Skip to content

6. r̥tucaryādhyāyaḥ

Adhikarana 5 (6) · Śloka 6

tatra māghādayō dvādaśa māsāḥ, dvimāsikamr̥tuṁ kr̥tvā ṣaḍr̥tavō bhavanti; tē śiśiravasantagrīṣmavarṣāśaraddhēmantāḥ | tēṣāṁ tapastapasyau śiśiraḥ, madhumādhavau vasantaḥ, śuciśukrau grīṣmaḥ, nabhōnabhasyau varṣāḥ, iṣōrjau śarat, sahaḥsahasyau hēmanta iti ||6||

View original

तत्र माघादयो द्वादश मासाः, द्विमासिकमृतुं कृत्वा षडृतवो भवन्ति; ते शिशिरवसन्तग्रीष्मवर्षाशरद्धेमन्ताः | तेषां तपस्तपस्यौ शिशिरः, मधुमाधवौ वसन्तः, शुचिशुक्रौ ग्रीष्मः, नभोनभस्यौ वर्षाः, इषोर्जौ शरत्, सहःसहस्यौ हेमन्त इति ||६||

🔊 Audio coming soon

Show commentary

tatra māghādaya ityādi| tatra tēṣāmr̥tūnāṁ madhyē| tapāḥ māghaḥ, tapasyaḥ phālgunaḥ| madhuḥ caitraḥ, mādhavaḥ vaiśākhaḥ| śuciḥ jyēṣṭhaḥ, śukraḥ āṣāḍhaḥ; anyē tu śukrō jyēṣṭhaḥ, śucirāṣāḍha iti manyantē| nabhāḥ śrāvaṇaḥ, nabhasyaḥ bhādrapadaḥ| iṣaḥ āśvinaḥ, ūrjaḥ kārtikaḥ| sahāḥ mārgaśīrṣaḥ, sahasyaḥ pauṣaḥ| śiśirādirayamr̥tuvibhāgō rasabalamadhikr̥tyōktaḥ| carakē'pi tasyāśitīyē (ca. sū. a. 6) rasabalaniṣpattyarthaṁ śiśirādivibhāgō darśitaḥ| anyē tvanyathā vyākhyānayanti- tatrēti gaṅgāyā uttarē dēśē śiśirādyr̥tuvibhāgō bōddhavyaḥ iti; ayamarthō gayadāsācāryēṇa bahudhā dūṣitaḥ||6||

Adhikarana 6 (7) · Śloka 7

ta ētē śītōṣṇavarṣalakṣaṇāścandrādityayōḥ kālavibhāgakaratvādayanē dvē bhavatō dakṣiṇamuttaraṁ ca | tayōrdakṣiṇaṁ varṣāśaraddhēmantāḥ; tēṣu bhagavānāpyāyatē sōmaḥ, amlalavaṇamadhurāśca rasā balavantō bhavanti, uttarōttaraṁ ca sarvaprāṇināṁ balamabhivardhatē | uttaraṁ ca śiśiravasantagrīṣmāḥ, tēṣu bhagavānāpyāyatē'rkaḥ, tiktakaṣāyakaṭukāśca rasā balavantō bhavanti, uttarōttaraṁ ca sarvaprāṇināṁ balamupahīyatē ||7||

View original

त एते शीतोष्णवर्षलक्षणाश्चन्द्रादित्ययोः कालविभागकरत्वादयने द्वे भवतो दक्षिणमुत्तरं च | तयोर्दक्षिणं वर्षाशरद्धेमन्ताः; तेषु भगवानाप्यायते सोमः, अम्ललवणमधुराश्च रसा बलवन्तो भवन्ति, उत्तरोत्तरं च सर्वप्राणिनां बलमभिवर्धते | उत्तरं च शिशिरवसन्तग्रीष्माः, तेषु भगवानाप्यायतेऽर्कः, तिक्तकषायकटुकाश्च रसा बलवन्तो भवन्ति, उत्तरोत्तरं च सर्वप्राणिनां बलमुपहीयते ||७||

