Adhikarana rājayakṣmanidānam (1) · Śloka 1
atha rājayakṣmakṣatakṣīṇanidānam |
vēgarōdhāt kṣayāccaiva sāhasādviṣamāśanāt |
tridōṣō jāyatē yakṣmā gadō hētucatuṣṭayāt ||1||
View original
अथ राजयक्ष्मक्षतक्षीणनिदानम् |
वेगरोधात् क्षयाच्चैव साहसाद्विषमाशनात् |
त्रिदोषो जायते यक्ष्मा गदो हेतुचतुष्टयात् ||१||
Hide commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
rājayakṣmarūpēṣu pittādraktasya cāgama iti vacanādraktapittānantaraṁ yakṣmanidānam| cikitsōpayōgiviprakr̥ṣṭaṁ kāraṇaṁ caturvidhamāha– vēgarōdhādityādi| vēgō'tra vātamūtrapurīṣāṇāṁ, na tu na vēgāndhāraṇīyōktānāṁ jr̥mbhādīnāṁ sarvēṣām| yaduktaṁ carakē– “hrīmattvādvā ghr̥ṇitvādvā bhayādvā vēgamāgatam| vātamūtrapurīṣāṇāṁ nigr̥hṇāti yadā naraḥ||” (ca. ci. a. 8) ityādi| kṣayāditi kṣīyatē anēnēti kṣayaḥ, tēnātivyavāyānaśanērṣyāviṣādādayō dhātukṣayahētavō gr̥hyantē| sāhasāditi sāhasaṁ balavadvigrahādiruraḥkṣatahētutvēna kāraṇam| viṣamāśanādi suśrutōktadvādaśāśanapravicāravyatirēkēṇōpayōgaḥ, tasya śīghraṁ srōtōrōdhakatvāt| uktaṁ hi carakē– “vividhānyannapānāni vaiṣamyēṇa samaśnatām| janayantyāmayān ghōrān viṣamā mārutādayaḥ|| ruddhvā srōtāṁsi dhātūnāṁ vaiṣamyādviṣamaṁ gatāḥ| dōṣā rōgāya kalpantē puṣyanti naca dhātavaḥ||” (ca. ci. a. 8) iti| tridōṣa iti militatridōṣaja ēka ēva, natu kāraṇabhēdādanēkaḥ| yadāha suśrutaḥ– “ēka ēva mataḥ śōṣaḥ sannipātātmakō yataḥ| udrēkāttatra liṅgāni dōṣāṇāṁ nipatanti hi||” (su. u. taṁ. a. 41) iti| nanu, vēgarōdhādayō vātaṁ prakōpayanti, tajjanitō yakṣmā kathaṁ tridōṣaja iti cēt? ucyatē– vātaprakōpādēvāgniduṣṭyā kaphapittayōrapi prakōpa ityāhuḥ| hētucatuṣṭayādityanēnāsaṅkhyēyā api hētava uktacatuṣṭayē'ntarbhavantīti darśayati| śōṣādinānāśabdavācyatvēna cāsya suśrutē'nvayamakārṣīt| yathā– “saṁśōṣaṇādrasādīnāṁ śōṣa ityabhidhīyatē| kriyākṣayakaratvācca kṣaya ityucyatē budhaiḥ|| rājñaścandramasō yasmādabhūdēṣa kilāmayaḥ| tasmāttaṁ rājayakṣmēti kēcidāhurmanīṣiṇaḥ||” (su. u. taṁ. a. 41) iti| vāgbhaṭē tu– “yakṣmaṇāṁ rājā rājayakṣmā” ityuktam | “rājadantādiṣu param” iti upasarjanasya yakṣmaśabdasya paranipātaḥ||1||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
rājayakṣmarūpēṣu ‘pittādraktasya cāgama’ iti vacanādraktapittanidānānantaraṁ rājayakṣmanidānārambhaḥ| cikitsōpayōgiviprakr̥ṣṭaṁ kāraṇacatuṣṭayamāha– vēgētyādi| vēgō'tra vātamūtrapurīṣādīnāṁ na tu jr̥mbhādīnāṁ sarvēṣāṁ, yaduktaṁ carakē– “hrīmattvādvā ghr̥ṇitvādvā bhayādvā vēgamāgatam| vātamūtrapurīṣāṇāṁ nigr̥hṇāti yadā naraḥ” ityādi| kṣayō dhātukṣayaḥ| sa ca vyavāyānaśanāsr̥ksrāvōpavāsādibhiranēkakāraṇairjāyatē| sāhasāditi sāhasō balavadvigrahādiḥ| viṣamāśanāditi “bahustōkamakālē vā jñēyaṁ tadviṣamāśanam” iti| tasya śīghraṁ srōtōrōdhakatvāt| uktaṁ ca carakē– “vividhānyannapānāni vaiṣamyēṇa samaśnataḥ| janayantyāmayān ghōrānviṣamānmārutādayaḥ|| ruddhvā srōtāṁsi dhātūnāṁ vaiṣamyādviṣasaṅgatāḥ| dōṣā rōgāya jāyantē na puṣyanti ca dhātavaḥ|” iti| tridōṣa iti militatridōṣajanita ēka ēva, na ca kāraṇabhēdādanēkaḥ| uktaṁ hi suśrutē– “ēka ēva mataḥ śōṣaḥ sannipātātmakō yataḥ| udrēkāttatra liṅgāni dōṣāṇāṁ nipatanti hi” iti| asaṅkhyēyā api hētava uktacatuṣṭayē ēvāntarbhāvantīti darśayati| asya śōṣādinānāśabdavācyatvēna sañjñāṁ svayamēvākārṣītsuśrutaḥ| yathā– “saṁśōṣaṇādrasādīnāṁ śōṣa ityabhidhīyatē| kriyākṣayakaratvācca kṣaya ityucyatē punaḥ|| rājñaścandramasō yasmādabhūdēṣa kilāmayaḥ| tasmāttaṁ rājayakṣmēti kēcidāhurmanīṣiṇaḥ” iti| tantrāntarē'pi kāraṇacatuṣṭayamuktam– “ayathābalamārambhō vēgasandhāraṇaṁ kṣayaḥ| yakṣmaṇaḥ kāraṇaṁ vidyāccaturthaṁ viṣamāśanam” iti||1||
Adhikarana rājayakṣmasamprāptiḥ (2) · Śloka 2
kaphapradhānairdōṣaistu ruddhēṣu rasavartmasu |
ativyavāyinō vā'pi kṣīṇē rētasyanantarāḥ |
kṣīyantē dhātavaḥ sarvē tataḥ śuṣyati mānavaḥ ||2||
View original
कफप्रधानैर्दोषैस्तु रुद्धेषु रसवर्त्मसु |
अतिव्यवायिनो वाऽपि क्षीणे रेतस्यनन्तराः |
क्षीयन्ते धातवः सर्वे ततः शुष्यति मानवः ||२||
Hide commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
