Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō madanakalpaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातो मदनकल्पं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
Hide commentary
cikitsitasthānē tu tatra tatra vihitavamanavirēcanayōḥ prayōgān vistarēṇābhidhātuṁ cikitsādhikr̥tayōgasthānarūpakalpasthānamucyatē| yadyapi cikitsāyāṁ bastērapi pratipāditatvādbastyabhidhāyakaṁ siddhisthānamapi cikitsāṅgatayā'bhidhātavyaṁ, tathā'pi pañcakarmaṇāmautsargikapravr̥ttau vamanavirēcanapūrvikaiva bastikarmapravr̥ttirbhavatīti kr̥tvā vamanavirēcanābhidhāyakaṁ kalpasthānamēva bastyabhidhāyakasiddhisthānādagrē'bhidhīyatē| vamanavirēcanānāṁ kalpāstiṣṭhantyasminniti kalpasthānam| kalpābhidhānē'pi virēcanasyautsargikapravr̥ttau vamanapūrvikaiva pravr̥ttirbhavatīti vamanapūrvakatvādvirēcanasya vamanakalpā ēvāgrē'bhidhātavyāḥ| vamanakalpēṣvapi vamanadravyaśrēṣṭhatvānmadanaphalasyaivādau kalpō'bhidhīyatē; śrēṣṭhatvaṁ ca madanaphalasya ‘vamanadravyāṇāṁ madanaphalāni śrēṣṭhatamānyācakṣatē'napāyitvāt’ ityanēnātraiva vakṣyati||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
atha khalu vamanavirēcanārthaṁ vamanavirēcanadravyāṇāṁ sukhōpabhōgatamaiḥ sahānyairdravyairvividhaiḥ kalpanārthaṁ bhēdārthaṁ vibhāgārthaṁ cētyarthaḥ , tadyōgānāṁ ca kriyāvidhēḥ sukhōpāyasya samyagupakalpanārthaṁ kalpasthānamupadēkṣyāmō'gnivēśa!||3||
View original
अथ खलु वमनविरेचनार्थं वमनविरेचनद्रव्याणां सुखोपभोगतमैः सहान्यैर्द्रव्यैर्विविधैः कल्पनार्थं भेदार्थं विभागार्थं चेत्यर्थः , तद्योगानां च क्रियाविधेः सुखोपायस्य सम्यगुपकल्पनार्थं कल्पस्थानमुपदेक्ष्यामोऽग्निवेश!||३||
Hide commentary
kalpārthaṁ darśayannāha- atha khalvityādi| athaśabdaḥ prākprastutē| khaluśabdaḥ prakāśanē| vamanavirēcanārthamiti vamananimittaṁ virēcananimittaṁ ca| vamanavirēcanadravyāṇāmiti madanaphalāditrivr̥dādīnām| anyairiti surāsauvīrakādyaiḥ kōvidārādiprakāraiśca| anyairityasya viśēṣaṇaṁ- sukhōpabhōgatamairiti| atra sukhāyōpabhōgō yēṣāṁ tē sukhōpabhōgāḥ, na tadātvasukha upabhōgō yēṣāṁ tē sukhōpabhōgāḥ, tathāhi tadātvē'sukhōpabhōgānāṁ kōvidārādīnāmagrahaṇaṁ syāt| kalpanārthamiti padasya kriyayā sambandhamadarśayitvaiva tadvyākhyānapratyayanārthaṁ vyākarōti bhēdārthaṁ vibhāgārthaṁ cētyartha iti; tatra bhēdārthamiti vamanavirēcanadravyaprayōgabhēdārthaṁ, tē ca prayōgabhēdāḥ “trayastriṁśadyōgaśataṁ praṇītaṁ phalēṣu” (sū.a.4) ityādikāḥ; vibhāgārthamiti atra ‘phalapippalīnāṁ dvau bhāgau kōvidārādikaṣāyēṇa’, ityādivakṣyamāṇadravyavibhāgārtham| upōdghātaṁ samāpya prakr̥tamāha- tadyōgānāmiti; vamanavirēcanadravyaprayōgāṇam| kriyāyā itikartavyatāyā vidhiḥ kriyāvidhiḥ, svarasādirūpatayā karaṇānīti yāvat; tasya kriyāvidhērviśēṣaṇaṁ- sukhōpāyasyēti; sukhārthaḥ sukhō vā upāyō yasya sa sukhōpāyaḥ, tasya samyagupakalpanārthamiti samyagupadēśārtham||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
tatra dōṣaharaṇamūrdhvabhāgaṁ vamanasañjñakam, adhōbhāgaṁ virēcanasañjñakam; ubhayaṁ vā śarīramalavirēcanādvirēcanasañjñāṁ labhatē||4||
View original
तत्र दोषहरणमूर्ध्वभागं वमनसञ्ज्ञकम्, अधोभागं विरेचनसञ्ज्ञकम्; उभयं वा शरीरमलविरेचनाद्विरेचनसञ्ज्ञां लभते||४||
Hide commentary
vamanavirēcanaśabdārthaṁ vibhajatē- tatrētyādi| ūrdhvaṁ mukhēna dōṣanirharaṇaṁ bhajata iti ūrdhvabhāgam| adhō gudēna dōṣanirharaṇaṁ bhajata iti adhōbhāgam| vamanavirēcanayōrapi kadācidvirēcanasañjñāṁ ṣaḍvirēcanaśatāśritīyōktāṁ darśayannāha- ubhayamapītyādi| na caivaṁ sati vamanavirēcanavannirūhē'pi virēcanasañjñāprasaktirudbhāvanīyā , yataḥ paṅkajaśabdavadiyaṁ virēcanasañjñā vamanavirēcanayōrēva yōgarūḍhyā vartatē||4||
Adhikarana 4 (5) · Śloka 5
tatrōṣṇa-tīkṣṇa-sūkṣma-vyavāyi-vikāśīnyauṣadhāni svavīryēṇa hr̥dayamupētya dhamanīranusr̥tya sthūlāṇusrōtōbhyaḥ kēvalaṁ śarīragataṁ dōṣasaṅghātamāgnēyatvād viṣyandayanti, taikṣṇyād vicchindanti, sa vicchinnaḥ pariplavan snēhabhāvitē kāyē snēhāktabhājanasthamiva kṣaudramasajjannaṇupravaṇabhāvādāmāśayamāgamyōdānapraṇunnō'gnivāyvātmakatvādūrdhvabhāgaprabhāvādauṣadhasyōrdhvamutkṣipyatē, salilapr̥thivyātmakatvādadhōbhāgaprabhāvāccauṣadhasyādhaḥ pravartatē, ubhayataścōbhayaguṇatvāt|
iti lakṣaṇōddēśaḥ||5||
View original
