Skip to content

11. kṣārapākavidhyadhyāyaḥ

Adhikarana 2 (3) · Śloka 3

śastrānuśastrēbhyaḥ kṣāraḥ pradhānatamaḥ, chēdyabhēdyalēkhyakaraṇāt tridōṣaghnatvādviśēṣakriyāvacāraṇācca ||3||

View original

शस्त्रानुशस्त्रेभ्यः क्षारः प्रधानतमः, छेद्यभेद्यलेख्यकरणात् त्रिदोषघ्नत्वाद्विशेषक्रियावचारणाच्च ||३||

🔊 Audio coming soon

Hide commentary

śastrānuśastrēbhya iti śastrāṇi maṇḍalāgrādīni, anuśastrāṇi tvaksārādīni, tēbhyaḥ kṣāraḥ pradhānatamaḥ, dvē punaranuśastrē agnijalaukākhyē pariśiṣṭē; taduktaṁ- ‘vidhiḥ pravakṣyatē paścādagnikṣārajalaukasām’(sū. a. 8)’- iti; ēṣāṁ trayāṇāmapi prādhānyamasti, ata ēvaiṣāṁ pr̥thagadhyāyaḥ; atra jalaukasaḥ pradhānam, agniḥ pradhānataraḥ, kṣāraḥ pradhānatamaḥ; ‘kṣārādagnirgarīyān’ (sū. a. 12) ityatra yathā na virōdhastathā tatraiva vakṣyāmaḥ| kasmāt kṣārasya prādhānyamityata āha- chēdyētyādi| chēdyādīni karmāṇyagnijalaukasōrna sambhavanti, tēna tābhyāṁ sakāśāt kṣārasya prādhānyaṁ, tridōṣaghnatvaṁ kṣārasya nānauṣadhisamavāyādityādinā sādhayiṣyati, viśēṣakriyāvacāraṇaṁ yathā pittārśaḥsu viśēṣēṇāvacāraṇam ||3||

Adhikarana 7 (8) · Śloka 8

pānīyastu garagulmōdarāgnisaṅgājīrṇārōcakānāha- śarkarāśmaryābhyantaravidradhikr̥miviṣārśaḥsūpayujyatē ||8||

View original

पानीयस्तु गरगुल्मोदराग्निसङ्गाजीर्णारोचकानाह- शर्कराश्मर्याभ्यन्तरविद्रधिकृमिविषार्शःसूपयुज्यते ||८||

🔊 Audio coming soon

Hide commentary

pānīyaviṣayaṁ darśayannāha- pānīyastvityādi| garaḥ kr̥trimaṁ viṣaṁ, dūṣīviṣamityanyē; agnisaṅgaḥ iti agniḥ sajyatē līyatē yasmādyēna yasmin vā sō'gnisaṅgaḥ, tēna vātaślaiṣmikagrahaṇīvisūcikālasakavilambikādivikārā gr̥hyantē; śarkarā vātēna bhinnā'śmarī śarkarētyucyatē||8||

