Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō vidradhīnāṁ nidānaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातो विद्रधीनां निदानं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
Hide commentary
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
sarvāmaraguruḥ śrīmānnimittāntarabhūmipaḥ |
śiṣyāyōvāca nikhilamidaṁ vidradhilakṣaṇam ||3||
View original
सर्वामरगुरुः श्रीमान्निमित्तान्तरभूमिपः |
शिष्यायोवाच निखिलमिदं विद्रधिलक्षणम् ||३||
Hide commentary
sarvāmaragururidaṁ nikhilaṁ vidradhīlakṣaṇaṁ śiṣyārthamuvācēti sambandhaḥ| amr̥tadānēna sarvē dēvā amarāḥ kr̥tāḥ, tēnāsau dhanvantariḥ sarvēṣāṁ dēvānāṁ gururityarthaḥ| śrīmān jñānātiśayēnaiśvaryēṇa ca yukta ityarthaḥ| nimittāntarabhūmipa iti nimitāntarēṇa kāraṇāntarēṇa narēṣvapi bhaiṣajyāmr̥tapradānalakṣaṇēna bhūpālatāṁ gata ityarthaḥ| anyē tu ‘aputrasya kāśirājasya paramārādhanayā nirvāṇē cittamadhiṣṭhāya putratvamāpanna’ iti kāraṇāntaraṁ vyākhyānayanti| śiṣyāyōvāca śiṣyārthaṁ kathitavānityarthaḥ| nikhilaṁ samastam| idaṁ vakṣyamāṇam| anēna dhanvantarisvarūpōpavarṇanēna vidradhērgarīyastvaṁ khyāpitaṁ bhavati||3||
Adhikarana 3 (4-6) · Śloka 6
tvagraktamāṁsamēdāṁsi pradūṣyāsthisamāśritāḥ |
dōṣāḥ śōphaṁ śanairghōraṁ janayantyucchritā bhr̥śam ||4||
mahāmūlaṁ rujāvantaṁ vr̥ttaṁ cā(vā')pyathavā''yatam |
tamāhurvidradhiṁ dhīrā, vijñēyaḥ sa ca ṣaḍvidhaḥ ||5||
pr̥thagdōṣaiḥ samastaiśca kṣatēnāpyasr̥jā tathā |
ṣaṇṇāmapi hi tēṣāṁ tu lakṣaṇaṁ sampravakṣyatē ||6||
View original
त्वग्रक्तमांसमेदांसि प्रदूष्यास्थिसमाश्रिताः |
दोषाः शोफं शनैर्घोरं जनयन्त्युच्छ्रिता भृशम् ||४||
महामूलं रुजावन्तं वृत्तं चा(वाऽ)प्यथवाऽऽयतम् |
तमाहुर्विद्रधिं धीरा, विज्ञेयः स च षड्विधः ||५||
पृथग्दोषैः समस्तैश्च क्षतेनाप्यसृजा तथा |
षण्णामपि हि तेषां तु लक्षणं सम्प्रवक्ष्यते ||६||
Hide commentary
samprāptiṁ sāmānyalakṣaṇaṁ ca darśayannāha- tvagraktētyādi| bhr̥śamityatiśayēnōcchritā iti sambandhaḥ| dhīrā dhīmantaḥ| ētēna samprāptiruktā| mahāmūlamityādi sāmānyalakṣaṇamuktaṁ, viśiṣṭaṁ kr̥ṣṇō'ruṇa ityādi, kāraṇaṁ tu sāmānyaṁ śōphakāraṇābhidhānēnaivōktam| saṅkhyāmāha- vijñēyaḥ sa ca ṣaḍvidha iti| sa vidradhiḥ| tadēva ṣaḍvidhatvamāha- pr̥thagityādi| samastaiścētyēkaḥ, kṣatēnāpyēkaḥ, asr̥jā'pyēka iti ṣaṭ||4-6||