तत्रोष्ण-तीक्ष्ण-सूक्ष्म-व्यवायि-विकाशीन्यौषधानि स्ववीर्येण हृदयमुपेत्य धमनीरनुसृत्य स्थूलाणुस्रोतोभ्यः केवलं शरीरगतं दोषसङ्घातमाग्नेयत्वाद् विष्यन्दयन्ति, तैक्ष्ण्याद् विच्छिन्दन्ति, स विच्छिन्नः परिप्लवन् स्नेहभाविते काये स्नेहाक्तभाजनस्थमिव क्षौद्रमसज्जन्नणुप्रवणभावादामाशयमागम्योदानप्रणुन्नोऽग्निवाय्वात्मकत्वादूर्ध्वभागप्रभावादौषधस्योर्ध्वमुत्क्षिप्यते, सलिलपृथिव्यात्मकत्वादधोभागप्रभावाच्चौषधस्याधः प्रवर्तते, उभयतश्चोभयगुणत्वात्|
इति लक्षणोद्देशः||५||
Hide commentary
samprati dvayōrapi vamanavirēcanadravyayōḥ sādhāraṇōṣṇatīkṣṇatvādiguṇayōgakr̥tadōṣaviṣyandanādisādhāraṇakāryadarśanapūrvakamagnivāyvātmakatvādiviśiṣṭadharmayōgakr̥taṁ viśiṣṭaṁ ca kāryaṁ vamanavirēcanarūpaṁ darśayannāha- tatrōṣṇētyādi| uṣṇamiti uṣṇavīryam| svavīryēṇēti svaprabhāvēṇa| dhamanīranusr̥tyēti sakaladēhagatā dhamanīranusr̥tya; sakaladēhagatadhamanyanusaraṇaṁ ca vīryēṇa jñēyaṁ, na sākṣāt| āgnēyatvādviṣyandayantīti vilīnaṁ kurvanti| vicchindanti chinnaṁ kurvanti| pariplavan itastatō gacchan| asajjanniti na kvacidapi saṅgaṁ gacchan| aṇupravaṇabhāvāditi aṇutvāt pravaṇabhāvācca; pravaṇatvamiha kōṣṭhagamanōnmukhatvam, aṇutvaṁ ca aṇumārgasañcāritvam| udānapraṇunna iti udānavāyuprēritaḥ| agnivāyvātmakatvāditi agnivāyūtkarṣavattvāt| ūrdhvabhāgaprabhāvāditi ūrdhvabhāgadōṣaharatvarūpaprabhāvāt| ēvaṁ salilapr̥thivyātmakatvamapi vyākhyēyam| ubhayataścēti ūrdhvamadhaśca kṣipyata ityarthaḥ| ubhayaguṇatvāditi agnivāyvātmakatvāt salilapr̥thivyātmakatvādūrdhvādhōbhāgaprabhāvāccētyarthaḥ| iti lakṣaṇōddēśa iti anantaragranthēna vamanavirēcanadravyasvarūpābhidhānaṁ kr̥tamityarthaḥ| atra ca prakaraṇē sāmānyēnaiva vamanavirēcanadravyāṇām ‘āgnēyatvādviṣyandayanti’ ityanēnāgnēyatvaṁ pratipāditaṁ; punaśca viśēṣēṇa ‘agnivāyvātmakatvāt’ iti padēna vamanadravyasyāgnyātmakatvaṁ pratipādyatē; tēna, sāmānyē viśēṣē ca vamanadravyāṇāmāgnēyatvapratipādanāt prakr̥ṣṭamāgnēyatvaṁ bhavati; virēcanadravyāṇāṁ tu sāmānyōktāgnēyatvasambandhād viśēṣaguṇakathanaprastāvē ca salilapr̥thivyātmakatvābhidhānādvamanadravyāpēkṣayā'pakr̥ṣṭamāgnēyatvaṁ bhavati| tathāhi suśrutē'pi vamanavirēcanayōrapyāgnēyatvamuktaṁ- “saratva-saukṣmya-taikṣṇyauṣṇya-vikāśitvairvirēcanam| vamanaṁ ca harēddōṣān prakr̥tyā gatamanyathā” (su.ci.a.33) ityanēna| yaccātrōcyatē-vamanaṁ yadyūrdhvabhāgaharatvaprabhāvādūrdhvayati, tadā'gnivāyvātmakatvāditi hētuvarṇanaṁ na yujyatē; yataḥ, yat sōpapattikaṁ kāryaṁ na bhavati tat prabhāvakr̥tamiti vyapadiśyatē; uktaṁ hi- “prabhāvō'cintya ucyatē” (sū.a.26) iti| tanna, yataḥ prabhāvasyaivēha vamanakāryē vāyvagnyātmakaguṇatayā vāyvagnyātmakatvaṁ hēturupadr̥(di)śyatē, na tu vāyvagnyātmakatvaṁ svatantrō vamanahētuḥ; tathāhi sati yadanyadapi vāyvagnyātmakamūrdhvabhāgadōṣaharatvaprabhāvarahitaṁ, tadapi vamanakaraṁ syāt; yathā- kaṭukarasē dravyē tat syāt; tasmāt prabhāvaguṇatayaiva hētuvarṇanam| ēvaṁ virēcanadravyē'pi pūrvapakṣasiddhāntāvanusartavyau||5||
Adhikarana 5 (6) · Śloka 6
tatra phala-jīmūtakēkṣvāku-dhāmārgava-kuṭaja-kr̥tavēdhanānāṁ, śyāmā-trivr̥ccaturaṅgula-tilvaka-mahāvr̥kṣa-saptalā-śaṅkhinī-dantī-dravantīnāṁ ca, nānāvidhadēśakālasambhavāsvāda-rasa-vīrya-vipāka-prabhāvagrahaṇād dēha-dōṣa-prakr̥ti-vayō-balāgni-bhakti-sātmya-rōgāvasthādīnāṁ nānāprabhāvavattvācca , vicitragandha-varṇa-rasa-sparśānāmupayōgasukhārthamasaṅkhyēyasaṁyōgānāmapi ca satāṁ dravyāṇāṁ vikalpamārgōpadarśanārthaṁ ṣaḍvirēcanayōgaśatāni vyākhyāsyāmaḥ||6||
View original
तत्र फल-जीमूतकेक्ष्वाकु-धामार्गव-कुटज-कृतवेधनानां, श्यामा-त्रिवृच्चतुरङ्गुल-तिल्वक-महावृक्ष-सप्तला-शङ्खिनी-दन्ती-द्रवन्तीनां च, नानाविधदेशकालसम्भवास्वाद-रस-वीर्य-विपाक-प्रभावग्रहणाद् देह-दोष-प्रकृति-वयो-बलाग्नि-भक्ति-सात्म्य-रोगावस्थादीनां नानाप्रभाववत्त्वाच्च , विचित्रगन्ध-वर्ण-रस-स्पर्शानामुपयोगसुखार्थमसङ्ख्येयसंयोगानामपि च सतां द्रव्याणां विकल्पमार्गोपदर्शनार्थं षड्विरेचनयोगशतानि व्याख्यास्यामः||६||
Hide commentary