na kēvalaṁ dhātukṣayamātrādēva yakṣmā bhavati, api tu , rasādivahasrōtōnirōdhādibhirapīti darśayituṁ viśiṣṭāṁ samprāptimāha– kaphētyādi| yadā tvēvaṁ na syāt, tadā dhātukṣaya ēva rōgō na tu yakṣmā| kaphaḥ pradhānaṁ yēṣāmanilādīnāṁ dōṣāṇāṁ tē tathā| nanu, dōṣairityanēna dōṣatrayamucyatē, kaphasya viśēṣaṇatvēnōpāttatvāt, kathaṁ tasyaivānyapadārthavācyatā? ucyatē– svāvayavēna vigrahaḥ, samudāyaḥ samāsārthaḥ; yathā– bahuvr̥kṣaṁ vanamiti; samādhānavistarastu suśrutē jējjaṭē draṣṭavyaḥ| kaphapradhānatā ca vēgarōdhādikupitavātaviplutāgnimāndyādinā bōddhavyā| rasavartmasu rasavahadhamanīṣu, atrādiśabdō luptanirdiṣṭō draṣṭavyaḥ| tēna raktādivahasrōtōrōdhō'pi bōdhyaḥ| athavā rasakāraṇatayā raktādīnāṁ rasaduṣṭyaiva raktādiduṣṭiriti kārtikaḥ| idamatra sūcitam– yanmārgarōdhāt hr̥dayasthō rasastatraivāvasthitō vikr̥tō mukhēna niḥsarati| yadāha carakaḥ– “rasaḥ srōtaḥsu ruddhēṣu svasthānasthō vidahyatē| sa ūrdhvaṁ kāsavēgēna bahurūpaḥ pravartatē||” (ca. ci. a. 8) iti| ētēnānulōmakṣayō darśitaḥ, kāraṇabhūtarasadhātukṣayē sati raktādīnāṁ rasakāryāṇāṁ pōṣakābhāvēna kṣīyamāṇatvāt| pratilōmakṣayaṁ darśayitumāha– ativyavāyinō vētyādi| rētasi kṣīṇē satyanantarāḥ samīpagā dhātavaḥ kṣīyantē, tadyathā– śukrē kṣīṇē majjā kṣīyatē, majjani kṣīṇē'sthi, ēvaṁ pūrvaḥ pūrvaḥ dhātuḥ| nanu, kāryabhūtasya śukrasya kṣayāt kathaṁ kāraṇabhūtānāṁ dhātūnāṁ kṣaya iti cēt? ucyatē– śukrakṣayādvāyuḥ prakupyati| yaduktam– “vāyōrdhātukṣayāt kōpō mārgasyāvaraṇēna ca|” (ca. ci. a. 28) iti| sa vāyuḥ sānnidhyānmajjānaṁ śōṣayati, ēvaṁ pūrvapūrvadhātūn| dr̥ṣṭaṁ ca pratyāsattyā'pi kāryajananaṁ; yathā– agnisantaptāyōgōlakasannidhānādārdrabhūbhāgasyāpi śōṣaḥ| tathāca rasasañcārapakṣē suśrutavacanam– “pūrvaḥ pūrvō'tivr̥ddhatvādvardhayēddhi paramparam| tasmādatipravr̥ddhānāṁ dhātūnāṁ hrāsanaṁ hitam||” (su. sū. a. 15) iti||2||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
tasya viśiṣṭāṁ samprāptimāha– kaphētyādi| kaphaḥ pradhānaṁ yēṣāmanilādidōṣāṇāṁ taistathā| nanu dōṣairiti bahutvēna dōṣatrayamucyatē, tatkathaṁ kaphasya pradhānatā? ucyatē– tasya pradhānatā ca vēgarōdhādikṣubhitavātaviplutāgnimāndyādinā bōddhavyā| rasavartmasu rasavahadhamanīṣu| atrādiśabdō luptanirdiṣṭō draṣṭavyaḥ, tēna raktādivahasrōtō'pi bōddhavyam| athavā rasakāraṇatayā raktādīnāṁ rasaduṣṭyaiva raktādiduṣṭiriti kārtikaḥ| idamatra sūcitam– yanmārgāvarōdhāddhr̥dayasthō rasō vidahyatē, tatraivāvasthitō vikr̥tibahulapicchilavisraharitapītaśvētakāsavēgēna mukhamārgēṇa niḥsarati| yaduktaṁ carakē– “rasaḥ srōtaḥsu ruddhēṣu svasthānasthō vidahyatē| sa ūrdhvaṁ kāsavēgēna bahurūpaḥ pravartatē” iti| ētēnānulōmakṣayō darśitaḥ| kāraṇabhūtarasadhātukṣayē sati raktādīnāṁ rasakāryāṇāṁ pōṣakābhāvēna kṣīyamāṇatvāt| pratilōmakṣayaṁ darśayannāha– atītyādi| ativyavāyinaḥ atyarthaṁ grāmyadharmasēvinaḥ| yadi strībhyō na nivartatē tadā kṣīṇē rētasi kṣīyamāṇē śukrē anantarāḥ samīpasthā dhātavaḥ kṣīyantē, tadyathā– śukrē kṣīṇē majjā kṣīyatē, majjani kṣīyamāṇē'sthi, ēvaṁ pūrvaṁ pūrvam| nanu, rasavartmarōdhāt rasō na raktasya br̥ṁhaṇāyālaṁ, raktāpacayānmāṁsasyāpacaya ityādipūrvapūrvadhātukṣīṇatayā śukrakṣayō yuktaḥ, kāryabhūtaśukrakṣayē pūrvadhātūnāṁ kathaṁ kṣayaḥ? ucyatē, śukrakṣayādvāyuḥ kupyati; yaduktam– “vāyōrdhātukṣayātkōpō mārgasyāvaraṇēna ca” iti| sa vāyuḥ sānnidhyāt majjānaṁ śōṣayati, ēvaṁ pūrvapūrvadhātūn| dr̥ṣṭaṁ ca pratyāsannatayā kāryajanakatvam| yathā'gnisantaptāyōgōlakasannidhānādārdrabhūbhāgasya śōṣaḥ, yathā ca mahājalādhāraparikṣayē tatra praviśatāṁ jalāśayānāṁ parikṣayaḥ||2||
Adhikarana rājayakṣmapūrvarūpam (3-4) · Śloka 4
śvāsāṅgamardakaphasaṁsravatāluśōṣavamyagnisādamadapīnasakāsanidrāḥ |
śōṣē bhaviṣyati bhavanti sa cāpi jantuḥ śuklēkṣaṇō bhavati māṁsaparō riraṁsuḥ ||3||
(su. u. taṁ. a. 41) |
svapnēṣu kākaśukaśallakinīlakaṇṭhā gr̥dhrāstathaiva kapayaḥ kr̥kalāsakāśca |
taṁ vāhayanti sa nadīrvijalāśca paśyēcchuṣkāṁstarūn pavanadhūmadavārditāṁśca ||4||
(su. u. taṁ. a. 41) |
View original
श्वासाङ्गमर्दकफसंस्रवतालुशोषवम्यग्निसादमदपीनसकासनिद्राः |
शोषे भविष्यति भवन्ति स चापि जन्तुः शुक्लेक्षणो भवति मांसपरो रिरंसुः ||३||
(सु. उ. तं. अ. ४१) |
स्वप्नेषु काकशुकशल्लकिनीलकण्ठा गृध्रास्तथैव कपयः कृकलासकाश्च |
तं वाहयन्ति स नदीर्विजलाश्च पश्येच्छुष्कांस्तरून् पवनधूमदवार्दितांश्च ||४||
(सु. उ. तं. अ. ४१) |
Hide commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
pūrvarūpamāha– śvāsētyādi| saṁsravaḥ ṣṭhīvanam| pīnasaḥ pratiśyāyaḥ| māṁsaparō māṁsabhōjanēcchuḥ| riraṁsuḥ striyaṁ rantumicchuḥ; ētacca vyādhimahimnā manōdōṣāt| tathā svapnēṣu kākādivāhanaṁ ca pūrvarūpamēva| śallakī ‘ śarāru’ iti khyātā, nīlakaṇṭhō mayūraḥ| vijalā nirjalāḥ| davō vanāgniḥ| arditān abhibhūtān| cakārāttr̥ṇakēśanipātādayō draṣṭavyāḥ| yaduktaṁ carakē– “pūrvarūpaṁ pratiśyāyō daurbalyaṁ dōṣadarśanam| adōṣēṣvapi bhāvēṣu kāyē bībhatsadarśanam|| ghr̥ṇitvamaśnataścāpi balamāṁsaparikṣayaḥ| strīmadyamāṁsapriyatā priyatā cāvaguṇṭhanē|| makṣikāghuṇakēśānāṁ tr̥ṇānāṁ patanāni ca| prāyō'nnapānē, kēśānāṁ nakhānāṁ cātivardhanam|| patattribhiḥ pataṅgaiśca śvāpadaiścābhidharṣaṇam|| ” (ca. ci. a. 8) iti| tatra śvāpadā vyāghrādayaḥ||3-4||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