Adhikarana 10 (11-12) · Śloka 12

athētarastrividhō mr̥durmadhyastīkṣṇaśca | taṁ cikīrṣuḥ śaradi girisānujaṁ śucirupōṣya praśastē'hani praśastadēśajātamanupahataṁ madhyamavayasaṁ mahāntamasitamuṣkakamadhivāsyāparēdyuḥ pāṭayitvā khaṇḍaśaḥ prakalpyāvapāṭya nivātē dēśē nicitiṁ kr̥tvā sudhāśarkarāśca prakṣipya tilanālairādīpayēt | athōpaśāntē'gnau tadbhasma pr̥thaggr̥hṇīyādbhasmaśarkarāśca | athānēnaiva vidhānēna kuṭajapalāśāśvakarṇapāribhadrakabibhītakāragvadhatilvakārkasnuhyapāmārgapāṭalānaktamālavr̥ṣakadalī- citrakapūtīkēndravr̥kṣāsphōtāśvamārakasaptacchadāgnimanthaguñjāścatasraśca kōśātakīḥ samūlaphalapatraśākhā dahēt | tataḥ kṣāradrōṇamudakadrōṇaiḥ ṣaḍbhirālōḍya mūtrairvā yathōktairēkaviṁśatikr̥tvaḥ parisrāvya, mahati kaṭāhē śanairdarvyā'vaghaṭṭayan vipacēt | sa yadā bhavatyacchō raktastīkṣṇaḥ picchilaśca tamādāya mahati vastrē parisrāvyētaraṁ vibhajya punaragnāvadhiśrayēt | tata ēva kṣārōdakāt kuḍavamadhyardhaṁ vā'panayēt | tataḥ kaṭaśarkarābhasmaśarkarākṣīrapākaśaṅkhanābhīragnivarṇāḥ kr̥tvā''yasē pātrē tasminnēva kṣārōdakē niṣicya piṣṭvā tēnaiva dvidrōṇē'ṣṭapalasammitaṁ śaṅkhanābhyādīnāṁ pramāṇaṁ prativāpya , satatamapramattaścainamavaghaṭṭayan vipacēt | sa yathā nātisāndrō nātidravaśca bhavati tathā prayatēta | athainamāgatapākamavatāryānuguptamāyasē kumbhē saṁvr̥tamukhē nidadhyādēṣa madhyamaḥ ||11|| ēṣa caivāpratīvāpaḥ pakvaḥ saṁvyūhimō mr̥duḥ ||12||

View original

अथेतरस्त्रिविधो मृदुर्मध्यस्तीक्ष्णश्च | तं चिकीर्षुः शरदि गिरिसानुजं शुचिरुपोष्य प्रशस्तेऽहनि प्रशस्तदेशजातमनुपहतं मध्यमवयसं महान्तमसितमुष्ककमधिवास्यापरेद्युः पाटयित्वा खण्डशः प्रकल्प्यावपाट्य निवाते देशे निचितिं कृत्वा सुधाशर्कराश्च प्रक्षिप्य तिलनालैरादीपयेत् | अथोपशान्तेऽग्नौ तद्भस्म पृथग्गृह्णीयाद्भस्मशर्कराश्च | अथानेनैव विधानेन कुटजपलाशाश्वकर्णपारिभद्रकबिभीतकारग्वधतिल्वकार्कस्नुह्यपामार्गपाटलानक्तमालवृषकदली- चित्रकपूतीकेन्द्रवृक्षास्फोताश्वमारकसप्तच्छदाग्निमन्थगुञ्जाश्चतस्रश्च कोशातकीः समूलफलपत्रशाखा दहेत् | ततः क्षारद्रोणमुदकद्रोणैः षड्भिरालोड्य मूत्रैर्वा यथोक्तैरेकविंशतिकृत्वः परिस्राव्य, महति कटाहे शनैर्दर्व्याऽवघट्टयन् विपचेत् | स यदा भवत्यच्छो रक्तस्तीक्ष्णः पिच्छिलश्च तमादाय महति वस्त्रे परिस्राव्येतरं विभज्य पुनरग्नावधिश्रयेत् | तत एव क्षारोदकात् कुडवमध्यर्धं वाऽपनयेत् | ततः कटशर्कराभस्मशर्कराक्षीरपाकशङ्खनाभीरग्निवर्णाः कृत्वाऽऽयसे पात्रे तस्मिन्नेव क्षारोदके निषिच्य पिष्ट्वा तेनैव द्विद्रोणेऽष्टपलसम्मितं शङ्खनाभ्यादीनां प्रमाणं प्रतिवाप्य , सततमप्रमत्तश्चैनमवघट्टयन् विपचेत् | स यथा नातिसान्द्रो नातिद्रवश्च भवति तथा प्रयतेत | अथैनमागतपाकमवतार्यानुगुप्तमायसे कुम्भे संवृतमुखे निदध्यादेष मध्यमः ||११|| एष चैवाप्रतीवापः पक्वः संव्यूहिमो मृदुः ||१२||

