Skip to content

35. udaranidānam

Adhikarana udarasya vahniduṣṭijanyatvam (1) · Śloka 1

athōdaranidānam | rōgāḥ sarvē'pi mandē'gnau sutarāmudarāṇi ca | ajīrṇānmalinaiścānnairjāyantē malasañcayāt ||1|| (vā. ni. a. 12) |

View original

अथोदरनिदानम् | रोगाः सर्वेऽपि मन्देऽग्नौ सुतरामुदराणि च | अजीर्णान्मलिनैश्चान्नैर्जायन्ते मलसञ्चयात् ||१|| (वा. नि. अ. १२) |

🔊 Audio coming soon

Hide commentary

madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)

udarōtsēdhasādharmyādudaranidānam| udarasya viśēṣēṇa vahniduṣṭijanyatvamāha– rōgā ityādi| agnimāndyaṁ ca dōṣatrayajanakam| yaduktam– “varṣāsvagnibalē hīnē kupyanti pavanādayaḥ|” (ca. sū. a. 6) iti| malinairiti atyarthadōṣajanakairviruddhādhyaśanādibhiḥ| malasañcayāditi malā dōṣāḥ purīṣādayaśca, tēṣāmativr̥ddhatvāt| tantrāntaraṁ ca– “atisañcitadōṣāṇāṁ pāpaṁ karma ca kurvatām| udarāṇyupajāyantē mandāgnīnāṁ viśēṣataḥ||” iti| yadyapi mandāgnitvamalinānnatvayōḥ pratyēkamapi dōṣatrayajanakatvamasti, tathā'pyatrōbhayahētujanakatvēna dōṣaduṣṭiprakarṣaḥ khyāpyatē, ata ēva duṣṭiprakarṣakhyāpanārthaṁ ‘malasañcayāt’ ityatra sampūrvaṁ kr̥tavān||1||

ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)

udarōtsēdhasādharmyādudaranidānam| udarasya viśēṣēṇa vahnijanyaduṣṭitvamāha– rōgā ityādi| atrōdarasthō rōgō'pyudaraśabdēnōcyatē| uktañca– “ tātsthyataddharmatābhyāṁ ca tatsamīpatayā'pi ca| tatsāhacaryācchabdānāṁ vr̥ttirēṣā caturvidhā||” iti| agnimāndyaṁ dōṣatrayajanakam| yaduktam– “tēṣāmagnibalē hīnē kupyanti pavanādayaḥ|” iti| malinairiti ajīrṇādatyarthadōṣajanakairviruddhādhyaśanādibhiḥ| malasañcayāditi| malā dōṣāḥ purīṣādayaśca, tēṣāmativr̥ddhatvāt| uktaṁ ca tantrāntarē– “atisañcitadōṣāṇāṁ pāpaṁ karma ca kurvatām| udarāṇyupajāyantē mandāgnīnāṁ viśēṣataḥ||” iti| yadyapyatra mandāgnitvamalinānnatvayōḥ pratyēkamapi dōṣatrayajanakatvamasti, tathā'pyatrōbhayahētujanakatvēna duṣṭiprakarṣaḥ khyāpyatē||1||

Adhikarana udarasamprāptiḥ (2) · Śloka 2

ruddhvā svēdāmbuvāhīni dōṣāḥ srōtāṁsi sañcitāḥ | prāṇāgnyapānān sandūṣya janayantyudaraṁ nr̥ṇām ||2|| (ca. ci. a. 13) |

View original

रुद्ध्वा स्वेदाम्बुवाहीनि दोषाः स्रोतांसि सञ्चिताः | प्राणाग्न्यपानान् सन्दूष्य जनयन्त्युदरं नृणाम् ||२|| (च. चि. अ. १३) |

🔊 Audio coming soon

Hide commentary

madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)

samprāptimāha– ruddhvētyādi| svēdāmbuvāhīnīti svēdavahāni ambuvahāni ca| anayōśca bhēdaḥ, “udakavahānāṁ srōtasāṁ tālumūlaṁ klōma ca; svēdavahānāṁ srōtasāṁ mēdō mūlaṁ lōmakūpāśca|” (ca. vi. a. 5) ityanēnōktō jñēyaḥ| srōtōrōdhaścātra bahirēva na punarantaḥ| yaduktaṁ carakē– “svēdastu bāhyēṣu srōtaḥsu pratihatagatistiryagavatiṣṭhamānastadēvōdakamāpyāyayati|” (ca. ci. a. 13) iti| ata ēvōdarapūrṇatā annarasēna| prāṇāgnīti punaragnidūṣaṇābhidhānēna mandasyāpyagnēḥ punardōṣakr̥taṁ sutarāṁ māndyaṁ bōdhayati| dōṣasañcayagatēnāpi vāyunā prāṇāpānayōrdūṣaṇaṁ na viruddhaṁ, yatō vāyunā vāyvantaraduṣṭiḥ kriyata ēva| suśrutē tu pūrvarūpamasyōktaṁ; tadyathā– “tatpūrvarūpaṁ balavarṇakāṅkṣāvalīvināśō jaṭharē hi rājyaḥ| jīrṇāparijñānavidāhavatyō bastau rujaḥ pādagataśca śōthaḥ||” (su. ni. a. 7) iti||2||

ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)

tasyāḥ samprāptimāha– ruddhētyādi| dōṣāḥ svēdāmbuvāhīni srōtāṁsi ruddhvā prāṇāgnyapānān sandūṣya udaramutpādayanti| svēdāmbuvāhīnīti, anayōśca bhēdaḥ– udakavahānāṁ srōtasāṁ tālumūlaṁ klōma ca, svēdavahānāṁ mēdōmūlaṁ rōmakūpāścētyanēna prōktō jñēyaḥ| srōtōnirōdhaśca bahirēva na punarantaḥ| yaduktaṁ carakē– “svēdaśca bāhyēṣu mārgēṣvabhihatagatistiryagavatiṣṭhamānastadēvōdakamāpyāyati” iti| ata ēvōdarapūrṇatā'nnarasēna| prāṇā'gnīti prāṇō vāyuragniśca, apānō vāyuḥ, ētān; punaragniṁ sandūṣyētyabhidhānēna mandasyāgnēḥ punardōṣakr̥taṁ sutarāṁ māndyaṁ bōdhayati| dōṣasañcayagatēnāpi vāyunā prāṇāpānayōrdūṣaṇaṁ na viruddhaṁ, yatō duṣṭēna vāyunā'duṣṭasyāntarvāyōrduṣṭiḥ kriyata ēva| asya tu pūrvarūpaṁ suśrutē paṭhitaṁ, tadyathā– “tatpūrvarūpaṁ balavarṇakāṅkṣāvalīvināśō jaṭharē ca rājyaḥ| jīrṇāparijñānavidāhavatyō bastau rujaḥ pādagataśca śōthaḥ||” iti||2||

Adhikarana udarāṇāṁ sāmānyarūpam (3-4) · Śloka 5

ādhmānaṁ gamanē'śaktirdaurbalyaṁ durbalāgnitā | śōthaḥ sadanamaṅgānāṁ saṅgō vātapurīṣayōḥ ||3|| dāhastandrā ca sarvēṣu jaṭharēṣu bhavanti hi | (su. ni. a. 7) | pr̥thagdōṣaiḥ samastaiśca plīhabaddhakṣatōdakaiḥ ||4|| sambhavantyudarāṇyaṣṭau tēṣāṁ liṅgaṁ pr̥thak śr̥ṇu |5|

View original

आध्मानं गमनेऽशक्तिर्दौर्बल्यं दुर्बलाग्निता | शोथः सदनमङ्गानां सङ्गो वातपुरीषयोः ||३|| दाहस्तन्द्रा च सर्वेषु जठरेषु भवन्ति हि | (सु. नि. अ. ७) | पृथग्दोषैः समस्तैश्च प्लीहबद्धक्षतोदकैः ||४|| सम्भवन्त्युदराण्यष्टौ तेषां लिङ्गं पृथक् शृणु |५|

🔊 Audio coming soon

Hide commentary

madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)

udarāṇāṁ sāmānyarūpamāha– ādhmānamityādi| durbalāgnitēti mandō'gniryadyapyatra hētustathā'pyagnēratiśayadaurbalyaṁ liṅgatvēna jñēyam| udarāṇyaṣṭāviti yakr̥ddālyudarasya plīhōdarēṇa sārdhaṁ samānacikitsyatayā tathōtpattiviśiṣṭadakōdarāt kramēṇa bhūtadakōdarasyāpi samānaliṅgacikitsitatvēnābhinnatvāt aṣṭāvēvōdarāṇi bhavanti| plīhōdarādīni ca yadyapi catvāri dōṣajāni, tathā'pi hētuliṅgacikitsābhēdāt pr̥thaguktāni||3-4||–

ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)

sarvēṣāmudarāṇāṁ sāmānyalakṣaṇamāha– ādhmānamityādi| mandāgniryadyapyatra hētuḥ, tathā'pyagnēratiśayadaurbalyaṁ liṅgatvēna jñēyam| sadanaṁ sādaḥ| vātapurīṣayōḥ saṅga iti apravr̥ttiḥ| tēṣāṁ saṅkhyāmāha– pr̥thagityādi| vātapittakaphaistrayaḥ, tribhirēkaḥ, plīhnā baddhēna kṣatēna udakēnaikaikaḥ, ēvamaṣṭāvēvōdarāṇi| yakr̥ddālyudarasya plīhōdarēṇa saha samānacikitsitatayā samānaliṅgatvēnābhinnatvāt aṣṭāvēvōdarāṇi bhavanti, natu yakr̥ddālyudaraṁ pr̥thak| plīhōdarādīni ca yadyapi catvāri dōṣajāni, tathā'pi hētuliṅgacikitsābhēdāt pr̥thaguktāni; tēṣāṁ liṅgāni pr̥thak śr̥ṇu||3-4||–

Adhikarana vātōdaralakṣaṇam (5-8) · Śloka 8

tatra vātōdarē śōthaḥ pāṇipānnābhikukṣiṣu ||5|| kukṣipārśvōdarakaṭīpr̥ṣṭharuk parvabhēdanam | śuṣkakāsō'ṅgamardō'dhōgurutā malasaṅgrahaḥ ||6|| śyāvāruṇatvagāditvamakasmādvr̥ddhihrāsavat | satōdabhēdamudaraṁ tanukr̥ṣṇasirātatam ||7|| ādhmātadr̥tivacchabdamāhataṁ prakarōti ca | vāyuścātra sarukśabdō vicarēt sarvatō gatiḥ ||8|| (vā. ni. a. 12) |

View original

तत्र वातोदरे शोथः पाणिपान्नाभिकुक्षिषु ||५|| कुक्षिपार्श्वोदरकटीपृष्ठरुक् पर्वभेदनम् | शुष्ककासोऽङ्गमर्दोऽधोगुरुता मलसङ्ग्रहः ||६|| श्यावारुणत्वगादित्वमकस्माद्वृद्धिह्रासवत् | सतोदभेदमुदरं तनुकृष्णसिराततम् ||७|| आध्मातदृतिवच्छब्दमाहतं प्रकरोति च | वायुश्चात्र सरुक्शब्दो विचरेत् सर्वतो गतिः ||८|| (वा. नि. अ. १२) |