samprati kalpasthānavaktavyatayā ṣaḍvirēcanaprayōgaśatānyanatisaṅkṣēpavistaraprayōgōpadarśanapūrvakaṁ pratijānītē- tatra phalētyādinā ṣaḍvirēcanayōgaśatāni vyākhyāsyāma ityantēna| tatra kr̥tavēdhanāntānāṁ vicchēdapāṭhēna vamanaprayōgaprayōjyatvaṁ, śyāmādīnāṁ virēcanaprayōgaprayōjyatvaṁ ca darśayati| atraiva vamanē virēcanē caikaikēṣāṁ punarvastūnāṁ madanaphalādīnāṁ śyāmādīnāṁ ca bahavaḥ prayōgā abhidhīyantē, na punarēkaikamēva dravyaṁ vamanakārakaṁ virēcanakārakaṁ vā; svalpasaṅkhyāprayōgēṇa grahaṇasukhatā vamanavirēcanayōgasya bhavati, kāryaṁ ca sidhyatītyāśaṅkyāha- nānāvidhētyādi yāvadrōgāvasthādīnāṁ nānāprabhāvavattvāccēti| asyārthaḥ- yasmānnānāvidhadēśakālasambhavāḥ, nānāvidhāsvādāḥ, nānāvidhavīryāḥ, nānāvidhavipākāḥ, nānāvidhaprabhāvāśca madanaphalādikā ōṣadhyaḥ, tathā tatsaṁskārakāḥ kōvidārādikā ōṣadhya upalabhyantē; puruṣāśca dēha-dōṣa-prakr̥ti-vayō-balāgni-bhakti-sātmya-rōgāvasthābhinnā nānāvidhā dr̥śyantē; tēna naikaṁ dravyaṁ sarvasmin dēhadōṣādau yaugikaṁ, sarvatra kālē vā prāpyatē sarvatra dēśē vā; tasmāddēhadōṣādinā bhēdavati puruṣē bahūnyēva dravyāṇi bahubhiśca prayōgairupakalpitāni yathāyōgyatayā yathāprāpti ca prayōktuṁ śakyantē; atō bahunāmēva madanādidravyāṇāṁ bahuprakāraprayōgāṇāmupanyāsō yukta iti bhāvaḥ| grahaṇāt upalambhāt| dēhō nānā sthūlakr̥śādibhēdēna, bhaktiḥ icchā, avasthāśabdēnēha rōgāvasthaiva grāhyā, ādiśabdēnēha sattvāhārayōrgrahaṇam| bhūrivirēcanaprayōgōpadarśanaprayōjanāntaramapyāha- vicitrētyādi| nānāvidhagandha-varṇa-rasatayā prayōgē tatkālamuttarakālaṁ ca sukhārthamityarthaḥ| atha kiṁ prabhēdānmadanaphalādīnāṁ ṣaṭprayōgaśatāni bhavanti, yēnādhikāḥ prayōgā nābhidhīyanta ityāśaṅkyāha- asaṅkhyēyētyādi| vikalpamārgōpadarśanārthamiti adhikaprayōgakalpanāsamarthān bhiṣajaḥ prati ētat ṣaṭprayōgaśatōpadarśanaṁ kartavyādhikaprayōgakalpanāmārgōpadarśakaṁ, tēnāparē'pyatra prayōgāḥ kalpanīyāḥ; granthē niḥśēṣaprayōgānabhidhānaṁ prayōgāṇāmasaṅkhyēyatvēnāśakyatvādēva| anativistarēṇa ṣaṭprayōgaśatābhidhānaṁ mandabuddhisaṁvyavahārārthamiti bhāvaḥ| uktaṁ hyanyatra- “ētāvantō hyalamalpabuddhīnāṁ vyavahārāya, buddhimatāṁ ca svālakṣaṇyānumānayuktikuśalānāmanuktārthajñānāya” (sū.a.4) iti||6||
Adhikarana 6 (7) · Śloka 7
tāni tu dravyāṇi dēśa-kāla-guṇa-bhājana-sampadvīryabalādhānāt kriyāsamarthatamāni bhavanti||7||
View original
तानि तु द्रव्याणि देश-काल-गुण-भाजन-सम्पद्वीर्यबलाधानात् क्रियासमर्थतमानि भवन्ति||७||
Hide commentary
samprati vamanavirēcanadravyāṇāṁ dēśādisampattyā guṇōtkarṣaṁ darśayannāha- tānītyādi| dēśādibhiścaturbhiḥ sampacchabdaḥ pratyēkamabhisambadhyatē| bhājanaṁ bhēṣajasthāpanasthānam| vīryasya balaṁ vīryādhikatvamēva||7||
Adhikarana 7 (8) · Śloka 8
trividhaḥ khalu dēśaḥ- jāṅgalaḥ, ānūpaḥ, sādhāraṇaścēti|
tatra jāṅgalaḥ paryākāśabhūyiṣṭhaḥ, tarubhirapi ca kadara-khadirāsanāśvakarṇa-dhava-tiniśa-śallakī-sāla-sōmavalka-badarī-tindukāśvattha-vaṭāmalakīvanagahanaḥ, anēkaśamī-kakubha-śiṁśapāprāyaḥ, sthiraśuṣkapavanabalavidhūyamānapranr̥tyattaruṇaviṭapaḥ, pratatamr̥gatr̥ṣṇikōpagūḍhatanukharaparuṣasikatāśarkarābahulaḥ, lāvatittiricakōrānucaritabhūmibhāgaḥ, vātapittabahulaḥ, sthirakaṭhinamanuṣyaprāyō jñēyaḥ, athānūpō hintālatamālanārikēlakadalīvanagahanaḥ, saritsamudraparyantaprāyaḥ, śiśirapavanabahulaḥ, vañjulavānīrōpaśōbhitatīrābhiḥ saridbhirupagatabhūmibhāgaḥ, kṣitidharanikuñjōpaśōbhitaḥ, mandapavanānuvījitakṣitiruhagahanaḥ, anēkavanarājīpuṣpitavanagahanabhūmibhāgaḥ, snigdhatarupratānōpagūḍhaḥ, haṁsa-cakravāka-balākā-nandīmukha-puṇḍarīka-kādamba-madgu -bhr̥ṅgarāja-śatapatra-mattakōkilānunāditataruviṭapaḥ, sukumārapuruṣaḥ, pavanakaphaprāyō jñēyaḥ; anayōrēva dvayōrdēśayōrvīrudvanaspativānaspatyaśakunimr̥gagaṇayutaḥ sthirasukumārabalavarṇasaṁhananōpapannasādhāraṇaguṇayuktapuruṣaḥ sādhāraṇō jñēyaḥ||8||
View original
त्रिविधः खलु देशः- जाङ्गलः, आनूपः, साधारणश्चेति|
तत्र जाङ्गलः पर्याकाशभूयिष्ठः, तरुभिरपि च कदर-खदिरासनाश्वकर्ण-धव-तिनिश-शल्लकी-साल-सोमवल्क-बदरी-तिन्दुकाश्वत्थ-वटामलकीवनगहनः, अनेकशमी-ककुभ-शिंशपाप्रायः, स्थिरशुष्कपवनबलविधूयमानप्रनृत्यत्तरुणविटपः, प्रततमृगतृष्णिकोपगूढतनुखरपरुषसिकताशर्कराबहुलः, लावतित्तिरिचकोरानुचरितभूमिभागः, वातपित्तबहुलः, स्थिरकठिनमनुष्यप्रायो ज्ञेयः, अथानूपो हिन्तालतमालनारिकेलकदलीवनगहनः, सरित्समुद्रपर्यन्तप्रायः, शिशिरपवनबहुलः, वञ्जुलवानीरोपशोभिततीराभिः सरिद्भिरुपगतभूमिभागः, क्षितिधरनिकुञ्जोपशोभितः, मन्दपवनानुवीजितक्षितिरुहगहनः, अनेकवनराजीपुष्पितवनगहनभूमिभागः, स्निग्धतरुप्रतानोपगूढः, हंस-चक्रवाक-बलाका-नन्दीमुख-पुण्डरीक-कादम्ब-मद्गु -भृङ्गराज-शतपत्र-मत्तकोकिलानुनादिततरुविटपः, सुकुमारपुरुषः, पवनकफप्रायो ज्ञेयः; अनयोरेव द्वयोर्देशयोर्वीरुद्वनस्पतिवानस्पत्यशकुनिमृगगणयुतः स्थिरसुकुमारबलवर्णसंहननोपपन्नसाधारणगुणयुक्तपुरुषः साधारणो ज्ञेयः||८||
Hide commentary