🔊 Audio coming soon

Hide commentary

athētara ityādi| itaraḥ pratisāraṇīyaḥ; athētarō mr̥durityādyatra kēcinna paṭhanti| pratisāraṇīyasya pākavidhiṁ nirdēṣṭumāha- taṁ cikīrṣurityādi| taṁ pratisāraṇīyaṁ, cikīrṣuḥ kartumicchuḥ; taṁ cikīrṣurityatra ‘athētaraṁ cikīrṣuḥ’ iti kēcit paṭhanti; athaśabdō maṅgalārthaḥ, itaraṁ pratisāraṇīyam| girisānujaṁ parvatōparijātaṁ, “girisānujamiti jāṅgaladēśōpalakṣaṇam” ityanyē| ‘śucirupōṣya’ ityatra ‘śucirupavasan’ iti kēcit paṭhanti| anupahataṁ kr̥midavāgnigarādyanupahatam| asitamuṣkakaṁ kr̥ṣṇapuṣpamōkṣakaṁ, na śvētādipuṣpam| adhivāsya mantravadbalikarmōpaharēdityarthaḥ| kēcidasyāgrē “mantrēṇānēnābhimantrya- agnivīrya! mahāvīrya! mā tē vīryaṁ praṇaśyatu| ihaiva tiṣṭha kalyāṇa! mama kāryaṁ kariṣyasi|| mama kāryē kr̥tē paścāddēvalōkaṁ gamiṣyasi| śvētaraktapuṣpasahasraṁ juhuyāt” iti paṭhanti; ayaṁ ca nibandhēṣu na paṭhyatē| anyē tvatra “prāṅmukhōpagatastatra baliṁ dattvā caturdiśam| vr̥kṣābhyāśē tatō brūyāt prāñjaliḥ prayataḥ śuciḥ|| nivasantīha bhūtāni yānyasmin kāniciddrumē| apakrāmantvayaṁ chēdyaḥ parārthē śvō mayā drumaḥ| ēvamāmantritaṁ vr̥kṣaṁ lājādhūpaiḥ surāsavaiḥ| prabhātē vaikr̥taṁ tatra na paśyēcchēdayēttataḥ| śāntē nīhāratimirē yugamātrōditē ravau| pūrvāgramuttarāgrasthaṁ taṁ taruṁ pāta(ṭa)yēddrutam” “ityadhivāsanamantraṁ paṭhanti, bhōjē'pyēvamēva paṭhyatē” iti ca vadanti| aparēdyuraparasmin dinē| khaṇḍaśaḥ prakalpya bahūn khaṇḍān kr̥tvā| avapāṭya tān khaṇḍān punaḥ pāṭayitvā; ‘aparēdyuḥ pāṭayitvā ityasya sthānē ‘prabhātē vaikr̥tamadbhutaṁ na paśyēttadōpakalpayēt’ iti kvacit pāṭhaḥ| vaikr̥taṁ taruśākhābhaṅgādi, adbhutaṁ rudhiravarṣādi, iti ca tasya vyākhyānam| nicitiḥ kāṣṭhānāmauttarādharyēṇāvasthitiḥ; kēcidatra ‘citiṁ kr̥tvā’ iti paṭhanti, citiṁ dāhasthānamiti vyākhyānayanti| tilanālairādīpayēt tilanāladīpanācchaktyatiśayō bhavati| nicitiṁ kr̥tvētyasyāgrē kēcit ‘sudhāśarkarāḥ prakṣipya’ iti paṭhanti, vyākhyānayanti ca- sudhāśarkarāḥ sudhāpāṣāṇāḥ| bhasmaśarkarāścēti dahyamānārdrakāṣṭharasāccharkarēvānyōnyasaṁhataṁ bhasmajātaṁ bhasmaśarkarētyucyatē, tāṁ ca pr̥thak gr̥hṇīyāt; pr̥thaggrahaṇaṁ bhinnaprayōjanārthaṁ; tēna bhasmanaḥ kṣārōdakakaraṇaṁ, bhasmaśarkarā punaḥ kṣāradravyasamavāpinī| anyē tu ‘pr̥thak gr̥hṇīyāt’ ityasyāgrē ‘kaṭaśarkarā bhasmaśarkarāśca’ iti paṭhanti, ‘kaṭaśarkarā adagdhasudhāpāṣāṇāḥ, bhasmaśarkarāstu kṣāradravyaiḥ saha dagdhāścūrṇapāṣāṇāḥ’ iti ca vyākhyānayanti| ēṣa dāhakalpaḥ| athānēnaivētyādi| athānēnaiva vidhānēnētyanēna nivātadēśanicitistilanāladīpanaṁ ca labhyatē, girisānujamityasya jāṅgaladēśōpalakṣaṇatvaṁ, tēnēhāpi kuṭajādīnyapi jāṅgalāni gr̥hyantē| muṣkakasya kuṭajādīnāṁ caikadēśakalpanatvē'pi pr̥thagdāhavidhānaṁ kuṭajādibhasmanō muṣkakabhasmanō bhāgādhikyakhyāpanārthaṁ, bhāgādhikyaṁ ca ‘tataḥ kṣāradrōṇamudakadrōṇaiḥ ṣaḍbhiḥ’- ityatra vakṣyāmaḥ| anyē tu muṣkakēṇaikēnāpi kṣārō bhavatīti pr̥thagvidhānaṁ bōdhayati| palāśaḥ kiṁśukaḥ; aśvakarṇaḥ pūrvadēśē gandhamuṇḍaḥ pippalasadr̥śaḥ , pāribhadrakō dēvadāruḥ, anyē tu raktakusumaḥ kaṇṭakīvr̥kṣaviśēṣaḥ svanāmnā prasiddhaḥ, tilvakaḥ svanāmaprasiddhaḥ; indravr̥kṣaḥ kuṭaja ēva, dvividhō hi kuṭajō br̥hatphalaḥ śvētapuṣpaḥ snigdhapatraḥ pumān, aṇuphalavr̥ntā śyāvāruṇapuṣpā strī; āsphōtā sārivā; kōśātakī ghōṣakaḥ; sā caturvidhā- br̥hatphalā, alpaphalā, pītapuṣpā, śvētapuṣpā, iti| samūlaphalapatraśākhā iti kuṭajādibhiḥ saha pratyēkaṁ sambadhyatē| kēcit kuṭajādikōśātakyantaṁ samasya paṭhanti| tataḥ kṣāradrōṇamityādi tatō muṣkakakuṭajādidāhānantaram| kṣāradrōṇamiti muṣkakabhasmanō dvau bhāgau kuṭajādibhasmana ēkō bhāga iti miśrīkr̥taṁ kṣāradrōṇamucyatē| udakadrōṇaiḥ ṣaḍbhiriti bhasmadravyāt ṣaḍguṇōdakaparibhāṣēyam, anayaivānyatrāpi kṣārapākavidhau kṣārakalpanaṁ; pakṣāntaraṁ darśayati- mūtrairvā yathōktairiti dundubhisvanīyakalpōktairityarthaḥ ; tathāhi- ‘gavāṁ mūtrēṇa kṣārakalpēna parisrāvya vipacēt’ (ka. a. 6)- iti; atrāpi kṣārakalpēnēti vacanādbhasmadravyānmūtrasya ṣaḍguṇatvamuktam| ēkaviṁśatikr̥tvaḥ parisrāvyēti ēkaviṁśativārān vastrēṇa gālayitvā| avaghaṭṭayan cālayan, tāvat pacēt sa yadā bhavatyacchō raktastīkṣṇaḥ picchilaścēti| ētē'cchādayō guṇāstribhāgāvaśēṣē