Adhikarana adhyāyōpakramaḥ · Śloka
🔊 Audio coming soon
Hide commentary
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
pūrvē'dhyāyē vikr̥tān dōṣānāśvēvōpakramēdityuktam|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
0
Adhikarana adhyāyōpakramaḥ · Śloka
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
pūrvē'dhyāyē vikr̥tān dōṣānāśvēvōpakramēdityuktam|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
0
Adhikarana dōṣōpakramaṇīyādhyāyaḥ (2) · Śloka 2
atastamēvōpakramaṁ darśayituṁ dōṣōpakramaṇīyamāriripsuridamāha - - - - athātō dōṣōpakramaṇīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ| iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ| (gadyasūtrē|2|
अतस्तमेवोपक्रमं दर्शयितुं दोषोपक्रमणीयमारिरिप्सुरिदमाह - - - - अथातो दोषोपक्रमणीयमध्यायं व्याख्यास्यामः| इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः| (गद्यसूत्रे|२|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-dōṣāṇāmupakramaṇaṁ-cikitsā, dōṣōpakramaṇam| tasmai hitō dōṣōpakramaṇīyaḥ| śēṣaṁ pūrvavadyōjyam|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0- lakṣaṇaskandhānantaramauṣadhaskandhamārabhatē| tatra dōṣōpakramaṇīyamadhyāyaṁ vyākhyātuṁ pratijānītē-athēti| dōṣōpakramaṇasyaiva sarvarōgauṣadhatvāt| upakramaṇaṁ-auṣadham|
Adhikarana vātasyōpakramaḥ (1-3) · Śloka 3
sarvadōṣēbhyaśca pradhānō vāta iti tadupakramaṁ pūrvamāha - - - - vātasyōpakramaḥ snēhaḥ svēdaḥ saṁśōdhanaṁ mr̥du| svādvamlalavaṇōṣṇāni bhōjyānyabhyaṅgamardanam||1|| vēṣṭanaṁ trāsanaṁ sēkō madyaṁ paiṣṭikagauḍikam| snigdhōṣṇā bastayō bastiniyamaḥ sukhaśīlatā||2|| dīpanaiḥ pācanaiḥ siddhāḥ snēhāścānēkayōnayaḥ| viśēṣānmēdyapiśitarasatailānuvāsanam||3||
सर्वदोषेभ्यश्च प्रधानो वात इति तदुपक्रमं पूर्वमाह - - - - वातस्योपक्रमः स्नेहः स्वेदः संशोधनं मृदु| स्वाद्वम्ललवणोष्णानि भोज्यान्यभ्यङ्गमर्दनम्||१|| वेष्टनं त्रासनं सेको मद्यं पैष्टिकगौडिकम्| स्निग्धोष्णा बस्तयो बस्तिनियमः सुखशीलता||२|| दीपनैः पाचनैः सिद्धाः स्नेहाश्चानेकयोनयः| विशेषान्मेद्यपिशितरसतैलानुवासनम्||३||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-vātasyōpakramaḥ snēhaḥ, śrēṣṭhatvācca prāgupādānaṁ snēhasya| tataḥ svēdaḥ| kr̥tasnēhasvēdasya ca saṁśōdhanam| tacca mr̥du-na tīkṣṇam, tīkṣṇasya vātakōpahētutvāt| tathā, svādvādīni bhōjyāni-bhakṣyāṇi| abhyaṅgaśca mardanaṁ cābhyaṅgamardanam| mardanaṁ-pāṇyādi nā| vēṣṭanaṁ-śāṭakādinā| trāsanaṁ-khaṅgavyagrāgrahastarājapuruṣadarśanādinā| nanu, bhīśōkādibhirmārutasya kōpa ūktaḥ| vakṣyati hi (hr̥. ni. a. 1|15) - "kriyātiyōgabhīśōka" ityādi| tat kathaṁ trāsanaṁ vāyōrupakramaḥ ? ucyatē| bhayaṁ vātaprakōpahētuḥ, na tu trāsanam| trāsanaṁ hi sarvavatavijayi| tasmādvātōpaśāntyarthaṁ trāsanaṁ yuktam| yathā,-unmādādiṣu| tathā ca vakṣyati vātōnmādē (hr̥. u. a. 6|29) - "harṣaṇāśvāsanōttrāsabhayatāḍanatarjanam|" ityādi| tathā, sēkādirupakramaḥ| sēkō-daśamūlakvāthādinā| tathā, madyaṁ paiṣṭikaṁ gauḍikaṁ ca vātasyōpakramaḥ| tathā, snigdhōṣṇā bastayō vātasyōpakramaḥ| snigdhōṣṇā ityuktyā rūkṣaśītaṁ bastimatra nirākarōti| tathā, bastiniyamō-yathāvidhi bastidānam, vātasyōpakramaḥ| athavā bastiniyamaḥ-karmakālayōgākhyastripañcāśadbastisaṅkhyaḥ "prāk snēha ēkaḥ pañcāntē" (hr̥. sū. a. 19|63) ityēvamādinā granthēna yō darśitaḥ, sa vātasyōpakramaḥ| tathā sukhaṁ śīlayatīti sukhaśīlaḥ| śīlikāmibhikṣyācaribhyō ṇaḥ| tasya bhāvaḥ sukhaśīlatā,-saukhyavr̥ttitvam| tilapriyālākṣōḍādayō'nēkā yōnayō yēṣāṁ tē'nēkayōnayaḥ snēhāḥ, tē ca vātasyōpakrama iti yōjyam| kimbhūtāḥ ? dīpanapācanairdravyaiḥ siddhāḥ| viśēṣēṇa puṣṭamāṁsarasastailamanuvāsanaṁ ca vātasyōpakramaḥ|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-tatra vātauṣadhamāha-vātasyōpakrama iti| snēhaḥ-śōdhanādiḥ (tailādiḥ)| svēdaḥ-tāpādiḥ| śōdhanaṁ-vamanādi, tacca mr̥du-hīnayōgēna kr̥tam| vēṣṭanaṁ-valitavasrādinā samantādbandhanam| trāsanaṁ-akasmādbhayōtpādanam| sēkaḥ-sēcanam| bastayō-nirūhāḥ| bastiniyamaḥ-anuvāsanam, tasya bastinā niyatvāt| sukhaśīlatā-sukhābhyāsaḥ| snēhāḥ-tailādayaḥ| tilatailātasītailagōghr̥tamahiṣīghr̥tādibhēdāt-anēkayōnayaḥ| dīpanaiḥ-citrakādibhiḥ| pācanaiḥ-mustādibhiḥ| siddhāḥ-pakvāḥ| snēhānāṁ punarvacanaṁ yathākathañcidapi vātaghnatvajñāpanārtham| mēdyaṁ-mēduram, yat piśitaṁ-māṁsam, tasya rasastilatailamanuvāsanaṁ cētyētatrayaṁ viśēṣēṇauṣadham|
Adhikarana pittasyōpakramaḥ (4-9) · Śloka 9
pittasyōpakramaṁ vakti - - - - pittasya sarpiṣaḥ pānaṁ svāduśītairvirēcanam| svādutiktakaṣāyāṇi bhōjanānyauṣadhāni ca||4|| sugandhiśītahr̥dyānāṁ gandhānāmupasēvanam| kaṇṭhēguṇānāṁ hārāṇāṁ maṇīnāmurasā dhr̥tiḥ||5|| karpūracandanōśīrairanulēpaḥ kṣaṇē kṣaṇē| pradōṣaścandramāḥ saudhaṁ hāri gītaṁ himō'nilaḥ||6|| ayantraṇasukhaṁ mitraṁ putraḥ sandigdhamugdhavāk| chandānuvartinō dārāḥ priyāḥ śīlavibhūṣitāḥ||7|| śītāmbudhārāgarbhāṇi gr̥hāṇyudyānadīrghikāḥ| sutīrthavipulasvacchasalilāśayasaikatē||8|| sāmbhōjajalatīrāntē kāyamānē drumākulē| saumyā bhāvāḥ payaḥ sarpirvirēkaśca viśēṣataḥ||9||
पित्तस्योपक्रमं वक्ति - - - - पित्तस्य सर्पिषः पानं स्वादुशीतैर्विरेचनम्| स्वादुतिक्तकषायाणि भोजनान्यौषधानि च||४|| सुगन्धिशीतहृद्यानां गन्धानामुपसेवनम्| कण्ठेगुणानां हाराणां मणीनामुरसा धृतिः||५|| कर्पूरचन्दनोशीरैरनुलेपः क्षणे क्षणे| प्रदोषश्चन्द्रमाः सौधं हारि गीतं हिमोऽनिलः||६|| अयन्त्रणसुखं मित्रं पुत्रः सन्दिग्धमुग्धवाक्| छन्दानुवर्तिनो दाराः प्रियाः शीलविभूषिताः||७|| शीताम्बुधारागर्भाणि गृहाण्युद्यानदीर्घिकाः| सुतीर्थविपुलस्वच्छसलिलाशयसैकते||८|| साम्भोजजलतीरान्ते कायमाने द्रुमाकुले| सौम्या भावाः पयः सर्पिर्विरेकश्च विशेषतः||९||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-upakrama ityanuvartatē| sarpiṣaḥ pānamityādi pittasyōpakramaḥ| tathā, hārāṇāṁ-muktādāmnāṁ kaṇṭhēguṇasaṁjñānāṁ vakṣasā dhr̥tiḥ-dhāraṇam| tathā, maṇīnāṁ-marakatacandrakāntapadmarāgādīnām| tathā, karpūrādibhiḥ pratikṣaṇamanulēpanam| tathā, pradōṣādiḥ pittasyōpakrama iti vartatē| pradōṣō-rātrimukham| sudhāyā idaṁ saudhaṁ,-dhavalagr̥ham| hāri-ramyam, gītaṁ-gānam| tathā, mitramayantraṇasukhaṁ-na vidyatē yantraṇā yasmiṁstathāvidhaṁ sukhaṁ yasmiṁstathāvidhaṁ mitram| tathā, sandigdhā-avyaktā, mugdhā-aprauḍhā, vāg-vāṇī, yasya sa ēvaṁvidhaḥ putraḥ| dārāḥ-kalatrāṇi, vallabhāḥ-suśīlāśca| tathā, chandānuvartinaḥ-cittānuguṇakāriṇaḥ| śītāmbudhārā garbhē-abhyantarē, yēṣāṁ tathāvidhāni gr̥hāṇi| tathā, udyānaṁ-upavanam| tathā, dīrghikāḥ-gr̥hapuṣkariṇyaḥ| tathā, saumyā bhāvāḥ pittasyōpakramaḥ| kva sthitasya ? sutīrthavipulasvacchasalilāśayasaikatē yat kāyamānaṁ-tr̥ṇagr̥ham, tasmin| śōbhanaṁ tīrthaṁ tasya sa ēvam| sutīrthaścāsau vitatavimalajalāśayaśca sutīrthavipulasvacchasalilāśayaḥ tasya samīpē saikatam, tasmin| sikatā asmindēśē santīti saikatam, "sikatāśarkarābhyāṁ ca" ityaṇ| samūhārthē ṭhagdurnivāraḥ syāt| kīdr̥śē kāyamānē ? sāmbhōjaṁ-sapadmaṁ, jalaṁ yasmiṁstīrāntē sa ēvaṁ sāmbhōjajalastīrāntō yasmin kāyamānē tasmin| tathā, drumaiḥ-vr̥kṣaiḥ, ākulē-vyāptē| viśēṣēṇa tu payō ghr̥taṁ virēkaścōpakramaḥ|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-pittasyauṣadhamāha-pittasya sarpiṣaḥ pānamiti| sugandhiśītahr̥dyānāṁ dravyāṇāṁ-candanādīnāṁ yē gandhāstēṣāmupasēvanam| kaṇṭhēguṇānāṁ-kaṇṭhāvalmbināṁ, hārāṇaṁ-muktāvalīnāṁ, yē maṇayastēṣāmurasā dhr̥tiḥ| uśīraṁ-vīraṇam| pradōṣaḥ-candraṁ vinā'pi| ayantraṇamukhaṁ-yat mukhēna niyantraṇaṁ na karōti buddhyā tu karōti| mugdhā-mr̥dulā| udyānadīrghikāḥ-krīḍāvanāvāpyaḥ| sutīrthaḥ-śōbhanāvataraṇamārgaḥ, vipulaḥ svacchaśca yaḥ salilāśayaḥ, tasya saikatē-sikatāmayapradēśē| sāmbhōjajalatīrayōrantaḥ-sandhiḥ, yasminsaikatē tattathā| kāyamānaṁ-tr̥ṇādiracitāgāram| saumyā bhāvāḥ-manaḥprasādanāḥ padārthāḥ, payaḥ sarpirvirēkaścēti catuṣṭayaṁ viśēṣādauṣadham|
