Skip to content

1. vēdōtpattyadhyāyaḥ

Adhikarana 4 (4) · Śloka 4

bhagavan! śārīramānasāgantubhirvyādhibhirvividhavēdanābhighātōpadrutān sanāthānapyanāthavadvicēṣṭamānān vikrōśataśca mānavānabhisamīkṣya manasi naḥ pīḍā bhavati, tēṣāṁ sukhaiṣiṇāṁ rōgōpaśamārthamātmanaśca prāṇayātrārthaṁ prajāhitahētōrāyurvēdaṁ śrōtumicchāma ihōpadiśyamānam, atrāyattamaihikamāmuṣmikaṁ ca śrēyaḥ; tadbhagavantamupapannāḥ smaḥ śiṣyatvēnēti ||4||

View original

भगवन्! शारीरमानसागन्तुभिर्व्याधिभिर्विविधवेदनाभिघातोपद्रुतान् सनाथानप्यनाथवद्विचेष्टमानान् विक्रोशतश्च मानवानभिसमीक्ष्य मनसि नः पीडा भवति, तेषां सुखैषिणां रोगोपशमार्थमात्मनश्च प्राणयात्रार्थं प्रजाहितहेतोरायुर्वेदं श्रोतुमिच्छाम इहोपदिश्यमानम्, अत्रायत्तमैहिकमामुष्मिकं च श्रेयः; तद्भगवन्तमुपपन्नाः स्मः शिष्यत्वेनेति ||४||

🔊 Audio coming soon

Hide commentary

r̥ṣayastē taṁ kāśirājaṁ prati kimūcurityāha- bhagavannityādi|- bhagavanniti sambōdhanē| tatra śārīrā vātādivaiṣamyanimittāḥ, mānasā rajastamaḥsambhūtāḥ kāmādayaḥ, āgantavō vyāghrādikr̥tāḥ śastrādikr̥tāśca| svābhāvikānāmatrāgrahaṇamasmiñchāstrē tatpratīkārasyāprādhānyasūcanārtham; athavā ‘ātmanaśca prāṇayātrārthaṁ’ ityatraivāvarōdhācca, r̥ṣīṇāṁ hi śārīramānasāgantuvyādhyasambhavāt kēvalaṁ svābhāvikavyādhiniṣēdhēnaiva prāṇayātrā'bhiprētā| upadrutān upasr̥ṣṭān| sanāthānapi samitrādikānapi| anāthavat ēkākijanavat| vicēṣṭamānān viruddhāṁ kriyāṁ kurvāṇān| ētēnāyurvēdaṁ vinā mitrādayō'pyanarthakā iti| vikrōśataśca viśēṣādārtasvarai rudataśca| naḥ asmākam| ātmanaśca prāṇayātrārthaṁ prāṇānāmagnīṣōmādīnāṁ yātrārthaṁ vyavahārārthaṁ svasthavr̥ttānuvartanārtham| atra kēcit ‘ātmaprajāhitahētōḥ’ iti paṭhanti| upadiśyamānaṁ saṅkṣēpataḥ kathyamānam| atrāyattamiti atrāyurvēdōpadēśē, āyattaṁ adhīnam| aihikam ihalōkabhavam, āmuṣmikaṁ paralōkabhavaṁ, śrēyaḥ kalyāṇalābhaḥ| arthakāmau mitrādilābhō yaśaśca aihikaṁ śrēyaḥ; svargādi viśiṣṭaṁ janmāntarajñānādayaśca āmuṣmikaṁ śrēyaḥ, amaratvaṁ ca| taditi hētau, yasmādāyurvēdōpadēśādvividhaṁ śrēya āyattaṁ, tasmāt; upapannāḥ smaḥ samīpamāgatāḥ smaḥ; śiṣyatvēna chātrabhāvēnēti||4||

Adhikarana 7 (7) · Śloka 7

tadyathā- śalyaṁ, śālākyaṁ, kāyacikitsā, bhūtavidyā, kaumārabhr̥tyam, agadatantraṁ, rasāyanatantraṁ, vājīkaraṇatantramiti ||7||