dēśādi samyag vyākurvannāha- tatra trividha ityādi| atra kēcijjāṅgalādidēśalakṣaṇagranthaṁ na paṭhanti, tattu janapadōddhvaṁsanīyē paṭhitamiti kr̥tvēhānārṣaṁ vadanti| yaistu janapadōddhvaṁsanīyē jāṅgalādilakṣaṇaṁ na paṭhyatē, tairatra paṭhanīya ēvāyaṁ granthaḥ||8||
Adhikarana 8 (9) · Śloka 9
tatra dēśē sādhāraṇē jāṅgalē vā yathākālaṁ śiśirātapapavanasalilasēvitē samē śucau pradakṣiṇōdakē śmaśāna-caitya-dēvayajanāgāra-sabhā-śvabhrārāma-valmīkōṣaravirahitē kuśarōhiṣāstīrṇē snigdhakr̥ṣṇamadhuramr̥ttikē suvarṇavarṇamadhuramr̥ttikē vā mr̥dāvaphālakr̥ṣṭē'nupahatē'nyairbalavattarairdrumairauṣadhāni jātāni praśasyantē||9||
View original
तत्र देशे साधारणे जाङ्गले वा यथाकालं शिशिरातपपवनसलिलसेविते समे शुचौ प्रदक्षिणोदके श्मशान-चैत्य-देवयजनागार-सभा-श्वभ्राराम-वल्मीकोषरविरहिते कुशरोहिषास्तीर्णे स्निग्धकृष्णमधुरमृत्तिके सुवर्णवर्णमधुरमृत्तिके वा मृदावफालकृष्टेऽनुपहतेऽन्यैर्बलवत्तरैर्द्रुमैरौषधानि जातानि प्रशस्यन्ते||९||
Hide commentary
yathākālamiti yathākālaṁ śiśirādibhiḥ sēvitē dēśē| śmaśānādibhiḥ pratyēkaṁ virahitaśabdaḥ sambadhyatē| dēvayajanēnāgāraśabdaḥ sambadhyatē| sabhā janamēlakasthānam| na phālēna kr̥ṣṭa iti aphālakr̥ṣṭē||9||
Adhikarana 9 (10) · Śloka 10
tatra yāni kālajātānyupāgatasampūrṇapramāṇa-rasavīrya-gandhāni kālātapāgnisalilapavanajantubhiranupahatagandha-varṇa-rasa-sparśa-prabhāvāṇi pratyagrāṇyudīcyāṁ diśi sthitāni; tēṣāṁ śākhāpalāśamaciraprarūḍhaṁ varṣāvasantayōrgrāhyaṁ, grīṣmē mūlāni śiśirē vā śīrṇaprarūḍhaparṇānāṁ, śaradi tvakkandakṣīrāṇi, hēmantē sārāṇi, yathartu puṣpaphalamiti; maṅgalācāraḥ kalyāṇavr̥ttaḥ śuciḥ śuklavāsāḥ sampūjya dēvatā aśvinau gōbrāhmaṇāṁśca kr̥tōpavāsaḥ prāṅmukha udaṅmukhō vā gr̥hṇīyāt||10||
View original
तत्र यानि कालजातान्युपागतसम्पूर्णप्रमाण-रसवीर्य-गन्धानि कालातपाग्निसलिलपवनजन्तुभिरनुपहतगन्ध-वर्ण-रस-स्पर्श-प्रभावाणि प्रत्यग्राण्युदीच्यां दिशि स्थितानि; तेषां शाखापलाशमचिरप्ररूढं वर्षावसन्तयोर्ग्राह्यं, ग्रीष्मे मूलानि शिशिरे वा शीर्णप्ररूढपर्णानां, शरदि त्वक्कन्दक्षीराणि, हेमन्ते साराणि, यथर्तु पुष्पफलमिति; मङ्गलाचारः कल्याणवृत्तः शुचिः शुक्लवासाः सम्पूज्य देवता अश्विनौ गोब्राह्मणांश्च कृतोपवासः प्राङ्मुख उदङ्मुखो वा गृह्णीयात्||१०||
Hide commentary
tatra yāni kālajātānītyanēnaiva kālasampaducyatē; kālajātānīti svakālabhūtāni| upāgatasampūrṇētyādinā pratyagrāṇītyantēna guṇasampaducyatē| pratyagrāṇīti sampūrṇaguṇatayā niṣpannāni| tēṣāṁ śākhāpalāśamityādinā kālasampadamuktāṁ prapañcayati| śākhāgrahaṇēnaiva tvagādīnāmapi grahaṇam| śīrṇaprarūḍhaparṇānāmiti cchēdaḥ| grīṣmē mūlāni śiśirē vēti kathanēna yānyāgnēyāni tēṣāṁ mūlāni grīṣmē, yāni saumyāni tēṣāṁ mūlāni śiśirē, grāhyāṇīti vyavasthāṁ sūcayati; uktaṁ hyanyatra- “saumyānyauṣadhāni saumyēṣvr̥tuṣvādadīta, āgnēyānyāgnēyēṣu” (su.sū.a.36) iti| bhēṣajagrahaṇavidhānamāha- maṅgalētyādi||10||
Adhikarana 10 (11) · Śloka 11
gr̥hītvā cānurūpaguṇavadbhājanasthānyāgārēṣū prāgudagdvārēṣu nivātapravātaikadēśēṣu nityapuṣpōpahārabalikarmavatsu, agni-salilōpasvēda-dhūma-rajō-mūṣaka-catuṣpadāmanabhigamanīyāni svavacchannāni śikyēṣvāsajya sthāpayēt||11||
View original
गृहीत्वा चानुरूपगुणवद्भाजनस्थान्यागारेषू प्रागुदग्द्वारेषु निवातप्रवातैकदेशेषु नित्यपुष्पोपहारबलिकर्मवत्सु, अग्नि-सलिलोपस्वेद-धूम-रजो-मूषक-चतुष्पदामनभिगमनीयानि स्ववच्छन्नानि शिक्येष्वासज्य स्थापयेत्||११||
Hide commentary
bhājanasampadamāha- gr̥hītvētyādi| anurūpaguṇavadbhājanasthānīti anurūpaguṇavattā ca bhājanasya bhēṣajasamānaguṇatayaiva| svavacchannānīti samyakpihitāni||11||
Adhikarana 11 (12) · Śloka 12
tāni ca yathādōṣaṁ prayuñjīta surā-sauvīraka-tuṣōdaka-mairēya-mēdaka-dhānyāmla -phalāmla-dadhyamlādibhirvātē, mr̥dvīkāmalaka -madhu-madhuka-parūṣaka-phāṇitakṣīrādibhiḥ pittē, ślēṣmaṇi tu madhu-mūtra-kaṣāyādibhirbhāvitānyālōḍitāni ca; ityuddēśaḥ|
taṁ vistarēṇa dravya-dēha-dōṣa-sātmyādīni pravibhajya vyākhyāsyāmaḥ||12||
View original
तानि च यथादोषं प्रयुञ्जीत सुरा-सौवीरक-तुषोदक-मैरेय-मेदक-धान्याम्ल -फलाम्ल-दध्यम्लादिभिर्वाते, मृद्वीकामलक -मधु-मधुक-परूषक-फाणितक्षीरादिभिः पित्ते, श्लेष्मणि तु मधु-मूत्र-कषायादिभिर्भावितान्यालोडितानि च; इत्युद्देशः|
तं विस्तरेण द्रव्य-देह-दोष-सात्म्यादीनि प्रविभज्य व्याख्यास्यामः||१२||
Hide commentary
saṅkṣēpēṇa madanaphalādīnāṁ vātādibhēdēna bhāvanālōḍanadravyāṇyāha- tāni ca yathādōṣaṁ prayuñjītētyādi| dhānyāmlaṁ kāñjikaṁ, phalāmlaṁ dāḍimarasādi| ślēṣmaṇītyādau kaṣāyaśabdēna ślēṣmaharadravyakvāthō'bhiprētaḥ| uddēśa iti saṅkṣēpābhidhānamityarthaḥ| dravya-dēha-dōṣa-sātmyādīnītyatra ādiśabdēna prakr̥tibalādīnāṁ grahaṇam||12||