Adhikarana ślēṣmaṇa upakramaḥ (10-12) · Śloka 12
ādhunā ślēṣmaṇa upakramamāha - - - - ślēṣmaṇō vidhinā yuktaṁ tīkṣṇaṁ vamanarēcanam| annaṁ rūkṣālpatīkṣṇōṣṇaṁ kaṭutiktakaṣāyakam||10|| dīrghakālasthitaṁ madyaṁ ratiprītiḥ prajāgaraḥ| anēkarūpō vyāyāmaścintā rūkṣaṁ vimardanam||11|| viśēṣādvamanaṁ yūṣaḥ kṣaudraṁ mēdōghnamauṣadham| dhūmōpavāsagaṇḍūṣā niḥsukhatvaṁ sukhāya ca||12||
आधुना श्लेष्मण उपक्रममाह - - - - श्लेष्मणो विधिना युक्तं तीक्ष्णं वमनरेचनम्| अन्नं रूक्षाल्पतीक्ष्णोष्णं कटुतिक्तकषायकम्||१०|| दीर्घकालस्थितं मद्यं रतिप्रीतिः प्रजागरः| अनेकरूपो व्यायामश्चिन्ता रूक्षं विमर्दनम्||११|| विशेषाद्वमनं यूषः क्षौद्रं मेदोघ्नमौषधम्| धूमोपवासगण्डूषा निःसुखत्वं सुखाय च||१२||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-vidhinā-śāstrōktēna, yuktaṁ tīkṣṇaṁ vamanavirēcanaṁ kaphasyōpakramaḥ| tathā, annaṁ rūkṣādiguṇayuktam| tathā, madyaṁ purāṇam| ratiprītiḥ prajāgaraḥ,-ramaṇaṁ-ratiḥ, tasyāḥ prītiḥ-sukham| tathā, prajāgaraḥ-atijāgaraṇam| tathā, anēkarūpō vyāyāmō-niyuddhadhanurākarṣaṇādikaḥ| viśēṣēṇa tu vamanaṁ yūṣō mākṣikaṁ tathā mēdōghnaṁ yadauṣadhaṁ tacca dhūmādayaśca| tathā, niḥsukhatvaṁ-sukhābhāvō duḥkharūpatvam, vāgdēhamanaḥkarmaṇō duḥkhadasyānuṣṭhānādyadasukhamupadyatē, tacca ślēṣmaṇō vr̥ddhasya vikārakaraṇahētōrupaśamāt sukhāya jāyatē|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-ślēṣmaṇa auṣadhamāha-ślēṣmaṇō vidhinā yuktamiti| vidhinā yuktaṁ tīkṣṇaṁ śōdhanam, tīkṣṇēna śōdhanēna vyāpadō'sambhavāt| ata ēva mr̥dumadhyaṁ vātapittayōḥ śōdhanamuktam| ratiprītiḥ-sambhōgē prītiḥ, na tu ratiḥ| vamanādyaṣṭakaṁ viśēṣādauṣadham| sukhāya-sukhasādhanāya| dharmāyayanniḥsukhatvaṁ-duḥkhānubhavaḥ nādharmāya, tasya rōgahētutvāt|
Adhikarana saṁsargasannipātabhēdānāmupakramaḥ (13) · Śloka 13
idānīṁ saṁsargōpakramaṁ vakti - - - upakramaḥ pr̥thagdōṣān yō'yamuddiśya kīrtitaḥ| saṁsargasannipātēṣu taṁ yathāsvaṁ vikalpayēt||13||
इदानीं संसर्गोपक्रमं वक्ति - - - उपक्रमः पृथग्दोषान् योऽयमुद्दिश्य कीर्तितः| संसर्गसन्निपातेषु तं यथास्वं विकल्पयेत्||१३||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-pr̥thak-pratyēkaṁ, dōṣān-vātādīn. uddiśya-āśritya, ya upakramaḥ kīrtitaḥ-uktaḥ, saṁsargē sannipātē ca taṁ-upakramaṁ, yathāsvaṁ vikalpayēt-pravr̥ddhadōṣānusārēṇa nirūpya prayuñjīta| yathā,-vātapittasaṁsargē vātapittōpakramau miśrau, vātakaphasaṁsargē vātakaphōpakramau, ityādi| ēvaṁ sannipātē'pi nirūpyōpakramaḥ prayōjyaḥ|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-saṁsargasannipātabhēdānāmauṣadhamāha-upakrama iti| yathāsvaṁ-svamātmīyaṁ viśēṣamanatikramya, vikalpayēt| yathā,- vātapittasaṁsargē vātapittauṣadhamēlanamavirōdhēna| tasminnēva vātādhikē vātauṣadhamādhikyēna, pittādhikyē pittauṣadham, ēvamanyatrāpi|
Adhikarana saṁsargabhēdānāmupakramāntaram (14) · Śloka 14
saṁsargē bhūyō'pyupakramamāha - - - - graiṣmaḥ prāyō marutpittē vāsantaḥ kaphamārutē| marutō yōgavāhitvāt, kaphapittē tu śāradaḥ||14||
संसर्गे भूयोऽप्युपक्रममाह - - - - ग्रैष्मः प्रायो मरुत्पित्ते वासन्तः कफमारुते| मरुतो योगवाहित्वात्, कफपित्ते तु शारदः||१४||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-upakrama ityanuvartatē| vātapittasaṁsargē grīṣmartucaryāvihita upakramaḥ prāyēṇa yōjyaḥ| yathā (hr̥. sū. a. 3|27) - "atō'smin paṭukaṭvamlavyāyāmārkakarāṁstyajēt| bhajēnmadhuramēvānnam" ityādi sarvaṁ tyājyaṁ sēvyaṁ ca| kaphamārutasaṁsargē vasantartubhavaḥ "tīkṣṇairvamananasyādyaiḥ" (hr̥. sū. a. 3|19) ityādirupakramō yōjyaḥ| prāyēṇētyatrāpi yōjyam| nanu, grīṣmē'tyantaśītasēvōktā, vasantē ca tīkṣṇaṁ vamananasyādyuktam| ētacca dvayamapyēkāntēna pavanahētuḥ| tatkathamuktam ? "graiṣmaḥ prāyō marutpittē vāsantaḥ kaphamārutē|" ityāśaṅkyāha-marutō yōgavāhitvāt| atrāyaṁ bhāvaḥ,-yadā kila vāyuḥ pittēna yujyatē tadā dāhādikr̥t, na ca pittē samē sati dāhādikaṁ kartuṁ marutsamarthaḥ| api ca grīṣmē śītamēva sēvyata iti nāyaṁ niyamaḥ| kiṁ tarhi? snigdhādyapi| tasmānmarutpittē grīṣmavidhiryuktaḥ| vasantē ca kaphayōgāt kaphavikārakāryēva bhavati pavanaḥ, yōgavāhitvāt| atastīkṣṇō vamananasyādirnyāyya ēva| pittēna saha sthitasya vāyōḥ pittacikitsā, kaphēna saha sthitasya vāyōḥ kaphacikitsā, svabhāvavaśāditi bhāvaḥ| tathā ca granthaḥ,-"yōgavāhī" (pr̥. 9|23) ityādi| kaphapittasaṁsargē tu śāradaḥ-śaradr̥tucaryāvihita upakramaḥ| nanu, sannipātē ka upakramaḥ ? brūmaḥ| varṣartucaryāvihitaḥ| prāvr̥ṣi hi dōṣatrayakōpa uktaḥ| ata ēva tatrāha (hr̥. sū. a. 3|44) - "bhajētsādhāraṇaṁ sarvam" ityādi|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-saṁsargabhēdānāmauṣadhāntaramāha-graiṣma iti| marutpittē saṁsr̥ṣṭē graiṣma upacāraḥ kāryaḥ| kaphamārutē vāsantaḥ| kaphapittē śāradaḥ| tatra śāradasya kaphapittaghnatvādyuktō nirdēśaḥ| graiṣmasya pittaghnatvādvāsantasya kaphapittaghnatvādayuktaḥ, tatrāha-marutō yōgavāhitvāditi| yōgaṁ-sambandhaṁ, vahatinirvahati, dvitīyasyānusaraṇēnēti-yōgavāhī| tēna pittayuktasya vāyōḥ pittaghnēnōpaśāntiḥ, kaphayuktasya kaphaghnēna| prāyōgrahaṇādanucitāṁśasya tyāgō'pi|
Adhikarana upakramasya kālaḥ (15) · Śloka 15
sampratyupakramasya kālaṁ vakti - - - - caya ēva jayēddōṣaṁ kupitaṁ tvavirōdhayan| sarvakōpē balīyāṁsaṁ śēṣadōṣāvirōdhataḥ||15||