🔊 Audio coming soon

Hide commentary

madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)

vātōdaralakṣaṇamāha– tatrētyādi| akasmādvr̥ddhihrāsavaditi aniyatavr̥ddhihrāsayuktamudaram| ādhmātadr̥tivaditi vātapūrṇacarmapuṭavaditi||5-8||

ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)

tatra vātōdaralakṣaṇamāha– tatrētyādi| hastapādādiṣu śvayathuḥ| kukṣyādiṣu ca pīḍā, udarasya vāmadakṣiṇabhāgē kukṣiḥ, parvabhēdanaṁ sandhisphuṭanam, adhō nābhēradhaḥ pakvāśayē gurutā, malasaṅgrahaḥ purīṣasyāpravr̥ttiḥ| tvagādiṣu śyāvāruṇatvam, ādiśabdēna nakhanētragrahaṇam| akasmāddr̥tihāsavaditi dr̥tiścarmakhallī, hastāhatavātapūrṇadr̥tivat śabdaṁ karōti, udaramiti śēṣaḥ| sarvatōgatiḥ sarvakōṣṭhagatō vāyuḥ sarukśabdō dhāvati||5-8||

Adhikarana paittikōdaralakṣaṇam (9-10) · Śloka 10

pittōdarē jvarō mūrchā dāhastr̥ṭ kaṭukāsyatā | bhramō'tisāraḥ pītatvaṁ tvagādāvudaraṁ harit ||9|| pītatāmrasirānaddhaṁ sasvēdaṁ sōṣma dahyatē | dhūmāyatē mr̥dusparśaṁ kṣiprapākaṁ pradūyatē ||10|| (vā. ni. a. 12) |

View original

पित्तोदरे ज्वरो मूर्छा दाहस्तृट् कटुकास्यता | भ्रमोऽतिसारः पीतत्वं त्वगादावुदरं हरित् ||९|| पीतताम्रसिरानद्धं सस्वेदं सोष्म दह्यते | धूमायते मृदुस्पर्शं क्षिप्रपाकं प्रदूयते ||१०|| (वा. नि. अ. १२) |

🔊 Audio coming soon

Hide commentary

madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)

paittikamāha– pittētyādi| dahyata iti udaramātraṁ dahyatē| dāhastu sakaladēhasyaiva bōddhavyaḥ| dhūmāyatē dhūma ivōrdhvamēti| kṣiprapākamiti kṣiprapākājjalōdaratāṁ yātītyarthaḥ| pradūyatē vyathatē||9-10||

ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)

paittikamāha– pittōdarētyādi| tiktāsyatā tiktamukhatvaṁ, ‘ kaṭukāsyatā iti pāṭhāntaram| bhramō'tra śaṅkhādau pītajñānamiti, harit śākavarṇanam| dahyata iti udaramēva dahyatē, dāhastvatra sakaladēhasyaiva bōddhavyaḥ| dhūmāyatē dhūmamivōrdhvamēti| kṣiprapākājjalōdaratāṁ yātītyarthaḥ| pradūyatē vyathatē||9-10||

Adhikarana ślaiṣmikōdaralakṣaṇaṁ, sannipātōdaralakṣaṇaṁ ca (11-14) · Śloka 14

ślēṣmōdarē'ṅgasadanaṁ svāpaśvayathugauravam | nidrōtklēśō'ruciḥ śvāsaḥ kāsaḥ śuklatvagāditā ||11|| udaraṁ stimitaṁ snigdhaṁ śuklarājītataṁ mahat | cirābhivr̥ddhaṁ kaṭhinaṁ śītasparśaṁ guru sthiram ||12|| (vā. ni. a. 12) | striyō'nnapānaṁ nakhalōmamūtraviḍārtavairyuktamasādhuvr̥ttāḥ | yasmai prayacchantyarayō garāṁśca duṣṭāmbudūṣīviṣasēvanādvā ||13|| tēnāśu raktaṁ kupitāśca dōṣāḥ kuryuḥ sughōraṁ jaṭharaṁ triliṅgam | tacchītavātē bhr̥śadurdinē ca viśēṣataḥ kupyati dahyatē ca ||14|| sa cāturō muhyati hi prasaktaṁ pāṇḍuḥ kr̥śaḥ śuṣyati tr̥ṣṇayā ca | dūṣyōdaraṁ kīrtitamētadēva ...|| (su. ni. a. 7) |

View original

श्लेष्मोदरेऽङ्गसदनं स्वापश्वयथुगौरवम् | निद्रोत्क्लेशोऽरुचिः श्वासः कासः शुक्लत्वगादिता ||११|| उदरं स्तिमितं स्निग्धं शुक्लराजीततं महत् | चिराभिवृद्धं कठिनं शीतस्पर्शं गुरु स्थिरम् ||१२|| (वा. नि. अ. १२) | स्त्रियोऽन्नपानं नखलोममूत्रविडार्तवैर्युक्तमसाधुवृत्ताः | यस्मै प्रयच्छन्त्यरयो गरांश्च दुष्टाम्बुदूषीविषसेवनाद्वा ||१३|| तेनाशु रक्तं कुपिताश्च दोषाः कुर्युः सुघोरं जठरं त्रिलिङ्गम् | तच्छीतवाते भृशदुर्दिने च विशेषतः कुप्यति दह्यते च ||१४|| स चातुरो मुह्यति हि प्रसक्तं पाण्डुः कृशः शुष्यति तृष्णया च | दूष्योदरं कीर्तितमेतदेव ...|| (सु. नि. अ. ७) |