pūrvarūpamāha– śvāsētyādi| bhaviṣyati utpadyamānē śōṣē śvāsādayō bhavantīti sambandhaḥ| aṅgasādō'ṅgaglāniḥ| kaphasaṁsravaḥ kaphaṣṭhīvanaṁ, madō dhattūraphalabhakṣaṇādiva manōmōhaḥ, pīnasaḥ pratiśyāyaḥ, ‘kāsahikkā’ itisthānē'nyē ‘pāṇḍunidrā’ iti paṭhanti, tatra pāṇḍuḥ pāṇḍudēhacchaviḥ| sa ca puruṣaḥ śuklanayanō bhavati| māṁsaparō māṁsabhakṣaṇakāmaḥ| riraṁsuḥ striyaṁ rantumicchuḥ, ētacca vyādhimahimnā manōdōṣādbōddhavyam| tathā svapnē kākādivāhanaṁ ca pūrvarūpamēva, śallakī gōdhānukārī vajraśakalī ‘sēllaka’ iti vikhyātaḥ, nīlakaṇṭhō mayūraḥ, kr̥kalāsaḥ saraṭaḥ ‘giragiṭa’ iti pūrvadēśīyā bhāṣantē; ētē taṁ vāhanībhūya vahanti| vijalā nirjalāḥ| pavanō vāyuḥ, davō dāvāgniḥ, arditān abhibhūtān| cakārāt kēśatr̥ṇādinipātādayō bhōjanē grāhyāḥ| yaduktaṁ carakē– “pūrvarūpaṁ pratiśyāyō daurbalyaṁ dōṣadarśanam| adōṣēṣvapi bhāvēṣu kāyē bībhatsadarśanam|| ghr̥ṇitvamaścāpi balamāṁsaparikṣayaḥ| strīmadyamāṁsapriyatā priyatā cāvaguṇṭhanē|| makṣikāghuṇakēśānāṁ tr̥ṇānāṁ patanāni ca| prāyō'nnapānē kēśānāṁ nakhānāṁ cābhivardhanam|| patattribhiḥ pataṅgaśca śvāpadaiścāpi gharṣaṇam| svapnē kēśāsthirāśīnāṁ bhasmanaścādhirōhaṇam|| jalāśayānāṁ śailānāṁ vanānāṁ jyōtiṣāmapi| śuṣkatāṁ kṣīyamāṇānāṁ patatāṁ cāpi darśanam| prāgrūpaṁ bahurūpasya tajjñēyaṁ rājayakṣmaṇaḥ||” iti| atra śvāpadā vyāghrādayaḥ||3-4||
Adhikarana trirūparājayakṣmaṇō lakṣaṇam (5) · Śloka 5
aṁsapārśvābhitāpaśca santāpaḥ karapādayōḥ |
jvaraḥ sarvāṅgagaścēti lakṣaṇaṁ rājayakṣmaṇaḥ ||5||
(ca. ci. a. 8) |
View original
अंसपार्श्वाभितापश्च सन्तापः करपादयोः |
ज्वरः सर्वाङ्गगश्चेति लक्षणं राजयक्ष्मणः ||५||
(च. चि. अ. ८) |
Hide commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
trirūpasampannamāha– aṁsētyādi| aṁsapārśvayōrabhitāpaḥ pīḍā, aṁsō bhujasyōparibhāgaḥ, abhitāpatvēnaikaṁ rūpam, ēvaṁ santāpē'pi vācyam| karapādayōrityatra prāṇyaṅgatvādēkavadbhāvaṁ manyamānāḥ kāśmīrāḥ– ‘tāpaḥ pādakarasya ca’ iti paṭhanti, ‘karapādikaḥ’ iti ca pāṭhāntaram| ētattrayaṁ prāyōbhāvitvēna carakēṇōktaṁ, tēnaikādaśarūpēṣu madhyē'nyadapi trayaṁ bōdhyam| tathāca bhōjaḥ– “kāsō jvarō raktapittaṁ trirūpē rājayakṣmaṇi|” iti| anyē tvāhuḥ– rājayakṣmaṇi yō jvarastasyaitallakṣaṇamiti; jējjaṭastu trirūpasampattimēva vyākhyātavān||5||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
trirūpasampattiṁ darśayannāha– aṁsētyādi| aṁsapārśvayōrabhitāpaḥ pīḍā, aṁsō bhujasyōparibhāgaḥ| karapādayōrityatra prāṇyaṅgatvēnaikavadbhāvaṁ manyamānāḥ kāśmīrāḥ ‘tāpaḥ pādakarasya ca’ iti paṭhanti; ‘santāpaḥ karapādādikaḥ’ ityaparē| ētattrayaṁ prāyōbhāvitvēna carakēṇōktam||5||
Adhikarana rājayakṣmaṇaḥ ṣaḍrūpāṇi (6) · Śloka 6
( bhaktadvēṣō jvaraḥ śvāsaḥ kāsaḥ śōṇitadarśanam |
svarabhēdaśca jāyēta ṣaḍrūpaṁ rājayakṣmaṇi) |6|
View original
( भक्तद्वेषो ज्वरः श्वासः कासः शोणितदर्शनम् |
स्वरभेदश्च जायेत षड्रूपं राजयक्ष्मणि) |६|
Hide commentary
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
idānīṁ tasyaiva ṣaḍrūpāṇi darśayitumāha– bhaktētyādi|6|
Adhikarana ulbaṇadōṣabhēdēna yakṣmaṇa ēkādaśa rūpāṇi (6-7) · Śloka 7
svarabhēdō'nilācchūlaṁ saṅkōcaścāṁsapārśvayōḥ |
jvarō dāhō'tisāraśca pittādraktasya cāgamaḥ ||6||
(su. u. taṁ. a. 41) |
śirasaḥ paripūrṇatvamabhaktacchanda ēva ca |
kāsaḥ kaṇṭhasya cōddhvaṁsō vijñēyaḥ kaphakōpataḥ ||7||
(su. u. taṁ. a. 41) |
View original
स्वरभेदोऽनिलाच्छूलं सङ्कोचश्चांसपार्श्वयोः |
ज्वरो दाहोऽतिसारश्च पित्ताद्रक्तस्य चागमः ||६||
(सु. उ. तं. अ. ४१) |
शिरसः परिपूर्णत्वमभक्तच्छन्द एव च |
कासः कण्ठस्य चोद्ध्वंसो विज्ञेयः कफकोपतः ||७||
(सु. उ. तं. अ. ४१) |
Hide commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
rājayakṣmaṇastraidōṣikasyaikādaśarūpāṇi vibhajya vyādhiprabhāvājjāyantē, natu sannipātajvaraliṅgavat sarvadōṣaiḥ sarvāṇītyāha– svarabhēdō'nilādityādi| śūlamaṁsapārśvayōrēva, aṁsapārśvayōḥ saṅkōca ēka ēva gaṇanīyaḥ| abhaktacchandō bhaktāruciḥ| kaṇṭhasyōddhvaṁsaḥ kaṇṭhabhēdaḥ; ‘utkāsikā’ iti kārtikaḥ||6-7||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
dōṣabhēdēnaikādaśarūpāṇi darśayannāha– svarētyādi| śūlam aṁsapārśvayōḥ saṅkōca ēka ēva| aparē ‘saṁlōca’ iti paṭhanti, tatra saṁlōcō luñcitamiva aṁsayōḥ pārśvayōśca, tēnaivaṁ trīṇi; jvarādīni catvāri pittēna; śirasaḥ paripūrṇatvaṁ kaphēnēti śēṣaḥ, abhaktacchandō bhōjanē aśraddhā, kaṇṭhasya cōddhvaṁsaḥ kaṇṭhabhaṅgaḥ, uddhvaṁsa utkāriphēti kārtikaḥ, ēvaṁ catvāri kaphēna; ēvamēkādaśarūpāṇi; ēvaṁ ṣaḍrūpāṇyapi vātādibhēdēna jñēyāni||6-7||
Adhikarana yakṣmiṇō'sādhyalakṣaṇam (8-12) · Śloka 12
ēkādaśabhirēbhirvā ṣaḍbhirvā'pi samanvitam |
kāsātīsārapārśvārtisvarabhēdārucijvaraiḥ ||8||
tribhirvā pīḍitaṁ liṅgaiḥ kāsaśvāsāsr̥gāmayaiḥ |