सम्प्रत्युपक्रमस्य कालं वक्ति - - - - चय एव जयेद्दोषं कुपितं त्वविरोधयन्| सर्वकोपे बलीयांसं शेषदोषाविरोधतः||१५||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-cayakāla ēva dōṣaṁ-vātādiṁ, jayēt| yathā chinnamūlatvānna vikurvīta| na kōpakālaṁ pratīkṣētēti sūcanārtha ēvaśabdaḥ| kathaṁ jayēt ? ityāha-kupitaṁ dōṣamavirōdhayan| sarvadōṣakōpē tu balavattaraṁ dōṣaṁ jayēt| katham? śēṣadōṣāvirōdhēna|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-auṣadhakālamāha-caya ēvēti| caya ēva dōṣaṁ jayēt, na kōpaṁ pratīkṣēta| atha kathañciccayātikramē kupitaṁ dōṣaṁ jayēt| taṁ punaravirōdhayan jayēt| kupitō'pidvividhaḥ,-prakr̥tisamasamavētō vikr̥tiviṣamasamavētaśca| tatra prathamē dōṣasvarūpatulyaṁ rōgasvarūpam, dvitīyē viparītam| yathā,- kaphajvarē kaphaviparītamuṣṇatvam| tatra jvarasvarūpasya kaphaprakōpavirōdhitvādatyuṣṇamauṣadhaṁ na kāryam| vakṣyati hi (hr̥. ci. a. 1/16) -"ūṣmā pittādr̥tē nāsti jvarō nāstyūṣmaṇā vinā| tasmātpittaviruddhāni tyajētpittādhikē'dhikam||" iti| sarvēṣāṁ yugapatkōpē yō balīyān taṁ jayēt, śēṣadōṣamavirōdhayan| saṅgrahakārastvāha (sū. a. 21) - "kramānmarutpittakaphān sarvatra sadr̥śē balē| vātādīnāṁ yathāpūrvaṁ yataḥ svābhāvikaṁ balam|| ūcē parāśarō'pyarthamamumēva pramāṇayan| yathōpanyāsataḥ prāptamādau dōṣē bhiṣagjitam|| nētr̥bhaṅgēna dr̥ṣṭō hi samaṁ sainyaparājayaḥ| sthānataḥ kēcidicchanti prāk tāvat ślēṣmaṇō vadham|| śirasyurasi kaṇṭhē ca praliptē'nnaruciḥ kutaḥ| tadabhāvē kathaṁ bhōjyapānadravyāvacāraṇam|| asatyabhyavahārē ca kutō dōṣasya nigrahaḥ| tasmādādau kaphō jēyaḥ kāyadvārārgalō hi saḥ|| madhyasthāyi yataḥ pittamāśukāri ca cintyatē| atō vātasakhasyāsya kuryāttadanu nigraham|| adhaḥsthāyī ca tadanunigrāhyaḥ syātsamīraṇaḥ| ata ēva ca pittādiḥ kaphāntō'nyau kramaḥ smr̥taḥ|| suśrutaśca na sarvatra matamētaḍravīti tu| jayējjvarē'tisārē ca kramāt pittakaphānilān|| prāyēṇa tāpātmatayā jvarē pittaṁ viśiṣyatē| viśaśca saratā pittāttathā ca mr̥dukōṣṭhatā|| tasya cānubalaḥ ślēṣmā gauravāpaktijāḍyakr̥t| vāyuśca vardhatē'vaśyaṁ yastvahaḥsu tayōḥ kṣayē|| jvarātisārayōstasmādēṣa dōṣajayē kramaḥ| kaphapittānilānanyē kramādāhustayōrapi|| yasmādāmaśayōtklēśādbhūyiṣṭhaṁ tatsamudbhavaḥ| kramēṇādyēna tatrāpi pravr̥ddhān svāśayē sthitān|| svāśayēṣu praduṣṭānāṁ sthitaivaṁ hyāśukāritā| vijñāya karmabhiḥ svaiḥ svairdōṣōdrēkaṁ yathābalam|| bhēṣajaṁ yōjayēttatra tantrī kuryānna tu kramam|" iti|
Adhikarana aśuddhaśuddhaprayōgayōrlakṣaṇam (16) · Śloka 16
prayōgaḥ śamayēdvyādhimēkaṁ yō'nyamudīrayēt| nā'sau viśuddhaḥ śuddhastu śamayēdyō na kōpayēt||16||
प्रयोगः शमयेद्व्याधिमेकं योऽन्यमुदीरयेत्| नाऽसौ विशुद्धः शुद्धस्तु शमयेद्यो न कोपयेत्||१६||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-yaḥ prayōgō vyādhiṁ śamayēdanyamanyaṁ vyādhimudīrayēt-prakōpayēt, nāsau viśuddhō-na śrēṣṭha ityarthaḥ| sa tu viśuddhaḥ prayōgō, yaḥ śamayēdvyādhiṁ na kōpayēt| tasmādanyaṁ vyādhimavirōdhayan vyādhiṁ jayēt|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-tatrāśuddhaprayōgō hēyaḥ śuddha upādēyaḥ| tasmāttayōrlakṣaṇamāha-prayōga iti| dōṣāṇāṁ parasparaṁ na śamaḥ, ityuktaṁ saṅgrahē (sū. a. 21) -"kruddhaṁ malamalaṁ jētuṁ nālpabhāvādubhāvapi| dōṣā dōṣātmakatvācca na sāmyē'pi parasparam|| śītadravāmlalavaṇakaṭvādiguṇatulyatā| dr̥ṣṭā mithaśca dōṣēṣu nātō'nyōnyaṁ jayanti tē|| ārambhakaṁ virōdhē'pi mithō yadvadguṇatrayam| viśvasya dr̥ṣṭaṁ yugapavdyādhērdōṣatrayaṁ tathā||" iti|
Adhikarana dōṣāṇāṁ sthānāntaraprāptiprakāraḥ (17-19) · Śloka 19
ata kathaṁ dōṣāḥ kōṣṭhācchākhāsthimarmasu yānti ? ityāha - - - - vyāyāmādūṣmaṇastaikṣṇyādahitācaraṇādapi| kōṣṭhācchākhāsthimarmāṇi drutatvānmārutasya ca||17|| śākhādibhyaḥ kathaṁ dōṣāḥ kōṣṭhaṁ yānti ? ityāha - - - - dōṣā yāntitathā tēbhyaḥ srōtōmukhaviśōdhanāt| vr̥ddhyā'bhiṣyandanātpākātkōṣṭhaṁ vāyōśca nigrahāt||18|| kōṣṭhasthā dōṣāḥ kiṁ kuryaḥ ? ityāha - - - - tatrasthāśca vilambēran bhūyō hētupratīkṣiṇaḥ| |19|
अत कथं दोषाः कोष्ठाच्छाखास्थिमर्मसु यान्ति ? इत्याह - - - - व्यायामादूष्मणस्तैक्ष्ण्यादहिताचरणादपि| कोष्ठाच्छाखास्थिमर्माणि द्रुतत्वान्मारुतस्य च||१७|| शाखादिभ्यः कथं दोषाः कोष्ठं यान्ति ? इत्याह - - - - दोषा यान्तितथा तेभ्यः स्रोतोमुखविशोधनात्| वृद्ध्याऽभिष्यन्दनात्पाकात्कोष्ठं वायोश्च निग्रहात्||१८|| कोष्ठस्था दोषाः किं कुर्यः ? इत्याह - - - - तत्रस्थाश्च विलम्बेरन् भूयो हेतुप्रतीक्षिणः| |१९|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-kōṣṭhāt-udārāt, śākhāsthimarmāṇi dōṣā yānti| kutaḥ ? iti hētucatuṣṭayamāha-vyāyāmādibhiḥ śākhāsthimarmāṇi dōṣā yānti| tatra vyāyāmōpajātaśramasyōrdhvaṁ prapannaḥ pavanō vyāyāmakr̥takṣōbhaśramōṣmādibhiḥ praśithilaṁ calaṁ ca dōṣaṁ svāspadāt cyāvayitvā paryākulaṁ śākhādiṣu kṣipati| tathā, agnyātapādisambandhina ūṣmaṇastaikṣṇyāt,-tīkṣṇēna hyūṣmaṇā vilāyitā dōṣāstēnaiva cōṣmaṇā vivr̥tēṣu srōtōmukhēṣu satsu śākhādīni yānti| ahitētyādi| ahitēna ca sēvitēna dōṣāḥ svapramāṇādatiricyamānāḥ kōṣṭhamāpūrya vārṣikā iva jalaughā nimnōnnatānīva śākhāsthimarmāṇi prapadyantē| api samuccayē| drutatvādityādi| drutatvāt-śīghravāhitvāt, mārutasya ca, kōṣṭhācchākhāsthimarmāṇi dōṣā yānti| sa0-srōtasāṁ mukhāni, tēṣāṁ viśōdhanaṁ-vivaraṇam, tasmāddōṣāḥ kōṣṭhaṁ yānti| tathā, vr̥ddhyādibhiḥ| vr̥ddhiḥ-svapramāṇātirēkaḥ| vr̥ddhā hi dōṣāḥ svāni srōtāṁsyāpūrya kōṣṭhaṁ yānti| abhiṣyandanaṁ ca nāgnitāpāditīkṣṇōṣṇādisaṁślēṣādēva, api tu kṣīradadhyādyabhiṣyandibhōjanādapi| ēvaṁ pākāt,-pācanādibhiḥ pakvā dōṣāḥ kvacidanāsajjantaḥ kōṣṭhaṁ yānti| kiñcaḥ ? vāyōśca nigrahāt,-caśabdānna kēvalaṁ pūrvēbhyō hētubhyō yāvadvāyvaprēraṇācca, iti cārthaḥ| sa0-tatrasthāḥ-kōṣṭhasthāśca dōṣā vilambēran-na rōgānutpādayēyuḥ| yasmāttē bhūyō hētupratīkṣiṇaḥ, nimittakāraṇahētuṣu sarvāsāṁ prāyōdarśanāddhētau prathamā, bhūyō hētupratīkṣitvādityarthaḥ| vr̥ddhō'pi hi dōṣaḥ kōṣṭhē śākhādau vā mārgāntarēṇa gatō hīnaśaktitvānna rōgōtpādanasamarthō bhavati|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-atha sthānabhēdōpakrama ucyatē| tatra dōṣāṇāṁ sthānāntaraprāptiprakāramāha-vyāyāmāditi| vyāyāmādibhiścaturbhiḥ kōṣṭhasthā dōṣāḥ śākhākhyaṁ bahirmārgaṁ yānti, madhyaṁ vā asthimarmākhyam| ā0 ra0-tathā śākhāsthā asthimarmasthā vā srōtōmukhaviśuddhyādibhiḥ pañcabhirhētubhiḥ kōṣṭhaṁ yānti| abhiṣyandanaṁ-dravībhāvaḥ| ā0 ra0-ēvaṁ dōṣāḥ kōṣṭhasthāḥ kiṁ kuryuḥ ? ityāha-tatrasthāścēti| yatsthānaṁ prāptāstatra vilambantē, yāvatsthānāntaragamanē hētuṁ na labhantē| labdhē tu hētau punaḥ sthānāntaraṁ yāntītyarthaḥ|
Adhikarana dōṣāḥ kālādibalēnānyasthānē'pi kupyanti (19) · Śloka 19
yadyēvaṁ kiṁ kadācidapyanyasthānagatā dōṣā hīnaśaktitvānna rōgān kuryuḥ ? ityāha - - - - | tē kālādibalaṁ labdhvā kupayantyanyāśrayēṣvapi||19||
यद्येवं किं कदाचिदप्यन्यस्थानगता दोषा हीनशक्तित्वान्न रोगान् कुर्युः ? इत्याह - - - - | ते कालादिबलं लब्ध्वा कुपयन्त्यन्याश्रयेष्वपि||१९||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-tē-dōṣāḥ, kāladēśāpathyādēḥ samānaguṇādbalaṁ labdhvā kupyanti,-vikāramutpādayantītyarthaḥ| kutra sthānē ? ityāha-anyāśrayēṣvapi,-kōṣṭhāśrayāḥ śākhāsthimarmasvapi, śākhāsthimarmasvapi, śākhāmarmāśritāḥ kōṣṭhēṣvapītyarthaḥ| na kēvalaṁ svasthānasthā ēva kupyantīti sūcanārthō'pi śabdaḥ|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-svasthānē parasthānē vā vilambamānā dōṣāḥ svaiḥ svaiḥ prakōpaṇaiḥ prakupyantītyāha-tē kālādibalamiti|