🔊 Audio coming soon

Hide commentary

madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)

sannipātōdaramāha– striya ityādi| strīgrahaṇamavivēkisannihitajanōpalakṣaṇam| garaṁ saṁyōgajaṁ viṣam| duṣṭamambu sagaraprāṇitr̥ṇaparṇādikōthayutaṁ, viṣamēvāgnyādyupahataṁ mandaprabhāvaṁ vā dūṣīviṣamucyatē| yaduktam– “jīrṇaṁ viṣaghnauṣadhibhirhataṁ vā dāvāgnivātātapaśōṣitaṁ vā| svabhāvatō vā guṇaviprahīnaṁ viṣaṁ hi dūṣīviṣatāmupaiti||” (su. ka. a. 2) iti| tēnāśu raktamiti viṣasyāgnēyatvēna raktaduṣṭiḥ| kupitāśca dōṣā iti svabhāvāt dōṣatrayaprakōpakaṁ viṣaṁ bhavati| tacchītavātādiṣu kupyatīti| dūṣyōdaraṁ kīrtitamētadēvēti ētadēva sannipātōdaraṁ dūṣyōdaraṁ kīrtitaṁ, na punaradhikamityarthaḥ| raktaṁ dūṣyaṁ dūṣayitvā bhavatīti dūṣyōdaraṁ; kiṁvā parasparaṁ dūṣayantīti dōṣā ēva dūṣyāstaiḥ kr̥tamudaramiti||11-14||–

ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)

ślaiṣmikamāha– ślēṣmētyādi| aṅgasadanamaṅgasādaḥ, svāpaḥ aṅgānāmēva, anyē āsīnapracalāyitam| gauravamaṅgānām| nidrā nidrābāhulyam| utklēśō hr̥llāsaḥ| stimitaṁ niścalam, śuklasirānaddham| cirābhivr̥ddhiriti cirapāka ityarthaḥ| guru gauravayuktam| sthiraṁ guḍaguḍāśabdarahitam| sānnipātikamāha– striya ityādi| strīgrahaṇamavivēkijanōpalakṣaṇaṁ, striyō nakharōmādibhiryuktaṁ yasmai annapānaṁ prayacchanti, asādhuvr̥ttāḥ saubhāgyamicchantyaḥ kāryākāryavicāravimukhāḥ, ārtavaṁ rajaḥ| śatravō vā yasmai garaṁ saṁyōgajaṁ viṣam| duṣṭamambu saviṣakīṭatr̥ṇaparṇādikōthayuktam| dūṣīviṣaṁ viṣamēva vāyvagnyādyupahataṁ yadalpaprabhāvaṁ, viṣapītasya vā viṇmūtraṁ, tad dūṣīviṣamucyatē; duṣṭāmbudūṣīviṣayōḥ sēvanādvā| tēnāśu raktaṁ duṣṭaṁ bhavati, viṣasyāgnēyatvēna raktasya duṣṭiḥ| kupitāśca dōṣā iti svabhāvād dōṣatrayaprakōpakaṁ viṣaṁ bhavati| sughōraṁ bhr̥śaṁ kaṣṭakāri| jaṭharamityudaravikāram| tacchītavātādiṣu kupyati kōpaṁ gacchati, dūṣīviṣasya tatraiva kōpāt| dahyatē santapyatē| mūrchati viṣayōgāt| prasaktaṁ nirantaram| dūṣyōdaraṁ kīrtitamētadēvēti ētadēva sānnipātōdaraṁ kīrtitaṁ, na punaradhikamityarthaḥ| raktaṁ dūṣyaṁ dūṣayitvā bhavatīti dūṣyōdaram, athavā parasparaṁ dūṣayantīti dōṣā ēva dūṣyāstaiḥ kr̥tamudaraṁ dūṣyōdaram||11-14||-

Adhikarana plīhōdaralakṣaṇam (15-17) · Śloka 17

... plīhōdaraṁ kīrtayatō nibōdha ||15|| vidāhyabhiṣyandiratasya jantōḥ praduṣṭamatyarthamasr̥k kaphaśca | plīhābhivr̥ddhiṁ kurutaḥ pravr̥ddhau plīhōtthamētajjaṭharaṁ vadanti ||16|| tadvāmapārśvē parivr̥ddhimēti viśēṣataḥ sīdati cāturō'tra | mandajvarāgniḥ kaphapittaliṅgairupadrutaḥ kṣīṇabalō'tipāṇḍuḥ | savyānyapārśvē yakr̥ti pravr̥ddhē jñēyaṁ yakr̥ddālyudaraṁ tadēva ||17|| (su. ni. a. 7) |

View original

... प्लीहोदरं कीर्तयतो निबोध ||१५|| विदाह्यभिष्यन्दिरतस्य जन्तोः प्रदुष्टमत्यर्थमसृक् कफश्च | प्लीहाभिवृद्धिं कुरुतः प्रवृद्धौ प्लीहोत्थमेतज्जठरं वदन्ति ||१६|| तद्वामपार्श्वे परिवृद्धिमेति विशेषतः सीदति चातुरोऽत्र | मन्दज्वराग्निः कफपित्तलिङ्गैरुपद्रुतः क्षीणबलोऽतिपाण्डुः | सव्यान्यपार्श्वे यकृति प्रवृद्धे ज्ञेयं यकृद्दाल्युदरं तदेव ||१७|| (सु. नि. अ. ७) |