View original

तद्यथा- शल्यं, शालाक्यं, कायचिकित्सा, भूतविद्या, कौमारभृत्यम्, अगदतन्त्रं, रसायनतन्त्रं, वाजीकरणतन्त्रमिति ||७||

🔊 Audio coming soon

Hide commentary

atha kē tē'ṣṭau prakārāḥ? ityāha- tadyathētyādi| śalyamiti śalyāharaṇapradhānaṁ tantraṁ śalyatantram| śalākāyāḥ karma śālākyaṁ, tatpradhānaṁ tantramapi śālākyam| kāyō'trāgnirucyatē, tasya cikitsā kāyacikitsā; athavā kāyō dēhaḥ, tasya cikitsā kāyacikitsā| bhūtāni dēvāsuragandharvayakṣarakṣaḥpitr̥nāgapiśācā aṣṭau, tāni vēttyanayēti bhūtavidyā; athavā bhūtāvēśāpākaraṇārthā vidyā bhūtavidyā| kumārāḥ bālāḥ, tēṣāṁ bhr̥tirdhāraṇaṁ pōṣaṇaṁ ca, tasyā bhr̥tyā idaṁ tantramiti kaumārabhr̥tyam| agadō viṣapratīkāraḥ, tadarthaṁ tantramagadatantram; anyē viṣagaravairōdhikasamprayōgō gadaḥ, gadasyābhāvaḥ agadaḥ, agadāya tantramagadatantramityācakṣatē| rasānāṁ rasaraktādīnāmayanamāpyāyanaṁ rasāyanaṁ, tadarthaṁ tantraṁ rasāyanatantram; athavā rasānāṁ rasavīryavipākādīnāmāyuḥprabhr̥tikāraṇānāmayanaṁ viśiṣṭalābhōpāyō rasāyanaṁ, tadarthaṁ tantraṁ rasāyanatantram| vājīkaraṇatantramiti yēna strīṣu viṣayē vājīva naraḥ sāmarthyaṁ prāpnōti tad vājīkaraṇaṁ, yēnātyarthaṁ vyajyatē strīṣu tad vājīkaraṇam; anyē tu vajanaṁ vājō vēgaḥ prakaraṇācchukrasya , sa vidyatē yēṣāṁ tē vājinaḥ, avājinō vājinaḥ kriyantē'nēnēti vājīkaraṇam; anyē tu vājīśabdēna śukramabhidhīyatē, tēna śukrarahitasya vājī śukraṁ kriyatē'nēnēti vājīkaraṇaṁ, tadarthaṁ tantraṁ vājīkaraṇatantram| itiśabdō'ṣṭāṅgaparisamāptau||7||

Adhikarana 9 (8(1)) · Śloka 8

tatra, śalyaṁ nāma vividhatr̥ṇakāṣṭhapāṣāṇapāṁśulōhalōṣṭāsthibālanakhapūyāsrāvaduṣṭavraṇāntargarbhaśalyōddharaṇārthaṁ , yantraśastrakṣārāgnipraṇidhānavraṇaviniścayārthaṁ ca (1) |8|

View original

तत्र, शल्यं नाम विविधतृणकाष्ठपाषाणपांशुलोहलोष्टास्थिबालनखपूयास्रावदुष्टव्रणान्तर्गर्भशल्योद्धरणार्थं , यन्त्रशस्त्रक्षाराग्निप्रणिधानव्रणविनिश्चयार्थं च (१) |८|