Adhikarana āgantudōṣasyālpabalasya sthānicikitsā (20) · Śloka 20
idānīṁ parasthānagatānāṁ dōṣāṇāṁ vikalpēna cikitsāmupadiśannāha - - - - tatrānyasthānasaṁsthēṣu tadīyāmabalēṣu tu| kuryāccikitsām|20|
इदानीं परस्थानगतानां दोषाणां विकल्पेन चिकित्सामुपदिशन्नाह - - - - तत्रान्यस्थानसंस्थेषु तदीयामबलेषु तु| कुर्याच्चिकित्साम्|२०|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-tatra-tēṣu vātādiṣu, anyasthānasaṁsthēṣu-anyasya sthānamanyasthānaṁ tatra santiṣṭhantē'nyasthānasaṁsthāstēṣu,-parasthānagatēṣu, tadīyāṁ-sthānidōṣasambandhinīmēva, cikitsāṁ kuryāt, na svakīyām| tasya-parasthānadōṣasyēyaṁ-tadīyā, tām| kimbhūtēṣu dōṣēṣu ? abalēṣu tu| turavadhāraṇē, abalēṣvēva na balavatsu| balavatsu hi svāmēva cikitsāṁ vakṣyati|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0- āgantōrdōṣasya hīnabalasya sthānicikitsā kāryētyāha-tatrēti| tadīyāṁ-yasya sthānē kupitastasya cikitsām|
Adhikarana prabalasyāgantōḥ svacikitsā (20) · Śloka 20
ata ēvāha - - - - | svāmēva balēnānyābhibhāviṣu||20||
अत एवाह - - - - | स्वामेव बलेनान्याभिभाविषु||२०||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-balēna- ātmīyayā śaktyā, anyābhibhāviṣu-anyasthānidōṣamabhibhavituṁ śīlaṁ yēṣāṁ tē'nyābhibhāvinaḥ, sthānidōṣaṁ parābhūya tatra yē santiṣṭhantē ityarthaḥ| tēṣu svāmēva cikitsāṁ kuryāt|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-āgantōrapi prabalasya svacikitsaiva kāryētyāha-svamēvēti|
Adhikarana āgantusthāninōstulyabalayōḥ kramēṇa cikitsā (21) · Śloka 21
kimēṣa ēva niyamaḥ ? yadanyasthānagatēṣvabalēṣvāgantuṣu sthānidōṣasambandhinīṁ cikitsāṁ kuryāt| balavatsu punarāgantusambandhinīṁ cikitsāṁ kuryāt| atha pakṣāntarō'pi kutracit kaścidasti ? ityāha - - - - āgantuṁ śamayēddōṣaṁ sthāninaṁ pratikr̥tya vā| |21|
किमेष एव नियमः ? यदन्यस्थानगतेष्वबलेष्वागन्तुषु स्थानिदोषसम्बन्धिनीं चिकित्सां कुर्यात्| बलवत्सु पुनरागन्तुसम्बन्धिनीं चिकित्सां कुर्यात्| अथ पक्षान्तरोऽपि कुत्रचित् कश्चिदस्ति ? इत्याह - - - - आगन्तुं शमयेद्दोषं स्थानिनं प्रतिकृत्य वा| |२१|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-sthāninaṁ dōṣaṁ pratikr̥tya-yathāsvaṁ sthānidōṣa āgantudōṣacakitsānirvartanānna vikāraṁ kuryāttathā tasya pratīkāraṁ kr̥tvā, svairēvōpakramairabalavantamāgantuṁ dōṣaṁ śamayēt-cikitsēt| na kēvalamanyasthānasaṁsthēṣvāgantuṣvabalēṣu sthānidōṣacikitsāṁ kuryāt, yāvadāgantudōṣacikitsāmapi kuryādityarthaḥ| athāsau sthānidōṣa āgantudōṣēṇa balavattvādabhibhūyēta, tatō'sya vikārakaraṇaṁ pratyasamarthatvāttatpratīkāramakr̥tvaivāgantuṁ śamayēditi vāśabdārthaḥ| anyasthānasaṁsthēṣviti bahuvacananirdēśaḥ paryāyēṇa dōṣāṇāṁ sthitatvāt| anyathā dvayōrēkasya vā'nyasthānasthitatvaṁ sambhavati, na trayāṇām|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-āgantusthāninōstulyabalayōḥ kramēṇa cikitsā kāryētyāha-āgantumiti| sthāninaṁ pratikr̥tyāgantuṁ śamayēt| athavā, āgantuṁ pratikr̥tya sthāninaṁ śamayēt| pratikr̥tya-pratīkāraṁ kr̥tvā|
Adhikarana tiryaggatēṣu dōṣēṣu sāvadhānēna cikitsā (21-22) · Śloka 22
tiryaggatēṣu dōṣēṣu yatkāryaṁ tadāha - - - - | prāyastiryaggatā dōṣāḥ klēśayantyāturāṁściram||21|| kuryānna tēṣu tvarayā dēhāgnibalavit kriyām| |22|
तिर्यग्गतेषु दोषेषु यत्कार्यं तदाह - - - - | प्रायस्तिर्यग्गता दोषाः क्लेशयन्त्यातुरांश्चिरम्||२१|| कुर्यान्न तेषु त्वरया देहाग्निबलवित् क्रियाम्| |२२|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-tiryaggatā dōṣāḥ prāyō-bāhulyēna, āturāṁściraṁ klēśayanti-pīḍayanti| tēṣu-tiryaggatēṣu dōṣēṣu, tvarayā-śīghramēva, kriyāṁ-cikitsāṁ, na kuryāt| vaidya iti śēṣaḥ| kīdr̥śō vaidyaḥ ? dēhāgnibalābhijñaḥ|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-prāya iti, jñātvā kōṣṭhaprapannāmścēti| tiryaggatāḥ-śōdhanamārgaṁ parityajya sthitāḥ, antarbahirvā śōdhayitumaśakyatvācciraṁ klēśayanti| atastēṣu tvarayā na cikitsāṁ kuryāt,- dēhamagniṁ balaṁ ca vicārya śanaiḥ śanaiḥ kuryādityarthaḥ|
Adhikarana taccikitsāprakāraḥ (22-23) · Śloka 23
kathaṁ tēṣāmupakramaḥ kāryaḥ ? ityāha - - - - | śamayēttān prayōgēṇa sukhaṁ vā kōṣṭhamānayēt||22|| jñātvā kōṣṭhaprapannāṁśca yathāsannaṁ vinirharēt| |23|
कथं तेषामुपक्रमः कार्यः ? इत्याह - - - - | शमयेत्तान् प्रयोगेण सुखं वा कोष्ठमानयेत्||२२|| ज्ञात्वा कोष्ठप्रपन्नांश्च यथासन्नं विनिर्हरेत्| |२३|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-tān-tiryaggatān dōṣān, prayōgēṇa-śāstravihitēna, śamayēt| sukhaṁ vēti vā dēhapīḍā na bhavati tathā kramēṇa kōṣṭhamānayēt, "vr̥ddhyā'bhiṣyandanāt" ityādinā| jñātvētyādi| kōṣṭhagatāṁścāvagatya yathāsannaṁ vinirharēt,-yō ya āsannō mārgō gudaṁ mukhaṁ ghrāṇaṁ vā, tēnaiva yathāsannaṁ-vamanavirēcanādinā niṣkāsayēdityarthaḥ|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-tān-tiryaggatān śamayēt| athavā sukhaṁ-aklēśēna, snēhasvēdādinā-prayōgēṇa, kōṣṭhamānayēt| tata ūrdhvamadhō vā nirharēt| alpatvabahutvābhyāṁ vikalpavyavasthāṁ vicārya|
Adhikarana sāmadōṣalakṣaṇam, nirāmadōṣalakṣaṇam (23-24) · Śloka 24
samprati sāmamalaliṅgamāha - - - - | srōtōrōdhabalabhraṁśagauravānilamūḍhatāḥ||23|| ālasyāpaktiniṣṭhīvamalasaṅgāruciklamāḥ| liṅgaṁ malānāṁ sāmānāṁ, nirāmāṇāṁ viparyayaḥ||24||
सम्प्रति साममललिङ्गमाह - - - - | स्रोतोरोधबलभ्रंशगौरवानिलमूढताः||२३|| आलस्यापक्तिनिष्ठीवमलसङ्गारुचिक्लमाः| लिङ्गं मलानां सामानां, निरामाणां विपर्ययः||२४||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-srōtasāṁ rōdhaḥ-srōtōrōdhaḥ| balasya bhraṁśō-hāniḥ,-balabhraṁśaḥ| gauravaṁ-gurutvam| anilasya-vāyōḥ, mūḍhatā-samyagasañcāraḥ| ālasyaṁ-tandrā| apaktiḥ-āhārasyāpākaḥ| niṣṭhīvō-mukhasrāvaḥ| malasya-purīṣādēḥ, saṅgaḥ-apravr̥ttiḥ| aruciḥ-annānabhilāṣaḥ| klamō-glāniḥ| ityētatsāmānāṁ malānāṁ-dōṣāṇām. liṅgaṁ-lakṣaṇam| nirāmāṇāṁ viparyayaḥ-asmādvaiparītyam|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-atha sāmadōṣōpakramaḥ| tatra sāmalakṣaṇamāha-srōtōrōdhēti| nirāmalakṣaṇamāha-nirāmāṇāmiti| viparyayaḥ-srōtaḥśuddhyādirūpaḥ|
Adhikarana āmalakṣaṇam (25) · Śloka 25
sampratyāmaliṅgamāha - - - - ūṣmaṇō'lpabalatvēna dhātumādyamapācitam| duṣṭamāmāśayagataṁ rasamāmaṁ pracakṣatē||25||
सम्प्रत्यामलिङ्गमाह - - - - ऊष्मणोऽल्पबलत्वेन धातुमाद्यमपाचितम्| दुष्टमामाशयगतं रसमामं प्रचक्षते||२५||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-ūṣmaṇaḥ-agnēḥ, alpabalatvēna-daurbalyēna, ādyaṁ-prathamaṁ, dhātuṁ rasaṁ-rasākhyam, apācitamāmaṁ pracakṣyatē-vadanti| ācāryā iti śēṣaḥ| kimbhūtaṁ rasam ? āmāśayagatam| tathā, duṣṭaṁ-vātādyanuśayitam| rasagrahaṇamanilasya nirāsārtham| anyathā ādyō dhāturvātākhya ityāśaṅkyēta| vātādīnāmapi hi dhāraṇāddhātusaṁjñā'styēva|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-āmalakṣaṇamāha-ūṣmaṇa iti| uṣmaṇōrasāgnēḥ| dhātuṁ-na dōṣaṁ malaṁ vā| ādyaṁ-na raktādikam| rasaṁ-na rasatvātpracyutaṁ raktatvamaprāptam|
