viṁśatyadhikamiti uttaratantrasahitatvaṁ prakāśyatē| nanu, atra pakṣē bījakathanēnaivādyādhyāyasya gatatvāt kathaṁ viṁśatyadhikamadhyāyaśataṁ pūryatē? naivaṁ, sarvatantrōpalakṣaṇatvāttasyēti nātrōnatvam| anyē tu saśabdamūnārthamācakṣatē, yathā- salavaṇaṁ satiktaṁ sakṣāramiti| kathamatrōnatā? ucyatē, vēdōtpattimadhyāyaṁ vihāya viṁśatyadhikamadhyāyaśataṁ na pūryatē, ēkēnōnatvāt; tasmādūnaviṁśatyadhikamadhyāyaśatamasya vyākhyā bhaviṣyatīti| yadyēvaṁ tarhi uttaratantrasya kathaṁ prāptiḥ? ucyatē, arthavaśāt| nanu, kaḥ punararthō yadvaśāt prāptiḥ? ucyatē - śēṣā arthā uttarē tantrē pratipādanīyā iti| uttaratantraprāptāvanyō yō'rthō'sti sa ca na likhitō granthagauravabhayāt||39||