kṣārōdakē bhavanti| taṁ kṣārakvātham| ādāya gr̥hītvā| itaraṁ vibhajya kṣārabhasmakalkaṁ; ‘itaradvisr̥jya’ iti kvacit pāṭhaḥ, tatrētarat bhasma kiṭṭabhūtam| adhiśrayēt ārōpayēt| tata ēva kṣārōdakāt kuḍavamadhyardhaṁ vā'panayēditi kuḍavamaṣṭau palānyapanayēt; adhyardhamityatra kuḍavamiti sambadhyatē, tēnādhyardhaṁ kuḍavaṁ dvādaśapalāni vā'panayēt| anyē tvatra dvaiguṇyaṁ na manyantē| ētacca kṣārōdakāpanayanaṁ kaṭaśarkarādīnāṁ niṣēkārthaṁ pēṣaṇārthaṁ ca; anyē tu kaṭaśarkarādīnāṁ bhāgapramāṇajñāpanārthamiti vadanti, tēna kaṭaśarkarādīni dravyāṇi pratyēkaṁ kuḍavapramāṇānyadhyardhakuḍavapramāṇāni vā āvapēdityarthaḥ| tataḥ kaṭaśarkarētyādi kaṭaśarkarā gāṅgēṣṭhī, bhasmaśarkarā atraivādhyāyē pūrvaṁ vyākhyātā; anyē tu kaṭaśarkarābhasmaśarkarayōranyathā vyākhyānaṁ kurvanti tadapyatraivādhyāyē kathitam| kṣīrapākō jalaśuktiḥ| āyasē pātrē lauhē bhājanē, ētē agnivarṇāḥ kr̥tvā, tasminnēva kṣārōdakē pūrvōpanītē kuḍavē'dhyardhakuḍavē vā, niṣicya prakṣipya| traiṣāṁ kaṭaśarkarādīnāmanirdiṣṭapramāṇatvāt samā bhāgā ityēkē; samabhāgaścātra pratyēkamaṣṭau palāni; ēvaṁ ca dvātriṁśat palāni bhavanti; ētēna dvidrōṇē'ṣṭapalasammitamityapi pramāṇamanukūlitaṁ bhavati; dvidrōṇē ṣōḍaśāṁśaścāvāpabhāgō jñāpitō bhavati| anyē tvaṣṭapalasammitamiti kaṭaśarkarādīnāṁ pratyēkaṁ dvē dvē palē ityēvamaṣṭapalatvaṁ manyantē| tanna, śaṅkhanābhipradhānatvādēva kṣārasya; ēvaṁ ca viśvāmitrabhōjōktabhāgakalpanā nirastā; taduktabhāgagrahaṇē'pi śaṅkhanābhēraprādhānyaṁ syāt| dvidrōṇagrahaṇēna tribhāgāvaśēṣaṁ kṣārōdakaṁ sarvatra paribhāṣayanti vr̥ddhāḥ, prāyēṇa hi vimiśritaṁ kṣāradrōṇamāhuḥ; udakadrōṇaiḥ ṣaḍbhiriti ṣaṭtriṁśadadhikapañcadaśaśatōdakapalaiḥ saha vipacēdityarthaḥ; tatastasya pacyamānasya taikṣṇyāccharaktapicchilādayō guṇāḥ ṣōḍaśāṁśāvaśiṣṭē ṣaṇṇavatipalapramāṇē bhavanti| anyē tu vadanti- na cātra caturbhāgādyavaśēṣaṇādiparibhāṣā vyāpriyatē, tasmācchanaiḥ śanaistāvadvipacēdyāvadrāgādiguṇayuktaḥ kvāthō bhavati kṣārasañjñita iti| ṣaṇṇavatipalapramāṇē tu kṣārōdakē kaṭaśarkarādīnāṁ samabhāgānāṁ caturthāṁśamāvāpamicchanti ||11-12||