🔊 Audio coming soon

Show commentary

ta ētē śītōṣṇavarṣētyādi| ta ētē ṣaḍr̥tavaḥ, śītōṣṇavarṣalakṣaṇairlakṣitāḥ| atra śītaṁ vātakr̥tam, auṣṇyamādityakr̥taṁ, varṣaścandrakr̥taḥ; śītavarṣau candrakr̥tāvityanyē| ētaiśca ṣaḍr̥tubhirdvē ayanē bhavataḥ| kuta ityāha- candrādityayōḥ kālavibhāgakaratvāt| kē tē dvē ayanē iti pr̥ṣṭa āha- dakṣiṇamuttaraṁ ca| atra dakṣiṇamayanaṁ candrakālaṁ vibhāgayati, uttaramayanamādityakālamiti| tayōrdakṣiṇamityādi|- tayōrdakṣiṇōttarāyaṇayōrmadhyē varṣāśaraddhēmantā dakṣiṇāyanaṁ; tēṣu varṣādiṣūttarōttaraṁ bhagavān sōma āpyāyatē adhikabalō bhavati, na kēvalaṁ sōma ēva balavān bhavati rasāścāmlādayō varṣādiṣu yathāsaṅkhyamuttarōttaraṁ balavantō bhavanti; uttarōttaraṁ cēti cakārō vyatikramēṇa sambandhanīyaḥ, tēna sarvaprāṇināṁ cōttarōttaraṁ balamabhivardhatē ityarthaḥ| uttaramityādi|- śiśiravasantagrīṣmā uttarāyaṇaṁ, tēṣu śiśirādiṣūttarōttaraṁ bhagavānarka āpyāyatē adhikabalō bhavati; tiktādayō rasāśca śiśirādiṣu yathāsaṅkhyamuttarōttaraṁ ca balavantō bhavanti| balamapahīyatē balahānirbhavati| ‘tē śiśiravasantagrīṣmavarṣāśaraddhēmantāḥ’ iti sūtrē yadyapi prāguttarāyaṇaṁ paṭhitaṁ, tathā'pi bhāṣyē yat prathamaṁ dakṣiṇāyanasya vyākhyānaṁ taduttarāyaṇatō'pi dakṣiṇāyanasya vaiśiṣṭyaṁ pratipādayati; kutaḥ? visargatvāt prāṇināṁ balakaratvāccēti||7||

Adhikarana 9 (10) · Śloka 10

iha tu varṣāśaraddhēmantavasantagrīṣmaprāvr̥ṣaḥ ṣaḍr̥tavō bhavanti, dōṣōpacayaprakōpōpaśamanimittaṁ; tē tu bhādrapadādyēna dvimāsikēna vyākhyātāḥ; tadyathā- bhādrapadāśvayujau varṣāḥ, kārtikamārgaśīrṣau śarat, pauṣamāghau hēmantaḥ, phālgunacaitrau vasantaḥ, vaiśākhajyēṣṭhau grīṣmaḥ; āṣāḍhaśrāvaṇau prāvr̥ḍiti ||10||

View original

इह तु वर्षाशरद्धेमन्तवसन्तग्रीष्मप्रावृषः षडृतवो भवन्ति, दोषोपचयप्रकोपोपशमनिमित्तं; ते तु भाद्रपदाद्येन द्विमासिकेन व्याख्याताः; तद्यथा- भाद्रपदाश्वयुजौ वर्षाः, कार्तिकमार्गशीर्षौ शरत्, पौषमाघौ हेमन्तः, फाल्गुनचैत्रौ वसन्तः, वैशाखज्येष्ठौ ग्रीष्मः; आषाढश्रावणौ प्रावृडिति ||१०||