jahyācchōṣārditaṁ jantumicchan suvimalaṁ yaśaḥ ||9||
(su. u. taṁ. a. 41) |
sarvairardhaistribhirvā'pi liṅgairmāṁsabalakṣayē |
yuktō varjyaścikitsyastu sarvarūpō'pyatō'nyathā ||10||
mahāśanaṁ kṣīyamāṇamatīsāranipīḍitam |
śūnamuṣkōdaraṁ caiva yakṣmiṇaṁ parivarjayēt ||11||
śuklākṣamannadvēṣṭāramūrdhvaśvāsanipīḍitam |
kr̥cchrēṇa bahumēhantaṁ yakṣmā hantīha mānavam ||12||
View original
एकादशभिरेभिर्वा षड्भिर्वाऽपि समन्वितम् |
कासातीसारपार्श्वार्तिस्वरभेदारुचिज्वरैः ||८||
त्रिभिर्वा पीडितं लिङ्गैः कासश्वासासृगामयैः |
जह्याच्छोषार्दितं जन्तुमिच्छन् सुविमलं यशः ||९||
(सु. उ. तं. अ. ४१) |
सर्वैरर्धैस्त्रिभिर्वाऽपि लिङ्गैर्मांसबलक्षये |
युक्तो वर्ज्यश्चिकित्स्यस्तु सर्वरूपोऽप्यतोऽन्यथा ||१०||
महाशनं क्षीयमाणमतीसारनिपीडितम् |
शूनमुष्कोदरं चैव यक्ष्मिणं परिवर्जयेत् ||११||
शुक्लाक्षमन्नद्वेष्टारमूर्ध्वश्वासनिपीडितम् |
कृच्छ्रेण बहुमेहन्तं यक्ष्मा हन्तीह मानवम् ||१२||
Hide commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
asādhyalakṣaṇamāha– ēkādaśabhirityādi| ēkādaśabhirēbhiriti svarabhēdādibhiḥ kaṇṭhōddhvaṁsāntaiḥ| ṣaḍbhiriti suśrutēna ṣaḍrūpāṇi paṭhitāni “bhaktadvēṣō jvaraḥ śvāsaḥ kāsaḥ śōṇitadarśanam| svarabhēdaśca jāyēta ṣaḍrūpaṁ rājayakṣmaṇi||” (su. u. taṁ. a. 41) iti| “kāsātisārapārśvārtisvarabhēdārucijvaraiḥ” iti tu kasyacittantrasya ṣaḍrūpāṇi mādhavakarēṇa likhitānīti| ētāni caikādaśa rūpāṇi prāyōbhāvitvāduktāni, anyatamarūpaparihārāt; rūpāntarayōgē'pyēkādaśatvaṁ ṣaṭtvaṁ ca syādēva, tathāhi carakō nidānē ēkādaśarūpāṇi paṭhitvā cikitsitē'pi vēgarōdhādikāraṇacatuṣṭayajē pratikāraṇaṁ caturdhā ēkādaśarūpāṇi paṭhitavān| yathā– “kāsōṁ'satāpō vaisvaryaṁ jvaraḥ pārśvaśirōrujā| chardanaṁ raktakaphayōḥ śvāsō varcōgrahō'ruciḥ|| rūpāṇyēkādaśaitāni, yakṣmaṇi ṣaḍimāni ca| kāsō jvaraḥ pārśvaśūlaṁ svaravarcōgrahō'ruciḥ||” (ca. ci. a. 8) iti| ēkādaśavacanēnaivaṁ bōdhayati– sampūrṇē yakṣmaṇyēkādaśaiva rūpāṇi bhavantīti| jahyāditi ‘ balamāṁsakṣatē sati’ iti śēṣaḥ| tathāca carakaḥ– “vātavyādhirapasmārī kuṣṭhī bradhnī cirajvarī| gulmī ca madhumēhī ca rājayakṣmī ca yō naraḥ|| acikitsyā bhavantyētē balamāṁsaparikṣayāt| svalpēṣvapi vikārēṣu bhiṣagētān vivarjayēt||” (ca. i. a. 9) iti| sarvairityādi| nanu, sarvarūpāṇyēkādaśa, ēkādaśānāmardhaṁ sārdhapañca bhavanti, tatra katamasya rūpasyārdhatvaṁ kimbhūtaṁ vā bhavati? ucyatē– ēkasya rupasyārdhatvāsambhavē ṣaṭpañcarūpayōrutkr̥ṣṭatvāt ṣaḍrūpa ēvārdhō grāhyāḥ| liṅgairyukta iti sambandhaḥ| atō'nyathēti balamāṁsakṣayābhāvē sati| mahāśanaṁ kṣīyamāṇamityēkamasādhyalakṣaṇam, ariṣṭarūpatvāt; atīsārapīḍitamiti dvitīyaṁ, yakṣmiṇō malāyattajīvitasyōktatvāt; śūnamuṣkōdaramiti tr̥tīyaṁ, muṣkaśōthasya virēkasādhyatvēna viruddhōpakramatvāt| śuklētyādi| śuklākṣatvādayaḥ ēkaikaśō'sādhyalakṣaṇāni||8-12||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
bahurūpō rājayakṣmā'sādhyastamāha– ēkādaśabhiriti| ētairiti svarabhēdō'nilācchūlamityādikairēkādaśabhiḥ| ṣaḍbhirvāpīti bhaktadvēṣō jvara ityādibhiḥ ṣaḍbhiḥ, apiśabdāt tribhirvā aṁsapārśvābhitāpaścētyādikaiḥ, samanvitaṁ jahyāt tyajēt| śōṣānvitaṁ puruṣaṁ yakṣmiṇamiti śēṣaḥ| vahnimāṁsabalakṣayē satīti bōdhyam| asādhyalakṣaṇamāha– sarvairiti sarvaiḥ ēkādaśabhiḥ| nanu, sarvāṇi rūpāṇyēkādaśa, ēkādaśānāmardhaṁ sārdhapañca bhavanti, tatra katamarūpasyārdhatvaṁ kimbhūtaṁ vā bhavati? ucyatē– ēkasya rūpasyārthāsambhavē ṣaṭpañcarūpayōrardhayōrutkr̥ṣṭatvāt ṣaḍrūpamatrārdhō grāhyaḥ| ētairliṅgairmāṁsabalakṣayairyuktō varjya iti sambandhaḥ| māṁsabalayōḥ kṣayaiḥ| kṣayaliṅgāni suśrutēnōktāni| tadyathā– “māṁsakṣayē'sthigaṇḍōpasthōruvakṣaḥkakṣāpiṇḍikōdaragrīvāśuṣkatā rūkṣatā sādō gātrāṇāṁ dhamanīśaithilyaṁ ca” iti| balam ōjaḥ| “mūrchā māṁsakṣayō mōhaḥ pralāpō'jñānamēva ca| pūrvōktāni ca liṅgāni maraṇaṁ ca balakṣayē” iti| aparē māṁsabalakṣayē iti paṭhanti, tatra māṁsabalakṣayē satīti yōjyam| atō'nyathēti māṁsabalakṣayē'satīti| ētēna balamāṁsāgniyuktaḥ pratyākhyēya cikitsyaḥ sarvarūpō'pi| aparamasādhyalakṣaṇamāha– mahāśanamiti|– mahāśanaṁ bahvaśanamapi kṣīyamāṇaṁ māṁsabalābhyāṁ kṣīṇamariṣṭatvāt| atīsāranipīḍitaṁ atīsārayuktam| uktaṁ ca– “malāyattaṁ balaṁ puṁsāṁ śukrāyattaṁ tu jīvitam| tasmādyatnēna saṁrakṣēdyakṣmiṇō malarētasī” iti; śūnamuṣkōdaraṁ śōphayuktaṁ muṣka udaraṁ ca yasya taṁ; muṣkaśōthasya virēkasādhyatvēna viruddhōpakramatvāt| mahāśanaṁ kṣīyamāṇamityēkamasādhyalakṣaṇam, atīsāranipīḍitamiti dvitīyaṁ, śūnamuṣkōdaramiti tr̥tīyam| aparamapi varjyamāha– śuklākṣamityādi| kr̥cchrēṇa bahumēhantamiti kaṣṭēna bahutaraṁ mēhantaṁ ‘malam’ iti śēṣaḥ| ētēnāhārasya malabhāvaḥ kathitaḥ| yasya cātiśayō malō niṣpadyatē tasya māṁsaraktakṣayō bhavati, sa punarasādhyaḥ syāt| itthambhūtaṁ naraṁ śuklākṣatvādyupadravasahitaṁ yakṣmā hantīti sambandhaḥ| ihētyasmin śāstrē| śuklākṣatvādaya ēkaikaśō'pyalakṣaṇāni bōddhavyāni||8-12||