Adhikarana 12 (13) · Śloka 13
vamanadravyāṇāṁ madanaphalāni śrēṣṭhatamānyācakṣatē, anapāyitvāt|
tāni vasantagrīṣmayōrantarē puṣyāśvayugbhyāṁ mr̥gaśirasā vā gr̥hṇīyānmaitrē muhūrtē|
yāni pakvānyakāṇānyaharitāni pāṇḍūnyakrimīṇyapūtīnyajantujagdhānyahrasvāni; tāni pramr̥jya , kuśapuṭē baddhvā, gōmayēnālipya, yavatu(bu)ṣamāṣaśālikulatthamudgapalānāmanyatamē nidadhyādaṣṭarātram|
ata ūrdhvaṁ mr̥dūbhūtāni madhviṣṭagandhānyuddhr̥tya śōṣayēt|
suśuṣkāṇāṁ phalapippalīruddharēt |
tāsāṁ ghr̥tadadhimadhupalalavimr̥ditānāṁ punaḥ śuṣkāṇāṁ navaṁ kalaśaṁ supramr̥ṣṭavālukamarajaskamākaṇṭhaṁ pūrayitvā svavacchannaṁ svanuguptaṁ śikyēṣvāsajya samyak sthāpayēt||13||
View original
वमनद्रव्याणां मदनफलानि श्रेष्ठतमान्याचक्षते, अनपायित्वात्|
तानि वसन्तग्रीष्मयोरन्तरे पुष्याश्वयुग्भ्यां मृगशिरसा वा गृह्णीयान्मैत्रे मुहूर्ते|
यानि पक्वान्यकाणान्यहरितानि पाण्डून्यक्रिमीण्यपूतीन्यजन्तुजग्धान्यह्रस्वानि; तानि प्रमृज्य , कुशपुटे बद्ध्वा, गोमयेनालिप्य, यवतु(बु)षमाषशालिकुलत्थमुद्गपलानामन्यतमे निदध्यादष्टरात्रम्|
अत ऊर्ध्वं मृदूभूतानि मध्विष्टगन्धान्युद्धृत्य शोषयेत्|
सुशुष्काणां फलपिप्पलीरुद्धरेत् |
तासां घृतदधिमधुपललविमृदितानां पुनः शुष्काणां नवं कलशं सुप्रमृष्टवालुकमरजस्कमाकण्ठं पूरयित्वा स्ववच्छन्नं स्वनुगुप्तं शिक्येष्वासज्य सम्यक् स्थापयेत्||१३||
Hide commentary
vamanadravyāṇāmityādinā madanaphalasya prādhānyōpadarśanapūrvakaṁ prayōgavidhimāha| anapāyitvāditi vamanadravyāntarāpēkṣayā'lpavyāpattikatvāt| antarē iti madhyē, sa ca grīṣmavasantayōrantarvartikatipayadinānyēva madhyō jñēyaḥ| aśvayuk aśvinī| maitrē muhūrta iti śivabhujagamitrādīnāṁ madhyē mitradēvatākē, ēvaṁ maitrē muhūrtē| palānāmiti rāśīnām| madhuvadiṣṭagandhō yēṣāṁ tāni, yāni madhviṣṭagandhāni bhavanti tāni grāhyāṇīti darśayati| phalapippalīriti madanaphalamadhyagatāni pippalīsaṁsthānāni bījāni| tāsāmityādi pūraṇavācakaśabdayōgāt karaṇē ṣaṣṭhī| svanuguptamiti kr̥tarakṣāvidhānam||13||
Adhikarana 13 (14) · Śloka 14
atha cchardanīyamāturaṁ dvyahaṁ tryahaṁ vā snēhasvēdōpapannaṁ śvaśchardayitavyamiti grāmyānūpaudakamāṁsarasa-kṣīra-dadhi-māṣa-tila-śākādibhiḥ samutklēśitaślēṣmāṇaṁ vyuṣitaṁ jīrṇāhāraṁ pūrvāhṇē kr̥tabalihōmamaṅgalaprāyaścittaṁ nirannamanatisnigdhaṁ yavāgvā ghr̥tamātrāṁ pītavantaṁ, tāsāṁ phalapippalīnāmantarnakhamuṣṭiṁ yāvadvā sādhu manyēta jarjarīkr̥tya yaṣṭimadhukaṣāyēṇa kōvidāra-karbudāra-nīpa-vidula-bimbī-śaṇapuṣpī-sadāpuṣpī-pratyakpuṣpī-kaṣāyāṇāmanyatamēna vā rātrimuṣitaṁ vimr̥dya pūtaṁ madhusaindhavayuktaṁ sukhōṣṇaṁ kr̥tvā pūrṇaṁ śarāvaṁ mantrēṇānēnābhimantrayēt- ‘ōṁ brahmadakṣāśvirudrēndrabhūcandrārkānilānalāḥ|
r̥ṣayaḥ sauṣadhigrāmā bhūtasaṅghāśca pāntu tē|
rasāyanamivarṣīṇāṁ dēvānāmamr̥taṁ yathā|
sudhēvōttamanāgānāṁ bhaiṣajyamidamastu tē’|
ityēvamabhimantryōdaṅmukhaṁ prāṅmukhaṁ vā''turaṁ pāyayēcchlēṣmajvaragulmapratiśyāyārtaṁ viśēṣēṇa punaḥ punarāpittāgamanāt, tēna sādhu vamati; hīnavēgaṁ tu pippalyāmalaka-sarṣapa-vacākalkalavaṇōṣṇōdakaiḥ punaḥ punaḥ pravartayēdāpittadarśanāt|
ityēṣa sarvaśchardanayōgavidhiḥ||14||
View original
अथ च्छर्दनीयमातुरं द्व्यहं त्र्यहं वा स्नेहस्वेदोपपन्नं श्वश्छर्दयितव्यमिति ग्राम्यानूपौदकमांसरस-क्षीर-दधि-माष-तिल-शाकादिभिः समुत्क्लेशितश्लेष्माणं व्युषितं जीर्णाहारं पूर्वाह्णे कृतबलिहोममङ्गलप्रायश्चित्तं निरन्नमनतिस्निग्धं यवाग्वा घृतमात्रां पीतवन्तं, तासां फलपिप्पलीनामन्तर्नखमुष्टिं यावद्वा साधु मन्येत जर्जरीकृत्य यष्टिमधुकषायेण कोविदार-कर्बुदार-नीप-विदुल-बिम्बी-शणपुष्पी-सदापुष्पी-प्रत्यक्पुष्पी-कषायाणामन्यतमेन वा रात्रिमुषितं विमृद्य पूतं मधुसैन्धवयुक्तं सुखोष्णं कृत्वा पूर्णं शरावं मन्त्रेणानेनाभिमन्त्रयेत्- ‘ॐ ब्रह्मदक्षाश्विरुद्रेन्द्रभूचन्द्रार्कानिलानलाः|
ऋषयः सौषधिग्रामा भूतसङ्घाश्च पान्तु ते|
रसायनमिवर्षीणां देवानाममृतं यथा|
सुधेवोत्तमनागानां भैषज्यमिदमस्तु ते’|
इत्येवमभिमन्त्र्योदङ्मुखं प्राङ्मुखं वाऽऽतुरं पाययेच्छ्लेष्मज्वरगुल्मप्रतिश्यायार्तं विशेषेण पुनः पुनरापित्तागमनात्, तेन साधु वमति; हीनवेगं तु पिप्पल्यामलक-सर्षप-वचाकल्कलवणोष्णोदकैः पुनः पुनः प्रवर्तयेदापित्तदर्शनात्|
इत्येष सर्वश्छर्दनयोगविधिः||१४||
Hide commentary