Adhikarana 16 (18) · Śloka 18

tatra kṣārasādhyavyādhivyādhitamupavēśya nivātātapē dēśē'sambādhē'grōpaharaṇīyōktēna vidhānēnōpasambhr̥tasambhāraṁ, tatō'sya tamavakāśaṁ nirīkṣyāvaghr̥ṣyāvalikhya pracchayitvā , śalākayā kṣāraṁ pratisārayēt, dattvā vākśatamātramupēkṣēta ||18||

View original

तत्र क्षारसाध्यव्याधिव्याधितमुपवेश्य निवातातपे देशेऽसम्बाधेऽग्रोपहरणीयोक्तेन विधानेनोपसम्भृतसम्भारं, ततोऽस्य तमवकाशं निरीक्ष्यावघृष्यावलिख्य प्रच्छयित्वा , शलाकया क्षारं प्रतिसारयेत्, दत्त्वा वाक्शतमात्रमुपेक्षेत ||१८||

🔊 Audio coming soon

Hide commentary

idānīṁ kṣārapratisāraṇavidhimadhikr̥tyāha- tatra kṣārasādhyētyādi| kṣārasādhyavyādhivyādhitamiti kṣārasya sādhyō yō vyādhistēna vyādhitaṁ duḥkhitam| nivātātapē dēśē iti niśabdō vātātapābhyāṁ saha pratyēkaṁ sambadhyatē| asambādhē'saṅkīrṇadēśē, agrōpaharaṇīyōktēna vidhānēnēti ‘praśastēṣu tithikaraṇamuhūrtanakṣatrēṣu’ (sū. a. 5) ityādikēna vidhinā; asya ca kṣāraṁ pratisārayēdityanayā kriyayā sambandhaḥ| upasambhr̥tasambhāramiti yantraśastrakṣārāgniśalākētyādisamīpasthāpitōpakaraṇam| tataḥ sambhr̥tasambhārānantaram| asya vyādhitasya, tamavakāśaṁ taṁ pradēśaṁ, nirīkṣyēti vyādhyākāravijñānārtham, avaghr̥ṣyēti pittaduṣṭam, avalikhyēti vātaduṣṭaṁ suptakaṭhinatvacaṁ, pracchayitvēti kaphaduṣṭaṁ kaṇḍūśvayathuprabalaṁ, paścācchalākayā kṣāraṁ pratisārayēdityarthaḥ; ‘kṣāraṁ pratisārayēt’ ityasya sthānē ‘kṣāraṁ pātayitvā’ iti kēcit paṭhanti| kālāvadhiṁ pratipādayati- dattvā vākśatamātramityādi|- vāk laghvakṣarōccāraṇaṁ ; vākśatamātramiti mātragrahaṇēnaitadbōdhayati- ētāvatā kālēna yō dahati sa yathōktaguṇaḥ kṣāraḥ| anyē mātrasthānē ēvaśabdaṁ paṭhanti, “vākśatamēva nādhikaṁ na nyūnaṁ ca’’ iti ca vyākhyānayanti| idānīṁ kṣārasya pratidōṣaṁ lēpapramāṇamavacāraṇakālaṁ ca niyamayannāha- padmapatrasama ityādi| imaṁ ca pāṭhaṁ kēcidācāryā na paṭhanti, sa cābhāvāt samagrō na likhita iti||18||

Adhikarana 20 (22-25) · Śloka 25

rasēnāmlēna tīkṣṇēna vīryōṣṇēna ca yōjitaḥ ||22|| āgnēyēnāgninā tulyaḥ kathaṁ kṣāraḥ praśāmyati | ēvaṁ cēnmanyasē vatsa! prōcyamānaṁ nibōdha mē ||23|| amlavarjān rasān kṣārē sarvānēva vibhāvayēt | kaṭukastatra bhūyiṣṭhō lavaṇō'nurasastathā | amlēna saha saṁyuktaḥ sa tīkṣṇalavaṇō rasē ||24|| mādhuryaṁ bhajatē'tyarthaṁ tīkṣṇabhāvaṁ vimuñcati | mādhuryācchamamāpnōti vahniradbhirivāplutaḥ ||25||