🔊 Audio coming soon

Show commentary

saṁśōdhanāśrayaṁ darśanaṁ darśayannāha- ihētyādi| iha asminnadhyāyē, tuśabdaḥ punararthaḥ| asminnadhyāyē punaḥ kimarthaṁ varṣādayaḥ r̥tava ityāha- dōṣōpacayādyartham| nanu, idaṁ darśanaṁ vyādhihētuvātādisañcayādyarthatvāt prāk kartuṁ yujyatē| naivaṁ, tatra vātādihētūnāṁ rasānāṁ niṣpattēstadēva darśanaṁ prāk kr̥taṁ, athavā ‘hēmantē śiśirē caiva vasantē cāpi mōkṣayēt’- (sū. a. 5) ityādiślōkē śiśirādīnāmādau nirdiṣṭatvāt| nanu, prāvr̥ḍvarṣayōḥ kō bhēdaḥ? ucyatē, prathamaḥ pravr̥ṣṭēḥ kālaḥ prāvr̥ḍ, tasyānubandhō varṣāḥ| sañcayāt prakōpō balavān, tasya cikitsitaṁ saṁśōdhanamityatra varṣādayō r̥tava uktāḥ, tathā carakē'pi rōgabhiṣagjitīyē vimānē saṁśōdhanamadhikr̥tya varṣādayō'bhihitāḥ| yadyapi dōṣasañcayādinimittaṁ varṣādayaḥ kathitāḥ, tathā'pi sañcayādiṣu saṁśōdhanaṁ kāryamityasya prādhānyaṁ; śiśirādayastu rasaṁ balaṁ cādhikr̥tyōktāḥ, varṣādayastu saṁśōdhanamadhikr̥tya sañcayādyarthamiti tātparyārthaḥ| anyē tvanyathā vyākhyānayanti- gaṅgāyā dakṣiṇē dēśē varṣādyr̥tuvibhāgō jñātavya iti; ayamapi gayadāsācāryēṇa dūṣitaḥ||10||

Adhikarana 10 (11) · Śloka 11

tatra, varṣāsvōṣadhayastaruṇyō'lpavīryā āpaścāpraśāntāḥ kṣitimalaprāyāḥ, tā upayujyamānā nabhasi mēghāvatatē jalapraklinnāyāṁ bhūmau klinnadēhānāṁ prāṇināṁ śītavātaviṣṭambhitāgnīnāṁ vidahyantē, vidāhāt pittasañcayamāpādayanti; sa sañcayaḥ śaradi praviralamēghē viyatyupaśuṣyati paṅkē'rkakiraṇapravilāyitaḥ paittikān vyādhīñjanayati | tā ēvauṣadhayaḥ kālapariṇāmāt pariṇatavīryā balavatyō hēmantē bhavantyāpaśca praśāntāḥ snigdhā atyarthaṁ gurvyāśca, tā upayujyamānā mandakiraṇatvādbhānōḥ satuṣārapavanōpastambhitadēhānāṁ dēhināmavidagdhāḥ snēhācchaityādgauravādupalēpācca ślēṣmasañcayamāpādayanti; sa sañcayō vasantē'rkaraśmipravilāyita īṣatstabdhadēhānāṁ dēhināṁ ślaiṣmikān vyādhīñjanayati | tā ēvauṣadhayō nidāghē niḥsārā rūkṣā atimātraṁ laghvyō bhavantyāpaśca, tā upayujyamānāḥ sūryapratāpōpaśōṣitadēhānāṁ dēhināṁ raukṣyāllaghutvācca vāyōḥ sañcayamāpādayanti; sa sañcayaḥ prāvr̥ṣi cātyarthaṁ jalōpaklinnāyāṁ bhūmau klinnadēhānāṁ dēhināṁ śītavātavarṣēritō vātikān vyādhīñjanayati | ēvamēṣa dōṣāṇāṁ sañcayaprakōpahēturuktaḥ ||11||