Adhikarana 4 (7) · Śloka 7
kr̥ṣṇō'ruṇō vā paruṣō bhr̥śamatyarthavēdanaḥ |
citrōtthānaprapākaśca vidradhirvātasambhavaḥ ||7||
View original
कृष्णोऽरुणो वा परुषो भृशमत्यर्थवेदनः |
चित्रोत्थानप्रपाकश्च विद्रधिर्वातसम्भवः ||७||
Hide commentary
vātavidradhilakṣaṇamāha- kr̥ṣṇa ityādi| citrōtthānaprapāka iti nānāprakārōtthānō nānāprakārapākaścētyarthaḥ||7||
Adhikarana 5 (8) · Śloka 8
pakvōdumbarasaṅkāśaḥ śyāvō vā jvaradāhavān |
kṣiprōtthānaprapākaśca vidradhiḥ pittasambhavaḥ ||8||
View original
पक्वोदुम्बरसङ्काशः श्यावो वा ज्वरदाहवान् |
क्षिप्रोत्थानप्रपाकश्च विद्रधिः पित्तसम्भवः ||८||
Hide commentary
pittavidradhimāha- pakvētyādi||8||
Adhikarana 6 (9) · Śloka 9
śarāvasadr̥śaḥ pāṇḍuḥ śītaḥ stabdhō'lpavēdanaḥ |
cirōtthānaprapākaśca sakaṇḍuśca kaphōtthitaḥ ||9||
View original
शरावसदृशः पाण्डुः शीतः स्तब्धोऽल्पवेदनः |
चिरोत्थानप्रपाकश्च सकण्डुश्च कफोत्थितः ||९||
Hide commentary
kaphajamāha- śarāvasadr̥śa ityādi| śarāvasādr̥śyēna mahattvamuktam||9||
Adhikarana 7 (10) · Śloka 10
tanupītasitāścaiṣāmāsrāvāḥ kramaśaḥ smr̥tāḥ |10|
View original
तनुपीतसिताश्चैषामास्रावाः क्रमशः स्मृताः |१०|
Hide commentary
tēṣāṁ vidradhīnāṁ yathākramamāsrāvānāha- tanvityādi| ēṣāṁ vātāpittakaphōtthānāṁ vidradhīnām|10|-
Adhikarana 8 (10) · Śloka 11
nānāvarṇarujāsrāvō ghāṭālō viṣamō mahān ||10||
viṣamaṁ pacyatē cāpi vidradhiḥ sānnipātikaḥ |11|
View original
नानावर्णरुजास्रावो घाटालो विषमो महान् ||१०||
विषमं पच्यते चापि विद्रधिः सान्निपातिकः |११|
Hide commentary
sānnipātikamāha- nānētyādi| nānāvarṇāḥ kr̥ṣṇapītaśuklāḥ, nānārujāstōdadāhakaṇḍvādyāḥ, nānāsrāvāstanupītaśuklāḥ, tē yasya santi sa yathōktaḥ| ghāṭāla iti ghāṭā ūrdhvabhāgō mahān yasyāstīti sa ghāṭālaḥ| viṣamō'sādhyatvāt| viṣamaṁ pacyatē cāpīti cirāciragambhīrōttānānunnatōnnatabhēdēna ||10||-
Adhikarana 9 (11-12) · Śloka 13
taistairbhāvairabhihatē kṣatē vā'pathyasēvinaḥ ||11||
kṣatōṣmā vāyuvisr̥taḥ saraktaṁ pittamīrayēt |
jvarastr̥ṣṇā ca dāhaśca jāyatē tasya dēhinaḥ ||12||
ēṣa vidradhirāgantuḥ pittavidradhilakṣaṇaḥ |13|
View original
तैस्तैर्भावैरभिहते क्षते वाऽपथ्यसेविनः ||११||
क्षतोष्मा वायुविसृतः सरक्तं पित्तमीरयेत् |
ज्वरस्तृष्णा च दाहश्च जायते तस्य देहिनः ||१२||