🔊 Audio coming soon

Hide commentary

madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)

plīhōdaramāha– plīhētyādi| asr̥kkaphaścētyasr̥gduṣṭyaiva tattulyakāraṇatayā pittaduṣṭirapyucyatē, vidāhinā raktaṁ pittaṁ ca dūṣyatē; ata ēva paścāt vakṣyati– “kaphapittaliṅgairupadrutaḥ” iti| atra pittasya liṅgaṁ mandajvaraḥ, kaphasya liṅgaṁ mandāgnitvamiti gadādharaḥ| plīhōdara ēva yakr̥ddālyudarasyāvarōdhaṁ darśayannāha– savyānyapārśva ityādi| savyānyapārśvē dakṣiṇapārśvē| tadēvēti tādr̥śamēva, plīhōdarasamamēva; na vilakṣaṇamityarthaḥ| yakr̥ddālayati dōṣairbhēdayatīti yakr̥ddālyudaram||15-17||

ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)

plīhōdaramāha– abhiṣyandītyādi| dōṣadhātumalasrōtasāṁ klēdaprāptijananam| asr̥kkaphaścēti asr̥kkaphajaiva tulyakāraṇatayā pittaduṣṭirucyatē| vidāhinā raktaṁ pittaṁ ca dūṣyati| ata ēva vakṣyati– ‘kaphapittaliṅgairupadrutaḥ’ iti| tatra pittasya liṅgaṁ mandō jvaraḥ, kaphasya liṅgaṁ mandāgnitvamiti gadādharaḥ| plīhōdara ēva yakr̥ddālyudarasyāvarōdhaṁ darśayannāha– savyētyādi| savyānyapārśvē dakṣiṇē, tadēvēti tādr̥śamēva, tēna plīhōdarēṇa samamēva, na vilakṣaṇamityarthaḥ| yakr̥ddālayati dōṣairbhēdayatīti yakr̥ddālyudaram||15-17||

Adhikarana plīhōdarē dōṣasambandhēna lakṣaṇāni (18) · Śloka 18

udāvartarujānāhairmōhatr̥ḍdahanajvaraiḥ | gauravārucikāṭhinyairvidyāttatra malān kramāt ||18|| (vā. ni. a. 12) |

View original

उदावर्तरुजानाहैर्मोहतृड्दहनज्वरैः | गौरवारुचिकाठिन्यैर्विद्यात्तत्र मलान् क्रमात् ||१८|| (वा. नि. अ. १२) |

🔊 Audio coming soon

Hide commentary

madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)

tatra dōṣasambandhamāha– udāvartētyādi| udāvartarujānāhairvātaṁ, mōhatr̥ḍdahanajvaraiḥ pittaṁ, gauravārucikāṭhinyaiḥ kaphaṁ jānīyāt||18||

ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)

tatra dōṣasambandhamāha– udāvartētyādi| tatra plīhōdarayakr̥ddālyudarayōḥ pr̥thaglakṣaṇalakṣitān malān vātādīn kramēṇōdāvartādibhirliṅgairvidyāt| tatra udāvartarujānāhairvātaṁ, mōhatr̥ḍdahanajvaraiḥ pittaṁ, gauravārucikāṭhinyaiḥ kaphaṁ jānīyāt||18||

Adhikarana baddhagudōdaralakṣaṇam (19-20) · Śloka 20

yasyāntramannairupalēpibhirvā bālāśmabhirvā pihitaṁ yathāvat | sañcīyatē tasya malaḥ sadōṣaḥ śanaiḥ śanaiḥ saṅkaravacca nāḍyām ||19|| nirudhyatē tasya gudē purīṣaṁ nirēti kr̥cchrādapi cālpamalpam | hr̥nnābhimadhyē parivr̥ddhimēti tasyōdaraṁ baddhagudaṁ vadanti ||20|| (su. ni. a. 7) |

View original

यस्यान्त्रमन्नैरुपलेपिभिर्वा बालाश्मभिर्वा पिहितं यथावत् | सञ्चीयते तस्य मलः सदोषः शनैः शनैः सङ्करवच्च नाड्याम् ||१९|| निरुध्यते तस्य गुदे पुरीषं निरेति कृच्छ्रादपि चाल्पमल्पम् | हृन्नाभिमध्ये परिवृद्धिमेति तस्योदरं बद्धगुदं वदन्ति ||२०|| (सु. नि. अ. ७) |

🔊 Audio coming soon

Hide commentary

madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)

baddhagudamāha– yasyāntramannairityādi| upalēpibhiḥ picchilairannaiḥ śākaśālukādibhiḥ| pihitaṁ vibaddham| yathāvaditi yathārham| malaḥ purīṣam| sadōṣa iti dōṣatrayasahitaḥ| nāḍyāmityantranāḍyām| saṅkaravaditi sammārjanīkṣipyamāṇatr̥ṇādyavakarō yathā cīyatē kramēṇa tathētyarthaḥ| baddhagudamiti gudōpari antrasya baddhatvādbaddhagudam| yaduktaṁ carakē– “pakṣmabālaiḥ sahānnēna bhuktairbaddhāyanē gudē|” (ca. ci. a. 13) iti| purīṣāyatanasya ruddhatvāt hr̥nnābhimadhyē'nnapākasthānē vr̥ddhiḥ; gudamātranirōdhē tu maladōṣairgudādūrdhvamēvōdaravr̥ddhiḥ syāt||19-20||

ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)

baddhagudamāha– yasyētyādi| yasya puṁsō'ntramupalēpibhiḥ picchilairannaiḥ śākādibhirvā, yathāvaditi yathārhaṁ pihitaṁ baddhaṁ bhavati| athavā'nnē malaḥ purīṣaḥ, sadōṣaḥ dōṣatrayasahitaḥ śanaiḥśanaiḥ sañcīyatē sammārjanīkṣipyamāṇatr̥ṇādyavakarō yathā vr̥ddhiṁ nīyatē kramēṇa tathaivētyarthaḥ| tasya gudē purīṣaṁ nirudhyatē kr̥cchrāccālpamalpaṁ nirēti niḥsarati| baddhagudamiti gudōpari antrasya baddhatvādbaddhagudam| yaduktaṁ carakē– “pakṣmabālaiḥ sahānnēna bhuktairbaddhāyanē gudē|” iti| purīṣāyatanasya ruddhatvāt| hr̥nnābhimadhya iti annapākasthānē vr̥ddhiḥ, gudamātranirōdhē tu maladōṣairgudādūrdhvamēvōdarē vr̥ddhiḥ syāt||19-20||

Adhikarana kṣatōdaralakṣaṇam (21) · Śloka 22

śalyaṁ tathā'nnōpahitaṁ yadantraṁ bhuktaṁ bhinattyāgatamanyathā vā | tasmātsrutō'ntrātsalilaprakāśaḥ srāvaḥ sravēdvai gudatastu bhūyaḥ ||21|| nābhēradhaścōdaramēti vr̥ddhiṁ nistudyatē dālyati cātimātram | ētat parisrāvyudaraṁ pradiṣṭaṁ ... |22| (su. ni. a. 7) |

View original

शल्यं तथाऽन्नोपहितं यदन्त्रं भुक्तं भिनत्त्यागतमन्यथा वा | तस्मात्स्रुतोऽन्त्रात्सलिलप्रकाशः स्रावः स्रवेद्वै गुदतस्तु भूयः ||२१|| नाभेरधश्चोदरमेति वृद्धिं निस्तुद्यते दाल्यति चातिमात्रम् | एतत् परिस्राव्युदरं प्रदिष्टं ... |२२| (सु. नि. अ. ७) |

🔊 Audio coming soon

Hide commentary

madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)

kṣatōdaramāha– śalyamityādi| śalyaṁ kaṇṭakaśarkarādi| annōpahitamannayuktam| bhuktamāgatamiti arthataḥ pākāśayāt; vilōmēnāgatamantraṁ bhinatti, r̥jvāgataṁ hi śalyamapi nāntrabhēdakam| anyathā vēti jr̥mbhaṇātyaśanābhyāmantraṁ bhidyatē| yaduktaṁ carakē– “śarkarātr̥ṇalōṣṭāsthikaṇṭakairannasaṁyutaiḥ| bhidyētāntraṁ yadā bhuktairjr̥mbhayā'tyaśanēna vā||” (ca. ci. a. 13) iti| sruta iti galitaḥ| ‘srāvaḥ sravēdvai gudatastu bhūyaḥ’ iti bhūyō bahu yathā bhavati tathā'ntrāt srutaḥ; dōṣajēṣu punarupasnēhanyāyēnālpa ēva srāvō bhūyaḥ punaḥ punaḥ gudataśca sravēt| tuśabdaścārthē, bhūyaḥśabdō'trāvartanīyaḥ; tēnōktā vyākhyā sādhvī bhavati| nanu, bhinnāntrāttiryagatra srāvanirgamaḥ; tat kathaṁ “srāvaḥ sravēdvai gudatastu bhūya” ityupapadyatē? naivaṁ, sacchidrāntramārgēṇa bahirgatasyātivr̥ddhasya punarāgamanāt upasnēhanyāyādvā gudataḥ srāva upapanna ēva| carakē'pyuktam– “pūrayan gudamantraṁ ca janayatyudaraṁ nr̥ṇām|” (ca. ci. a. 13) iti| tēna srāvēṇa dravasya nimnagatvānnābhēradhō jaṭharaṁ vr̥ddhimēti; ētacchidrōdaraṁ jalōdaramiti bhaṇyatē iti gadādharaḥ| yataścarakēṇōktam– “tadadhō nābhēḥ prāyō'bhinirvartamānaṁ jalōdaraṁ syāt|” (ca. ci. a. 13) iti| tadanyē nānumanyantē, yataśchidrōdaraṁ śīghraṁ jalōdaratāṁ yātītyabhiprāyēṇa carakēṇōktam, anyathā dakōdaraṁ pr̥thaṅna syāt||21||–

ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)

kṣatōdaramāha– śalyamityādi| śalyaṁ kaṇṭakaśarkarāsthikāṣṭhādikam| annōpahitamannayuktaṁ, bhuktamāgatamityarthataḥ pakvāśayāt, vilōmēna nirgatamantraṁ bhinatti vidārayati, r̥jvāgataṁ śalyamapi nāntrabhēdakam| anyathā vēti jr̥mbhaṇēnātyaśitasyāntraṁ bhidyatē| yaduktaṁ carakē– “śarkarātr̥ṇalōṣṭāsthikaṇṭakairannasaṁyutaiḥ| bhidyatē'ntraṁ yadā bhuktairjr̥mbhayā'tyaśanēna ca||” iti| sruta iti galitaḥ| srāvaḥ sravēdvai gudatastu bhūya iti bhūyō bahu yathā bhavati tathā'ntrāt sruta iti nanu, bhinnāntrāt tiryagatra srāvō yuktaḥ, tatkathaṁ srāvaḥ sravēdvai gudatastu bhūya ityupapadyatē? naivaṁ, sacchidrāntramārgēṇa srāvasya nirgamatvādbahiṣkr̥tasyātivr̥ddhasya punargamanādupasnēhanyāyādvā gudataḥ srāva upapadyata ēva| carakē'pyuktam– “pūrayan gudamantraṁ ca janayatyudaraṁ nr̥ṇām|” iti| tēna srāvēṇa dravasya nimnagatvānnābhēradhō jaṭharaṁ vr̥ddhimēti, nistudyatē śūlēna dālyata iva| ētat parisrāvyudaramanyē ētasyēva chidrōdaramāhuḥ||21||

Adhikarana dakōdarasya nidānasamprāptipūrvakaṁ lakṣaṇam (22-24) · Śloka 24

... dakōdaraṁ kīrtayatō nibōdha ||22|| yaḥ snēhapītō'pyanuvāsitō vā vāntō viriktō'pyathavā nirūḍhaḥ | pibējjalaṁ śītalamāśu tasya srōtāṁsi dūṣyanti hi tadvahāni ||23|| snēhōpaliptēṣvathavā'pi tēṣu dakōdaraṁ pūrvavadabhyupaiti | snigdhaṁ mahattatparivr̥ttanābhisamātataṁ pūrṇamivāmbunā ca | yathā dr̥tiḥ kṣubhyati kampatē ca śabdāyatē cāpi dakōdaraṁ tat ||24|| (su. ni. a. 7) |

View original

... दकोदरं कीर्तयतो निबोध ||२२|| यः स्नेहपीतोऽप्यनुवासितो वा वान्तो विरिक्तोऽप्यथवा निरूढः | पिबेज्जलं शीतलमाशु तस्य स्रोतांसि दूष्यन्ति हि तद्वहानि ||२३|| स्नेहोपलिप्तेष्वथवाऽपि तेषु दकोदरं पूर्ववदभ्युपैति | स्निग्धं महत्तत्परिवृत्तनाभिसमाततं पूर्णमिवाम्बुना च | यथा दृतिः क्षुभ्यति कम्पते च शब्दायते चापि दकोदरं तत् ||२४|| (सु. नि. अ. ७) |

🔊 Audio coming soon

Hide commentary

madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)

utpattiviśiṣṭaṁ dakōdaramāha– yaḥ snēhapīta ityādi| snēhapīta iti kartari ktaḥ, tēna snēhaṁ pītavānityarthaḥ| dūṣyantīti svakarmasu duṣṭāni bhavanti| tadvahāni udakavahāni| tēṣviti udakavahasrōtaḥsu| pūrvavaditi yathā pūrvamuktam| annarasa upasnēhanyāyēna bahirniḥsr̥tyōdaraṁ janayatītyartha iti jējjaṭaḥ| gadādharastvāha– kṣatāntrōdarē yathā adhōnābhērudarābhivr̥ddhirgudasrāvaśca tathā jalōdarē'pi bhavatīti| nanu, sarvēṣāmēva upasnēhanyāyēna bahirniḥsr̥tānnarasamūlatvāt kathamanudakatvaṁ? naivaṁ, tēṣu hi prathamatō nātimandatvādagnērannarasasyālpatvāccānudakatvam, alpatvēna tadvyapadēśāt; atra tu prāgēva bhūrijalōtpattiriti viśēṣaḥ| samātataṁ vēdanayā vistāryamāṇamivōdaraṁ bhavati| yathā dr̥tiḥ kṣubhyatīti dr̥tiriva jalapūrṇā kṣubhyatīti, antarjalacalanamiva dhattē| śabdāyatē guḍaguḍāyatē||22-24||

ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)

dakōdaramāha– dakōdaramityādi| snēhapīta iti kartari ktaḥ; tēna snēhaṁ pītavānityarthaḥ| tasya tadvahāni srōtāṁsi dūṣyantīti svakarmaṇyasamarthāni bhavanti| tadvahānīti udakavahāni| athavā snēhōpaliptēṣu tēṣvēva udakavahasrōtaḥsu, pūrvavaditi kṣatāntrōdarē yathā nābhēradhaḥ udarābhivr̥ddhiḥ, gudasrāvastathā jalōdarē bhavatīti| nanu sarvēṣāmēva bahirniḥsr̥tānnarasamūlatvātkathamanudakatvaṁ? ucyatē– tēṣu hi prathamatō nātimandatvādagnērannarasasyālpatvāccānudakatvaṁ, svalpatvēnāvyapadēśāt; atra tu prāgēva jalaṁ bhavatīti viśēṣaḥ| tadudaraṁ snigdhaṁ bhavati, tathā mahat, tathā parivr̥ttanābhi ucchalitanābhi, samātataṁ vēdanayā vistīrṇamivōdaraṁ bhavati| yathā dr̥tiḥ kṣubhyatīti dr̥tiriva jalapūrṇā kṣubhyatīti, antarjalacālanamiva dhattē, kampatē vēti kampanamatiśayēna calanaṁ, śabdāyatē guḍaguḍāyatē||22-24||

Adhikarana udarasya sādhyāsādhyavicāraḥ (25-26) · Śloka 27

janmanaivōdaraṁ sarvaṁ prāyaḥ kr̥cchratamaṁ matam | balinastadajātāmbu yatnasādhyaṁ navōtthitam ||25|| pakṣādbaddhagudaṁ tūrdhvaṁ sarvaṁ jātōdakaṁ tathā | prāyō bhavatyabhāvāya chidrāntraṁ cōdaraṁ nr̥ṇām ||26|| (ca. ci. a. 13)0 |27|

View original

जन्मनैवोदरं सर्वं प्रायः कृच्छ्रतमं मतम् | बलिनस्तदजाताम्बु यत्नसाध्यं नवोत्थितम् ||२५|| पक्षाद्बद्धगुदं तूर्ध्वं सर्वं जातोदकं तथा | प्रायो भवत्यभावाय छिद्रान्त्रं चोदरं नृणाम् ||२६|| (च. चि. अ. १३)० |२७|