View original

तत्र, वर्षास्वोषधयस्तरुण्योऽल्पवीर्या आपश्चाप्रशान्ताः क्षितिमलप्रायाः, ता उपयुज्यमाना नभसि मेघावतते जलप्रक्लिन्नायां भूमौ क्लिन्नदेहानां प्राणिनां शीतवातविष्टम्भिताग्नीनां विदह्यन्ते, विदाहात् पित्तसञ्चयमापादयन्ति; स सञ्चयः शरदि प्रविरलमेघे वियत्युपशुष्यति पङ्केऽर्ककिरणप्रविलायितः पैत्तिकान् व्याधीञ्जनयति | ता एवौषधयः कालपरिणामात् परिणतवीर्या बलवत्यो हेमन्ते भवन्त्यापश्च प्रशान्ताः स्निग्धा अत्यर्थं गुर्व्याश्च, ता उपयुज्यमाना मन्दकिरणत्वाद्भानोः सतुषारपवनोपस्तम्भितदेहानां देहिनामविदग्धाः स्नेहाच्छैत्याद्गौरवादुपलेपाच्च श्लेष्मसञ्चयमापादयन्ति; स सञ्चयो वसन्तेऽर्करश्मिप्रविलायित ईषत्स्तब्धदेहानां देहिनां श्लैष्मिकान् व्याधीञ्जनयति | ता एवौषधयो निदाघे निःसारा रूक्षा अतिमात्रं लघ्व्यो भवन्त्यापश्च, ता उपयुज्यमानाः सूर्यप्रतापोपशोषितदेहानां देहिनां रौक्ष्याल्लघुत्वाच्च वायोः सञ्चयमापादयन्ति; स सञ्चयः प्रावृषि चात्यर्थं जलोपक्लिन्नायां भूमौ क्लिन्नदेहानां देहिनां शीतवातवर्षेरितो वातिकान् व्याधीञ्जनयति | एवमेष दोषाणां सञ्चयप्रकोपहेतुरुक्तः ||११||

🔊 Audio coming soon

Show commentary

pittādīnāṁ sañcayaprakōpau varṣādiṣu yathā sahētukau bhavatastathā nirdiśannāha- tatra varṣāsvityādi| tatra tēṣu r̥tuṣu madhyē, ōṣadhayō gōdhūmacaṇakaśālyādayaḥ, taruṇyaḥ abhinavāḥ, alpavīryā alpaśaktayaḥ, ‘bhavanti’ ityadhyāhāraḥ; anyē tu vīryaśabdaṁ śītōṣṇākhyavīryavācinaṁ manyantē| nanu, varṣāsu gōdhūmādayaḥ purātanā ēva bhavanti, kathamabhinavā ityucyantē? naiṣa dōṣaḥ, gōdhūmacaṇakaśālyādayō'ntaḥsūkṣmajalapravēśānmradimānamupagatāḥ kiñcittiraskr̥taśaktayaḥ prarōhadharmiṇyaḥ prōcchūnatāmupagatā anavā api taruṇya ityucyantē, śākādayastu nūtanā ēva prayujyantē| āpaścāpraśāntā apariṇatāḥ, navatvāt; aprasannāḥ kaluṣā ityanyē; kṣitimalaprāyāḥ pr̥thivyāstr̥ṇaparṇōtkaraśavakōthādimalabahulāḥ, atrāpi ‘bhavanti’ ityadhyāhāraḥ| tā upayujyamānā ityādi| vidahyantē amlapākamupayānti| kāstāḥ? pūrvōktā ōṣadhaya āpaśca| kiṁ kriyamāṇāḥ? upayujyamānāḥ| kēṣāmamlapākamupayānti? dēhināṁ; kiṁviśiṣṭānāṁ? śītavātaviṣṭambhitāgnīnāṁ; śītēna kupitō vātaḥ śītavātaḥ (śārīraḥ ), tēna mandavēgīkr̥tāgnīnāṁ; na punarbāhyēna śītavātēna; yatastēna bahirlōmakūparōdhēnōṣmaṇō'nirgamādantaragnērbalamēdhatē| punaḥ kimbhūtānāṁ dēhināṁ? klinnadēhānāṁ ārdrībhūtaśarīrāṇām| kasyāṁ satyāṁ? bhūmau| kiṁviśiṣṭāyāṁ? jalapraklinnāyāṁ; pānīyēna suṣṭhu stimitāyām| kva sati? nabhasi, ākāśē| kiṁviśiṣṭē? mēghāvatatē, mēghavyāptē| vidāhāt amlapākāt| pittasañcayamiti saṁhatirūpā vr̥ddhiḥ sañcayaḥ; svasthānavr̥ddhirityanyē| sañcīyamānamapi pittamr̥tuśaityāttasmin kālē na kupyati| sa sañcaya ityādi| sa ēva pittasya varṣākālōpacitaḥ sañcayaḥ, śaradyalpamēghē ākāśē sūryaraśmibhiḥ pravilāyitaḥ san pittōdbhavān vyādhīnutpādayati| tā ēvētyādi tā ēvauṣadhayaḥ pūrvōktāḥ| kālapariṇāmāt kālaparipākāt| pariṇatavīryāḥ sañjātaśaktikāḥ| balavatyō dēhōpacayahētavaḥ, anyathā pariṇatavīryabalavatōrēkārthatvāt punaruktiḥ syāt| āpaśca praśāntāḥ svacchāḥ; kṣitimalāpagamādityanyē| tā iti pūrvōktā ōṣadhaya āpaśca| upayujyamānāḥ khādyamānāḥ pīyamānāśca| satuṣārapavanōpastambhitadēhānāmiti satuṣārapavanēna himārdravātēnōpastambhitānyāpyāyitāni dēhāni śarīrāṇi yēṣāṁ tē tathōktāḥ| tā ōṣadhaya āpaśca kiṁviśiṣṭāḥ? avidagdhāḥ, madhurapākamupagatāḥ| r̥tvādisvabhāvāt kaphasya sañcīyamānasya himānīvaśāttadānīṁ styānataiva bhavati na prakōpaḥ| sa sañcaya ityādi| arkaraśmipravilāyita iti styānaghr̥tavadvilayanamātraṁ vasantē bhavati, na tūpaśōṣaṇākhyaḥ praśamaḥ, kasmāt? arkasya nātitīkṣṇatvācchlēṣmaprācuryācca| ślaiṣmikān vyādhīn annadvēṣahr̥dayōtklēdādīn| tā ēvauṣadhaya ityādi| nidāghē grīṣmē| niḥsārāḥ nirgatasārāḥ , sārō'tra gauravam| rūkṣāḥ niḥsnēhāḥ| na kēvalamōṣadhaya ēvaṁvidhā bhavanti āpaśca bhavantītyarthaḥ| tā upayujyamānā ityādi|- tā anantaranirdiṣṭā auṣadhayō raukṣyalaghutvābhyāṁ hētubhyāṁ sūryapratāpōpaśōṣitadēhānāṁ dēhināṁ nr̥̄ṇāṁ vātasañcayamāpādayantīti piṇḍārthaḥ| yadyapi śītasya vāyōruṣṇē grīṣmē sañcayō na yujyatē , tathā'pi vātaguṇēṣu sarvēṣu raukṣyaṁ pradhānaṁ, tēnauṣadhīnāmatyartharaukṣyēṇa rūkṣasya vāyōrgrīṣmē sañcayaḥ syādityadōṣaḥ | sa sañcayaḥ prāvr̥ṣītyādi| sa vātasañcayaḥ śītavātavarṣēritō vātikān vyādhīn kōṣṭhatōdasañcaraṇādīn janayati| kva kālē? prāvr̥ṣi; kēṣāṁ vātikān vyādhīn janayati? dēhināṁ; kiṁviśiṣṭānāṁ? klinnadēhānāṁ; kasyāṁ satyāṁ? bhūmāvatyarthaṁ jalōpaklinnāyām| ēvamēṣa ityādi| ēvamanēna prakārēṇa, ēṣa iti kālasvabhāvakr̥tauṣadhitāruṇyādiryāvacchītavātavarṣēritō vātikān vyādhīñjanayatīti dōṣāṇāṁ yau sañcayaprakōpau tayōrayaṁ hēturuktaḥ| nanu, dōṣōpacayaprakōpōpaśamanimittamiti trayāṇāṁ cayādīnāṁ pratijñātatvāt kathaṁ sañcayaprakōpau vyākhyāyōpasaṁhāraḥ? naiṣa dōṣaḥ, prakōpē hi saṁśōdhanaṁ kāryaṁ; tatra yadi yathāpratijñaṁ trīn praśamasahitān vyākhyāti tadā praśamāntaritaḥ prakōpōpakramavidhiḥ syāt; tasmāt sañcayaprakōpāvēva tāvat pr̥thagākhyāti||11||