🔊 Audio coming soon

Hide commentary

kiṁ tadēkamēkamaṅgaṁ prati lakṣaṇaṁ saṅkṣēpēṇētyāha- tatrētyādi| tatra tēṣvaṅgēṣu| nāmaśabdaḥ pratipādanē, śalyaṁ pratipādyatē kathyata ityarthaḥ| vividhatr̥ṇādīnāṁ pūyāsrāvāntānāṁ duṣṭavraṇasyāntarmadhyāduddharaṇārthamuddharaṇaprayōjanaṁ, tathā garbhaśalyasyāpi| uddharaṇārthamityasyāgrē ‘ṣaṣṭyā vidhānaiḥ’ iti kēcit paṭhanti, vyākhyānayanti ca- apatarpaṇādyai rakṣāvidhānāntairdvivraṇīyōktairityarthaḥ| praṇidhānārthaṁ nivēśanārtham| na kēvalaṁ kāṣṭhatr̥ṇādi śalyaṁ, kintu ‘‘atipravr̥ddhaṁ maladōṣajaṁ vā śarīriṇāṁ sthāvarajaṅgamānām| yatkiñcidābādhakaraṁ śarīrē tat sarvamēva pravadanti śalyam’’- iti||8(1)||

Adhikarana 12 (8(4)) · Śloka 8

bhūtavidyā nāma dēvāsuragandharvayakṣarakṣaḥpitr̥piśācanāgagrahādyupasr̥ṣṭacētasāṁ śāntikarmabaliharaṇādigrahōpaśamanārtham (4) |8|

View original

भूतविद्या नाम देवासुरगन्धर्वयक्षरक्षःपितृपिशाचनागग्रहाद्युपसृष्टचेतसां शान्तिकर्मबलिहरणादिग्रहोपशमनार्थम् (४) |८|

🔊 Audio coming soon

Hide commentary

bhūtavidyētyādi| asurāḥ daityāḥ, gandharvā dēvagāyakāḥ, yakṣāḥ dhanadādayaḥ, rakṣāṁsi rāvaṇaprabhr̥tīni, pitaraḥ agniṣvāttādayaḥ, piśācāḥ piśitāśanāḥ; ētē grahaṇād grahāḥ prōcyantē| śāntikarmabaliharaṇādigrahōpaśamanārthaṁ śāntikarmādibhiraṣṭagrahōpaśamanaprayōjanam||8(4)||

Adhikarana 24 (18) · Śloka 18

aṣṭāsvapi cāyurvēdatantrēṣvētadēvādhikamabhimatam, āśukriyākaraṇādyantraśastrakṣārāgnipraṇidhānāt sarvatantrasāmānyācca ||18||

View original

अष्टास्वपि चायुर्वेदतन्त्रेष्वेतदेवाधिकमभिमतम्, आशुक्रियाकरणाद्यन्त्रशस्त्रक्षाराग्निप्रणिधानात् सर्वतन्त्रसामान्याच्च ||१८||

🔊 Audio coming soon

Hide commentary

idānīṁ varatvē pratijñātaṁ hētuṁ pratipādayannāha- aṣṭāsvityādi| ētadēvādhikamiti ētadēvādhikaṁ nānyacchālākyādi| kasmāt? āśukriyākaraṇāt| kutō'sya punarāśukriyākaraṇatvaṁ? yantrādipraṇidhānāt, na hi yantrādiṣu praṇidhānē mandā kriyā kartuṁ yuktā, mandakāritvē hyāturasya vyāpattiḥ syāt| varatvē dvitīyaṁ hētumāha- sarvatantrasāmānyācca; śālākyāditantratulyatvācca| ‘adhikakriyākaraṇāt’ iti kēcit paṭhanti| adhikakriyākaraṇamapyasya yantrādipraṇidhānāt sarvatantrasāmānyācca hētubhyām| anyē tu varatvē āśukriyākaraṇāditi hētutrayamāhuḥ; āśukriyākaraṇāt śīghraṁ chēdādikriyākaraṇāditi vyākhyānayanti||18||

Adhikarana 28 (22) · Śloka 22

asmiñchāstrē pañcamahābhūtaśarīrisamavāyaḥ puruṣa ityucyatē | tasmin kriyā, sō'dhiṣṭhānaṁ; kasmāt? lōkasya dvaividhyāta ; lōkō hi dvividhaḥ sthāvarō jaṅgamaśca; dvividhātmaka ēvāgnēyaḥ, saumyaśca, tadbhūyastvāt; pañcātmakō vā; tatra caturvidhō bhūtagrāmaḥ saṁsvēdajajarāyujāṇḍajōdbhijjasañjñaḥ ; tatra puruṣaḥ pradhānaṁ, tasyōpakaraṇamanyat; tasmāt puruṣō'dhiṣṭhānam ||22||