एष विद्रधिरागन्तुः पित्तविद्रधिलक्षणः |१३|
Hide commentary
āgantōḥ samprāptiṁ darśayannāha- taistairityādi| taistairiti aśvapatanagū(mū)ḍhaprahārādibhirityarthaḥ; tēnāsrutaśōṇitapiccitādīnāṁ grahaṇam| kṣatē vētyatra taistairbhāvairiti tīkṣṇaprahārādibhirityarthaḥ; anēna ca srutaśōṇitānāṁ chinnādīnāṁ grahaṇam| kṣatōṣmā vāyuvisr̥tō vātēna vistāritaḥ| pittavidradhilakṣaṇō ‘bhavati’ ityadhyāhāraḥ||11-12||-
Adhikarana 10 (13) · Śloka 14
kr̥ṣṇasphōṭāvr̥taḥ śyāvastīvradāharujājvaraḥ ||13||
pittavidradhiliṅgastu raktavidradhirucyatē |14|
View original
कृष्णस्फोटावृतः श्यावस्तीव्रदाहरुजाज्वरः ||१३||
पित्तविद्रधिलिङ्गस्तु रक्तविद्रधिरुच्यते |१४|
Hide commentary
raktavidradhilakṣaṇamāha- kr̥ṣṇasphōṭāvr̥ta ityādi||13||-
Adhikarana 11 (14) · Śloka 14
uktā vidradhayō hyētē tēṣvasādhyastu sarvajaḥ ||14||
View original
उक्ता विद्रधयो ह्येते तेष्वसाध्यस्तु सर्वजः ||१४||
Hide commentary
bāhyēṣvasādhyamāha- uktā ityādi| sarvajaḥ sānnipātikaḥ||14||
Adhikarana 12 (15-18) · Śloka 19
ābhyantarānatastūrdhvaṁ vidradhīn paricakṣatē |
gurvasātmyaviruddhānnaśuṣkasaṁsr̥ṣṭabhōjanāt ||15||
ativyavāyavyāyāmavēgāghātavidāhibhiḥ |
pr̥thak sambhūya vā dōṣāḥ kupitā gulmarūpiṇam ||16||
valmīkavatsamunnaddhamantaḥ kurvanti vidradhim |
gudē bastimukhē nābhyāṁ kukṣau vaṅkṣaṇayōstathā ||17||
vr̥kkayōryakr̥ti plīhni hr̥dayē klōmni vā tathā |
tēṣāṁ liṅgāni jānīyādbāhyavidradhilakṣaṇaiḥ ||18||
āmapakvaiṣaṇīyācca pakvāpakvaṁ vinirdiśēt |19|
View original
आभ्यन्तरानतस्तूर्ध्वं विद्रधीन् परिचक्षते |
गुर्वसात्म्यविरुद्धान्नशुष्कसंसृष्टभोजनात् ||१५||
अतिव्यवायव्यायामवेगाघातविदाहिभिः |
पृथक् सम्भूय वा दोषाः कुपिता गुल्मरूपिणम् ||१६||
वल्मीकवत्समुन्नद्धमन्तः कुर्वन्ति विद्रधिम् |
गुदे बस्तिमुखे नाभ्यां कुक्षौ वङ्क्षणयोस्तथा ||१७||
वृक्कयोर्यकृति प्लीह्नि हृदये क्लोम्नि वा तथा |
तेषां लिङ्गानि जानीयाद्बाह्यविद्रधिलक्षणैः ||१८||
आमपक्वैषणीयाच्च पक्वापक्वं विनिर्दिशेत् |१९|
Hide commentary