Adhikarana anyamatēnāmalakṣaṇam (26) · Śloka 26
anyē dōṣēbhya ēvātiduṣṭēbhyō'nyōnyamūrcchanāt| kōdravēbhyō viṣasyēva vadantyāmasya sambhavam||26||
अन्ये दोषेभ्य एवातिदुष्टेभ्योऽन्योन्यमूर्च्छनात्| कोद्रवेभ्यो विषस्येव वदन्त्यामस्य सम्भवम्||२६||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-anyē-aparē ācāryāḥ, dōṣēbhya ēva-vātādibhyō, atiduṣṭēbhyō'nyōnyamūrcchanāt-parasparamiśrībhāvāt, āmasya sambhavaṁ kathayanti| kēbhyaḥ kasyēva? yathā kōdravēbhyō viṣasya sambhavaṁ kathayanti| [tathā dōṣēbhya āmasya sambhavam| ]
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-matāntarēṇāmalakṣaṇamāha-anya iti| anyōnyamūrcchanāt-parasparamēkalōlībhāvāt|
Adhikarana sāmā dōṣā rōgāśca (27) · Śloka 27
āmēna tēna sampr̥ktā dōṣā dūṣyāśca dūṣitāḥ| sāmā ityupadiśyantē yē ca rōgāstadudbhavāḥ||27||
आमेन तेन सम्पृक्ता दोषा दूष्याश्च दूषिताः| सामा इत्युपदिश्यन्ते ये च रोगास्तदुद्भवाः||२७||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-tēna-pūrvōktalakṣaṇēna, āmēna sampr̥ktāḥ-saṁyuktāḥ, dōṣā dūṣyāśca-rasādayaḥ| kīdr̥śāḥ ? dūṣitāḥ, tairēva vātādibhiḥ| sahāmēna sāmāḥ, ityupadiśyantē-tatra tatra pradēśē tantrē bhaṇyantē| yē ca rōgāḥ-jvarādayaḥ, tadudbhavāḥ-vātādidōṣasamutthāḥ, tēnāmēna yuktāḥ sāmā ityucyantē| yathēhaiva (hr̥. ci. a. 1|18) - "ajīrṇa iva śūlaghnaṁ sāmē tīvraruji jvarē|" ityādi vakṣyati| āmalakṣaṇaṁ caivaṁ paṭhanti-"dravaṁ gurvanēkavarṇaṁ hētuḥ sarvarōgāṇāṁ snigdhaṁ picchilamāmaṁ tantumadanubaddhaśūlaṁ durgandhi" ityādi| sāmānāṁ ca vātādīnāṁ saṅgrahē pr̥thaglakṣaṇamuktam| tē saṅgrahaślōkā yathā (sū. a. 21) - "vāyurāmānvayaḥ sārtirādhmānakr̥dasañcaraḥ| durgandhamasitaṁ pittaṁ kaṭukaṁ bahalaṁ guru|| āvilastantumāṁstyānaḥ pralēpī picchilaḥ kaphaḥ| viparyayē tu pakvatvaṁ tathā tāmraṁ samēcakam|| pītaṁ ca pittamacchaṁ ca ślēṣmā'cchaḥ piṇḍitō'thavā| viśadaśca saphēnaśca dhavalō madhurō rasē||" iti|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-sāmatvaṁ vyācaṣṭē-āmēnēti| sāmairdōṣairdhātubhirmalaiśca janitā rōgā api sāmā ucyantē|
Adhikarana sāmadōṣāṇāṁ cikitsā, sarvadēhapravisr̥tādisāmadōṣēṣu śōdhananiṣēdhaḥ (28-29) · Śloka 29
sāmā api dōṣā yādr̥śā na nirhāryāstādr̥śān darśayati - - - - sarvadēhapravisr̥tān sāmān dōṣān na nirharēt| līnān dhātuṣvanutkliṣṭān phalādāmādrasāniva||28|| āśrayasya hi nāśāya tē syurdurnirharatvataḥ| |29|
सामा अपि दोषा यादृशा न निर्हार्यास्तादृशान् दर्शयति - - - - सर्वदेहप्रविसृतान् सामान् दोषान् न निर्हरेत्| लीनान् धातुष्वनुत्क्लिष्टान् फलादामाद्रसानिव||२८|| आश्रयस्य हि नाशाय ते स्युर्दुर्निर्हरत्वतः| |२९|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-sāmān-dōṣān-vātādīn, sarvasmin dēhē pravisr̥tān-vyāptāśēṣakāyān, dhātuṣu-rasādyēṣu, līnān-śliṣṭān, anutkliṣṭān-svasthānādacalitān, na nirharēt-vamanādibhirna śōdhayēt| kutaḥ ? durnirharatvataḥ-duḥkhēna nirhartuṁ śakyatvāt| tē hi nirhriyamāṇā āśrayasya-śarīrākhyasya, nāśāya syuḥ| yāvattu sarvadēhapravisr̥tā na syuḥ| yathā bhuktānantaraṁ jvarōtpattau navātisārē ca tadā vamanēna harītakyā ca yathāyōgaṁ nirhārō'nujñāta ēva granthakr̥tā| atra dr̥ṣṭāntamāha-phalādityādi| āmāt-apakvāt, phalāt-āmrādēḥ, rasō nirhriyamāṇō durnirharatvāt āśrayasya-phalasya, yathā nāśāya bhavati, ēvaṁ dōṣā api|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-sāmēṣu dōṣēṣvavasthāviśēṣēṇa śōdhanaṁ niṣēdhati-sarvadēhapravisr̥tāniti| vyāptadēhān dhātulīnān anutkliṣṭān sāmān na śōdhayēt| tē hi durnirharatvādāśrayasya nāśāya syuḥ|
Adhikarana tān śēdhanayōgyān kr̥tva yathāsannaṁ śōdhayēt (29-30) · Śloka 30
tarhīdr̥śē dōṣē kiṁ kāryam ? ityāha - - - - | pācanairdīpanaiḥ snēhaistān svēdaiśca pariṣkr̥tān||29|| śōdhayēcchōdhanaiḥ kālē yathāsannaṁ yathābalam| |30|
तर्हीदृशे दोषे किं कार्यम् ? इत्याह - - - - | पाचनैर्दीपनैः स्नेहैस्तान् स्वेदैश्च परिष्कृतान्||२९|| शोधयेच्छोधनैः काले यथासन्नं यथाबलम्| |३०|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-tān-tathāvidhān dōṣān, pācanaiḥ-jvarādyadhyāyōktaiḥ| dīpanairiti pācanānāṁ snēhānāṁ ca viśēṣaṇam, madhyadīpakatvāt| agnidīptikr̥dbhiḥ pācanaiḥ snēhaiśca tathā svēdaiḥ pariṣkr̥tān-parikalpitān kr̥tasaṁskārān, yathāsannaṁ yathābalaṁ ca kr̥tvā yathōktē kālē śōdhanairdravyaiḥ śōdhayēt| yathāsannamiti yasya dōṣasya ya āsannō mārgastēnaiva taṁ nirharēt| yathābalamiti yasya yāvadbalamāturasyōttamaṁ madhyamamadhamaṁ vā, tajjñātvā tīkṣṇēna madhyēna mr̥dunā vā śōdhanēna śōdhayēdityarthaḥ|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-tānēva śōdhanayōgyān kr̥tvā śōdhayēdityāha-pācanairiti| pariṣkr̥tān-śōdhanayōgyatāṁ nītān| tatra pācanaiḥ pakvatvam| dīpanairdhātubhyaḥ pr̥thaktvam| snēhairutkliṣṭatvam| svēdaiḥ kōṣṭhagatatvam|
Adhikarana yathāsannamārgaḥ (30-31) · Śloka 31
kasya kō mārga āsannaḥ ? ityāha - - - - | hantyāśu yuktaṁ vakkrēṇa dravyamāmāśayānmalān||30|| ghrāṇēna cōrdhvajatrūtthān pakvādhānādgudēna ca| |31|
कस्य को मार्ग आसन्नः ? इत्याह - - - - | हन्त्याशु युक्तं वक्क्रेण द्रव्यमामाशयान्मलान्||३०|| घ्राणेन चोर्ध्वजत्रूत्थान् पक्वाधानाद्गुदेन च| |३१|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-vakkrēṇa dravyaṁ yuktaṁ-pītaṁ, āmāśayāt malānāśu hanti| ghrāṇēna tu pītamūrdhvajatrūtthān malānāśu hanti| gudēna yuktaṁ pakvādhānāt-pakvāśayāt, āśu malān hanti|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-yathāsannatvaṁ vyācaṣṭē-hantyāśu yuktamiti| āmāśayāt-āmāśayamabhivyāpya, pakvādhānāt-pakvaśayamabhivyāpya, 'lyablōpē pañcamī'| ūrdhvajatrūtthān jatru-skandhasandhiḥ, tasyōrdhvaṁ,- ūrdhvajatru|
Adhikarana svayaṁpravr̥ttānsāmānna stambhayēt (31-32) · Śloka 32
idānīṁ yādr̥śā āmā na dhāryāstādr̥śān darśayati - - - - | utkliṣṭānadha ūrdhvaṁ vā na cāmān vahataḥ svayam||31|| dhārayēdauṣadhairdōṣān vidhr̥tāstē hi rōgadāḥ| |32|
इदानीं यादृशा आमा न धार्यास्तादृशान् दर्शयति - - - - | उत्क्लिष्टानध ऊर्ध्वं वा न चामान् वहतः स्वयम्||३१|| धारयेदौषधैर्दोषान् विधृतास्ते हि रोगदाः| |३२|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-adha ūrdhvaṁ vōtkliṣṭānāmān svayaṁ vahatō-yatnaṁ vinaiva pravr̥ttān, auṣadhaiḥ-stambhanaiḥ, na dhārayēt| kutaḥ ? ityāha-hi-yasmāt, tē-dōṣāḥ, vidhr̥tā rōgadāḥ-jvarādikāriṇaḥ|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-svayaṁ prabr̥ttān sāmān na stambhayēdityāha-utkliṣṭāniti, dhārayēditi|
Adhikarana tēṣūpēkṣaiva bhēṣajam, savibandhēṣu tēṣu pācanā nirharaṇaṁ vā (32-33) · Śloka 33
tēṣu tu yatkāryaṁ tadāha - - - - | pravr̥ttān prāgatō dōṣānupēkṣēta hitāśinaḥ||32|| vibaddhān pācanaistaistaiḥ pācayannirharēta vā| |33|