Adhikarana yakṣmiṇaḥ sādhyalakṣaṇam (13) · Śloka 13
jvarānubandharahitaṁ balavantaṁ kriyāsaham |
upakramēdātmavantaṁ dīptāgnimakr̥śaṁ naram ||13||
(su. u. taṁ. a. 41) |
View original
ज्वरानुबन्धरहितं बलवन्तं क्रियासहम् |
उपक्रमेदात्मवन्तं दीप्ताग्निमकृशं नरम् ||१३||
(सु. उ. तं. अ. ४१) |
Hide commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
cikitsyatvamāha– jvarētyādi| upakramēt cikitsēt| akr̥śamityanēna vayaḥsthō'pi pratyākhyāyōpakramyata iti sūcyatē| yaduktamanyatra– “paraṁ dinasahasraṁ tu yadi jīvati mānavaḥ| subhiṣagbhirupakrāntastaruṇaḥ śōṣapīḍitaḥ||” iti||13||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
atha cikitsyamāha– jvarēdityādi| upakramēditi| upakramēt cikitsēt| akr̥śamityanēna vayasthō'pi pratyākhyāyōpakramya iti sūcyatē| yaduktamanyatra– “paraṁ dinasahasraṁ tu yadi jīvati mānavaḥ| subhiṣagbhirupakrāntastaruṇaḥ śōṣapīḍitaḥ” iti||13||
Adhikarana śōṣabhēdāḥ (14) · Śloka 14
vyavāyaśōkavārdhakyavyāyāmādhvapraśōṣitān |
vraṇōraḥkṣatasañjñau ca śōṣiṇau lakṣaṇaiḥ śr̥ṇu ||14||
(su. u. taṁ. a. 41) |
View original
व्यवायशोकवार्धक्यव्यायामाध्वप्रशोषितान् |
व्रणोरःक्षतसञ्ज्ञौ च शोषिणौ लक्षणैः शृणु ||१४||
(सु. उ. तं. अ. ४१) |
Hide commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
vyavāyādijanitadhātuśōṣaṇamātrēṇa rājayakṣmatvaṁ nirasyannāha– vyavāyētyādi| yaduktaṁ suśrutē– “kēṣāñcidēvaṁ śōṣō hi kāraṇairbhēdamāgataḥ| na tatra dōṣaliṅgānāṁ samastānāṁ nipātanam|| kṣayā ēva hi tē jñēyāḥ pratyēkaṁ dhātusaṅkṣayāt|” (su. u. taṁ. a. 41) iti| vr̥ddhasya bhāvō vārdhakyamiti svārthē kya(ṣya)ñ” iti kārtikaḥ||14||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
vyavāyādijanitaśōṣamātrēṇa rājayakṣmatvaṁ nirasyannāha– vyavāyētyādi| vyavāyaḥ strīsēvā, śōkaḥ putrādiviyōgēna cittōdvēgaḥ, vārdhakyaṁ vr̥ddhatvaṁ, vyāyāmaḥ śarīrāyāsajananaṁ, adhvā dīrghamārgāṭanaṁ, vraṇaṁ kṣatam, uraḥkṣatamurōntarabhighātajanitavraṇam| yakṣmaṇō lakṣaṇairiti talliṅgaiḥ, na tu yakṣma vai; yaduktaṁ suśrutē– “kēṣāñcidēvaṁ śōṣō hi kāraṇairbhēdamāgataḥ| na tatra dōṣaliṅgānāṁ samastānāṁ nipātanam|| kṣayā ēva hi tē jñēyāḥ pratyēkaṁ dhātusaṅkṣayāt” iti||14||
Adhikarana vyavāyaśōṣiṇō lakṣaṇam (15) · Śloka 15
vyavāyaśōṣī śukrasya kṣayaliṅgairupadrutaḥ |
pāṇḍudēhō yathāpūrvaṁ kṣīyantē cāsya dhātavaḥ ||15||
(su. u. taṁ. a. 41) |
View original
व्यवायशोषी शुक्रस्य क्षयलिङ्गैरुपद्रुतः |
पाण्डुदेहो यथापूर्वं क्षीयन्ते चास्य धातवः ||१५||
(सु. उ. तं. अ. ४१) |
Hide commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
vyavāyaśōṣiṇō lakṣaṇamāha– vyavāyētyādi| śukrasya kṣayaliṅgairiti suśrutōktaiḥ| tadyathā– “śukrakṣayē mēḍhravr̥ṣaṇavēdanā, aśaktirmaithunē, cirādvā prasēkaḥ, prasēkē cālparaktaśukradarśanam|” (su. sū. a. 15) iti||15||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
vyavāyaśōṣiṇō lakṣaṇamāha– vyavāyētyādi| śukrakṣayaliṅgairiti suśrutōktaiḥ “śukrakṣayē mēḍhravr̥ṣaṇavēdanā'śaktirmaithunē cirādvā prasēkaḥ, prasēkē cālpaśukradarśanaṁ raktasya ca” iti| yathāpūrvaṁ dhātavaḥ kṣīyantē; tatra śukrasya pūrvō majjā, majjñō'sthi asthnō mēdaḥ mēdasō māṁsaṁ māṁsasya raktamityēvaṁ paraṁ yadi strībhyō na nivartatē||15||
Adhikarana śōkaśōṣiṇō lakṣaṇam (16) · Śloka 16
pradhyānaśīlaḥ srastāṅgaḥ śōkaśōṣyapi tādr̥śaḥ |16|
(su. u. taṁ. a. 41) |
View original
प्रध्यानशीलः स्रस्ताङ्गः शोकशोष्यपि तादृशः |१६|
(सु. उ. तं. अ. ४१) |
Hide commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
śōkaśōṣiṇō lakṣaṇamāha– pradhyānētyādinā| śōkaśōṣyapi tādr̥śa iti śukrasya kṣayalakṣaṇavyatiriktēna śukraśōṣaliṅgēna yuktaḥ; yaduktaṁ suśrutē– “vinā śukrakṣayakr̥tairvikārairupalakṣitaḥ|” (su. u. taṁ. a. 41) iti|16|–
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
śōkaśōṣamāha– pradhyānaśīlaḥ cintāparaḥ, srastāṅgaḥ avasannagātraḥ, tādr̥śa iti pāṇḍudēhaḥ| śukrakṣayalakṣaṇavyatiriktaiḥ śukraśōṣilakṣaṇairyuktaḥ|16|–
Adhikarana vārdhakyaśōṣiṇō lakṣaṇam (16-17) · Śloka 17
jarāśōṣī kr̥śō mandavīryabuddhibalēndriyaḥ ||16||
kampanō'rucimān bhinnakāṁsyapātrahatasvaraḥ |
ṣṭhīvati ślēṣmaṇā hīnaṁ gauravāratipīḍitaḥ ||17||
samprasrutāsyanāsākṣiḥ śuṣkarūkṣamalacchaviḥ |
(su. u. taṁ. a. 41) |
View original
जराशोषी कृशो मन्दवीर्यबुद्धिबलेन्द्रियः ||१६||
कम्पनोऽरुचिमान् भिन्नकांस्यपात्रहतस्वरः |
ष्ठीवति श्लेष्मणा हीनं गौरवारतिपीडितः ||१७||
सम्प्रस्रुतास्यनासाक्षिः शुष्करूक्षमलच्छविः |
(सु. उ. तं. अ. ४१) |
Hide commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