antarvidradhērhētusamprāptilakṣaṇānyāha- ābhyantarānityādi| saṁsr̥ṣṭabhōjanāt kadaśanabhōjanāt| sambhūya militvā| gulmarūpiṇaṁ valmīkavatsamunnaddhaṁ vidradhiṁ kurvantīti sambandhaḥ; gulmarūpiṇaṁ kāṭhinyēna, valmīkavatsamunnaddhaṁ sarvata unnatam| gurvasātmyētyādi vidāhibhiriti yāvaddhētuḥ, pr̥thak sambhūya vēti samprāptiḥ, gulmarūpiṇaṁ valmīkavatsamunnaddhamiti ca sāmānyalakṣaṇam| tatrāpi valmīkavatsamunnaddhatvaṁ pacyamānāvasthāyām| tēṣāṁ vātādibhēdabhinnānāṁ viśēṣavarṇaliṅgasaṅkhyādikaṁ bāhyavidradhivajjñēyam| jējjaṭastu ābhyantarasyāgantōrabhāvamēva manyatē| tēṣāṁ bāhyānāmābhyantarāṇāṁ ca sthānamāha- gudē ityādi| gudādiṣu sthānēṣu dōṣā vidradhiṁ kurvantīti sambandhaḥ| bastimukhē na tu bastau, tatra māṁsamēdasōrabhāvāt| vaṅkṣaṇa ūrumūlāśrayaḥ ‘gaṇḍaka’ iti lōkē| vr̥kkau māṁsapiṇḍadvayam (ēkō vāmapārśvasthitaḥ, dvitīyō dakṣiṇapārśvasthitaḥ )| yakr̥t kālakhaṇḍaṁ dakṣiṇapārśvastham| plīhā udaravāmapārśvē sthitaḥ| hr̥dayaṁ kamalamukulākāramadhōmukham| klōma kālakhaṇḍādadhastāt sthitaṁ dakṣiṇapārśvasthaṁ tilakaṁ prasiddham| tēṣāmābhyantarāṇāmityarthaḥ||15-18||-
Adhikarana 13 (19-22) · Śloka 22
adhiṣṭhānaviśēṣēṇa liṅgaṁ śr̥ṇu viśēṣataḥ ||19||
gudē vātanirōdhastu bastau kr̥cchrālpamūtratā |
nābhyāṁ hikkā tathā''ṭōpaḥ kukṣau mārutakōpanam ||20||
kaṭīpr̥ṣṭhagrahastīvrō vaṅkṣaṇōtthē tu vidradhau |
vr̥kkayōḥ pārśvasaṅkōcaḥ plīhnyucchvāsāvarōdhanam ||21||
sarvāṅgapragrahastīvrō hr̥di śūlaśca dāruṇaḥ |
śvāsō yakr̥ti tr̥ṣṇā ca pipāsāklōmajē'dhikā ||22||
View original
अधिष्ठानविशेषेण लिङ्गं शृणु विशेषतः ||१९||
गुदे वातनिरोधस्तु बस्तौ कृच्छ्राल्पमूत्रता |
नाभ्यां हिक्का तथाऽऽटोपः कुक्षौ मारुतकोपनम् ||२०||
कटीपृष्ठग्रहस्तीव्रो वङ्क्षणोत्थे तु विद्रधौ |
वृक्कयोः पार्श्वसङ्कोचः प्लीह्न्युच्छ्वासावरोधनम् ||२१||
सर्वाङ्गप्रग्रहस्तीव्रो हृदि शूलश्च दारुणः |
श्वासो यकृति तृष्णा च पिपासाक्लोमजेऽधिका ||२२||
Hide commentary
bāhyānāmābhyantarāṇāṁ cādhiṣṭhānaviśēṣēṇa lakṣaṇaṁ darśayannāha- adhiṣṭhānētyādi| āṭōpaḥ saṅkṣōbhaḥ| pārśvasaṅkōcaḥ pārśvōtpāṭanamiva| hr̥dīti hr̥dayōtthē vidradhau, sarvāṅgapragrahādaya upadravā bhavantītyarthaḥ| ‘klōmni pipāsā’ ityādi pāṭhāntaraṁ kēcit paṭhanti, taccābhāvānna likhitam||19-22||
Adhikarana 14 (23) · Śloka 23
āmō vā yadi vā pakvō mahān vā yadi vētaraḥ |
sarvō marmōtthitaścāpi vidradhiḥ kaṣṭa ucyatē ||23||
View original
आमो वा यदि वा पक्वो महान् वा यदि वेतरः |
सर्वो मर्मोत्थितश्चापि विद्रधिः कष्ट उच्यते ||२३||
Hide commentary