तेषु तु यत्कार्यं तदाह - - - - | प्रवृत्तान् प्रागतो दोषानुपेक्षेत हिताशिनः||३२|| विबद्धान् पाचनैस्तैस्तैः पाचयन्निर्हरेत वा| |३३|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-ataḥ-asmāddhētōḥ, pravr̥ttān prāk-prārambhakālē, dōṣān hitabhōjina upēkṣēta-saṅgrahaṇēna na dhārayēt| vibaddhān-īṣatpravr̥ttān, taistaiḥ-yathōktaiḥ, pācanaiḥ pācayēt-pākaṁ nayēt| nirharēdvā|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-svayaṁ pravr̥ttēṣu sāmēṣūpēkṣaiva bhēṣajamityāha-pravr̥ttāniti| prāk-prathamam, yāvanna balahāniḥ| svayaṁ pravr̥ttēṣu savinbandhēṣu pācanaṁ nirharaṇaṁ vā kāryamityāha-vibaddhāniti| pūrvavadvikalpavyavasthā|
Adhikarana svasthasya śōdhanakālaḥ (33-34) · Śloka 34
atha kaḥ śōdhanakālaḥ ? ityāha - - - - | śrāvaṇē kārtikē caitrē māsi sādhāraṇē kramāt||33|| grīṣmavarṣāhimacitān vāyvādīnāśu nirharēt| |34|
अथ कः शोधनकालः ? इत्याह - - - - | श्रावणे कार्तिके चैत्रे मासि साधारणे क्रमात्||३३|| ग्रीष्मवर्षाहिमचितान् वाय्वादीनाशु निर्हरेत्| |३४|
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-kramāt-yathākramam| grīṣmacitaṁ vāyuṁ śrāvaṇē nirharēt| varṣācitaṁ pittaṁ kārtikē nirharēt| hēmantaśiśiracitaṁ kaphaṁ caitrē nirharēt| ētē hi sādhāraṇāḥ kālāḥ ata ētēṣu śōdhanaṁ yuktam|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-athauṣadhakālāḥ| tatrauṣadhaṁ dvividhaṁ,- śōdhanaṁ śamanaṁ ca| tatra svasthasya śōdhanakālamāha-āvaṇa iti| sādhāraṇē-vr̥ṣṭiśītōṣṇ-tiśayarahitē, hētugarbhaṁ cēdaṁ viśēṣaṇam|
Adhikarana asandhau śōdhananiṣēdhaḥ (34-35) · Śloka 35
nanu, grīṣmādiṣvēva kasmādvātādayō na śōdhyantē ? ityāha - - - - | atyuṣṇavarṣaśītā hi grīṣmavarṣāhimāgamāḥ||34|| sandhau sādhāraṇē tēṣāṁ duṣṭān dōṣān viśōdhayēt| saṁśōdhanasādhyasyāyamēva saṁśōdhanakālaḥ ? nētyāha - - - - svasthavr̥ttamabhiprētya, vyādhau vyādhivaśēna tu||35||
ननु, ग्रीष्मादिष्वेव कस्माद्वातादयो न शोध्यन्ते ? इत्याह - - - - | अत्युष्णवर्षशीता हि ग्रीष्मवर्षाहिमागमाः||३४|| सन्धौ साधारणे तेषां दुष्टान् दोषान् विशोधयेत्| संशोधनसाध्यस्यायमेव संशोधनकालः ? नेत्याह - - - - स्वस्थवृत्तमभिप्रेत्य, व्याधौ व्याधिवशेन तु||३५||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-yatō grīṣmādayō'tyuṣṇādiyuktāḥ| [tēṣāṁ-atyuṣṇavarṣaśītānāṁ, grīṣmavarṣāhimāgamānāṁ, sādhāraṇē sandhau śītōṣṇavarṣasamabhāvē kālē dōṣān-vātādīn, duṣṭān-vikr̥tān, viśōdhayēt-vinirharēt| sandhau hi sāmyam| ] tataḥ śōdhanaṁ prati na tē kālāḥ| tathā hi-grīṣmē tāvadādānaglānaṁ kharatararavikiraṇataptaṁ pipāsāklamādyākulamatipravilīnadōṣamatiśithilaṁ śarīraṁ bhavati| auṣadhaṁ punaratikharadivākarakaranirbharatāpāduṣṇatīkṣṇatāṁ yātamatiyōgāya sampadyatē| prāvr̥ṣi ghanaghanauṣasaṅghaṭṭasāditē sarvatō jagatyavasannō'gnirbhavati| ādānadurbalaṁ ca śarīraṁ bhavati| ōṣadhayaśca jaladajalaplāvitamūlā alpavīryāḥ sampadyantē| bhūbāṣpasaṁyōgāccauṣadhīnāṁ vidagdhatvam| atō'pathyatāṁ gatā ayōgāyaiva| śītakālē cātiśītōpahatatvāccharīramativātaviṣṭabdhamatistabdhagurudōṣaṁ bhavati| śītōpahatatvāccōṣṇasvabhāvamapyauṣadhaṁ saṁśōdhanāyōpayuktaṁ mandavīryatāṁ prāptamayōgāyaiva kalpatē iti| tasmādyuktamuktamatyuṣṇavarṣaśītatvāt grīṣmādiṣu svasthasya śōdhanamayuktam, na tvāturasya, iti| sa0-svasthāvasthamadhikr̥tyāyaṁ saṁśōdhanakāla uktaḥ| vyādhau tvātyayikē vyādhyanurōdhēna saṁśōdhanakālaḥ|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-sandhiniyamēnāsandhau śōdhanaṁ niṣēdhati-atyuṣṇavarṣaśītā iti, sandhāviti, svasthavr̥ttamiti| uṣṇavr̥ṣṭyōrvr̥ṣṭiśītayōḥ śītōṣṇayōścāpagamōdgamāvasthā-sandhiḥ| ā0 ra0-svasthavr̥ttamabhiprētya-svasthōpacārābhiprāyēṇa| svasthasyāpi rōgānutpattayē śōdhanamucitam|
Adhikarana vyādhitasya śōdhanakālaḥ (36) · Śloka 36
yadi hēmantādāvatiśītōṣṇādau kālē vyādhiḥ saṁśōdhanasādhyaḥ sambhavēt, tadā kathaṁ saṁśōdhanaṁ kāryam ? ityāha - - - - kr̥tvā śītōṣṇavr̥ṣṭīnāṁ pratīkāraṁ yathāyatham| prayōjayētkriyāṁ prāptāṁ kriyākālaṁ na hāpayēt||36||
यदि हेमन्तादावतिशीतोष्णादौ काले व्याधिः संशोधनसाध्यः सम्भवेत्, तदा कथं संशोधनं कार्यम् ? इत्याह - - - - कृत्वा शीतोष्णवृष्टीनां प्रतीकारं यथायथम्| प्रयोजयेत्क्रियां प्राप्तां क्रियाकालं न हापयेत्||३६||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-śītōṣṇavr̥ṣṭīnāṁ pratīkāraṁ kr̥tvā-kr̥trimaṁ r̥tuguṇaṁ yathāyathaṁ sampādya saṁśōdhanādilakṣaṇāṁ kriyāṁ prayōjayēt| kr̥trimaguṇōpadhānaṁ ca yathā,-hēmantē garbhagr̥hādi, grīṣmē dhārāgrahādīni| kriyākālaṁ na hāpayēt-nātikrāmayēt, ātyayikasya vyādhēḥ prāṇahāritvāt|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-vyādhitasya śōdhanakālamāha-vyādhāviti, kr̥tvēti, prayōjayēditi| vyādhivaśēna-yadaiva vyādhirutpadyatē tadaiva| prāptāṁ-avasthāvaśāt prāptāvasarām|
Adhikarana śamanauṣadhakālāḥ daśa (37) · Śloka 37
sampratyauṣadhakālān darśayannāha - - - - yuñjyādanannamannādau madhyē'ntē kavalāntarē| grāsē grāsē muhuḥ sānnaṁ sāmudgaṁ niśicauṣadham||37||
सम्प्रत्यौषधकालान् दर्शयन्नाह - - - - युञ्ज्यादनन्नमन्नादौ मध्येऽन्ते कवलान्तरे| ग्रासे ग्रासे मुहुः सान्नं सामुद्गं निशिचौषधम्||३७||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-daśaitē auṣadhasya kālāḥ| anannamauṣadhaṁ taducyatē yadupayujya pariṇatē tasmin bhuñjīta| annādau taducyatē yadupayujya samanantaramāhārōpayōgō vidhīyatē| madhya iti annasya-āhārasya madhyē yadauṣadhaṁ bhujyatē| antē-avasānē| kavalāntara iti kavalayōḥ-grāsayōḥ, antarē-madhyē, na tu grāsamiśritaṁ kr̥tvētyarthaḥ| grāsē grāsa iti yad''grāsasampr̥ktaṁ bhujyatē| muhuriti punaḥ punarbhuktē'bhuktē vā yadauṣadhaṁ bhujyatē| sānnamiti sahānnēna-āhārēṇa yadauṣadhaṁ bhujyatē| sāmudgaṁ tadbhaṇyatē yadāhārasya prāk paścācca prayujyatē, tēna hi samudgapuṭayugalasamēnauṣadhadvayēnāhārō madhyīkriyatē| samudgaḥ-sampuṭakaḥ| niśi taducyatē yacchayanavēlāyāṁ bhujyatē|
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-śamanauṣadhakālānāha-yuñjyāditi, grāsē grāsa iti| yatrāhārē jīrṇē bhēṣajaṁ jīrṇē āhārastat-anannam, ābhaktaṁ nāma| yatra gr̥hītē ēvauṣadhē āhārastat-annādau, prāgbhaktaṁ nāma| yatrārdhāhārē bhēṣajaṁ paścācchēpa āhārastat-madhyē, madhyēbhaktaṁ nāma| yatra gr̥hīta ēvāhārē bhēṣajaṁ tat-antē, adhōbhaktaṁ nāma| yatra pratigrāsaṁ grāsāsampr̥ktamauṣadhaṁ tat-kavalāntarē, grāsāntaraṁ nāma| yatra pratigrāsaṁ grāsasampr̥ktamauṣadhaṁ tat-grāsē grāsē, sagrāsaṁ nāma| yatra bhuktasyābhuktasya vā punaḥ punarauṣadhaṁ tat-muhūrnāma| yatra āhārēṇa saha sādhitaṁ miśrīkr̥taṁ cauṣadhaṁ tat-sānnaṁ nāma| yatrādau bhēṣajaṁ tatō'nantaramēvāhāraḥ tatō'nantaramēva punarbhēṣajaṁ tat-sāmudgaṁ nāma| sāmudgaḥ-sampuṭaḥ| yatra rātrau svapnakālē bhēṣajaṁ tat-niśi, naiśaṁ nāma ēvaṁ daśauṣadhakālāḥ|
Adhikarana anannasya viṣayaḥ, prāgbhaktasya viṣayaḥ, madhyēbhaktasya viṣayaḥ, adhōbhaktasya viṣayaḥ, grāsagrāsāntayōrviṣayaḥ, muhurauṣadhasya viṣayaḥ, sānnasya viṣayaḥ, sāmudrasya viṣayaḥ, naiśauṣadhasya viṣayaḥ (13) · Śloka 13