dvyahaṁ tryahaṁ vā snēhasvēdōpapannamityanēna abhyaṅgē kriyamāṇē snēhasahacaritasvēdōpapādanaṁ dvyahaṁ tryahaṁ vā vidhīyatē, “tryahāvaraṁ saptadinaṁ paraṁ tu snigdhō naraḥ svēdayitavya iṣṭaḥ” (si.a.1) ityanēna pānaprayujyamānasnēhasya saptarātraṁ trirātraṁ vā prakarṣa ucyatē iti na virōdhaḥ| ētaccābhyaṅgasvēdasahitasnēhasvēdakaraṇaṁ pānasnēhāntadivasamārabhya kriyatē, tēna snēhapānaviśrāmadinēna samaṁ dvyahatryahapūraṇamabhyaṅgasnēhasahitasvēdaprayōgasya bhavati| snēhapānācca yadviśrāmadinam, “ēkāhōparatastadvadbhuktvā pracchardanaṁ pibēt” (sū.a.13) ityanēnōktaṁ, tathaivēhāpi| kaphōtklēśakāribhōjanamāha- śvaśchardayitavyamityādinā| śva iti parasminnahni| vyuṣitamiti rātrimatikrāntam| nirannamiti padacchēdaḥ| anatisnigdhamityādinā vamanadina ēva ghr̥tamātrāyuktayavāgūpānapūrvakaṁ vamanamanatisnigdhapuruṣaviṣayaṁ brūtē| anyē tu pūrvadina ēvānatisnigdhasya ghr̥tamātrāṁ pītavata ēva yavāgvāḥ pānamāhuḥ, “pēśalairvividhairannairdōṣānutklēśya dēhinaḥ| snigdhasvinnāya vamanaṁ dattaṁ samyak pravartatē|| athāparēdyuḥ pūrvāhṇē sādhāraṇē kālē vamanadravyakaṣāyakalkacūrṇasnēhānāmanyatamasya” (su.ci.a.33) ityādi suśrutōktēḥ| antarnakhamuṣṭimiti antarīkr̥tanakhamuṣṭiparimāṇam| yāvadvā sādhu manyētētyanēna mātrāyā baladōṣādibhēdēnāsthiratvamityāha| yaṣṭīmadhukasya kōvidārādiṣu vicchēdapāṭha uttaraprayōgēṣu kōvidārādēryaṣṭīmadhuvirahitasya grahaṇārthaḥ| kōvidāraḥ svanāmakhyātaḥ, sa śaradi puṣpati; karbudārastu kāñcanāraḥ, sa vasantē puṣpati; nīpaḥ kadambaḥ, vidulaḥ vētasaḥ, śaṇapuṣpī ghaṇṭāravā, sadāpuṣpī arkapuṣpikā, pratyakpuṣpī apāmārgaḥ| rātrimuṣitaṁ vimr̥dya pūtamiti śr̥takaṣāyāt kaṣāyāntarōpadarśakaṁ pakṣāntaraṁ; kiṁvā, kaṣāyapāna ēva śītakaṣāyavidhānamihōcyatē| pūrṇaṁ śarāvamiti maṅgalārthaṁ pūrṇakumbhavat| punaḥ punariti yāvat pittāgamanaṁ na bhavati tāvat punaḥ punaḥ kaṣāyaṁ pibēdityarthaḥ| anyatrāpyuktaṁ- “pittāntamiṣṭaṁ vamanaṁ virēkādardhaṁ” (si.a.1) ityādi| vamanāyōgakārakahīnavēgapravr̥ttipratikārārthamāha- hīnavēgamityādi||14||
Adhikarana 14 (15) · Śloka 15
sarvēṣu tu madhusaindhavaṁ kaphavilayanacchēdārthaṁ vamanēṣu vidadhyāt|
na cōṣṇavirōdhō madhunaśchardanayōgayuktasya, avipakvapratyāgamanāddōṣanirharaṇācca||15||
View original
सर्वेषु तु मधुसैन्धवं कफविलयनच्छेदार्थं वमनेषु विदध्यात्|
न चोष्णविरोधो मधुनश्छर्दनयोगयुक्तस्य, अविपक्वप्रत्यागमनाद्दोषनिर्हरणाच्च||१५||
Hide commentary
yadyapi ca ghrēyādivamanayōgēṣu madhusaindhavayōgō na bhavati, tathā'pi ‘sarvēṣu’ iti padaṁ bāhulyārtham| vamanārthakaṣāyē uṣṇē madhuprakṣēpō virōdhitvānna yujyatē, uktaṁ hi- “madhūṣṇamuṣṇārtamathavā” (sū.a.27) ityādi, ēvamāśaṅkya samādhānamāha na cōṣṇavirōdhō madhuna ityādi| avipakvapratyāgamanādityanēna pacyamānaṁ madhūṣṇayuktaṁ virudhyētēti darśayati| dōṣanirharaṇāccēti madhūṣṇaviruddhamapi vamanayōgē uṣṇē iṣyatē, tasya dōṣanirharaṇādēva na virōdhō bhavatīti darśayati| ēvaṁ bastiprayōgē'pi madhuna uṣṇāvirōdhō varṇanīyaḥ| ētēna yaṣṭīmadhvādinavadravyakr̥tairnavabhiḥ kaṣāyairnavayōgāḥ||15||
Adhikarana 15 (16) · Śloka 16
phalapippalīnāṁ dvau dvau bhāgau kōvidārādikaṣāyēṇa triḥsaptakr̥tvaḥ srāvayēt, tēna rasēna tr̥tīyaṁ bhāgaṁ piṣṭvā mātrāṁ harītakībhirbibhītakairāmalairvā tulyāṁ vartayēt, tāsāmēkāṁ dvē vā pūrvōktānāṁ kaṣāyāṇāmanyatamasyāñjalimātrēṇa vimr̥dya balavacchlēṣmaprasēkagranthijvarōdarāruciṣu pāyayēditi samānaṁ pūrvēṇa||16||
View original
फलपिप्पलीनां द्वौ द्वौ भागौ कोविदारादिकषायेण त्रिःसप्तकृत्वः स्रावयेत्, तेन रसेन तृतीयं भागं पिष्ट्वा मात्रां हरीतकीभिर्बिभीतकैरामलैर्वा तुल्यां वर्तयेत्, तासामेकां द्वे वा पूर्वोक्तानां कषायाणामन्यतमस्याञ्जलिमात्रेण विमृद्य बलवच्छ्लेष्मप्रसेकग्रन्थिज्वरोदरारुचिषु पाययेदिति समानं पूर्वेण||१६||
Hide commentary
phalapippalīnāṁ dvau bhāgāvityādau phalapippalīnāṁ bhāgatrayaṁ kartavyaṁ; tatra bhāgadvayaṁ ṣaḍguṇēna kōvidārādikaṣāyēṇa kṣāraparisrāvaṇavidhivadēkaviṁśativārān parisrāvaṇīyam| kōvidārādīnāṁ cāṣṭānāmaṣṭau kaṣāyāḥ pr̥thak parisrāvaṇē prayōktavyāḥ| yēna ca kaṣāyēṇa phalapippalībhāgadvayaṁ parisrāvya haritakyādiparimāṇā mātrā tr̥tīyabhāgaphalapippalīkalkasya kriyatē tēnaiva kaṣāyēṇa mātrāyōgāḥ ; ēvamaṣṭau harītakyādimātrayā nirdiṣṭāḥ phalapippalīyōgā bhavanti| mātrāvikalpaśca dōṣabalādivikalpakr̥tō jñēyaḥ| samānaṁ pūrvēṇēti pūrvayōgavadiha snēhasvēdābhimantraṇādividhānaṁ kartavyamityarthaḥ| ēvamanyatrāpi pūrvavacchabdārthō jñēyaḥ||16||
Adhikarana 16 (17) · Śloka 17