vārdhakyaśōṣiṇō lakṣaṇamāha– jarētyādi| kampanaḥ kampayuktaḥ| bhinnasya sphuṭitasya kāṁsyapātrasya hatasya daṇḍādinēva svarō yasya sa tathā| ṣṭhīvati ślēṣmaṇā hīnamiti ślēṣmaharaṇāya yatnē kr̥tē'pi na ślēṣmaniḥsaraṇam | śuṣkarūkṣamalacchaviriti śuṣkarūkṣē yathākramaṁ malacchavī yasya sa tathā||16-17||–
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
jarāśōṣiṇamāha– jarētyādi| mandaśabdō vīryādibhiḥ pratyēkaṁ sambadhyatē| vīryaṁ śaktiḥ, balamōjō hr̥di sthitaṁ saptadhātūnāṁ dhāma| kampanaḥ kampayuktaḥ| bhinnasya sphuṭitasya kāṁsyapātrasya daṇḍādinā hatasyēva svarō yasya sa tathā| ṣṭhīvati ślēṣmaṇā hīnamiti ślēṣmaharaṇāya balē kr̥tē'pi na ślēṣmaniḥsaraṇam| arucipīḍita iti punararōcakagrahaṇamatyantamarōcakatākhyāpanārtham| samprasrutaśabda āsyādibhiḥ sambadhyatē| āsyaṁ mukhakuharam, akṣi lōcanam| śuṣkarūkṣamalacchaviriti śuṣkarūkṣē yathākramaṁ malacchavī yasya sa tathā||16-17||–
Adhikarana adhvaśōṣiṇō lakṣaṇam (18) · Śloka 18
adhvaśōṣī ca srastāṅgaḥ sambhr̥ṣṭaparuṣacchaviḥ ||18||
prasuptagātrāvayavaḥ śuṣkaklōmagalānanaḥ |
(su. u. taṁ. a. 41) |
View original
अध्वशोषी च स्रस्ताङ्गः सम्भृष्टपरुषच्छविः ||१८||
प्रसुप्तगात्रावयवः शुष्कक्लोमगलाननः |
(सु. उ. तं. अ. ४१) |
Hide commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
adhvaśōṣiṇō lakṣaṇamāha– adhvētyādi| sambhr̥ṣṭasyēva bharjitasyēva paruṣā chaviḥ varṇō yasya sa tathā| prasuptaḥ sparśānabhijñaḥ| klōma pipāsāsthānaṁ hr̥dayē, klōmasthānē tālviti pāṭhāntaram||18||–
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
adhvaśōṣiṇamāha– srastāṅga iti| srastāṅgaḥ śithilagātraḥ| sambhr̥ṣṭasyēva bharjitasyēva chavirvarṇō yasya sa tathā| prasuptagātrāvayava iti prasuptaḥ sparśānabhijñaḥ akarmaṇyaḥ śarīrapradēśō yasya tathōktaḥ| śuṣkaśabdaḥ klōmādibhiḥ pratyēkaṁ sambadhyatē, klōma pipāsāsthānaṁ hr̥dayē, klōmasthānē tālviti pāṭhāntaram| yadyapi yathōddēśaṁ jarāśōṣyanantaraṁ vyāyāmaśōṣī vācyō nādhvaśōṣī, tathā'pyadhvaśōṣiṇō lakṣaṇānāṁ vyāyāmaśōṣiṇyatidēśāt pūrvamatrādhvaśōṣī nirdiṣṭaḥ| yadyēvaṁ tarhi vyāyāmaśōṣilakṣaṇānyēva kutō'dhvaśōṣiṇi nātidiśyantē| satyam, uraḥkṣataliṅgānāmadhikānāṁ vyāyāmaśōṣiṇi sadbhāvāt| athōddēśa ēvādhvaśōṣī kasmānnādāvukta iti cēt– chandōnurōdhāt| kēcidatra tr̥ḍhaṅagabalapāruṣyāratitōdanairiti paṭhanti tatrāpi sa ēvārthaḥ||18||–
Adhikarana vyāyāmaśōṣiṇō lakṣaṇam (19) · Śloka 19
vyāyāmaśōṣī bhūyiṣṭhamēbhirēva samanvitaḥ |
liṅgairuraḥkṣatakr̥taiḥ saṁyuktaśca kṣataṁ vinā ||19||
(su. u. taṁ. a. 41) |
View original
व्यायामशोषी भूयिष्ठमेभिरेव समन्वितः |
लिङ्गैरुरःक्षतकृतैः संयुक्तश्च क्षतं विना ||१९||
(सु. उ. तं. अ. ४१) |
Hide commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
vyāyāmaśōṣiṇō lakṣaṇamāha– vyāyāmētyādi| ēbhiriti srastāṅgatvādibhiradhvaśōṣalakṣaṇaiḥ, adhvanō vyāyāmamātrasāmānyāt| bhūyiṣṭham atyartham, adhvaśōṣē'lpāni lakṣaṇāni, vyāyāmajē tu mahāntītyarthaḥ| tathā ‘uraḥkṣatakr̥tairliṅgaiḥ saṁyuktaḥ kṣatavarjitaiḥ’ iti sugamaḥ pāṭhaḥ| gadādharastu– “liṅgairuraḥkṣatakr̥taḥ saṁyuktaśca kṣataṁ vinā|” iti paṭhati, vyācaṣṭē ca– uraḥkṣatēna vyāyāmabhārādhyayanadrutayānādihētunā yaḥ kr̥taḥ śōṣaḥ sō'pyēbhirēvādhvaśōṣaliṅgairbhūyiṣṭhaṁ saṁyuktaḥ, kṣataṁ kṣatakāryaṁ vinā| kṣatakāryaṁ tu suśrutē yathā– “tasyōrasi kṣatē raktaṁ pūyaḥ ślēṣmā ca gacchati|” ityārabhya “bhinnavarṇasvarō naraḥ|” (su. u. taṁ. a. 41) ityantamētānyēva lakṣaṇāni kṣatē'dhikāni, uraḥkṣatakāraṇavyāyāmabhārādikr̥taśōṣasya lakṣaṇamēva bhūyiṣṭhaṁ yattadēvōraḥkṣatakāraṇamātratvādadhvanō'pītyarthaḥ| athavā kṣataṁ vinā vraṇaṁ vinā, uraḥkṣatanimittabhārādhyayanādinā'mātrēṇa yaḥ kr̥taḥ śōṣaḥ sō'pyēbhirēvātyarthādhvaśōṣaliṅgaiḥ samanvita iti prakr̥tēna sambandhaḥ; savraṇasya tu vakṣyamāṇamēva lakṣaṇamiti||19||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
vyāyāmaśōṣiṇō lakṣaṇamāha– vyāyāmētyādi| ēbhiriti| srastāṅgatvādibhiranantarōktairēvādhvapraśōṣilakṣaṇaiḥ; bhūyiṣṭhamatyartham, adhvaśōṣē alpāni liṅgāni vyāyāmajē tu mahāntītyarthaḥ| ‘sa ēvōraḥkṣatakr̥taiḥ samprayukta’ iti sugamaḥ pāṭhaḥ| gadādharastu– ‘ liṅgairuraḥkṣatakr̥taḥ saṁyuktaśca kṣataṁ vinā’ iti paṭhati; vyācaṣṭē ca– uraḥkṣatēna vyāyāmabhārādhyayanadrutapr̥ṣṭhayānādihētunā yaḥ kr̥taḥ śōṣaḥ sō'pyēbhirēvādhvaśōṣaliṅgairbhūyiṣṭhaṁ saṁyuktaḥ| kṣataṁ vinā kṣatakāryaṁ vinā, kṣatakāryaṁ tu suśrutē yathā– “tasyōrasi kṣatē raktaṁ pūyaḥ ślēṣmā ca gacchati| “kāsamānaśchardayēcca pītaraktāsitāruṇam|| santaptavakṣāḥ sō'tyarthaṁ dūyanātparitāmyati|| durgandhōcchvāsavadanō bhinnavarṇasvarō naraḥ” iti||19||
Adhikarana vraṇaśōṣiṇō lakṣaṇam (20) · Śloka 20
raktakṣayādvēdanābhistathaivāhārayantraṇāt |