adhunā viṣayavibhāgēna yasmin vyādhau yadupayujyatē taddarśayati - - - - kaphōdrēkē gadē'nannaṁ balinō rōgarōgiṇōḥ| annādau viguṇē'pānē, samānē madhya iṣyatē||38|| vyānē'ntē prātarāśasya, sāyamāśasya tūttarē| grāsagrāsāntayōḥ prāṇē praduṣṭē mātariśvani||39|| muhurmuhurviṣacchardihidhmātr̥ṭśvāsakāsiṣu| yōjyaṁ sabhōjyaṁ bhaiṣajyaṁ bhōjyaiścitrairarōcakē||40|| kampākṣēpakahidhmāsu sāmudraṁ laghubhōjinām| ūrdhvajatruvikārēṣu svapnakālē praśasyatē||41|| iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasūnuśrīmadvāgbhaṭaviracitāyāmaṣṭāṅgahr̥dayasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē dōṣōpakramaṇīyō nāma trayōdaśō'dhyāyaḥ||13||
अधुना विषयविभागेन यस्मिन् व्याधौ यदुपयुज्यते तद्दर्शयति - - - - कफोद्रेके गदेऽनन्नं बलिनो रोगरोगिणोः| अन्नादौ विगुणेऽपाने, समाने मध्य इष्यते||३८|| व्यानेऽन्ते प्रातराशस्य, सायमाशस्य तूत्तरे| ग्रासग्रासान्तयोः प्राणे प्रदुष्टे मातरिश्वनि||३९|| मुहुर्मुहुर्विषच्छर्दिहिध्मातृट्श्वासकासिषु| योज्यं सभोज्यं भैषज्यं भोज्यैश्चित्रैररोचके||४०|| कम्पाक्षेपकहिध्मासु सामुद्रं लघुभोजिनाम्| ऊर्ध्वजत्रुविकारेषु स्वप्नकाले प्रशस्यते||४१|| इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तसूनुश्रीमद्वाग्भटविरचितायामष्टाङ्गहृदयसंहितायां सूत्रस्थाने दोषोपक्रमणीयो नाम त्रयोदशोऽध्यायः||१३||
🔊 Audio coming soon
sarvāṅgasundarī vyākhyā ( kr̥ta)
sa0-kaphōdrēkē rōgē nirannamauṣadhaṁ yōjyam| kayōḥ ? ityāha-balinōrityādi| balavati rōgē rōgiṇi ca tatkēvalamannādirahitamauṣadhaṁ yōjyam| taddhi nirannamativīryaṁ bhavati| balavāṁśca yadi rōgī tadōpayuñjīta, na tu durbalē| durbalasya tvannasahitaṁ na glānikaraṁ bhavati| annādāviti| apānē vāyau viguṇē-kupitē sati, auṣadhaṁ bhuktvā samanantaramēvāhāra iṣyata ityarthaḥ| samānē vāyau viguṇē madhyē bhaktasyauṣadhamiṣyatē| vyānē vāyau viguṇē prātarāśasya-pūrvāhṇabhuktasya, antē-avasānē, bhēṣajamiṣyatē| sāyamityādi| uttarē-vyānāpēkṣayā udānē maruti, viguṇē sāyamāśasya-aparāhṇabhuktasya tvantē bhēṣajamiṣyatē| prāṇē mātariśvani-vātē, praduṣṭē-vikr̥tē, grāsagrāsāntarayōrbhēṣajamiṣyatē| grāsasya grāsāntaśca tayōḥ, tēna grāsasampr̥ktamauṣadhaṁ grāsayōrmadhyē bhēṣajamiti cāvatiṣṭhatē| muhurmuhuḥ-bhuktē yadabhuktē vā bhēṣajaṁ, tattu viṣādiṣu yōjyam| arōcakē-arucau, saha bhōjyairbhaiṣajyaṁ yōjyam| kīdr̥śairbhōjyaiḥ ? citraiḥ-anēkavidhaiḥ| sāmudgaṁ nāma yadādāvantē cāhārasya bhujyatē tatkampādiṣu 'praśasyatē' iti vakṣyamāṇēna sambandhaḥ| kēṣām ? laghvannāśinām| ūrdhvajatruvikārēṣu śayanavēlāyāmauṣadhaṁ praśasyata iti| iti śrīmr̥gāṅkadattaputraśrīmadaruṇadattaviracitāyāmaṣṭāṅgahr̥dayaṭīkāyāṁ sarvāṅgasundarākhyāyāṁ sūtrasthānē dōṣōpakramaṇīyādhyāyastrayōdaśaḥ samāptaḥ|| 13||
āyurvēdarasāyanam vyākhyā ( kr̥ta)
ā0 ra0-anannasya viṣayamāha-kaphōdrēkē gata iti| ahnastr̥tīyō bhāgaḥ-ślēṣamakālaḥ, tadardhaṁ-kaphōdrēkaḥ, tasmin gatē-tadanantaramēva| prāgbhaktasya viṣayamāha-annādāviti| madhyēbhaktasya viṣayamāha-samāna iti| adhōbhaktasya viṣayamāha-vyānē'nta iti| vyānē viguṇē prātarbōjanasyāntē bhēṣajam| uttarē-udānē, viguṇē sāyaṁ bhōjanasyāntē| grāsagrāsāntayōrviṣayamāha-grāsagrāsāntayōriti| muhurauṣadhasya viṣayamāha-muhurmuhuriti| [muhurmuhuriti vīpsayā kriyāsaṅkarastviṣṭaḥ, "na kriyāsaṅkarō hitaḥ|" (saṅgrahē sū. a. 23) ityasya bādhaḥ|] sānnasya viṣayamāha-yōjyamiti| sāmudgasya viṣayamāha-kampākṣēpakahidhmāsviti| naiśauṣadhasya viṣayamāha-ūrdhvaṁjatruvikārēṣviti| saṅgrahē tu ēkādaśauṣadhakālā uktāḥ (sū. a. 23) - "antarbhaktaṁ yatpūrvāhṇabhuktē jīrṇē madhyāhnē bhēṣajamupayujyatē, tasmiṁśca jīrṇē punaraparāhṇē bhōjanam| ētēna rātrirvyākhyātā| taddīprāgnērvyānajēśvāmayēśu|" iti| tathā-"tatrādyē kālē tr̥ṣitaḥ pītāmburajīrṇau kṣudhitaḥ kṣāmaśca bhēṣajaṁ varjayēt| śēṣēṣu cāhr̥dyamasātmyapatitīkṣṇōṣṇōgragandhaṁ bhūrimātraṁ cēti| bhavanti cātra| rōgamādau parīkṣēta tatō~qanantaramauṣadham| tataḥ karma bhiṣak paścājjñānapūrvaṁ samācarēt|| nivr̥ttō'pi pubarvyādhiḥ svalpēnāyāti hētunā| dēhē mārgīkr̥tē dōṣaiḥ śēṣaḥ sūkṣma ivānalaḥ|| tasmāttamanubadhnīyāt prayōgēṇānapāyinā| siddhānāmapi yōgānāṁ pūrvēṣaṁ dārḍhyamāvahan|| sātatyātsvādvaāvācca pathyaṁ dvēṣyatvamāgatam| kalpanāvidhibhistaistaiḥ priyatvaṁ gamayētpunaḥ|| manasō'rthānukūlyēna tuṣṭurūrjā rucirbalam| sukhōpaṁbhōgata ca syādyadhēścātaḥ parikṣayaḥ|| laulyāddōṣakṣayavdyādhērṣaiṣamyēṇa ca yā ruciḥ| tāsu pathyōpacārajñō ypgēnānnaṁ prakalpayēt|| saptāhēna guṇālābē kriyāmanyāṁ prayōjayēt| purvasyāṁ śāntavēgāyāṁ na kriyāsaṅkarō hitaḥ|| guṇē tvalpē'pi tāmēva viśēṣōtkarṣalabdhayē| bhēṣajaṁ nr̥patērhr̥dyamalpamalpātyayaṁ śuciḥ|| śuddhāgamaṁ bahuguṇaṁ bahukr̥tvaḥ prayōjitam| ananyakāryō'va hita-nmannigurusammataḥ|| āsvāditaṁ paricaraiḥ svayaṁ cānu prayōjayēt| ucitō yasya yō dēśastajjaṁ tasyauṣadhaṁ hitam|| dēśē'myatrāpi vasatastattulyaguṇajanma vā| vīryavadbhāvitaṁ samyak svarasairasakr̥llaghu|| rasagandhādisampannaṁ kālē jīrṇē ca mātrayā| ēkāgramanasā yuktaṁ bhaiṣajyamamr̥tāyatē|| bhēṣajamavacārayan [prāyaḥ] prāgēva tāvadēvamāturaṁ parīkṣēta| kasminnayaṁ dēśē jātaḥ saṁvr̥ddhō vyādhitō vā| tasmiṁśca dēśē manuṣyaṇāmidamāhārajātamēvaṁ vihārajātamētāvadvalamēvavidhaṁ sattvamēvaṁvidhaṁ sātmyamiyaṁ bhakririmē vyādhayō hitamidamahitamidamiti| prāyōgrahaṇēna kēna va nidānaviśēṣēṇāsya kupitō dōṣaḥ| dōṣasya hyēkasyāpi bahavaḥ prakōpahētavaḥ| tasmādhathāsvalakṣaṇaiḥ karmabhiśca budhvā'pi dōṣamēvamavagamayēt| tadyathā,- kimāhārēṇa kupitō vayuḥ kiṁ vihārēṇa, tathā rūkṣēṇa laghunā śiśirēṇa vā, sāhasēna vēgarōdhēna vā, bhayēna śōkēna vēti| tataśca tatpratipakṣamēvauṣadhaṁ prayujyamānāmāśu siddhayē sampadyatē| tatra madhurāmlalavaṇā rasāḥ kaṭutiktakaśāyāścētarētarapratipakṣāḥ| tadanantaraṁ cōpalabhēta mr̥dumadhyātimātravikalpanayā kathaṁ nidānamāsēvitam| ēkarūpasyāpi hi hētōrmr̥dvādivibhāgēna pr̥thak samavētānām ca dōṣāṇāmaṁśāṁśabalavikalpaviśēṣāt vyādhērbalābalaviśēṣaḥ| tatrānēkadōṣātmakēṣu vyādhiṣu, anēkarasēṣu ca bhēṣajēṣu, dōṣarasaprabhāvamēkaikaśō'bhisamīkṣya vyādhibhēṣajaprabhāvatattvaṁ vayvasyēt| na tvēvaṁ sarvatra| na hi vikr̥tiviṣamasamavētānāṁ nānātmakānāṁ parasparēṇōpagr̥hītānāmupahatānāṁ cānyaiśca vikalpanairvikalpitānāmavayavaprabhāvānumānēna samudāyaprabhāvatattvamadhyavasituṁ śakyam| tathāvidhē hi samudāyē samudāyāprabhāvamēvōpalabhya vyādhyauṣadhaprabhāvatattvamavagacchēt| tathā, kasya dhāmādhiṣṭhāya vyādhirayamavasthita iti nirūpayēt| pravisr̥tō hi dōṣaḥ svakīyamēva sthānamātaṅkāyādhitiṣṭhan mūrddhādīn vā dustarō bhavati| tataḥ sthānaviśēṣēṇa bhēṣajaviśēśaḥ paryēṣitavyaḥ| tataścaivamālōcayēt| kasyāyamauṣadhasya vyādhirāturō vā yōgyaḥ kiyatō vā| dōṣānurūpō hi bhaiṣajyavīryaṁ pramāṇavikalpō vyādhivyādhitabalāpēkṣō bhavati| sahasā'tibalāni saṁśōdhanauṣadhānyāgnēyavāyavyānyatisaumyānyatimātrāṇi va| tathā'gnikṣāraśastrakarmāṇyalpasattvamāturamalpabalaṁ vā nipātayēyuḥ| saṁśamanāni tu vyādhibalādadhikāni tamupaśamayya vyādhiṁ vyādhikṣapitadēhē śīghramanyamāvahanti, śarīrabalādadhikāni glānimūrcchāmadamōhabalakṣayān, agnibalā dadhikāni glānimagnisādaṁ ca| api ca| atisthūlō'tikr̥śō'tidurbalō duṣṭamāṁsaśōṇitāsthyaṅgāvayavō'lpāgniralpāhārō'sātymyāhārō'pacitaḥ sārarahitō vā vyādhibalamēva tāvadasamarthaḥ sō-m, kiṁ punastathāvidhō bhēṣajavēgam| tasmāttādruṣamaviṣādakarairmr̥dusukhairuttarōttaraṁ gurubhiravibhramaiścōpācarēdōṣadhaiḥ, viśēṣādabalāḥ| tā hyanavasthitamr̥duviklavahr̥dayāḥ prāyaḥ sukumārāḥ paraṁ saṁstabhyāśca| tatō'pi viśēṣēṇa śiśavaḥ| tathā balavati balavavdyādhyāturē'lpabalamalpaṁ vā bhēṣajamakiñcitkaraṁ bhūya ēva dōṣamutklēśya vyādhimudīrayēt| yōgyamapi cauṣadhamēvaṁ parīkṣēta| idamēvaṁrasavīryavipākamēvaṁguṇamēvaṁdravyamēvaṁkarmaivaṁprabhāvamasmin dēśē jātamasminnr̥tau caivaṁgr̥hītamēvaṁnihitamēvaṁvihitamēvaṁniṣiddhamēvamupasaṁskr̥tamēvaṁsaṁyuktamēvaṁyuktamanayā mātrayaivaṁvidhasya puruṣasyaivaṁvidhē kālē ētāvantaṁ dōṣamapakarṣatyupaśamayati vā| anyadapi va caivaṁvidhaṁ bhēṣajamabhūt, taccānēnānyēna vā viśēṣēṇa prayuktamidamakarōt| sūkṣmāṇi hi dōṣauṣadhadūṣyadēśakālabalānalāhārasārasātmyasattvaprakr̥tivayasāmavasthāntarāṇi| yānyanālōcitani nihanyurāturam| ālōcyamānānyapi tu vipulabuddhimapi cikitsakamākulīkuryuḥ, kiṁpunaralpabuddhim| tasmādabhīkṣṇaśaḥ śāstrārthakarmānuśīlanēna saṁskurvīta prajñām| api ca| santi vyādhayō yē śāstrē utsargāpavādairupakramaṁ prati nirdiṣṭāḥ| tatra prajñayaiva dōṣādigurulāghavēna samyagvyavasyēdanyataraniṣṭhāyām| kālaśca bhēṣajasya yōgyatāmāpādayati| sa tu kṣaṇalavamuhūrtādibhēdēnāturāvasthayā ca dvidhōktaḥ prāk| tatra śītōṣṇavarṣalakṣaṇā r̥tavastrayō hēmantagrīṣmavarṣākhyāḥ| tēṣāmantarē śōdhanārthaṁ sādhāraṇā vasantaprāvr̥ṭśaradākhyāstrayō vikalpantē| tatra śōdhanaṁ prati phālgunacaitrau vasantaḥ| āṣāḍhaśrāvaṇau prāvr̥ṭ| kārtikamārgaśīrṣau śarat| api ca| śītōṣṇavarṣalakṣaṇastrividhaḥ kālaḥ| tatra śītōṣnayōrvruṣṭiśītayōścāntarēṇa sādhāraṇau vasantajaladātyayau| grīṣmavarṣākālayōstu prārambhō vr̥ṣṭēḥ prāvr̥ḍiti vikalpyatē| tēṣu sādhāraṇēṣvahaḥsu vamanādīnāṁ pravruttiḥ, nivr̥ttiritarēṣvayōgatiyōgabhayāt| sādhāraṇā hi mandaśītōṣṇavarṣatayā sukhatvāt bhavantyavikalpakāḥ śarīrauṣadhānām| viparītāstivatarē| tathā hi-śītakālē'timātraśītōpahatatvāccharīramatyarthaṁ śītavātaviṣṭabdhamatistabdhagurudōṣaṁ bhavati| tadanuprāptaṁ ca bhēṣajaṁ saṁśōdhanārthamuṣṇasvabhāvamapi śītōpahatatvānmandavīryatāṁ gatamayōgāya jāyatē| śarīraṁ ca vāta prayōpadravāya| tadvadvarṣasvapi samantādatighanēna ghanasaṅghātēnāvataptē nabhasyuparuddhatējaḥprasarēṣu dinakarakarēṣu jaladapaṭalaplāvanōddāmakardamāyāṁ bhūmāvatyarthōpaklinnamavasannānalabalamudgiktamalabalamādānadurbalaṁ śarīraṁ bhavati| auṣadhagrāmastu jaladōdarapratatapramuktadhārāvapātasambhr̥tāmbunivahōpaplāvitamūlajālasāraviṭapō bahalakōmalapallavōpacitaskandhaśākhaḥ punariva bālatāmupagatō'lvīryā bhavati| aparisaṁsthitatayā ca kṣitimalaprāyābhiramlavipākābhiḥ khagamr̥gasarīsr̥pādiśavadhātumūtrapurīṣasaṁsr̥ṣṭābhiradbhiḥ salilasīkarānuviddhaśiśirapavanasampr̥ktēna ca dhārādharadhārōṣmaṇā kōmalatvādapariṇatasyāsya sutarāṁ vidāhō janyatē| tēnāsāvapathyatāmupagatō dhruvamayōgāya| prathamasaṅgr̥hītamapi cauṣadhaṁ tōyadatōyānugatamārutōpahatē jagatīti| grīṣmē punarādānōpahattvāt śarīramuṣnarūkṣavātātapādhmātamatisvinnamatiśithilamatipravilīnadōṣaṁ bhavati| bhēṣajaṁ punaranuṣṇamapi tapanataruṇatarakaranipātāduṣnatīkṣṇatāmupagatamatiyōgāyōpakalpatē| śarīraṁ ca pipāsābhramaklamōpadravāya| tasmātsādharaṇēṣvēva tadantarālēśu vamanādīni yōjayēt, na cēdātyayikō vyādhiḥ| ātyayikē tu kr̥trimaguṇōpadhānēna yathartuguṇaviparītēna saṁyōgasaṁskārapramāṇavikalpaiścōpapādyauṣadhamavahitō'vacārayēt| āturāvasthāsu tu kālākālasaṁjñā| tadyathā,-asyāmavasthāyāmasyauṣadhasya kālō'kālō vā| na hyaprāptātītakālamauṣadhaṁ yaugikaṁ bhavati|" iti| auṣadhabhēdāśca saṅgrahē darśitāḥ (sū. a. 12) - "dvividhamauṣadham,- ūrjaskaraṁ rōgaghnaṁ ca| ubhayamapi cōbhayātmakam, bāhulyēna tu nirdēśaḥ| tatrōrjaskaraṁ dvividhaṁ,- rasāyanaṁ vājīkaraṇaṁ ca| rōgaghnamapi dvividhaṁ,- rōgasya praśamanamapunarbhavakaraṁ ca| punaśca dvividhaṁ,- dravyamadravyaṁ ca| tatra dravyaṁ trividhaṁ,- bhaumamaudbhidaṁ jaṅgamaṁ cēti| tēśu vakṣyamāṇaṁ hēmādilavaṇāntaṁ prāyēṇa bhaumam| audbhidaṁ punarvanaspativānaspatyvīrudōṣadhibhēdēna caturvidhaṁ bhavati| tatra phalinō vanaspatiḥ| puṣpaphalavan vānaspatyaḥ| vallī gulmaṁ ca vīrut| phalapākāntā auṣadhiriti| jaṅgamōdbhavaṁ tu madhughr̥tādi jaṅgamaṁ dravyamāhuḥ| adravyaṁ punarupavāsānilātapacchāyāmantrasattvadānabhayōntrāsakṣōbhaṇaharṣaṇabhartsanasvapnajāgaraṇasaṁvāhanādi| tathā trividhamauṣadham,- daivavyapāśrayaṁ yuktivyapāśrayaṁ sattvāvajayaśca| tatra daivavyapāśrayaṁ-mantrauṣadhimaṇimaṅgalabalyupahārahōmaniyamaprāyaścittōpavāsasvastyayanapraṇipātagamanādi| yuktivyapāśrayaṁ-āhārauṣadhayōjanā| sattvāvajayaḥ punaḥ-ahitānmanōnigrahaḥ| punarapi ca trividham,- apakarṣaṇaṁ prakr̥tividhānaṁ nidānatyāgaśca| tē punarakarṣaṇādayō dvividhāḥ,- bāhyābhyantarabhēdēna| tatra bāhyamapakarṣaṇaṁ-granthyarbudōpapakṣmakr̥miśalyādiṣu śastrahastayantrādibhiḥ, ābhyantaraṁ-vamanavirēcanādibhiḥ| prakr̥tividhānaṁ-saṁśamanam| tatra bāhyaṁ-abhyaṅgasvēdapradēhapariṣēkōnmardanādyam, ābhyantaraṁ-yadantaramanupraviśyāvikṣōbhayan dōṣān śamayati| nidānatyāgō-yathādōṣaṁ śītōṣṇāśanavyāyāmādīnāṁ varjanaṁ snigdharūkṣādyanabhyavahāraśca| tatra śastrādisādhyē bhēṣajamanukramatē, na tu bhēṣajasādhyē śastrādi| punarapi ca trividhaṁ,- hētuviparītaṁ vyādhiviparītamubhayārthakāri ca| tatra hētuviparītaṁgurusnigdhaśītādijē vyādhau laghurūkṣōṣṇādi, tathētarasminnitarat| vyādhiviparītaṁ-dvau mūlōpakramau| tau ca-laṅghanabr̥ṁhaṇē snēhasvēdau pañcakarmāṇi vamanādīni dhūmāñjanādīni ca, tathā vimlāpanōpanāhapāṭanādīni| yacca dōṣaśamanahētutvē satyapi jvarē viśēṣatō hitaṁ mustaparpaṭakaṁ yavāgūśca| pramēhē rajanī yavānnaṁ ca| raktapittē cōrdhvagē virēcanamadhōgē vamanam| ubhayārthakāri punardaivavyapāśrayamauṣadham| tadyathā,- chardyaṁ chardanam, atīsārē'nulōmanam, madātyayē madyapānam, tucchadagdhē'gnipratapanam, pittē'ntarnigūḍhē vimārgagē vā svēdaḥ, kaṭvamlalavanatīkṣṇōṣṇābhyavahāraśca bahiḥ pravartanāya svamārgāpādanāya ca| ślēṣmaṇi cāntarnigūḍhē stabdhē bahiḥ śītōpacāraḥ tatpīḍitasyōṣmaṇō'ntaḥpravēśēna kaphavilāpanāyēti| ēvaṁvidhaṁ hyaviparītamēva sadbhēṣajaṁ hētuvyādhiviparītārthaṁ karōti| anauṣadhaṁ punardvividhaṁ,- bādhanamanubādhanaṁ ca| tatra sadyaḥ prāṇaharaṁ bādhanam| kālāntarēṇānubādhanamiti|" iti| iti hēmādriṭīkāyāmāyurvēdarasāyanē| dōṣōpakramaṇīyastu sāmastyēna nirūpitaḥ|| 13||