View original

अस्मिञ्छास्त्रे पञ्चमहाभूतशरीरिसमवायः पुरुष इत्युच्यते | तस्मिन् क्रिया, सोऽधिष्ठानं; कस्मात्? लोकस्य द्वैविध्यात ; लोको हि द्विविधः स्थावरो जङ्गमश्च; द्विविधात्मक एवाग्नेयः, सौम्यश्च, तद्भूयस्त्वात्; पञ्चात्मको वा; तत्र चतुर्विधो भूतग्रामः संस्वेदजजरायुजाण्डजोद्भिज्जसञ्ज्ञः ; तत्र पुरुषः प्रधानं, तस्योपकरणमन्यत्; तस्मात् पुरुषोऽधिष्ठानम् ||२२||

🔊 Audio coming soon

Hide commentary

asmiñchāstrē pañcamahābhūtētyādi| pañcamahābhūtāni pr̥thivyādīni, śarīrī ātmā, samavāyaḥ saṁyōgaḥ| anyē tu ‘tatrāsmiñchāstrē’ iti paṭhanti; tatrētyanēna śalyatantramadhikriyatē, tasmin śalyaśāstrē, asminniti asminnadhikārē; kiṁ viśēṣavati? ucyatē- kriyādhikārē vyādhyadhiṣṭhānaprastāvē ca| tasmin kriyēti tasminniti pūrvanirdiṣṭē puruṣē, kriyā śāstrōditaṁ karma, kiṁ tat? bhēṣajaśastrakṣārāgninirvartyaṁ svāsthyavr̥ttikaraṁ ca| kasmāt tasminnēva kriyētyāha- sō'dhiṣṭhānamiti|- yasmāt saḥ puruṣaḥ, adhiṣṭhānaṁ āśrayaḥ; kasya? vyādhēḥ svāsthyasya ca| adhiṣṭhānatvē hētumāha- kasmāditi| lōkasya jagataḥ, dvaividhyād dviprakāratvāt| lōkō hītyādi hi yasmādarthē| sthāvarō vr̥kṣādiḥ, jaṅgamō manuṣyādiḥ| cikitsōpayōgidharmadvayaṁ pratipādayitumāha- dvividhātmaka ēvētyādi| agnibhūtādhidaivatasvabhāvamāgnēyaṁ, sōmabhūtādhidaivatasvabhāvaṁ saumyam| anyē dvividhātmakō dvividhahētuka iti vyākhyānayanti; tanna, pañjikayā dūṣitatvāt| nanu, sarvabhūtānāṁ sarvatra sānnidhyamasti tat kathaṁ dvividhātmaka ityāha- tadbhūyastvāditi| tadbāhulyādityarthaḥ| prāyēṇa hi sarvaṁ dravyaṁ śītamuṣṇaṁ na tr̥tīyō rāśirasti, atō dvāvēva agnīṣōmau bhūyāṁsau | adhunā'viśēṣēṇa dvitīyaṁ pakṣamāha- pañcātmakō vēti|- vāśabdaḥ pakṣāntarē; tēna sa dvividhō'pi lōkaḥ pañcātmakaḥ pañcasvabhāva ityayaṁ vā pakṣaḥ| idānīṁ jaṅgamān pr̥thakkartumāha- tatrētyādi|- tatra tayōḥ sthāvarajaṅgamayōrmadhyē, caturvidhaḥ catuṣprakāraḥ, bhūtagrāmaḥ prāṇisamūhaḥ| atha kē tē catvāraḥ prakārā ityāha- saṁsvēdajētyādi|- bhuvaḥ śarīrasya ca saṁsvēdādūṣmaṇō jātāḥ saṁsvēdajāḥ; jarāyōrjātā jarāyujāḥ, jarāyurgarbhāśayaḥ; aṇḍājjātāḥ aṇḍajāḥ, aṇḍaṁ prāṇyādhārō vartulaṁ; bhuvamudbhidya jātā udbhijjāḥ; sañjñāśabdaḥ pratyēkaṁ sambadhyatē| caturdhā nipatitānāmūṣmāṇaṁ vinā kasyacit siddhirnāstīti saṁsvēdajasya prāṅnirdēśaḥ; kēcidanyathākramaṁ paṭhanti; tanna, pañjikayā dūṣitatvāt| lōkadvaividhyāditi prāguddiṣṭahētvarthaṁ sphuṭīkurvannāha- tatra puruṣa iti|- tatra tayōḥ sthāvarajaṅgamayōrmadhyē puruṣaḥ prādhānyēna guṇēna pr̥thak kriyatē| yadyapyatra pañcamahābhūtaśarīrisamavāyaḥ puruṣa iti sāmānyēna puruṣaśabdēna paśvādirapi vācyaḥ, tathā'pi manuṣyajātirēvātra puruṣaśabdēnōcyatē, tasyōpakāryatvāt; itarasya cāprādhānyam, upakaraṇatvāt| ata ēvāha- tasyōpakaraṇamanyaditi|- tasya manuṣyajātēḥ puruṣasya, anyat sthāvarasaṁsvēdajādi, upakaraṇam| upakaraṇatvādapradhānatvamityata āha- tasmāt puruṣō'dhiṣṭhānam| tatra puruṣaḥ pradhānamityatra ‘tēṣu caturṣu saṁsvēdajādiṣu madhyē’ ityanyē vyākhyānayanti||22||