View original

रसेनाम्लेन तीक्ष्णेन वीर्योष्णेन च योजितः ||२२|| आग्नेयेनाग्निना तुल्यः कथं क्षारः प्रशाम्यति | एवं चेन्मन्यसे वत्स! प्रोच्यमानं निबोध मे ||२३|| अम्लवर्जान् रसान् क्षारे सर्वानेव विभावयेत् | कटुकस्तत्र भूयिष्ठो लवणोऽनुरसस्तथा | अम्लेन सह संयुक्तः स तीक्ष्णलवणो रसे ||२४|| माधुर्यं भजतेऽत्यर्थं तीक्ष्णभावं विमुञ्चति | माधुर्याच्छममाप्नोति वह्निरद्भिरिवाप्लुतः ||२५||

🔊 Audio coming soon

Hide commentary

agnitulyasya kṣārasyāgnēyēna kāñjikēna kathaṁ śamanamityāśaṅkyāha- rasēnētyādi| amlēna tīkṣṇēna vīryōṣṇēnāgnēyēna rasēna yōjitō'gnitulyaḥ kṣāraḥ kathaṁ praśāmyatītyarthapiṇḍaḥ| uttaramāha- ēvaṁ cēnmanyasē vatsētyādi| vibhāvayēt jānīyādityarthaḥ| kaṭukastatra bhūyiṣṭha iti tatra pañcarasē kṣārē kaṭukō'nurasaḥ, lavaṇastu bhūyiṣṭha iti yōjyaṁ; kēcit kaṭukamēva bhūyiṣṭhaṁ manyantē; tanna, yatō janā amlabhakṣaṇē mādhuryārthaṁ lavaṇamēva rasaṁ prayuñjatē, lavaṇavargē kṣārasya paṭhitatvācca, kaṭuvargē cāpaṭhitatvāt; yadyēvaṁ ‘sa khalvāgnēyauṣadhibhūyiṣṭhatvāt kaṭuka’ iti tarhi katham? ucyatē, lavaṇavargapāṭhādēva kṣārasya lavaṇatvē siddhē kaṭuka iti vidhyarthamēva| sa tīkṣṇalavaṇō rasē iti sa kṣāra ēvaṅguṇaḥ| adbhiḥ pānīyaiḥ āplutō ‘bōli(ḍi)ta’ iti lōkē||22-25||

Adhikarana 28 (31) · Śloka 31

bhavati cātra- viṣāgniśastrāśanimr̥tyukalpaḥ kṣārō bhavatyalpamatiprayuktaḥ | sa dhīmatā samyaganuprayuktō rōgānnihanyādacirēṇa ghōrān ||31||

View original

भवति चात्र- विषाग्निशस्त्राशनिमृत्युकल्पः क्षारो भवत्यल्पमतिप्रयुक्तः | स धीमता सम्यगनुप्रयुक्तो रोगान्निहन्यादचिरेण घोरान् ||३१||

🔊 Audio coming soon

Hide commentary

idānīṁ samyakprayuktasya kṣārasya mahāguṇatvamasamyakprayuktasya tu mahādōṣatvaṁ nidarśayannāha- bhavati cātrētyādi| viṣāgniśastrāśanimr̥tyukalpa iti mr̥tyuśabdō viṣādibhiḥ saha pratyēkaṁ sambadhyatē, tēnāyamarthaḥ- viṣādibhiḥ kr̥tvā yō mr̥tyustēna mr̥tyunā kalpaḥ sadr̥śō bhavati; tatra viṣavadvēdanābhiḥ sarvāṅgānusārī bhūtvā mārayati, agnivadvisphōṭakādikāraṇō bhūtvā, śastravat sirādicchēdī bhūtvā, aśanivat sadyō mārayatīti dr̥ṣṭāntacatuṣṭayamupanyastam||31||