phalapippalīkṣīraṁ, tēna vā kṣīrayavāgūmadhōbhāgē raktapittē hr̥ddāhē ca; tajjasya vā dadhna uttarakaṁ kaphaccharditamakaprasēkēṣu ; tasya vā payasaḥ śītasya santānikāñjaliṁ pittē prakupitē uraḥkaṇṭhahr̥dayē ca tanukaphōpadigdhē, iti samānaṁ pūrvēṇa||17||
View original
फलपिप्पलीक्षीरं, तेन वा क्षीरयवागूमधोभागे रक्तपित्ते हृद्दाहे च; तज्जस्य वा दध्न उत्तरकं कफच्छर्दितमकप्रसेकेषु ; तस्य वा पयसः शीतस्य सन्तानिकाञ्जलिं पित्ते प्रकुपिते उरःकण्ठहृदये च तनुकफोपदिग्धे, इति समानं पूर्वेण||१७||
Hide commentary
phalapippalyā kṣīrapākavidhinā sādhitaṁ kṣīraṁ phalapippalīkṣīram; ayamēkō yōgaḥ| tēnēti phalapippalīsādhitakṣīrēṇa| tajjasyēti phalapippalīkṣīrajātasya dadhnaḥ| uttarakamiti saram| santānikā kṣīrōparisthaḥ styānō bhāgaḥ||17||
Adhikarana 17 (18) · Śloka 18
phalapippalīśr̥takṣīrānnavanītamutpannaṁ phalādikalkakaṣāyasiddhaṁ kaphābhibhūtāgniṁ viśuṣyaddēhaṁ ca mātrayā pāyayēditi samānaṁ pūrvēṇa||18||
View original
फलपिप्पलीशृतक्षीरान्नवनीतमुत्पन्नं फलादिकल्ककषायसिद्धं कफाभिभूताग्निं विशुष्यद्देहं च मात्रया पाययेदिति समानं पूर्वेण||१८||
Hide commentary
phalādīni phala-jīmūtakēkṣvāku-dhāmārgava-kuṭaja-kr̥tavēdhanāni ṣaṭ| ētē kṣīrayōgacatuṣṭayēna ghr̥tayōgēna ca samaṁ pañca yōgā adhyāyasaṅgrahē vaktavyā||18||
Adhikarana 18 (19) · Śloka 19
phalapippalīnāṁ phalādikaṣāyēṇa triḥsaptakr̥tvaḥ suparibhāvitēna puṣparajaḥprakāśēna cūrṇēna sarasi sañjātaṁ br̥hatsarōruhaṁ sāyāhnē'vacūrṇayēt, tadrātrivyuṣitaṁ prabhātē punaravacūrṇitamuddhr̥tya haridrākr̥sarakṣīrayavāgūnāmanyatamaṁ saindhavaguḍaphāṇitayuktamākaṇṭhaṁ pītavantamāghrāpayēt sukumāramutkliṣṭapittakaphamauṣadhadvēṣiṇamiti samānaṁ pūrvēṇa||19||
View original
फलपिप्पलीनां फलादिकषायेण त्रिःसप्तकृत्वः सुपरिभावितेन पुष्परजःप्रकाशेन चूर्णेन सरसि सञ्जातं बृहत्सरोरुहं सायाह्नेऽवचूर्णयेत्, तद्रात्रिव्युषितं प्रभाते पुनरवचूर्णितमुद्धृत्य हरिद्राकृसरक्षीरयवागूनामन्यतमं सैन्धवगुडफाणितयुक्तमाकण्ठं पीतवन्तमाघ्रापयेत् सुकुमारमुत्क्लिष्टपित्तकफमौषधद्वेषिणमिति समानं पूर्वेण||१९||
Hide commentary
phalapippalīnāṁ phalādikaṣāyēṇētyādinā ēkaṁ ghrēyayōgamāha| puṣparajaḥprakāśēnēti puṣpadhūlisadr̥śēna| haridrābhidhānaḥ kr̥śarō haridrākr̥śaraḥ||19||
Adhikarana 19 (20) · Śloka 20
phalapippalīnāṁ bhallātakavidhiparisrutaṁ svarasaṁ paktvā phāṇitībhūtamātantulībhāvāllēhayēt; ātapaśuṣkaṁ vā cūrṇīkr̥taṁ jīmūtakādikaṣāyēṇa pittē kaphasthānagatē pāyayēditi samānaṁ pūrvēṇa||20||
View original
फलपिप्पलीनां भल्लातकविधिपरिस्रुतं स्वरसं पक्त्वा फाणितीभूतमातन्तुलीभावाल्लेहयेत्; आतपशुष्कं वा चूर्णीकृतं जीमूतकादिकषायेण पित्ते कफस्थानगते पाययेदिति समानं पूर्वेण||२०||
Hide commentary
bhallātakavidhiparisrutamiti rasāyanōktabhallātakasnēhagrahaṇavidhānēna parisrutaḥ svarasō grāhyaḥ| phāṇitayōgō'yamēkaḥ| ātapaśuṣkaṁ vētyādinā cūrṇayōgō'pyēkaḥ||20||
Adhikarana 20 (21) · Śloka 21
phalapippalīcūrṇāni pūrvavat phalādīnāṁ ṣaṇṇāmanyatamakaṣāyasrutāni vartikriyāḥ phalādikaṣāyōpasarjanāḥ pēyā iti samānaṁ pūrvēṇa||21||
View original
फलपिप्पलीचूर्णानि पूर्ववत् फलादीनां षण्णामन्यतमकषायस्रुतानि वर्तिक्रियाः फलादिकषायोपसर्जनाः पेया इति समानं पूर्वेण||२१||
Hide commentary
phalapippalīcūrṇānītyādau phalādiṣaṭkaṣāyabhēdēna kr̥tatvāt ṣaḍ vartiprayōgā jñēyāḥ| vartikriyāyāṁ caturguṇēna kvāthēna pākādvartyākāratā kartavyā| atrāpi ca tathā lēhādau ca sāmānyōktēna madhuprakṣēpō yuktaḥ; taṁ caikē madhunaḥ pākavirōdhānnānumanyantē||21||
Adhikarana 21 (22) · Śloka 22
phalapippalīnāmāragvadha -vr̥kṣaka-svādukaṇṭaka-pāṭhā-pāṭalā-śārṅgēṣṭā-mūrvā-saptaparṇa-naktamāla-picumarda-paṭōla-suṣavī-guḍūcī-sōmavalka-dvīpikānāṁ pippalī-pippalīmūla-hastipippalī-citraka-śr̥ṅgavērāṇāṁ cānyatamakaṣāyēṇa siddhō lēha iti samānaṁ pūrvēṇa||22||
View original
फलपिप्पलीनामारग्वध -वृक्षक-स्वादुकण्टक-पाठा-पाटला-शार्ङ्गेष्टा-मूर्वा-सप्तपर्ण-नक्तमाल-पिचुमर्द-पटोल-सुषवी-गुडूची-सोमवल्क-द्वीपिकानां पिप्पली-पिप्पलीमूल-हस्तिपिप्पली-चित्रक-शृङ्गवेराणां चान्यतमकषायेण सिद्धो लेह इति समानं पूर्वेण||२२||
Hide commentary
phalapippalīnāmāragvadhētyādinā āragvadhādiviṁśatidravyakvāthabhēdēna kr̥tatvādviṁśatirlēhā jñēyāḥ| vr̥kṣakaḥ kuṭajaḥ, svādukaṇṭakaḥ vikaṅkataḥ, śārṅgēṣṭā guñjā, suṣavī kāravēllakaṁ, dvīpikā hiṁsrā, ‘kaṇṭakārī’ ityanyē||22||
Adhikarana 22 (23) · Śloka 23