tatra marmōtthitānāṁ sarvāvasthāsu kaṣṭatvaṁ darśayannāha- āma ityādi| yadi vētara iti itarō'lpaḥ||23||
Adhikarana 15 (24-25) · Śloka 25
nābhēruparijāḥ pakvā yāntyūrdhvamitarē tvadhaḥ |
jīvatyadhō niḥsrutēṣu srutēṣūrdhvaṁ na jīvati ||24||
hr̥nnābhibastivarjyā yē tēṣu bhinnēṣu bāhyataḥ |
jīvēt kadācit puruṣō nētarēṣu kadācana ||25||
View original
नाभेरुपरिजाः पक्वा यान्त्यूर्ध्वमितरे त्वधः |
जीवत्यधो निःस्रुतेषु स्रुतेषूर्ध्वं न जीवति ||२४||
हृन्नाभिबस्तिवर्ज्या ये तेषु भिन्नेषु बाह्यतः |
जीवेत् कदाचित् पुरुषो नेतरेषु कदाचन ||२५||
Hide commentary
avasthāviśēṣādasādhyatvamāha- nābhērityādi| nābhēruparijāḥ plīhayakr̥tklōmakukṣihr̥dayajāḥ, pakvā ūrdhvaṁ yānti sravanti| itarē gudabastivr̥kkavaṅkṣaṇajā adhō yānti| ēṣu cādhōniḥsrutēṣu jīvati, nōrdhvaniḥsrutēṣu| hr̥nnābhibastijān varjayitvā yē'nyē gudakukṣivaṅkṣaṇavr̥kkaplīhayakr̥tklōmajāstēṣvantarvidradhiṣu bāhyātō bhinnēṣu kadāciddaivavaśājjīvēt, na punaritarēṣvabhyantaratō bhinnēṣvityarthaḥ| hr̥nnābhibastijānāṁ cāsādhyatvamagrēvācyam||24-25||
Adhikarana 16 (26) · Śloka 26
strīṇāmapaprajātānāṁ prajātānāṁ tathā'hitaiḥ |
dāhajvarakarō ghōrō jāyatē raktavidradhiḥ ||26||
View original
स्त्रीणामपप्रजातानां प्रजातानां तथाऽहितैः |
दाहज्वरकरो घोरो जायते रक्तविद्रधिः ||२६||
Hide commentary
ābhyantaraṁ raktajaṁ nārīṇāmēva darśayannāha- strīṇāmityādi| strīṇāṁ raktāvidradhirjāyata iti sambandhaḥ| kimbhūtānāṁ strīṇām? apaprajātānāṁ, patitagarbhaṇāṁ; punarapi kimbhūtānāṁ? prajātānāṁ samyakkālaprasūtānām| ahitaiḥ śītarūkṣāhāravihāraiḥ||26||
Adhikarana 17 (27) · Śloka 28
api samyakprajātānāmasr̥k kāyādaniḥsr̥tam |
raktajaṁ vidradhiṁ kuryāt kukṣau makkallasañjñitam ||27||
saptāhānnōpaśāntaścēttatō'sau samprapacyatē |28|
View original
अपि सम्यक्प्रजातानामसृक् कायादनिःसृतम् |
रक्तजं विद्रधिं कुर्यात् कुक्षौ मक्कल्लसञ्ज्ञितम् ||२७||
सप्ताहान्नोपशान्तश्चेत्ततोऽसौ सम्प्रपच्यते |२८|
Hide commentary
tasyaiva raktavidradhērviśēṣamāha- api samyagityādi| makkallasañjñitaṁ makkallajanitaṁ, kāraṇē kāryōpacārāt; ghr̥tamāyuriti yathā| saptarātramapraśāntaḥ pittōṣmaṇā'ntaḥ pacyatē, pakvaścāsādhyaḥ||27||-
Adhikarana 18 (28-33) · Śloka 33
viśēṣamatha vakṣyāmi spaṣṭaṁ vidradhigulmayōḥ ||28||
