Adhikarana 30 (32) · Śloka 32
rasanimittamēva sthaulyaṁ kārśyaṁ ca | tatra ślēṣmalāhārasēvinō'dhyaśanaśīlasyāvyāyāminō divāsvapnaratasya cāma ēvānnarasō madhurataraśca śarīramanukrāmannatisnēhānmēdō janayati, tadatisthaulyamāpādayati ; tamatisthūlaṁ kṣudraśvāsapipāsākṣutsvapnasvēdagātradaurgandhyakrathanagātrasādagadgadatvāni kṣipramēvāviśanti, saukumāryānmēdasaḥ sarvakriyāsvasamarthaḥ, kaphamēdōniruddhamārgatvāccālpavyavāyō bhavati, āvr̥tamārgatvādēva śēṣā dhātavō nāpyāyantē'tyarthamatō'lpaprāṇō bhavati, pramēhapiḍakājvarabhagandaravidradhivātavikārāṇāmanyatamaṁ prāpya pañcatvamupayāti, sarva ēva cāsya rōgā balavantō bhavantyāvr̥tamārgatvāt srōtasām; atastasyōtpattihētuṁ pariharēt | utpannē tu śilājatuguggulugōmūtratriphalālōharajōrasāñjanamadhuyavamudgakōradūṣakaśyāmākōddālakādīnāṁ virūkṣaṇacchēdanīyānāṁ ca dravyāṇāṁ vidhivadupayōgō vyāyāmō lēkhanabastyupayōgaścēti ||32||
View original
रसनिमित्तमेव स्थौल्यं कार्श्यं च | तत्र श्लेष्मलाहारसेविनोऽध्यशनशीलस्याव्यायामिनो दिवास्वप्नरतस्य चाम एवान्नरसो मधुरतरश्च शरीरमनुक्रामन्नतिस्नेहान्मेदो जनयति, तदतिस्थौल्यमापादयति ; तमतिस्थूलं क्षुद्रश्वासपिपासाक्षुत्स्वप्नस्वेदगात्रदौर्गन्ध्यक्रथनगात्रसादगद्गदत्वानि क्षिप्रमेवाविशन्ति, सौकुमार्यान्मेदसः सर्वक्रियास्वसमर्थः, कफमेदोनिरुद्धमार्गत्वाच्चाल्पव्यवायो भवति, आवृतमार्गत्वादेव शेषा धातवो नाप्यायन्तेऽत्यर्थमतोऽल्पप्राणो भवति, प्रमेहपिडकाज्वरभगन्दरविद्रधिवातविकाराणामन्यतमं प्राप्य पञ्चत्वमुपयाति, सर्व एव चास्य रोगा बलवन्तो भवन्त्यावृतमार्गत्वात् स्रोतसाम्; अतस्तस्योत्पत्तिहेतुं परिहरेत् | उत्पन्ने तु शिलाजतुगुग्गुलुगोमूत्रत्रिफलालोहरजोरसाञ्जनमधुयवमुद्गकोरदूषकश्यामाकोद्दालकादीनां विरूक्षणच्छेदनीयानां च द्रव्याणां विधिवदुपयोगो व्यायामो लेखनबस्त्युपयोगश्चेति ||३२||
🔊 Audio coming soon
Hide commentary
rasanimittamityādi| cakārānmadhyaśarīratvaṁ ca| nanu, kathamēka ēva rasaḥ parasparaviruddhayōḥ sthaulyakārśyayōrhēturityata āha- tatrētyādi| adhyaśanaśīlasyēti ajīrṇabhōjanābhyāsina ityarthaḥ| nanu, mēdasvinō dīptāgnitvē kathamāmarasasambhavaḥ? naiṣa dōṣaḥ, dīptāgnitvē'pyadhyaśanaśīlatvādāmarasō bhavati| tarhi kathaṁ rasaścāpakvaścēti virōdhanīyavacanaṁ? na hyapakvō rasavyapadēśaṁ labhatē| satyaṁ, jāṭharēṇāgninā rasaḥ kadbhāvēna kr̥ta ēva, kintu dhātvagnibhirapākādāma ityucyatē| śarīramanukrāmanniti taṁ taṁ śarīradēśaṁ gacchannityarthaḥ| mēdō janayati viśiṣṭāhāravaśādadr̥ṣṭavaśānmēdasā''vr̥tamārgatvācca dhātudvayamatikramya mēda ēva vardhayati| tadatisthaulyamāpādayatīti tat mēdaḥ, āpādayati karōti| krathanaṁ svapataḥ kaṇṭhē ghurghurāravaḥ, anyē tvakasmācchvāsāvarōdhaṁ krathanaṁ kathayanti| gadgadatvam avyaktavacanatvam| kṣipramēvāviśantīti ētē kṣudraśvāsādayastaṁ sthūlaṁ śīghramēva praviśanti, sthūlē bhavantītyarthaḥ| śēṣadhātavō nāpyāyantē'tyarthamiti śēṣadhātavō'sthyādayaḥ| vātavikārāṇāmiti atra vātavikārā mēdaḥkr̥tamārgāvaraṇanimittavātakōpavikārā ityarthaḥ| anyatamamiti ēṣāmēkam| pañcatvamupayātīti maraṇamupagacchatītyarthaḥ| tasya cikitsāmāha- ata ityādi| tasyōtpattihētuṁ pariharēdityanēna nidānaparivarjanēnānāgatābādhacikitsōktā| utpannē jātē punarityarthaḥ| uddālakādīnāmiti uddālaka āraṇyakōdravaḥ, ādiśabdādgavēdhukādīnāṁ grahaṇam| virūkṣaṇacchēdanīyānāmiti virūkṣaṇaṁ mēdōghnaṁ, chēdanīyaṁ srōtōviśōdhanīyam| vidhivadupayōga iti puruṣāgnibalamātrāvidhānavānupayōga ityarthaḥ| lēkhanabastyupayōgaśca lēkhanabastayaścikitsitōktāḥ, “triphalākvāthagōmūtrakṣaudrakṣārasamanvitāḥ| ūṣakādipratīvāpā bastayō lēkhanāḥ smr̥tāḥ” (ci. a. 38) iti| cakārādvyāyāmādayō mr̥davaḥ kāṅkāyanasaktavaśca||32||