🔊 Audio coming soon

Hide commentary

madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)

udararōgasya sādhyatvādilakṣaṇamāha– janmanaivētyādi| janmanaivōdaramiti utpannamātrēṇaiva| ajātōdakasyōdarasya lakṣaṇaṁ carakē'vagantavyaṁ; tadyathā– “aśōthamaruṇābhāsaṁ saśabdaṁ nātibhārikam| sadā guḍaguḍāyantaṁ sirājālagavākṣitam|| nābhiṁ viṣṭabhya pāyau tu vēgaṁ kr̥tvā praṇaśyati| hr̥dvaṅkṣaṇakaṭīnābhigudapratyēkaśūlinaḥ|| karkaśaṁ sr̥jatō vātaṁ nātimandē ca pāvakē| lālayā virasē cāsyē mūtrē'lpē saṁhatē viśi|| ajātōdakamityētairyuktaṁ vijñāya lakṣaṇaiḥ|” (ca. ci. a. 13) iti| atra karkaśamiti vēgavantam| jātōdakalakṣaṇaṁ ca carakē yathā– “kukṣēratimātraṁ vr̥ddhiḥ sirāntardhānagamanam udakapūrṇadr̥tisamānakṣōbhasparśanaṁ ca bhavati|” (ca. ci. a. 13) iti| pakṣādityādi| baddhagudamudaraṁ pakṣādūrdhvaṁ vināśāya bhavatīti| jātōdakaṁ pakṣāt| prāyōgrahaṇēna kadācit pakṣādūrdhvamapi na vināśāya, tathā śalyaśāstrābhimatayā cikitsayā kadācijjātōdakaṁ chidrāntraṁ baddhagudaṁ ca sidhyatīti darśayati| jātōdakaṁ chidrāntraṁ ca vināśāya pakṣādūrdhvamiti sambandha iti kēcit||25-26||

ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)

udarasyāsādhyatvamāha– janmanētyādi| utpattimātrēṇaiva kaṣṭasādhyaṁ tadudaraṁ balinaḥ puruṣasya ajātāmbu ajātōdakaṁ sat yatnataḥ sādhyaṁ kr̥cchratvāditi| udarāṇāṁ viśēṣēṇāsādhyatvamāha– pakṣādityādi| baddhagudamudaraṁ pakṣādūrdhvaṁ vināśāya bhavati| jātōdakaṁ pakṣāt, jātōdakalakṣaṇaṁ carakē– “kukṣēratimātraṁ vr̥ddhiḥ sirāntardhānamudakapūrṇaṁ sakṣōbhasparśanaṁ bhavati” iti| prāyōgrahaṇēna kadācitpakṣādūrdhvamapi chidrāntraṁ baddhagudaṁ ca siddhyatīti||25-26||

Adhikarana avasthāviśēṣēṇōdarasyāsādhyatvam (27-28) · Śloka 28

śūnākṣaṁ kuṭilōpasthamupaklinnatanutvacam | balaśōṇitamāṁsāgniparikṣīṇaṁ ca varjayēt ||27|| (ca. ci. a. 13) | pārśvabhaṅgānnavidvēṣaśōthātīsārapīḍitam | viriktaṁ cāpyudariṇaṁ pūryamāṇaṁ vivarjayēt ||28|| (su. sū. a. 33) |

View original

शूनाक्षं कुटिलोपस्थमुपक्लिन्नतनुत्वचम् | बलशोणितमांसाग्निपरिक्षीणं च वर्जयेत् ||२७|| (च. चि. अ. १३) | पार्श्वभङ्गान्नविद्वेषशोथातीसारपीडितम् | विरिक्तं चाप्युदरिणं पूर्यमाणं विवर्जयेत् ||२८|| (सु. सू. अ. ३३) |

🔊 Audio coming soon

Hide commentary

madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)

sādhyatayā'bhihitānāmapyavasthāviśēṣēṇāsādhyatāmāha– śūnākṣamityādi| ‘udariṇam’ iti śēṣaḥ| kuṭilōpasthamiti vakramēhanam| upaklinnatanutvacamiti upaklinnā tanvī tvak yasya tam| agniparikṣīṇamiti agnikṣayaśca yadyapyudarē pūrvamēva bhavati, tathā'pyatra viśēṣēṇāgnikṣayō lakṣaṇāntarayuktaścāsādhyatāliṅgaṁ sambhavatīti jñēyam||27-28||

ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)

punarapyasādhyamāha– śūnētyādi| atrōdarēṇēti śēṣaḥ| kuṭilōpasthaṁ kuṭilamēhanam| upaklinnatanutvacamiti upaklinnā tanvī tvagyasya tam| tathā'gniparikṣīṇamagnikṣayaścāpyudarē pūrvamēva bhavati, tathā'pyatra viśēṣēṇāgnikṣayō lakṣaṇāntarayuktaścāsādhyatāliṅgaṁ bhavatīti jñēyam| punarapyasādhyalakṣaṇamāha– pārśvētyādi| bhagnaṁ pārśvē| viriktamapi pūryamāṇōdaramityarthaḥ||27-28||

Adhikarana puṣpikā · Śloka 35

iti śrīmādhavakaraviracitē mādhavanidānē udaranidānaṁ samāptam ||35||

View original

इति श्रीमाधवकरविरचिते माधवनिदाने उदरनिदानं समाप्तम् ||३५||

🔊 Audio coming soon

Hide commentary

madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)

iti śrīkaṇṭhadattaviracitāyāṁ madhukōśavyākhyāyāmudaranidānaṁ samāptam||35||

ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)

iti śrīvācaspativaidyaviracitāyāṁ mādhavanidānavyākhyāyāmātaṅkadarpaṇākhyāyāmudaranidānam||35||