gulmadōṣasamutthānādvidradhērgulmakasya ca |
kasmānna pacyatē gulmō vidradhiḥ pākamēti ca ||29||
na nibandhō'sti gulmānāṁ vidradhiḥ sanibandhanaḥ |
gulmākārāḥ svayaṁ dōṣā vidradhirmāṁsaśōṇitē ||30||
vivarānucarō granthirapsu budbudakō yathā |
ēvamprakārō gulmastu tasmāt pākaṁ na gacchati ||31||
māṁsaśōṇitabāhulyāt pākaṁ gacchati vidradhiḥ |
māṁsaśōṇitahīnatvādgulmaḥ pākaṁ na gacchati ||32||
gulmastiṣṭhati dōṣē svē vidradhirmāṁsaśōṇitē |
vidradhiḥ pacyatē tasmādgulmaścāpi na pacyatē ||33||
View original
विशेषमथ वक्ष्यामि स्पष्टं विद्रधिगुल्मयोः ||२८||
गुल्मदोषसमुत्थानाद्विद्रधेर्गुल्मकस्य च |
कस्मान्न पच्यते गुल्मो विद्रधिः पाकमेति च ||२९||
न निबन्धोऽस्ति गुल्मानां विद्रधिः सनिबन्धनः |
गुल्माकाराः स्वयं दोषा विद्रधिर्मांसशोणिते ||३०||
विवरानुचरो ग्रन्थिरप्सु बुद्बुदको यथा |
एवम्प्रकारो गुल्मस्तु तस्मात् पाकं न गच्छति ||३१||
मांसशोणितबाहुल्यात् पाकं गच्छति विद्रधिः |
मांसशोणितहीनत्वाद्गुल्मः पाकं न गच्छति ||३२||
गुल्मस्तिष्ठति दोषे स्वे विद्रधिर्मांसशोणिते |
विद्रधिः पच्यते तस्माद्गुल्मश्चापि न पच्यते ||३३||
Hide commentary
pr̥thak sambhūya vā dōṣāḥ kupitā gulmarūpiṇamityatraikarūpatvādantarvidradhigulmayōḥ kutō gulmādasya vidradhēḥ pākakr̥tō viśēṣa ityāha- viśēṣamityādi| viśēṣaṁ bhēdam| samutthānaṁ kāraṇaṁ, dōṣā ēva samutthānaṁ, tacca dvayōstulyam| siddhāntamāha- na nibandhō'stīti; niścitya bandhātīti nibandhō mūlaṁ; tadgulmānāṁ mūlaṁ nāstīti, rasaraktādidūṣyāṇāmabhāvatvāt| kutaḥ punarēṣāṁ śōpharūpāṇāmapi mūlaṁ nāstītyāha- gulmākārā gulmarūpāḥ, svayamātmanaiva, dōṣā vātādayaḥ, na punardūṣyasaṁśrayāḥ| vidradhērmūlasambhavē hētumāha- vidradhirmāṁsaśōṇitē iti; ‘bhavati’ iti śēṣaḥ| tatra kathaṁ pittē kaphē vā dravē vātajanitasya gulmasya sthitirityāha- vivarānucara ityādi| yathā'psu budbudakaḥ, ēvamprakārō vivarānucaraḥ srōtō'nusā(cā)rī vātagranthirūpō gulmaḥ, ‘kaphapittayōḥ’ iti śēṣaḥ; tasmāt pūrvōktāddhētōḥ pākaṁ na yāti| amumēvārthaṁ niyamayannāha- māṁsaśōṇitabāhulyādityādi| vidradhigulmayōrmūlasambhavāsambhavābhyāṁ pākāpākau pratipādya sthānaviśēṣādapi hētōḥ pākāpākau pratipādayannāha- gulmastiṣṭhatītyādi| gulmaścāpi na pacyata iti apiśabdēna pacyatē gulma iti kāyacikitsāyāmuktaṁ gulmapākitvaṁ samuccīyatē||28-33||