vraṇitasya bhavēcchōṣaḥ sa cāsādhyatamō mataḥ ||20||
(su. u. taṁ. a. 41) |
View original
रक्तक्षयाद्वेदनाभिस्तथैवाहारयन्त्रणात् |
व्रणितस्य भवेच्छोषः स चासाध्यतमो मतः ||२०||
(सु. उ. तं. अ. ४१) |
Hide commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
kāraṇatrayēṇa vraṇaśōṣiṇamāha– raktakṣayādityādi| vēdanā vraṇavēdanāḥ, tābhirbhayaśōkavanmanaḥkṣōbhādvātaprakōpādēva śōṣaḥ| sa cāsādhyatama iti svārthikastamap, yathā “yudhiṣṭhiraḥ śrēṣṭhatamaḥ kurūṇām|” iti| atrēṣṭhanaivātiśāyikapratyayēna praśastatamatvasya pratipāditatvāt; athavā yāpyāpēkṣayā'sādhyatamaśabdēna pratyākhyēya ucyatē, yāpyasyāpyasādhyarūpatvāt| nanu, ēvaṁ sati “kr̥śānāṁ vraṇaśōṣiṇām| br̥ṁhaṇīyō vidhiḥ kāryaḥ” (su. ci. a. 1) iti suśrutēnaivōktaṁ cikitsitasthānē virudhyatē? ucyatē– prabalaśōṣē pratyākhyēyatvaṁ, nātiprabalē tu cikitsāvidhānamiti samarthanīyam| candrikākārastu ‘sa cāsādhyatamaḥ smr̥taḥ’ ityasya sthānē “yāpyāsādhyatamastu saḥ” iti paṭhati, cikitsāyāṁ br̥ṁhaṇavidhērabhidhānāditi||20||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
vraṇaśōṣiṇamāha– raktētyādi| raktātisrutēḥ, vēdanāḥ vraṇavēdanāḥ, tābhirapi bhayaśōkavanmanaḥkṣōbhādvātaprakōpādēva śōṣaḥ; sa cāsādhyatamaḥ, atha vā yāpyāpēkṣayā asādhyatamaḥ; asādhyatamaśabdēna pratyākhyēya ucyatē, yāpyasyāpyasādhyarūpatvāt| ēvaṁ sati “kr̥śānāṁ vraṇaśōṣiṇām| br̥ṁhaṇīyō vidhiḥ kāryaḥ” iti suśrutēnaivōktam| tathā ca prabalaśōṣē pratyākhyēyatvaṁ, nātiprabalē cikitsāvidhānamiti||20||
Adhikarana sanidānamuraḥkṣatalakṣaṇam (21-28) · Śloka 28
dhanuṣā''yasyatō'tyarthaṁ bhāramudvahatō gurum |
yudhyamānasya balibhiḥ patatō viṣamōccataḥ ||21||
vr̥ṣaṁ hayaṁ vā dhāvantaṁ damyaṁ vā'nyaṁ nigr̥hṇataḥ |
śilākāṣṭhāśmanirghātān kṣipatō nighnataḥ parān ||22||
adhīyānasya vā'tyuccairdūraṁ vā vrajatō drutam |
mahānadīrvā taratō hayairvā saha dhāvataḥ ||23||
sahasōtpatatō dūraṁ tūrṇaṁ vā'pi pranr̥tyataḥ |
tathā'nyaiḥ karmabhiḥ krūrairbhr̥śamabhyāhatasya vā ||24||
vikṣatē vakṣasi vyādhirbalavān samudīryatē |
strīṣu cātiprasaktasya rūkṣālpapramitāśinaḥ ||25||
urō vibhajyatē'tyarthaṁ bhidyatē'tha virujyatē |
prapīḍyatē tataḥ pārśvē śuṣyatyaṅgaṁ pravēpatē ||26||
kramādvīryaṁ balaṁ varṇō ruciragniśca hīyatē |
jvarō vyathā manōdainyaṁ viḍbhēdāgnivadhāvapi ||27||
duṣṭaḥ śyāvaḥ sudurgandhaḥ pītō vigrathitō bahuḥ |
kāsamānasya cābhīkṣṇaṁ kaphaḥ sāsr̥k pravartatē ||28||
sa kṣatī kṣīyatē'tyarthaṁ tathā śukraujasōḥ kṣayāt |
(ca. ci. a. 16) |
View original
धनुषाऽऽयस्यतोऽत्यर्थं भारमुद्वहतो गुरुम् |
युध्यमानस्य बलिभिः पततो विषमोच्चतः ||२१||
वृषं हयं वा धावन्तं दम्यं वाऽन्यं निगृह्णतः |
शिलाकाष्ठाश्मनिर्घातान् क्षिपतो निघ्नतः परान् ||२२||
अधीयानस्य वाऽत्युच्चैर्दूरं वा व्रजतो द्रुतम् |
महानदीर्वा तरतो हयैर्वा सह धावतः ||२३||
सहसोत्पततो दूरं तूर्णं वाऽपि प्रनृत्यतः |
तथाऽन्यैः कर्मभिः क्रूरैर्भृशमभ्याहतस्य वा ||२४||
विक्षते वक्षसि व्याधिर्बलवान् समुदीर्यते |
स्त्रीषु चातिप्रसक्तस्य रूक्षाल्पप्रमिताशिनः ||२५||
उरो विभज्यतेऽत्यर्थं भिद्यतेऽथ विरुज्यते |
प्रपीड्यते ततः पार्श्वे शुष्यत्यङ्गं प्रवेपते ||२६||
क्रमाद्वीर्यं बलं वर्णो रुचिरग्निश्च हीयते |
ज्वरो व्यथा मनोदैन्यं विड्भेदाग्निवधावपि ||२७||
दुष्टः श्यावः सुदुर्गन्धः पीतो विग्रथितो बहुः |
कासमानस्य चाभीक्ष्णं कफः सासृक् प्रवर्तते ||२८||
स क्षती क्षीयतेऽत्यर्थं तथा शुक्रौजसोः क्षयात् |
(च. चि. अ. १६) |
Hide commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
śōṣanidānēnaiva sāhasādinā uraḥkṣatasya sambhavāt, uraḥkṣatēnāpi śōṣasambhavāt, śōṣādhikārē sanidānamuraḥkṣatamāha– dhanuṣētyādi| āyasyata iti āyāsaṁ kurvatō ‘narasya’ iti śēṣaḥ, ‘āyamyataḥ’ iti pāṭhāntarē vistīryamāṇahr̥dayasya| damyaṁ damanārhaṁ vr̥ṣādikamēva balavantamityarthaḥ| anyaṁ vā gajōṣṭrādikaṁ, nigr̥hṇataḥ vidhārayataḥ| śilā dīrghaśilā, aśmā taditaraprastarakhaṇḍaḥ, nirghātō'straviśēṣaḥ, kiṁvā nirghātaḥ śilādīnāṁ prēraṇaviśēṣō'tibalasampāditaḥ| nighnataḥ parān śatrūn tāḍayataḥ| adhīyānasya paṭhataḥ| mahānadīstarata iti ‘bāhubhyām’ iti śēṣaḥ| tūrṇaṁ śīghram| tathā'nyaiḥ karmabhiḥ krūrairmallayuddhādibhirabhyāhatasya, krūrairityatra śūrairiti śatrubhirityanyē| ēṣāṁ kāraṇānāṁ madhyē kiñcinnikhiladēhasyāyāsakaraṁ, kiñcidurasa ēvēti bōddhavyam| vyādhiriti uraḥkṣatalakṣaṇaḥ; athavā vyādhirvāyuḥ, ‘dōṣā api vyādhiśabdaṁ labhanta’ ityāgamāditi jējjaṭaḥ| urō vibhajyatē bhajyata iva, bhidyatē vidāryatē vibhajyatē dvidhā kriyata iva; ‘vidahyatē’ iti pāṭhāntaramasaṅgataṁ, kāraṇābhāvāt ṭīkākārairavyākhyātatvācca| vīryaṁ śaktiḥ| balaṁ māṁsōpacayaḥ| ‘viḍbhēdō'gnivadhādapi’ iti pāṭhāntarē agnivadhāddhētōrviḍbhēdō bhavatītyarthaḥ; apiśabdāt vyādhimahimnā vinā'pyagnivadhādviḍbhēdō bhavatītyāhuḥ| duṣṭō vyāpannaḥ; tadēva vivr̥ṇōti– śyāva ityādi| vigrathitō viśēṣēṇa granthilaḥ, ‘vibaddha’ iti jējjaṭaḥ| sa puruṣaḥ, kṣatī uraḥkṣatavān, kṣīyatē dhātuśōṣamāpnōti| na kēvalaṁ kṣatādēva kṣīyatē, kiṁ tarhi strīsēvādinā śukraujasōḥ kṣayādapītyāha– tathētyādi||21-28||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