phalapippalīṣvēlā-harēṇukā-śatapuṣpā-kustumburu-tagara-kuṣṭha-tvak-cōraka-marubakāguru-guggulvēlavāluka-śrīvēṣṭaka-paripēlava-māṁsī-śailēyaka-sthauṇēyaka-sarala-pārāvatapadyaśōkarōhiṇīnāṁ viṁśatēranyatamasya kaṣāyēṇa sādhitōtkārikā utkārikākalpēna, mōdakā vā mōdakakalpēna, yathādōṣarōgabhakti prayōjyā iti samānaṁ pūrvēṇa||23||
View original
फलपिप्पलीष्वेला-हरेणुका-शतपुष्पा-कुस्तुम्बुरु-तगर-कुष्ठ-त्वक्-चोरक-मरुबकागुरु-गुग्गुल्वेलवालुक-श्रीवेष्टक-परिपेलव-मांसी-शैलेयक-स्थौणेयक-सरल-पारावतपद्यशोकरोहिणीनां विंशतेरन्यतमस्य कषायेण साधितोत्कारिका उत्कारिकाकल्पेन, मोदका वा मोदककल्पेन, यथादोषरोगभक्ति प्रयोज्या इति समानं पूर्वेण||२३||
Hide commentary
phalapippalīṣvityādinōtkārikā mōdakāśca pratyēkaṁ viṁśatiḥ| cōrakaḥ gandhadravyaṁ svanāmakhyātaṁ, paripēlavaṁ kaivartamustakaṁ, sthauṇēyakaḥ granthiparṇakaṁ, pārāvatapadī jyōtiṣmatī, aśōkarōhiṇī aśōkasadr̥śapatrā latā, ‘kaṭurōhiṇī’ ityanyē| kēcidatra sthauṇēyakaṁ parityajyāpākīpādyā viṁśatiṁ pūrayanti, apākīpādī svanāmakhyātā| utkārikākalpēnēti sūdaśāstrōktōtkārikāvidhānēna||23||
Adhikarana 23 (24-25) · Śloka 25
phalapippalīsvarasakaṣāyaparibhāvitāni tilaśālitaṇḍulapiṣṭāni tatkaṣāyōpasarjanāni śaṣkulīkalpēna vā śaṣkulyaḥ, pūpakalpēna vā pūpāḥ iti samānaṁ pūrvēṇa||24||
ētēnaiva ca kalpēna sumukha-surasa-kuṭhēraka-kāṇḍīra-kālamālaka-parṇāsaka-kṣavaka-phaṇijjhaka-gr̥ñjana-kāsamarda-bhr̥ṅgarājānāṁ pōṭēkṣuvālikā-kālaṅkataka-daṇḍairakāṇāṁ cānyatamasya kaṣāyēṇa kārayēt||25||
View original
फलपिप्पलीस्वरसकषायपरिभावितानि तिलशालितण्डुलपिष्टानि तत्कषायोपसर्जनानि शष्कुलीकल्पेन वा शष्कुल्यः, पूपकल्पेन वा पूपाः इति समानं पूर्वेण||२४||
एतेनैव च कल्पेन सुमुख-सुरस-कुठेरक-काण्डीर-कालमालक-पर्णासक-क्षवक-फणिज्झक-गृञ्जन-कासमर्द-भृङ्गराजानां पोटेक्षुवालिका-कालङ्कतक-दण्डैरकाणां चान्यतमस्य कषायेण कारयेत्||२५||
Hide commentary
phalapippalīsvarasēnētyādinā śaṣkulyapūpayōḥ pr̥thagēkō yōgaḥ| ētēnaiva ca kalpēnētyādinā sumukhādipañcadaśadravyakaṣāyēṇa pr̥thak śaṣkulyapūpayōḥ karaṇāt pañcadaśa yōgā bhavanti| ēvaṁ militvā śaṣkulīpūpayōḥ pr̥thak ṣōḍaśayōgā bhavanti| pōṭā ikṣugandhā; daṇḍairakā gundrākhyagulmaḥ, nalō vā||24-25||
Adhikarana 24 (26) · Śloka 26
tathā badaraṣāḍava-rāga-lēha-mōdakōtkārikā-tarpaṇa-pānaka-māṁsarasa-yūṣa-madyānāṁ madanaphalānyanyatamēnōpasr̥jya yathādōṣarōgabhakti dadyāt; taiḥ sādhu vamatīti||26||
View original
तथा बदरषाडव-राग-लेह-मोदकोत्कारिका-तर्पण-पानक-मांसरस-यूष-मद्यानां मदनफलान्यन्यतमेनोपसृज्य यथादोषरोगभक्ति दद्यात्; तैः साधु वमतीति||२६||
Hide commentary
tathā badaraṣāḍavētyādinā daśa yōgāḥ| badarakr̥taḥ ṣāḍavō badaraṣāḍavaḥ||26||
Adhikarana 25 (27) · Śloka 27
madanaḥ karahāṭaśca rāṭhaḥ piṇḍītakaḥ phalam|
śvasanaścēti paryāyairucyatē tasya kalpanā||27||
View original
मदनः करहाटश्च राठः पिण्डीतकः फलम्|
श्वसनश्चेति पर्यायैरुच्यते तस्य कल्पना||२७||
Hide commentary
madanasya vyavahārārthaṁ paryāyānāha- madanaḥ karahāṭaścētyādi| tasya kalpanēti ya ēvambhūtaiḥ paryāyairvyākhyātastasyēyaṁ kalpanā| asya ca paryāyābhidhānaṁ bhūriprayōgēṣu vihitatvēnābhyarhitatvājjñēyam| ēvamanyatrāpi paryāyābhidhānē prayōjanaṁ varṇanīyam||27||
Adhikarana 26 (28-30) · Śloka 30
tatra ślōkāḥ- nava yōgāḥ kaṣāyēṣu, mātrāsvaṣṭau , payōghr̥tē|
pañca, phāṇitacūrṇē dvau ghrēyē, vartikriyāsu ṣaṭ||28||
viṁśatirviṁśatirlēhamōdakōtkārikāsu ca|
śaṣkulīpūpayōścōktā yōgāḥ ṣōḍaśa ṣōḍaśa||29||
daśānyē ṣāḍavādyēṣu trayastriṁśadidaṁ śatam|
yōgānāṁ vidhivaddiṣṭaṁ phalakalpē maharṣiṇā||30||
View original
तत्र श्लोकाः- नव योगाः कषायेषु, मात्रास्वष्टौ , पयोघृते|
पञ्च, फाणितचूर्णे द्वौ घ्रेये, वर्तिक्रियासु षट्||२८||
विंशतिर्विंशतिर्लेहमोदकोत्कारिकासु च|
शष्कुलीपूपयोश्चोक्ता योगाः षोडश षोडश||२९||
दशान्ये षाडवाद्येषु त्रयस्त्रिंशदिदं शतम्|
योगानां विधिवद्दिष्टं फलकल्पे महर्षिणा||३०||
Hide commentary
madanaphalayōgānāṁ navādisaṅkhyōtkarṣanirāsārthaṁ sukhasmaraṇārthaṁ ca tān saṅgrahēṇāha- nava yōgā ityādi| asya cārthō yathāsthānaṁ vyāhr̥taḥ||28-30||
Adhikarana puṣpikā · Śloka 1
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē'prāptē dr̥ḍhabalasampūritē kalpasthānē madanakalpō nāma prathamō'dhyāyaḥ||1||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृतेऽप्राप्ते दृढबलसम्पूरिते कल्पस्थाने मदनकल्पो नाम प्रथमोऽध्यायः||१||
Hide commentary
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ kalpasthānē madanakalpō nāma prathamō'dhyāyaḥ||1||