Adhikarana 19 (34) · Śloka 34
hr̥nnābhibastijaḥ pakvō varjyō yaśca tridōṣajaḥ |34|
View original
हृन्नाभिबस्तिजः पक्वो वर्ज्यो यश्च त्रिदोषजः |३४|
Hide commentary
hr̥dityādi| ētēna sānnipātikaḥ pakvō yatra kutracit sthitō vidradhirvarjanīyaḥ| kēcidgulmavidradhyōrmānakathanāya ślōkaṁ paṭhanti- “muṣṭipramāṇō gulmastu vidradhiśca tataḥ param”- iti; tataḥ paramiti muṣṭēradhika ityarthaḥ|34|-
Adhikarana 20 (34-38) · Śloka 38
atha majjaparīpākō ghōraḥ samupajāyatē ||34||
sō'sthimāṁsanirōdhēna dvāraṁ na labhatē yadā |
tataḥ sa vyādhinā tēna jvalanēnēva dahyatē ||35||
asthi(tha) majjōṣmaṇā tēna śīryatē dahyamānavat |
vikāraḥ śalyabhūtō'yaṁ klēśayēdāturaṁ ciram ||36||
athāsya karmaṇā vyādhirdvāraṁ tu labhatē yadā |
tatō mēdaḥprabhaṁ snigdhaṁ śuklaṁ śītamathō guru ||37||
bhinnē'sthni niḥsravēt pūyamētadasthigataṁ viduḥ |
vidradhiṁ śāstrakuśalāḥ sarvadōṣarujāvaham ||38||
View original
अथ मज्जपरीपाको घोरः समुपजायते ||३४||
सोऽस्थिमांसनिरोधेन द्वारं न लभते यदा |
ततः स व्याधिना तेन ज्वलनेनेव दह्यते ||३५||
अस्थि(थ) मज्जोष्मणा तेन शीर्यते दह्यमानवत् |
विकारः शल्यभूतोऽयं क्लेशयेदातुरं चिरम् ||३६||
अथास्य कर्मणा व्याधिर्द्वारं तु लभते यदा |
ततो मेदःप्रभं स्निग्धं शुक्लं शीतमथो गुरु ||३७||
भिन्नेऽस्थ्नि निःस्रवेत् पूयमेतदस्थिगतं विदुः |
विद्रधिं शास्त्रकुशलाः सर्वदोषरुजावहम् ||३८||
Hide commentary
prāktanakarmavaśādupēkṣaṇādvā yō vidradhiṣvasthyantargataḥ pākō bhavati tasya lakṣaṇamāha- athētyādi| sarvavidradhayō vātādinā yadā'sthyāśritya jāyantē, upēkṣaṇādanantaraṁ tadgatamajjā ca paripacyatē tadētadrūpamuktam| sō'sthimāṁsanirōdhēnēti sa majjāparipākaḥ| tataḥ sa vyādhinā tēnēti tadā sa puruṣaḥ, tēna vyādhinā majjaparipākēna| asthi(tha)majjōṣmaṇā tēna śīryatē dahyamānavaditi tēna majjōṣmaṇā, atha upēkṣaṇādanantaraṁ, śīryatē vinaśyati, kiṁvat? dahyamānavat| athāsya karmaṇēti karmaṇā śastrakarmaṇā| vyādhiḥ pūyam||34-38||
Adhikarana puṣpikā · Śloka 9
iti suśrutasaṁhitāyāṁ nidānasthānē vidradhinidānaṁ nāma navamō'dhyāyaḥ ||9||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां निदानस्थाने विद्रधिनिदानं नाम नवमोऽध्यायः ||९||
Hide commentary
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ nidānasthānē navamō'dhyāyaḥ||9||