sanidānamuraḥkṣatamāha– dhanuṣētyādi| āyasyataḥ āyāsaṁ kurvataḥ, ‘narasya’ iti śēṣaḥ| ‘āyamyata’ iti pāṭhāntarē vistāryamāṇahr̥dayasya| damyaṁ damanārhaṁ vr̥ṣādikamēva balavattaramityarthaḥ, athavā gajōṣṭrādikaṁ; nigr̥hṇatō vidhārayataḥ| śilā dīrghapāṣāṇaḥ; aśma taditaraprastarakhaṇḍaḥ, nirghātō'straviśēṣaḥ, kiṁ vā śilādinā prēraṇaviśēṣō'tibalasampāditaḥ| tān kṣipataḥ| parān śatrūn| adhīyānasya uccaiḥ paṭhataḥ| dūraṁ vā vrajatō drutamiti śīghraṁ dūraṁ gacchataḥ| mahānadīṁ tarataḥ ‘bāhubhyām’ iti śēṣaḥ| tūrṇaṁ śīghramatinr̥tyataḥ| anyaiḥ karmabhiḥ krūrairiti mallayuddhādibhirabhyāhatasya, śūrairiti śatrubhirityanyē| vikṣatē vidāritē, vakṣasi hr̥di| vyādhiriti uraḥkṣatalakṣaṇaḥ, athavā vyādhirvāyuḥ, dōṣā api vyādhiśabdaṁ labhantē ityāgamāditi jējjaṭaḥ| balavān samudīryatē utkaṭa utpadyatē| uraḥkṣatakṣīṇatvē'paramapi kāraṇamāha– strīṣvityādi| rūkṣaṁ caṇakādiḥ, alpaṁ stōkaṁ, pramitamakālabhōjanam| urō virujyatē rujyata iva bhidyata iva śūlēna, vibhajyatē dvidhā kriyata, iva ‘vidahyatē’ iti pāṭhāntaram| vīryaṁ śaktiḥ, balaṁ māṁsōpacayalakṣaṇaṁ, varṇō gaurādiḥ, vyathā aṅgānāṁ, manōdainyaṁ manōglāniḥ, agnivadhō'gnyabhāvaḥ, ‘viḍbhēdō'gnivadhādapi’ iti paṭhanti vyākhyānayanti ca– agnivadhāddhētōrviḍbhēdō bhavatītyarthaḥ; apiśabdādvāyādhimahimnā vinā'pyagnivadhāt viḍbhēdō bhavatītyāhuḥ| duṣṭō vyāpannaḥ, vigrathitō viśēṣāt granthilaḥ, vinibaddha iti jējjaṭaḥ| kaphaḥ sāsraḥ pravartatē iti rudhirayuktaṁ kaphaṁ ṣṭhīvatē, ‘sāsram’ ityatra ‘sāndra’ iti pāṭhāntaraṁ, tatra sāndrō ghanaḥ| ēbhiḥ kāraṇaiḥ, sakṣataḥ kṣatavān; ‘sa tata’ iti pāṭhē sa puruṣaḥ, tata uraḥkṣatāt; atyarthaṁ kṣīyatē dhātuśōṣamāpnōtītyarthaḥ| na kēvalaṁ kṣatādēva kṣīyatē kiṁ tarhi strīsēvādinā śukraujasōḥ kṣayādapi||21-28||–
Adhikarana uraḥkṣatapūrvarūpam (29) · Śloka 29
avyaktaṁ lakṣaṇaṁ tasya pūrvarūpamiti smr̥tam ||29||
View original
अव्यक्तं लक्षणं तस्य पूर्वरूपमिति स्मृतम् ||२९||
Hide commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
pūrvarūpamāha– avyaktamityādi| tasya kṣatasya lakṣaṇamavyaktamaprakaṭam||29||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
pūrvarūpamāha– kṣatakṣīṇayōrasādhāraṇaṁ lakṣaṇamidam| tasya kṣatasya lakṣaṇamavyaktamaprakaṭam||29||
Adhikarana kṣatakṣīṇayōrasādhyalakṣaṇam (30) · Śloka 30
urōruk śōṇitacchardiḥ kāsō vaiśēṣikaḥ kṣatē |
kṣīṇē saraktamūtratvaṁ pārśvapr̥ṣṭhakaṭīgrahaḥ ||30||
(ca. ci. a. 16) |
View original
उरोरुक् शोणितच्छर्दिः कासो वैशेषिकः क्षते |
क्षीणे सरक्तमूत्रत्वं पार्श्वपृष्ठकटीग्रहः ||३०||
(च. चि. अ. १६) |
Hide commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
kṣatakṣīṇayōrasādhāraṇalakṣaṇamāha– urōrugityādi| vaiśēṣikō viśiṣṭaḥ kāsaḥ; sa ca viśēṣa uktō duṣṭaśyāvādikaphasaṁyuktatvaṁ; kiṁvā vaiśēṣika udbhūtaḥ| kṣata iti chēdaḥ| kṣīṇē iti kṣayē ityarthaḥ| saraktamūtratvam ālōhitamūtratā||30||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
kṣatakṣīṇayōrasādhāraṇamāha– urōrugityādi| kṣatē uraḥkṣatē| kāsō vaiśēṣika iti viśiṣṭaḥ kāsaḥ kṣīṇakāsāpēkṣayā adhika ityarthaḥ| kṣīṇasya rūpamāha– kṣaya iti| śukraujasōḥ kṣayē tu saraktamūtrādirupadravaḥ| vaiśēṣikaḥ viśiṣṭaḥ kāsa iti asmin lakṣaṇē sambadhyatē||30||
Adhikarana kṣatakṣīṇayōḥ sādhyāsādhyavicāraḥ (31) · Śloka 31
alpaliṅgasya dīptāgnēḥ sādhyō balavatō navaḥ |
parisaṁvatsarō yāpyaḥ sarvaliṅgaṁ tu varjayēt ||31||
(ca. ci. a. 16) |
View original
अल्पलिङ्गस्य दीप्ताग्नेः साध्यो बलवतो नवः |
परिसंवत्सरो याप्यः सर्वलिङ्गं तु वर्जयेत् ||३१||
(च. चि. अ. १६) |
Hide commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
tayōḥ sādhyalakṣaṇamāha– alpētyādi||31||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
uraḥkṣatē sādhyayāpyāsādhyatvamāha– alpētyādi| alpaliṅgasya alpalakṣaṇasya||31||
Adhikarana puṣpikā · Śloka 10
iti śrīmādhavakaraviracitē mādhavanidānē rājayakṣmakṣatakṣīṇanidānaṁ samāptam ||10||
View original
इति श्रीमाधवकरविरचिते माधवनिदाने राजयक्ष्मक्षतक्षीणनिदानं समाप्तम् ||१०||
Hide commentary
madhukōśa vyākhyā (vijayarakṣita, śrīkaṇṭhadatta kr̥ta)
iti śrīvijarakṣitakr̥tāyāṁ madhukōśavyākhyāyāṁ rājayakṣmakṣatakṣīṇanidānaṁ samāptam||10||
ātaṅkadarpaṇa vyākhyā (vācaspati vaidya kr̥ta)
iti śrīvaidyavācaspatikr̥tē ātaṅkadarpaṇē nidānavyākhyānē rājyakṣmanidānam||10||