Adhikarana 26 (33-34) · Śloka 34

tatra varṣāsu nadyō'mbhaśchannōkhātataṭadrumāḥ | vāpyaḥ prōtphullakumudanīlōtpalavirājitāḥ ||33|| bhūravyaktasthalaśvabhrā bahuśasyōpaśōbhitā | nātigarjatsravanmēghaniruddhārkagrahaṁ nabhaḥ ||34||

View original

तत्र वर्षासु नद्योऽम्भश्छन्नोखाततटद्रुमाः | वाप्यः प्रोत्फुल्लकुमुदनीलोत्पलविराजिताः ||३३|| भूरव्यक्तस्थलश्वभ्रा बहुशस्योपशोभिता | नातिगर्जत्स्रवन्मेघनिरुद्धार्कग्रहं नभः ||३४||

🔊 Audio coming soon

Show commentary

avyāpannavarṣālakṣaṇamāha- tatra varṣāsvityādi|- varṣāsu ambhasā pānīyēna channā utkhātataṭadrumāśca nadyō bhavanti| sōpānasahitāḥ kūpaviśēṣāḥ vāpyaḥ| bhūravyaktasthalaśvabhrēti bhūmiśca adr̥śyasthalagartā bhavati| nātigarjadityādi atigarjitavarjitaṁ parjanyō yō'sau mēghastēna niruddhārkagrahaṁ nabhō bhavati||33-34||

Adhikarana 27 (35-36) · Śloka 36

babhruruṣṇaḥ śaradyarkaḥ śvētābhravimalaṁ nabhaḥ | tathā sarāṁsyamburuhairbhānti haṁsāṁsaghaṭṭitaiḥ ||35|| paṅkaśuṣkadrumākīrṇā nimnōnnatasamēṣu bhūḥ | bāṇasaptāhvabandhūkakāśāsanavirājitā ||36||

View original

बभ्रुरुष्णः शरद्यर्कः श्वेताभ्रविमलं नभः | तथा सरांस्यम्बुरुहैर्भान्ति हंसांसघट्टितैः ||३५|| पङ्कशुष्कद्रुमाकीर्णा निम्नोन्नतसमेषु भूः | बाणसप्ताह्वबन्धूककाशासनविराजिता ||३६||

🔊 Audio coming soon

Show commentary

śarallakṣaṇamāha- babhrurityādi|- babhruḥ kapilapiṅgalaḥ| śvētābhravimalaṁ nabha iti nabha ākāśaṁ, śvētābhraṁ vimalaṁ ca bhavati| haṁsāṁsaghaṭṭitairiti haṁsaskandhacālitaiḥ| paṅkaśuṣkadrumākīrṇā nimnōnnatasamēṣu bhūriti nimnādiṣu pradēśēṣu yathāsaṅkhyaṁ paṅkādikīrṇā bhavati; drumāśca valmīkakāriṇyaḥ sūkṣmāḥ pipīlikāḥ| bāṇētyādi bāṇaḥ sahacaraḥ, saptāhvaḥ saptaparṇaḥ, bandhūkaḥ bandhujīvakaḥ, ‘vādulī’ iti lōkē| “matsyāmlabhōjinaḥ prācyā nityaṁ cānūpasēvinaḥ| ślīpadaṁ galagaṇḍāśca prāyastēṣu bhavanti hi|| nimnatōyagatān matsyān bhakṣayanti samudrajān| prāyaśaḥ kuṣṭhinastēna manuṣyā dakṣiṇāpathē|| tailāmlabhōjinō nityaṁ gōdhūmavidalāśinaḥ| bhūyiṣṭhamarśasāstēna khañjāścāvantijā narāḥ|| māṁsakāmāḥ surākāmāḥ strīkāmāḥ sāhasē ratāḥ| māgadhāstēna bhūyiṣṭhaṁ dr̥śyantē rājayakṣmiṇaḥ|| tīkṣṇānyannāni sēvantē bāhlīkāstu viśēṣataḥ| abhiṣyandīni māṁsāni tathā dhānyōdakāni ca|| prakr̥tyā cāpyabhiṣyaṇṇāḥ sēvantē mānavāḥ sadā| tēna bāhlīkadēśēṣu prāyō vyādhirbalāsakaḥ|| nānādēśasvabhāvā yē nānāhārāstathaiva ca| nānācārā naikasattvā dharmiṇō'dharmiṇastathā| tēṣāṁ sātmyaṁ ca sattvaṁ ca r̥tukālaṁ ca lakṣayēt| bhaiṣajyaṁ tu tataḥ kuryāddēhaṁ vijñāya dēhinām|| yasya dēśasya yatsātmyaṁ yaccāsya caritaṁ bhavēt| tēna bhēṣajasaṁyuktaṁ bhaiṣajyamupakalpayēt|| ārōgyaṁ tēna varṇaujō balaṁ vīryaṁ ca jāyatē| varjanādr̥tusātmyānāṁ kr̥śō nityaṁ sudurbalaḥ|| nityaṁ rōgābhibhūtaśca pumān sātmyavivarjanāt|| tasmāt sātmyaṁ niṣēvēta hyasātmyaṁ parivarjayēt|| sātmyasēvī jitakrōdhō nityaṁ cāpi jitēndriyaḥ|| jīrṇabhōjī mitasvapnaḥ sukhaṁ jīvatyanāmayaḥ|| r̥tavaḥ prāgvinirdiṣṭā balayōgasvabhāvataḥ| tēṣu garbhā niṣiktāstu tathārūpāstathāyuṣaḥ| tān vijñāya tatō buddhyā praśastānninditānapi|| tatō'syāhārasaṁyuktaṁ bhēṣajaṁ cāvacārayēt| tatō'syārōgatā dēhē balaṁ vīryaṁ ca vardhatē” iti||35-36||