Adhikarana 36 (27) · Śloka 27

tēṣāṁ saṁśōdhanasaṁśamanāhārācārāḥ samyakprayuktā nigrahahētavaḥ ||27||

View original

तेषां संशोधनसंशमनाहाराचाराः सम्यक्प्रयुक्ता निग्रहहेतवः ||२७||

🔊 Audio coming soon

Hide commentary

vyādhīn nirdiśya cikitsāṁ nirdēṣṭumāha- tēṣāmityādi| tēṣāṁ vyādhīnām| samyak śōdhayatīti saṁśōdhanaṁ; taddvividhaṁ bahirāśrayamabhyantarāśrayaṁ ca| tatra bahirāśrayaṁ śastrakṣārāgnipralēpādayaḥ; abhyantarāśrayaṁ catuṣprakāraṁ- vamanaṁ, virēcanam, āsthāpanaṁ, śōṇitamōkṣaṇaṁ ca; anyē tu śōṇitamōkṣaṇamityatra śirōvirēcanaṁ manyantē| yat kiñcit pītalīḍhādikamanirhr̥tya dōṣaṁ śamayati tat saṁśamanaṁ; yaduktaṁ- “na śōdhayati yaddōṣān samānnōdīrayatyapi| samīkarōti kruddhāṁśca tat saṁśamanamucyatē”- iti| tadapi dvividhaṁ bāhyamābhyantaraṁ ca| tatra bāhyamālēpapariṣēkāvagāhābhyaṅgaśirōbastikavalagrahagaṇḍūṣādikam, ābhyantaraṁ tu pācanalēkhanabr̥ṁhaṇarasāyanavājīkaraṇaviṣapraśamanādikam| āhāraścaturvidhaḥ, pēyalēhyādyabhakṣyabhēdāt; sa punastrividhaḥ- dōṣapraśamanō, vyādhipraśamanaḥ, svasthavr̥ttikaraścēti| dōṣasaṁśamanatvāt saṁśamanagrahaṇēnaivāhārē labdhē pr̥thakkaraṇaṁ saṁśōdhanādiṣvāhārasya prādhānyasūcanārtham; athavā svasthē puruṣē dōṣavyādhipraśamābhāvādāhārasya pr̥thaggrahaṇam| ācāraḥ kāyavāṅmānasaṁ karma; tatrōtkṣēpaṇāvakṣēpaṇādikaṁ kāyikaṁ karma, pāṭhasvādhyāyādi vācikaṁ, dhyēyacintyasaṅkalpādi mānasam| samyakprayuktā iti āyurādīn vīkṣya prayuktāḥ||27||