Adhikarana 28 (37) · Śloka 37

svaguṇairatiyuktēṣu viparītēṣu vā punaḥ | viṣamēṣvapi vā dōṣāḥ kupyantyr̥tuṣu dēhinām ||37||

View original

स्वगुणैरतियुक्तेषु विपरीतेषु वा पुनः | विषमेष्वपि वा दोषाः कुप्यन्त्यृतुषु देहिनाम् ||३७||

🔊 Audio coming soon

Show commentary

idānīmadhyāyaparisamāptau vyāpatsaṅgrahaślōkaḥ- svaguṇairityādi| svaguṇairatiyuktēṣviti svaguṇā r̥tūnāmanantarōktāḥ, tairatiyuktēṣu atiśayayuktēṣu r̥tuṣu, dōṣā dēhināṁ kupyantīti sarvatra sambandhanīyam; athavā r̥tūnāṁ svaguṇāḥ śītōṣṇavarṣāṇi, tairatiyuktēṣu| viparītēṣviti mandaśītādiyuktēṣu, anyē tu śītē uṣṇam, uṣṇē śītaṁ, varṣāsvavr̥ṣṭiriti r̥tuvaiparītyamāhuḥ| viṣamēṣvapīti vaiṣamyaṁ punaḥ r̥tūnāṁ varṣāliṅgaṁ śaradi, śaraliṅgaṁ hēmantē, anyartuliṅgamanyasmin; ēvamanulōmavilōmābhyāṁ śēṣamr̥tuvaiṣamyamudāhāryam; anyē tu, r̥tūnāṁ yathōktaliṅgānāmēkasminnr̥tau sarvēṣāṁ liṅgānāṁ bhāvō'bhāvaścēti vaiṣamyamāhuḥ| ētēna svaguṇātiyōgādr̥tūnāṁ ṣaḍ vyāpattayaḥ, viparītēṣu ṣaḍ, viṣamēṣu ca ṣaḍēva; iti r̥tūnāmaṣṭādaśa vyāpattaya uktāḥ||37||

Adhikarana 29 (38) · Śloka 38

harēdvasantē ślēṣmāṇaṁ pittaṁ śaradi nirharēt | varṣāsu śamayēdvāyuṁ prāgvikārasamucchrayāt ||38||

View original

हरेद्वसन्ते श्लेष्माणं पित्तं शरदि निर्हरेत् | वर्षासु शमयेद्वायुं प्राग्विकारसमुच्छ्रयात् ||३८||

🔊 Audio coming soon

Show commentary

harēdvasantē ślēṣmāṇamityādi sugamam||38||